Par Valsts budžetu 2000.gadā

Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojums Saeimai

Ievadā

Valsts kontrolē iesniegtais finansu ministra valsts kopbudžeta izpildes pārskats par 2000.gadu satur likuma “Par budžetu un finansu vadību” 31.pantā noteikto informāciju. Saskaņā ar pārskatu kopējie valsts ieņēmumi 2000.gadā bija 1 623 218 345 lati, tas ir, par 2,1% vairāk nekā 1999.gadā, un izdevumi (bez aizdevumiem) — 1 743 967 023 lati, tas ir, par 0,7% vairāk nekā 1999.gadā. Konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatā iekļauti valsts un pašvaldību budžeta iestāžu saņemtie ziedojumi un dāvinājumi 12 949 523 lati ieņēmumos un 16 169 437 lati izdevumos. Pārskats sagatavots pēc naudas plūsmas principa. Valsts budžeta faktiskā izpilde ieņēmumos bija 1 305 199 296 lati, tas ir, par 1,2% vairāk nekā 1999.gadā, bet izdevumos (bez aizdevumiem) — 1 288 856 390 lati, tas ir, par 1,5% mazāk nekā 1999.gadā. Valsts budžeta 2000.gada valsts kopējie ieņēmumi un izdevumi salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazinājušies:

• ieņēmumi no 81,2% 1999.gadā uz 80,4% 2000.gadā;

• izdevumi no 75,5% 1999.gadā uz 73,9% 2000.gadā.

Pašvaldību budžetu ieņēmumi 2000.gadā bija 19,6% no kopējiem ieņēmumiem un salīdzinājumā ar 1999.gadu palielinājušies par 6,4%, bet izdevumi — 26,1% no kopējiem izdevumiem un salīdzinājumā ar 1999.gadu tie ir palielinājušies par 7,3%.

 

1.Valsts budžeta izpilde

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2000.gadam” ieņēmumi apstiprināti 1 335 185 211 lati, bet izdevumi — 1 449 913 294 lati, no tiem mērķdotācijas pašvaldībām — 102 584 335 lati un dotācija pašvaldībām — 7 134 173 lati. Kopējie valsts budžeta faktiskie ieņēmumi 2000.gadā bija 1 299 913 642 lati, tas ir, tikai 97,4% no likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam” apstiprinātā un izdevumi — 1 405 733 350 lati, tas ir, 96,9% no likumā apstiprinātā. Salīdzinājumā ar 1999.gadu valsts budžeta ieņēmumi palielinājušies par 1,8% jeb par 23 584 137 latiem. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2000.gadā valsts budžeta ieņēmumos tika iekļauta ārvalstu finansu palīdzība — plānots 33 196 047 lati, faktiskā izpilde bija 19 058 715 lati.

Valsts budžeta plānotais finansiālais deficīts bija 114 728 083 lati, faktiskais — 105 819 708 lati, bet plānotais fiskālais deficīts — 129 290 047 lati, faktiskais bija 117 813 743 lati.

Fiskālā deficīta finansēšanas avoti:

• privatizācijas fonda līdzekļi — 3 015 800 latu;

• ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas — 502 471 lats;

• aizņēmumi — 66 328 443 lati;

• pārējā finansēšana — 47 967 029 lati.

Maksimālais valsts parāds gada beigās noteikts 631 700 000 latu, faktiski bija 570 887 706 lati, no tiem iekšējais parāds — 222 896 853 lati un ārējais parāds — 347 990 853 lati.

 

1.1.Valsts budžeta ieņēmumi

Valsts pamatbudžeta neto ieņēmumi 2000.gadā plānoti 705 480 846 lati un izdevumi — 713 526 829 lati. Saskaņā ar konsolidētā valsts budžeta izpildes pārskatu faktiskie neto ieņēmumi bija 680 259 242 lati, tas ir, 96,4% no plānotā.

Valsts pamatbudžeta bruto ieņēmumi 2000. gadā bija 681 460 442 lati (no tiem 1 201 200 lati iemaksa no valsts speciālā budžeta), t.i., par 3,6% jeb 25 221 604 latiem mazāk nekā plānots, bet, salīdzinot ar 1999. gadu, ieņēmumi ir palielinājušies par 5% jeb 32 565 618 latiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados pamatbudžeta ieņēmumu lielāko daļu veidoja nodokļu ieņēmumi — 79,8% (1997. gadā — 80,1%, 1998. gadā — 80,0%, 1999, gadā — 82,0%). Nenodokļu ieņēmumu īpatsvars 2000. gadā bija 9,5% (1997. gadā — 10,3%, 1998. gadā — 9,5%, 1999. gadā — 8,4%). Samazinājies valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumu īpatsvars: 2000. gadā tas bija 8,1% no kopējiem budžeta ieņēmumiem (1998. gadā — 10,4%, 1999.gadā — 9,6%).

No nodokļu ieņēmumiem samazinājies uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars, kas 2000. gadā bija 13,6% (1997. gadā — 16,6%, 1998. gadā — 17%, 1999. gadā — 17,3%), un muitas nodoklis — 2,7% (1997.gadā — 4,7%, 1998.gadā — 3,6%, 1999.gadā — 3,0%).

No nenodokļu ieņēmumiem palielinājies valsts nodevu un maksājumu īpatsvars, kas 2000. gadā bija 40,1% (1997. gadā — 22,8%, 1998. gadā — 20,9%, 1999. gadā — 22,2%), ieņēmumu no sodiem un sankcijām īpatsvars 2000. gadā bija 14,1% (1997. gadā — 8,4%, 1998. gadā — 7,5%, 1999. gadā — 10,5%), bet ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas 2000. gadā samazinājušies un to īpatsvars bija tikai 0,6% (1997. gadā — 39,8%, 1998. gadā — 46,2% un 1999. gadā — 16,5 %).

Valsts speciālā budžeta neto ieņēmumi 2000.gadā plānoti 629 704 365 lati. Faktiskie ieņēmumi bija 626 470 336 lati, no tiem 595 216 487 lati jeb 95,0% — nodokļu ieņēmumi, 20 592 572 lati jeb 3,3% — nenodokļu ieņēmumi, 1 099 000 latu jeb 0,2% — ārvalstu finansu palīdzība, 6 815 936 lati jeb 1,1% — saņemtie ziedojumi un dāvinājumi un 2 746 341 lats jeb 0,4% — maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi. Papildus no pamatbudžeta saņemta plānotā dotācija 63 228 413 lati, bet sociālo iemaksu administrēšanai pamatbudžetā iemaksāti plānotie 1 201 200 lati.

Valsts speciālā budžeta bruto ieņēmumi kopā — 682 882 813 lati, tas ir, 98,5% no likumā apstiprinātā. Likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam” ieņēmumi pamatbudžetā un valsts speciālajā budžetā apstiprināti pēc atšķirīgiem principiem, t.i., pamatbudžets veidots pēc ieņēmumu veidiem, bet speciālais budžets — ministriju griezumā. Pārskati sagatavoti atbilstīgi likumā izmantotajiem principiem.

 

Nodokļu ieņēmumi

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2000. gada pamatbudžetā bija paredzēti 346 759 678 lati. Faktiskā izpilde bija 337 866 713 lati, t.i., par 892 965 latiem jeb 2,6% mazāk nekā plānots; salīdzinot ar 1999. gadu, saņemts par 21 660 488 latiem vairāk.

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2000.gadā bija 164 037 500 lati, t.i., par 0,2% vairāk nekā plānots un par 8 934 600 latiem jeb 5,8% vairāk nekā 1999. gadā. Pamatbudžetā akcīzes nodoklis iemaksāts 117 667 500 latu, bet speciālajā budžetā — 46 370 000 latu, no tiem Valsts autoceļu fondā — 44 037 800 latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumos 2000. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, lielākais īpatsvars bija:

• naftas produktiem — 54,6% (1998. gadā — 63,1%, 1999. gadā — 56,5%);

• alkoholiskajiem dzērieniem — 28,5% (1998. gadā — 24,9%, 1999. gadā — 29,1%);

• tabakas izstrādājumiem — 11,2% (1998. gadā — 9,7%, 1999. gadā — 11,2%).

1999.gada 25.novembra likumā “Par akcīzes nodokli” noteikts, ka ar nodokli apliekamais objekts ir arī bezalkoholiskie dzērieni un kafija. 2000.gadā bezalkoholisko dzērienu un kafijas akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 3 562 300 latu jeb 2,2% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2000. gadā valsts pamatbudžetā bija paredzēti 74 655 000 latu, faktiski tie bija 73 720 569 lati jeb par 1,3% mazāk. Salīdzinot ar 1999. gadu, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinājušies par 18 490 836 latiem jeb par 20,1%.

Muitas nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija paredzēti 13 800 000 latu, faktiski iekasēti 14 415 000 latu jeb par 4,5% vairāk. Salīdzinot ar 1999. gadu, muitas nodokļa ieņēmumi samazinājušies par 1 657 709 latiem jeb par 10,3%.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas veidojas no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un sociālā nodokļa. Sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi valsts budžetā 2000. gadā bija paredzēti 476 999 247 lati, faktiski saņēma 466 369 991 latu jeb par 2,2% mazāk par plānoto. Salīdzinot ar 1999. gadu, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi palielinājušies par 13 747 958 latiem jeb 3,0%.

Likumā “Par valsts budžetu 2000. gadam” noteikts, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu pašvaldību budžetos 71,6% apjomā, bet ne mazāk kā 186 947 600 latu un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4% apjomā, bet ne mazāk kā 74 152 400 latu, kopsummā tas ir 261 100 000 latu. Konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatā uzrādīts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada plāns ir 260 063 566 lati, t.i., par 1 036 434 latiem mazāk nekā noteikts likumā. Faktiskie ieņēmumi bija 261 137 488 lati — par 37 488 latiem vairāk nekā noteikts likumā. Tomēr pašvaldību budžetos nelikumīgi pārskaitīts par 28 190 latiem mazāk nekā noteikts likumā, bet valsts speciālajā budžetā pārskaitīts par 65 678 latiem vairāk nekā noteikts likumā.

 

Nenodokļu ieņēmumi

2000.gadā valsts nodevas un maksājumi salīdzinājumā ar 1999.gadu bija par 13 740 716 latiem jeb 113,8% vairāk, un kopsummu 25 812 661 latu veidoja:

• valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem, un citiem pakalpojumiem — 17 185 937 lati;

• valsts nodevas par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai — 910 372 lati;

• speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas — 213 140 lati;

• ienākumi no valsts un pašvaldību īpašuma iznomāšanas — 480 543 lati;

• pārējās valsts nodevas — 7 022 669 lati.

Procentu maksājumi par kredītiem un izsniegtajiem galvojumiem bija par 2 926 997 latiem jeb 31,7% vairāk nekā 1999.gadā, un kopsummu 12 170 486 latus veidoja:

• procentu maksājumi par iekšējiem aizņēmumiem un kredītiem — 5 740 996 lati;

• procentu maksājumi par ārējiem kredītiem — 6 429 490 lati.

Procentu maksājumi par valdības depozītiem 2000.gadā bija 3 564 778 lati, t.i., par 84 144 latiem jeb 2,4 % vairāk nekā 1999.gadā.

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu pārskata gadā bija plānoti 2 000 330 lati, faktiski tie bija 1 723 495 lati jeb par 13,8% mazāk. Salīdzinājumā ar 1999. gadu ieņēmumi samazinājušies par 2 516 667 latiem jeb 59,4%.

Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2000.gadā bija 9 099 829 lati, kas par 8,1% pārsniedza plānoto. Salīdzinot ar 1999.gadu, šie ieņēmumi palielinājušies par 3 422 999 latiem jeb 60,3%.

Pārējos nenodokļu ieņēmumus kopsummā 11 683 918 lati, t.i., par 21,9% mazāk nekā plānots veidoja:

• pārskaitījums no speciālā budžeta valsts pamatbudžetā sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai — 1 201 200 latu;

• VAS “Latvijas meži” fiksētais maksājums — 7 700 005 lati u.c.

 

1.2. Nodokļu maksājumu parādi

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju nodokļu parādu summa valsts budžetam uz 2001. gada 1. janvāri bija 410 671,02 tūkst. latu, t.sk. (tūkst.latu):

• valsts pamatbudžetam — 207 431,25

no tiem

– aktuālie parādi — 108 206,80

– apturētie parādi — 97 718,35

– termiņa pagarinājumi — 1 506,10;

• valsts speciālajam budžetam — 130 508,98

no tiem

– aktuālie parādi — 38 436,01

– apturētie parādi — 86 117,25

– termiņa pagarinājumi — 5 955,72;

• pašvaldību budžetiem — 72 730,79

no tiem

– aktuālie parādi — 36 620,65

– apturētie parādi — 35 860,04

– termiņa pagarinājumi — 250,10.

Salīdzinot ar 1999. gadu, parādi valsts budžetam kopsummā palielinājušies par 21 423,82 tūkst. latu jeb par 5,5%, t. sk. (tūkst. latu):

• valsts pamatbudžetam palielinājušies par 40 281,15 jeb 24,0%;

• valsts speciālajam budžetam samazinājušies par 8 882,62 jeb 6,4%;

• pašvaldību budžetiem samazinājušies par 9 974,71 jeb 12,1%.

2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, valsts pamatbudžetam palielinājušies pievienotās vērtības nodokļa parādi par 53,5% un uzņēmumu ienākuma nodokļa parādi par 48,8%. Pārējo nodokļu parādi ir samazinājušies. Valsts budžeta iestāžu iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādi uz 2001.gada 1.janvāri bija 2 024 652 lati un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi — 3 942 507 lati.

 

1.3. Valsts budžeta izdevumi

Pēc pārskata par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem pa programmām un apakšprogrammām valsts budžeta iestādēm resursi izdevumu segšanai bija paredzēti 774 357 367 lati, no tiem dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 681 702 603 lati un ārvalstu finansu palīdzība — 29 886 194 lati. Faktiski resursi bija 749 209 729 lati, no tiem dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 680 656 515 lati un ārvalstu finansu palīdzība — 14 124 269 lati. Budžeta asignējumi slēgti par 963 166 latiem.

Kopējie izdevumi pēc naudas plūsmas principa bija 752 969 350 lati, bet pēc uzkrāšanas principa — 752 184 524 lati. Pēc valsts budžeta izpildes pārskata speciālā budžeta izdevumi plānoti 736 386 465 lati, faktiski bija 715 992 413 lati, tas ir, 97,2% no plānotā. Pēc pārskata par valsts speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem pa programmām un apakšprogrammām faktiskie ieņēmumi bija paredzēti 682 882 813 lati, faktiski bija 684 509 450 lati. Kopējie izdevumi pēc naudas plūsmas principa bija 717 193 613 lati, bet pēc uzkrāšanas principa — 705 489 065 lati.

Valsts budžeta iestāžu darbinieku atalgojumiem 2000.gadā izlietoti 161 322 670 lati vai par 684 822 latiem mazāk nekā 1999.gadā. Komandējumiem un dienesta braucieniem izlietoti 5 854 725 lati, tas ir, par 447 092 latiem jeb 7,6% vairāk nekā 1999.gadā. Palielinājušies izdevumi maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem — no 27 954 892 latiem 1999.gadā uz 45 192 770 latiem 2000.gadā.

Vislielākais īpatsvars — 45,0% no kopējā valsts budžeta ir izdevumiem sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai. Izglītībai izlietoti 7,1%, valsts aizsardzībai — 3,1% no kopējiem izdevumiem. Veselības aprūpei 2000.gadā no valsts budžeta izlietoti 147 776 499 lati jeb 11,5% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, no tiem:

• no Labklājības ministrijas speciālā budžeta 133 879 937 lati;

• no Labklājības ministrijas pamatbudžeta 12 925 127 lati;

• no Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta 568 338 lati;

• no Iekšlietu ministrijas pamatbudžeta 403 097 lati.

Veselības aprūpei Labklājības ministrijas speciālajā budžetā paredzēto finansu līdzekļu administrēšanu nodrošina bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk — Aģentūra).

Līdzekļus samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem Aģentūra saņem no Labklājības ministrijas dotācijas veidā un slimokasēm un citām ārstniecības iestādēm novirza saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem un labklājības ministra apstiprinātu koeficientu sistēmu, kā arī ņemot vērā slimokases dalībnieku skaitu, vecumu, sociālo grupu īpatnības un citus kritērijus. 2000.gadā Aģentūrai pārskaitīti 126 207 966 lati.

Aģentūras finansu pārskats par valsts speciālā veselības aprūpes budžeta izpildi sastādīts atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2000.gadam” programmu un apakšprogrammu griezumā un labklājības ministra noteiktajā kārtībā iesniegts Labklājības ministrijā. Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta izpildes kopsavilkuma pārskats nedod pietiekami skaidru priekšstatu par budžeta līdzekļu izlietojumu, jo izdevumi nav sadalīti pa valsts budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, bet visi izdevumi tiek uzrādīti vienā kodā — subsīdijas un dotācijas.

 

2. Pārskata rādītāju pārbaude

Lai sniegtu atzinumu par valsts budžeta izpildi 2000.gadā, ir veikta vairāku valsts budžeta izpildes pārskata finansu rādītāju pārbaude.

Valsts budžeta iestāžu gada pārskati sagatavoti pēc naudas plūsmas un pēc uzkrāšanas principiem. Ieņēmumi un izdevumi uzrādīti pa programmām un apakšprogrammām.

Uz 2000.gada 1.janvāri pamatbudžeta naudas līdzekļu atlikums budžeta iestāžu norēķinu kontos bija 4 796 275 lati, bet uz 2001.gada 1.janvāri — 2 596 114 lati. Neizlietotie līdzekļi ir ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums uz 2001.gada 1.janvāri bija 19 667 606 lati, no tiem speciālā budžeta kontos — 10 022 544 lati, ieguldīti vērtspapīros — 9 583 068 lati (ilgtermiņa — 999 800 lati, īstermiņa — 8 583 268 lati) un BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” kontā — 61 994 lati.

Dažas valsts budžeta iestādes pieļāvušas faktisko izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem (resursiem). Tas ir pretrunā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 24.panta 1.punktu. Analoga situācija bija arī 1999.gadā.

Kopējais valsts pamatbudžeta faktisko izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem (resursiem) 2000.gadā pēc aprēķina saskaņā ar Valsts kases 2000.gada 21.decembra instrukciju Nr.1 “Finansu pārskatu sastādīšanas pamatprincipi” bija 2 974 795 lati, bet pēc valsts budžeta iestāžu grāmatvedības bilanču kopsavilkuma 2000.gada ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem bija 1 516 360 lati.

Finansu ministrija pārskatam par valsts pamatbudžeta izpildi nav pievienojusi paskaidrojumu par izpildes rezultātu atšķirībām, rēķinot pēc Valsts kases instrukcijas un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu bilancēs uzrādītajiem atlikumiem.

Kopējais valsts speciālā budžeta izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem 2000.gadā pēc Valsts kases instrukcijas noteikumiem bija 20 979 615 lati, bet pēc bilanču kopsavilkumiem — 25 980 641 lats. Arī par šīm atšķirībām paskaidrojums nav sniegts.

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu ilgtermiņa finansu ieguldījumi 2000.gadā palielinājušies par 5 270 802 latiem, no tiem Ārlietu ministrija, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā konstatēto, 2000.gada pārskatā uzrādīja iepriekšējos gados veiktos ieguldījumus radniecīgo uzņēmumu kapitālā — 1 965 053 latus.

Valsts kopbudžeta izpildes pārskatā budžeta iestāžu ieņēmumos “Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi” iekļauti 2 897 262 lati, kuri pēc būtības nav ziedojums:

• BO VAS “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” ieņēmumi no valsts graudu rezerves realizācijas 2 438 345 lati. Iegūtie līdzekļi izlietoti graudu rezerves atjaunošanai;

• Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības “Kultūrkapitāla fonds” (Kultūras ministrijas valsts speciālais budžets) valsts budžeta iestādēm piešķirtie līdzekļi vismaz 436 065 latu apmērā (Kultūras ministrijas un Izglītības ministrijas pakļautības iestādēm) vairāku projektu finansēšanai;

• Satiksmes biroja Iekšlietu ministrijai pārskaitītie speciālā budžeta līdzekļi 22 852 latu apmērā. Iepriekš minētie līdzekļi izdevumos uzrādīti atbilstīgi budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

Kultūrkapitāla fonda un Satiksmes biroja budžeta iestādēm pārskaitītie līdzekļi gada pārskatā gan ieņēmumos, gan izdevumos uzrādīti divas reizes.

Kopējais pārskats par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem un šo līdzekļu izlietojumu nav sagatavots atbilstīgi budžeta iestāžu iesniegtajiem pārskatiem. Pārskatā uzrādītais naudas līdzekļu atlikums uz gada sākumu neatbilst pārskatā par 1999.gadu uzrādītajam, jo veikta korekcija par ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu atlikumu, kas 1999.gadā bija uzrādīts šajā pārskatā. Pārskatam pievienotais paskaidrojums par veikto korekciju summām ir nepilnīgs.

Pārskati par budžeta izdevumiem sagatavoti pēc dažādiem principiem:

• konsolidētā kopbudžeta pārskatā izdevumi uzrādīti gan pēc valdības funkcijām, gan pēc ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

• valsts kopbudžeta pārskatā izdevumi uzrādīti pēc šādiem rādītājiem: uzturēšanas izdevumi, kapitālie izdevumi, izdevumi investīcijām;

• valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta pārskatos izdevumi uzrādīti pa izdevumu klasifikācijas kodiem;

• pārskatā par ziedojumu un dāvinājumu līdzekļu izlietojumu uzrādīti tikai uzturēšanas izdevumi un izdevumi kapitālieguldījumiem.

 

3.Pašvaldību kopbudžeta izpilde

Pašvaldības 2000. gadā iztērējušas vairāk naudas, nekā ir bijuši budžeta ieņēmumi. Kopējie budžeta izdevumi bija 456 640 915 lati, bet ieņēmumi tikai 441 113 926 lati. Gads noslēgts ar konsolidētā budžeta finansiālo deficītu 15 526 989 lati, kas ir par 29% mazāks, nekā bija plānots, un par 12 876 367 latiem lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Kopējais pašvaldību budžeta tīro aizdevumu rādītājs bija negatīvs, un tas bija 2 541 700 lati, kas norāda, ka iegūti papildu līdzekļi budžeta finansiālā deficīta segšanai un fiskālā deficīta samazināšanai līdz 12 985 289 latiem, tomēr tas bija par 6 744 846 latiem jeb divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Analizējot finansiālo un fiskālo deficītu pa pašvaldību budžeta veidiem, jāsecina, ka finansiālais un fiskālais deficīts ir tikai pašvaldību pamatbudžetam, kas attiecīgi ir 21 374 403 lati un 21 151 733 lati.

Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi 2000. gadā bija 54 747 643 lati, izdevumi — 48 900 229 lati. Saimnieciskais gads noslēgts ar pašvaldību speciālā budžeta 5 847 414 latu pārpalikumu un fiskālo pārpalikumu — 8 166 444 lati.

 

3.1. Pamatbudžeta ieņēmumi

Pašvaldību pamatbudžeta bruto ieņēmumi 2000. gadā bija 419 581 375 lati, tas ir, par 2 034 053 latiem mazāki, nekā plānots. Pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 99,5%. Nav izpildīts nodokļu ieņēmumu plāns par 1 331 883 latiem un nenodokļu ieņēmumu plāns par 634 916 latiem, kā arī pašvaldības nav saņēmušas maksājumus par 67 254 latiem. Vairums pašvaldību finansu un budžeta izpildes pārskatos — budžeta izpildes ziņojumos nemin budžeta plāna ieņēmumu neizpildes iemeslu un nesniedz noviržu detalizētu skaidrojumu.

Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu lielāko daļu veido nodokļu ieņēmumi — 55%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieauguši par 10 752 891 latu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pieaudzis par 13 308 171 latu jeb 7,7%, savukārt ieņēmumi no nodokļa par īpašumu ir samazinājušies par 2 645 549 latiem jeb 5,7%.

Nenodokļu ieņēmumi bija 43 765 599 lati jeb 10% no kopējiem ieņēmumiem, un tie ir samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 445 628 latiem jeb 1%. Lielākā ienākumu daļa veidojās no pašvaldību nodevām un maksājumiem — 29 317 177 lati jeb 67% no nenodokļu ieņēmumiem. Pašvaldību ilgtermiņa finansu ieguldījumi bija 298 620 502 lati. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un pašvaldību īpašuma — 0,09% jeb 369 973 lati no kopējiem ieņēmumiem.

Saņemtie maksājumi veidoja 35% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem; salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie ir pieauguši par 11 749 386 latiem jeb 8,8%.

 

3.2. Pamatbudžeta izdevumi

Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pēc valdības funkcijām un norēķini kopā 2000. gadā pieauguši par 32 110 154 latiem jeb 8% salīdzinājumā ar 1999.gada izdevumiem. Izdevumiem valdības funkciju izpildei izlietoti 407 328 656 lati, kas ir par 29 325 619 latiem vairāk nekā 1999. gadā. Tie ir attiecīgi 93% — 1999. gadā un 92% — 2000. gadā no visiem izdevumiem. Izdevumi norēķiniem 2000. gadā bija 33 404 452 lati, kas ir par 2 784 535 latiem jeb 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 1999. gadā norēķini veidoja 7% un 2000. gadā — 8% no izdevumiem valdības funkciju izpildei un norēķiniem kopā. No tiem 6% ieskaitīti Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Izdevumu posteņiem pēc ekonomiskās klasifikācijas īpatsvara izmaiņas 2000. gadā salīdzinājumā ar 1999. gadu bija minimālas. Par 2% vairāk līdzekļu 2000. gadā bija novirzīti kapitālieguldījumiem — investīcijām. Uzturēšanas izdevumiem 2000. gadā izlietoti 366 134 926 lati jeb 83%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieauguši par 20 382 329 latiem jeb 5,9%. Tajā skaitā kārtējie izdevumi pieauguši par 4,9%, no tiem izdevumi atalgojumiem pieauguši par 7,7% un sociālās apdrošināšanas iemaksām — par 3%. Ievērojami pieauguši maksājumi par aizdevumiem un kredītiem — par 1 381 201 latu jeb 78,6% vairāk nekā 1999. gadā. Subsīdijām un dotācijām atvēlēto līdzekļu daudzums pieaudzis par 5 127 107 latiem jeb 8,5%, kas ir 15% no kopējā izdevumu apjoma. Kapitālieguldījumi 2000. gadā veikti par 74 820 852 latiem, tas ir, 17% no visu izdevumu kopējā apjoma un par 21% vairāk nekā iepriekšējā gadā, no tiem 12% — investīcijām.

 

3.3. Speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi

Speciālā budžeta ieņēmumi pavisam bija 48 614 056 lati jeb 99,97% no plānotā, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie pieauguši par 9 116 574 latiem jeb 23%. Nenodokļu ieņēmumi bija 46 254 346 lati, plāna izpilde — 99,7%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie pieauguši par 9 168 653 latiem jeb 24,7%. Lielākie ieņēmumi veidojās no īpašā kārtībā noteiktiem ieņēmumiem no pašvaldību objektu privatizācijas un autoceļu fonda pārskaitījumiem, un tie 2000. gadā bija 45 094 213 lati jeb 93%. Ieņēmumi no dabas resursu nodokļa — 2 359 710 lati jeb 5%. Pašvaldību speciālā budžeta izdevumi pavisam bija 41 522 178 lati (1999. gadā — 42 413 841 lati), t.i., par 891 663 latiem mazāki nekā iepriekšējā gadā. Uzturēšanas izdevumiem izlietoti 29 314 859 lati, kapitālieguldījumiem izlietoti 11 187 303 lati jeb 27%.

 

3.4. Ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumi un izdevumi

Pašvaldību ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumi bija 6 133 587 lati, t.i., par 1 234 864 latiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Dāvinājumi ar norādītu mērķi bija 5 507 425 lati, un tie salīdzinājumā ar 1999. gadu ir mazāki par 1 170 543 latiem jeb 17,5%.

Pašvaldību ziedojumu un dāvinājumu kopējie izdevumi samazinājušies par 2 255 409 latiem jeb 30,8%, salīdzinot ar 1999. gada izdevumiem. Izdevumi izglītībai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieauguši par 800 050 latiem, un tie bija 1 955 247 lati, izdevumi dzīvokļu un komunālai saimniecībai, vides aizsardzībai pieauguši par 606 749 latiem, un tie bija 4 250 604 lati.

No ziedojumu un dāvinājumu kopējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu izlietots uzturēšanas izdevumiem — 3 049 556 lati jeb 60%.

 

3.5. Pašvaldību saņemtie aizņēmumi un izsniegtie galvojumi

Pašvaldību aizņēmumu kopējā summa pēc noslēgtajiem līgumiem ir 158 870 642 lati. Kopā pa pašvaldībām 2000. gadā aizņēmumi ir 94 225 317 lati. No pašvaldību kopējā aizņēmuma Rīgas pilsētas domes aizņēmuma summa ir 68 090 485 lati jeb 42,9%. Atmaksāti ir 26 532 884 lati, tajā skaitā Rīgas dome atmaksājusi 14 398 424 latus. Kopējais neatmaksātais atlikums gada beigās bija 67 692 433 lati.

Pašvaldības izsniegušas galvojumus par 33 603 167 latiem, aizņēmumiem izmaksātā summa — 8 960 773 lati, atmaksātā summa — 2 035 865 lati, neatmaksātais atlikums ir 6 924 908 lati. Laikā nav atmaksāti 208 105 lati, kas ir 3% no kopējā aizņēmumu atlikuma uz pārskata gada beigām.

 

4. Valsts kontroles sniegtie atzinumi par 2000.gada finansu pārskatiem

Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30. panta 3. daļu Valsts kontrole 2001. gadā pirmo reizi sniedza atzinumus par ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību 2000. gada finansu pārskatu sastādīšanas pareizību.

 

4.1. Ministrijām un centrālajām valsts iestādēm

Valsts kontrole veica revīzijas un sniedza atzinumus par 12 ministriju un 15 centrālo valsts iestāžu, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienesta, 2000.gada finansu pārskatiem. Pārbaudes apgrūtināja tas, ka nav izstrādāti vienoti ministriju konsolidētā pārskata sagatavošanas noteikumi.

No kopējo atzinumu skaita 5 atzinumi sniegti ar piezīmi:

• Satiksmes ministrijai — nav gūta pārliecība, ka bilances dati uz gada sākumu ir patiesi;

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — naudas plūsmas pārskatā uzrādītā summa neatbilst Valsts kases Rīgas norēķinu centra informācijai, bilancē uz gada sākumu nav iekļauta Gaujas Nacionālā parka bilances kopsumma, un ir palielināts iepriekšējā budžeta gada izpildes rezultāts;

• Tieslietu ministrijai — bez attaisnojuma dokumentiem faktiskajos izdevumos norakstīti ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi;

• Izglītības un zinātnes ministrijai — grāmatvedības uzskaitē nav uzrādīti visi ministrijas valdījumā nodotie nekustamie īpašumi;

• Valsts zemes dienestam — bilancē nav uzrādītas pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksas un nepamatoti palielinātas prasības un saistības.

Par revīzijās konstatētajām nepilnībām un trūkumiem visu ministriju valsts sekretāriem un centrālo valsts iestāžu vadītājiem nosūtītas vēstules, kurās lūgts novērst revīzijās konstatētos trūkumus.

 

4.2. Pašvaldībām

Izskatot pašvaldