Iesniegumi

Likumprojekti:

Grozījumi Komerclikumā

Saeimas dok. Nr.2913; likumprojekts Nr.851

Saeimas deputātu grupas (J.Sproģis, J.Lagzdiņš, M.Sprindžuks, Dz.Ābiķis, A.Kiršteins, V.Paegle, R.Pīks, A.Razminovičs, M.Čibulis, V.Ģīlis,

A.Tiesnesis, O.Spurdziņš, A.Šķēle, M.Vītols, J.Dalbiņš, J.Šņepsts)

2001. gada 14. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Komerclikumā šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā terminu "komersants" un "komercdarbība" attiecīgi ar terminu "uzņēmējs" un "uzņēmējdarbība".

2. Aizstāt visā likuma tekstā terminu "firma" ar terminu "firmas no- saukums".

3. Aizstāt visā likuma tekstā terminu "delkredere" ar terminu "delkrēdere".

4. Aizstāt visā likuma tekstā terminu "komplementārs" ar terminu "komplementārijs".

5. Aizstāt visā likuma tekstā terminu "obligacionārs" ar terminu "obligāciju turētājs".

6. Izteikt 28. panta nosaukumu šādā redakcijā:

" 28. pants. Firmas nosaukuma atšķiramība ".

7. Izteikt 194. pantu šādā redakcijā:

"Dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Valdei ir pienākums sniegt šādu informāciju un dokumentus piecu darba dienu laikā no dalībnieka attiecīga rakstveida iesnieguma saņemšanas dienas".

8. Papildināt 231. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4)P riekšrocību akcijas nedrīkst apmainīt (konvertēt) pret šīs sabiedrības akcijām".

9. Papildināt 244. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Konvertējamās obligācijas ir vienīgais parāda vērtspapīrs, ko sabiedrība drīkst apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām".

10. Papildināt 250. panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Pārējie sabiedrības akcionāri, kuri nepiedalās kapitāla palielināšanā šajā daļā paredzētajā kārtībā, var proporcionāli savam ieguldījumam palielināt pamatkapitālu ar naudas ieguldījumu".

11. Izslēgt 251. panta otro daļu.

12. Izteikt 253. panta 1. daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt sabiedrības dibināšanas līgumā, statūtos vai ar pilnsapulces lēmumu".

13. Izteikt 253. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Palielinot pamatkapitālu šā likuma 254. panta otrās daļas 1.-3. un 6. punktā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību".

14. Izteikt 255. panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Akcionārs nedrīkst atsavināt personāla akcijas, kā arī apmainīt (konvertēt) tās pret citām šīs sabiedrības akcijām, un tās nepāriet mantojumā".

15. Izteikt 276. panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja akcionārs vismaz 10 dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ne vēlāk kā piecas dienas pirms akcionāru sapulces ir jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem".

16. Papildināt 277. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Akcionāri par sapulces jautājumiem var balsot neklātienē, ja šāda balsošanas kārtība ir paredzēta attiecīgajos normatīvajos aktos".

17. Izteikt 280. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"(4) tiek apstiprināts darījums starp akcionāru vai ar šādu akcionāru saistīto personu un sabiedrību".

18. Papildināt 285. panta pirmo daļu ar jaunu 10. punktu šādā redakcijā:

"(10) atsevišķie akcionāri vai akcionāru grupa, kas izvirzīja padomes lo-cekļus".

19. Izteikt 292. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību un sabiedrības noslēgtos darījumus. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, vai padomes sniegtā atbilde neapmierina pieprasījumu iesniegušos akcionārus, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru pilnsapulcē. Ja jautājuma izskatīšana akcionāru sapulcē neapmierina pieprasījumu iesniegušos akcionārus, tad tiem ir tiesības pieaicināt uz sava rēķina auditorsabiedrību valdes darbības vai sabiedrības noslēgtā darījuma pārbaudei. Attiecīgā pārvaldes institūcija sniedz pieaicinātajai auditorsabiedrībai visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami šādas pārbaudes veikšanai".

20. Izteikt 296. panta devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, viņa vietā akcionāru grupa, kura izvirzījusi šo padomes locekli, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku".

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ tiesību akts vajadzīgs?

1) Pašreizējās situācijas raksturojums:

Šībrīža Komerclikuma redakcija vairākos gadījumos ir nepilnīga jautājumos, kas saistīti ar mazākuma akcionāru tiesībām. Ja Komerclikums aizstās visus šobrīd uzņēmējdarbību regulējošos likumus, mazākuma akcionāru tiesības tiks ierobežotas. Pašreizējā likuma redakcija ir nepilnīga arī no valodnieku viedokļa, un likumā nepieciešami vairāki būtiski labojumi.

2) Tiesību akta būtība:

Likuma grozījumi sakārto situāciju, kas saistīta ar mazākuma akcionāru tiesībām, un labo tās likumā ietvertās normas, kuras neatbilst latviešu valodas prasībām.

2. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1) Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi:

Tiesību akts šo jomu neskar.

2) Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procesu vienkāršošanu:

Tiesību akts vienkāršo un atvieglo uzņēmējdarbības vidi attiecībā pret pašreizējo redakciju.

3) Sociālo seku izvērtējums:

Uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, palielinās uzņēmumu darbotiesspēja, ar ko arī iespējama jaunu darba vietu izveide un sociālās vides uzlabošanās.

4) Ietekme uz vidi:

Tiesību akts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

&n	Kārtējais	Trīs nākamie gadi
	gads
1) Izmaiņas budžeta ieņēmumos	neskar	neskar	neskar	neskar	neskar
2) Izmaiņas budžeta ienākumos	neskar	neskar	neskar	neskar	neskar
3) Finansiālā ietekme	neskar	neskar	neskar	neskar	neskar
4) Prognozējamie kompensējošie
pasākumi papildu izdevumu
finansēšanai	neskar	neskar	neskar	neskar	neskar
5) Detalizēts finansiālā
pamatojuma aprēķins	neskar	neskar	neskar	neskar	neskar

4. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu ?

Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi - jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti:

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Izdarot šos likuma grozījumus, krasi samazinās to tiesību aktu apjoms, kuros ir jāizdara kādas izmaiņas. Tāpat samazinās MK noteikumu skaits, kuros nepieciešams izdarīt izmaiņas.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1) Saistības pret Eiropas Savienību:

Tiesību akts šo jomu tieši neskar.

2) Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām:

Tiesību akts šo jomu tieši neskar.

3) Attīstības izvērtējuma tabula (Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, publikācija):

Tiesību akts šo jomu tieši neskar.

Latvijas tiesību akta	ES tiesību akta	Atbilstības pakāpe	Komentāri
projekta norma	un attiecīgā	(atbilst/neatbilst)
	panta Nr.
Tiesību akts šo	Tiesību akts šo	Tiesību akts šo	Tiesību akts šo
jomu tieši neskar	jomu tieši neskar	jomu tieši neskar	jomu tieši neskar

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1) Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas:

Tiesību akta projekts sagatavots sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Brīvo arodbiedrību savienību, Rūpniecības konfederāciju, Darba devēju konfederāciju, kā arī ar Valsts valodas centru.

2) Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta):

Tiesību akta projektā iestrādāti nevalstisko organizāciju priekšlikumi.

3) Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem:

Notikušas konsultācijas ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Komerclikuma darba grupu.

7. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1) Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošās institūciju funkcijas:

Tiesību akts šo jomu neskar.

2) Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo:

Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā.

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"

Saeimas dok.Nr.2919; likumprojekts Nr.612

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

2001.gada 15.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai 3.lasījumā

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1998, 6., 21.nr.; 2000, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likumā lietoto terminu skaidrojumā terminu "Naudas plūsmas pārskats" šādā redakcijā: "Naudas plūsmas pārskats ir finansu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības".

2. Aizstāt terminā "Pašu kapitāla izmaiņu pārskats" vārdu "pārskatu" ar vārdu "pārskata".

3. Papildināt likumā lietotos terminus ar terminu "Finansu pārskats" šādā redakcijā: "Finansu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma."

4. 4.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finansu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem.";

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "(5) Izņēmuma gadījumos, ja kāda šā likuma 3., 4. un 5.nodaļā iekļautā noteikuma piemērošana nonāk pretrunā ar šā panta trešajā daļā noteikto prasību par patiesa un skaidra priekšstata sniegšanu, uzņēmums no attiecīgā noteikuma atkāpjas."

5. 10.pantā: aizstāt vārdu "saistītie" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "asociētie" (attiecīgā locījumā); papildināt II posteņu grupu "Debitori" ar 8.posteni šādā redakcijā: "8. Uzkrātie ieņēmumi"; papildināt daļas "Pasīvs" posteņu grupu "Īstermiņa kreditori" ar 15.posteni šādā redakcijā: "15. Uzkrātās saistības".

6. 19.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Uzkrājumi ir paredzēti noteikta veida zaudējumu, saistību vai izmaksu segšanai, kuri attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzami vai droši zināmi, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās un segšanas datums nav skaidri zināms.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Neatkarīgi no rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma uz uzkrājumiem nav attiecināmas izmaksas, kas radušās pārskata gadā, ja šo izmaksu apjoms vai maksājuma datums gada pārskata sastādīšanas laikā ir precīzi zināms."

7. Izslēgt no likuma 21.panta redakcijas vārdus "akcīzes nodoklis".

8. Izslēgt 24.panta trešajā daļā vārdus iekavās "(ar nodokļu grāmatiņu vai nodokļu karti)".

9. Izteikt 26.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pamatlīdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par periodu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā var iekļaut jaunizveidotā objekta pašizmaksā. Šādā gadījumā pielikumā sniedz ziņas par pamatlīdzekļu sastāvā iekļauto procentu apmēru."

10. Izslēgt 54.panta ceturtajā daļā vārdus iekavās "(ar nodokļu grāmatiņu vai nodokļu karti)".

11. Izteikt 61.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) uzņēmuma pilns nosaukums un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā;".

12. 62.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Uzņēmējsabiedrības, kuras rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, sagatavoto gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk tekstā - zvērināts revidents) atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem".";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja uzņēmuma gada pārskatā pēc tam, kad zvērināts revidents to ir pārbaudījis, izdarīti kādi grozījumi, zvērinātam revidentam pārskats no jauna jāpārbauda tieši attiecībā uz izdarītajiem grozījumiem. Šāda atkārtota pārbaude jāmin zvērināta revidenta atzinumā par gada pārskata pārbaudīšanu."

13. 63.pantā:

izslēgt pirmās daļas trešo teikumu.

Izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uzņēmuma likumīgie pārstāvji iesniedz zvērinātam revidentam gada pārskatu tūlīt pēc tā sastādīšanas.";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "revidents" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "zvērināts revidents" (attiecīgā locījumā).

14. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"Par veiktās pārbaudes rezultātiem zvērināts revidents sagatavo revidenta ziņojumu. Revidenta ziņojumu sagatavo atbilstoši likuma "Par zvērinātiem revidentiem" prasībām."

15. 66.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "revidenta atzinuma" ar vārdu "zvērināta revidenta ziņojuma";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "un vadības ziņojuma", aizstāt ceturtajā daļā vārdus "revidenta atzinuma" ar vārdiem "zvērināta revidenta ziņojuma";

aizstāt piektajā daļā vārdus "revidentu atzinumu" ar vārdiem "zvērinātu revidentu ziņojumu".

16. 67.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja tiek publicēts uzņēmuma gada pārskats un zvērinātu revidentu ziņojumi pilnībā, tiem jābūt tādā formā un redakcijā, kādā tie tika revidēti, turklāt kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu.";

izteikt 67.panta (2) daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Šajā gadījumā nepublicē pilnu revidenta ziņojumu, bet gan revidenta sagatavotu publicētajam informācijas apjomam atbilstošu saīsinātu revidenta ziņojumu."

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

Saeimas dok.Nr.2890; likumprojekts Nr.844

Finansu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001.gada 6.marta sēdē akceptēts (prot.Nr.10, 2.§)

un 7.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 8.nr.; 2000, 3., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 43.panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pieprasīt un bez maksas saņemt:

a) izziņu par ceļu satiksmes negadījumu - no Ceļu policijas,

b) darbam nepieciešamo informāciju - no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām;".

2. Aizstāt 46.panta otrajā daļā skaitli "0,6" ar skaitli "2".

3. Aizstāt 50.panta ceturtajā daļā vārdus "nodrošina iespēju saņemt par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas" ar vārdiem "par maksu saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu cenrādi izsniedz par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas".

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums:

Spēkā esošā likuma 43.pants ļoti vispārīgi nosaka, ka Satiksmes birojs bez maksas var saņemt visu darbam nepieciešamo informāciju no valsts pārvaldes institūcijām. Spēkā esošā likuma 46.pants nosaka, ka Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji ieskaita Satiksmes biroja kontā katru ceturksni 0,6 procentus no apdrošināšanas prēmiju summas, taču saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu, kas Ministru kabinetā akceptēta 2000.gada 25.janvārī, noteikti 2 procenti, kuri ieskaitāmi Satiksmes biroja kontā.

2. Tiesību akta projekta būtība:

Likumprojekts paredz palielināt atskaitījumus ceļu satiksmes negadījumu profilaksei līdz 2 procentiem no apdrošināšanas prēmiju summas. Saskaņā ar likumprojektu tiks mainīta arī par ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu izsniegšanas kārtība, turpmāk par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas izsniedzot par maksu saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu cenrādi.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi:

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu:

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums:

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi:

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 1)?

tūkst. Ls

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			*)
1. Izmaiņas	331 000	480 000	480 000	480 000	480 000
budžeta
ieņēmumos
2. Izmaiņas	331 000	480 000	480 000	480 000	480 000
budžeta
izdevumos
3. Finansiālā	+186 000	+ 335 000	+ 335 000	+ 335 000	+ 335 000
ietekme
4. Prognozēja-	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
mie kompen-	nepie-	nepie	nepie	nepie	nepie
sējošie pasā-	ciešami	ciešami	ciešami	ciešami	ciešami
kumi papildu
izdevumu
finansēšanai
5. Detalizēts	Pamatojo-	Pamatojo-	Pamatojo-	Pamatojo-	Pamatojo-
finansiālā	ties uz	ties uz	ties uz	ties uz	ties uz
pamatojuma	prognozē-	prognozē	prognozē	prognozē	prognozē
aprēķins	tajām	tajām	tajām	tajām	tajām
	2001.gada	2001.gada	2001.gada	2001.gada	2001.gada
	bruto	bruto	bruto	bruto	bruto
	prēmijām	prēmijām	prēmijām	prēmijām	prēmijām

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1) - veicot aprēķinus tiek pieņemts, ka likums stājas spēkā no 2001.gada 1.jūlija

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1) Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumos nr.182 "Satiksmes biroja nolikums"", izdarot grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumu nr.182 "Satiksmes biroja nolikums" 5.13.punktā.

2) Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā"", izdarot grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumu nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņa jomā" 3.punktā.

Iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu projekti izstrādājami un noteiktā kārtībā iesniedzami Ministru kabinetā 3 mēnešu laikā pēc likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" pieņemšanas Saeimā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību:

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām:

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas:

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta):

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem:

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas:

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo:

Likumprojekts šo jomu neskar.

Finansu ministrs G.Bērziņš

\Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas

administratīvo teritoriju izveidošanu

un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"

Saeimas dok.Nr.2894; likumprojekts Nr.849

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta izstrādāts, Ministru kabineta 2001.gada 20.februāra sēdē akceptēts (prot.Nr.8, 6.§)

un 8.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) novados."

2. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Rajonu pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī to robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem. Pagasta administratīvo centru nosaka attiecīgā pagasta padome."

3. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

" 8.1 pants. Novadu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī to robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem.

Novadu administratīvos centrus un novadā esošo pagastu un pilsētu robežas nosaka attiecīgā novada dome."

4. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ciemus ieskaita pilsētu kategorijā vai izslēdz no tās Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem. Apdzīvotas vietas ieskaita ciemu kategorijā vai izslēdz no tās attiecīgā rajona pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome."

5. Aizstāt 15.pantā vārdus "Ministru kabineta Vietvārdu padome" ar vārdiem "Tieslietu ministrija".

6. Izteikt 18. un 19.pantu šādā redakcijā:

" 18.pants. Nosaukumus rajona pilsētām, novadiem un pagastiem piešķir, kā arī rajona pilsētas, novadus un pagastus pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem.

Nosaukumus ciemiem piešķir, kā arī ciemus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome (padome).

Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par to, kāds nosaukums piešķirams rajona pilsētai, novadam, pagastam vai ciemam vai arī par nepieciešamību pārdēvēt rajona pilsētu, novadu, pagastu vai ciemu.

19.pants. Nosaukumus viensētām, zemesgabaliem, būvēm (dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām) un telpu grupām apstiprina, kā arī nosaukumus ielām pilsētās un ciemos piešķir un ielas pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome (padome). Lēmumu par nosaukumu apstiprināšanu, piešķiršanu vai ielas pārdēvēšanu pašvaldības dome (padome) divu nedēļu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Apstiprinot nosaukumus viensētām, zemesgabaliem, būvēm (dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām) un telpu grupām, kā arī piešķirot nosaukumus ielām vai tās pārdēvējot, vēlams izmantot attiecīgos vēsturiskos nosaukumus, kā arī atturēties no nosaukumu atkārtošanās vienā administratīvajā teritorijā."

7. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

" 20.pants. Rajonus, pilsētas, novadus, pagastus, ciemus un nosaukumus viensētām, ielām, zemesgabaliem, būvēm (dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām) un telpu grupām uzskaita un izslēdz no uzskaites Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistrs, kas informē par to attiecīgo pašvaldību."

8. Izslēgt 21. un 22.pantu.

9. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

" 23.pants. Noteikumus par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, kā arī noteikumus par nosaukumu (adrešu) piešķiršanas, reģistrēšanas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistra uzturēšanas un adrešu informācijas aprites kārtību pieņem Ministru kabinets."

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums:

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu ir izveidotas 7 novadu pašvaldības. Saeima ir izdarījusi grozījumus Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām", papildinot tos ar normām par novada pašvaldību. Likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" nav paredzēta kārtība, kādā izveido novadus, groza to robežas un nosaka novada administratīvo centru.

2. Tiesību akta projekta būtība:

Likumprojekts nosaka novada administratīvo teritoriju izveidošanas un grozīšanas kārtību, kā arī vienotas adresācijas sistēmas veidošanas pamatnostādnes. Likumprojekts paredz decentralizēt ciema statusa, kā arī administratīvo centru noteikšanu vietējām pašvaldībām.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi:

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu:

Likumprojekta normām nav tieša ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Likumprojekts vienkāršo pagastu administratīvo centru noteikšanas un ciema statusa piešķiršanas procedūru.

3. Sociālo seku izvērtējums:

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi:

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)?

Likumprojektā paredzētās normas nerada valsts budžeta, kā arī pašvaldību budžeta izdevumu vai ieņēmumu izmaiņas. Nekustamā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistra uzturēšanas izdevumi ir jau iekļauti 2001. gada valsts budžetā Valsts zemes dienesta finansējumam.

IV. Kāda varētu būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās būs nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, kā arī Ministru kabineta noteikumus, kas regulē nosaukumu (adrešu) piešķiršanas, reģistrēšanas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistra uzturēšanas un adrešu informācijas aprites kārtību. Attiecīgie noteikumu projekti mēneša laikā pēc attiecīgā likuma stāšanās spēkā tiks iesniegti Ministru kabinetā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību:

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām:

Latvija ar likumu, kas pieņemts 22.02.1996., ir pievienojusies 15.10.1985. Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Likumprojekts atbilst šīs hartas pamatnostādnēm.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula (Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija):

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas:

Par likumprojektu saņemts Latvijas Pašvaldību savienības atzinums.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta):

Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta likumprojekta virzību.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem:

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas:

Jaunas valsts institūcijas likuma izpildei netiek radītas. Likums paplašina Valsts zemes dienesta funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo:

Indivīds var griezties tiesā.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš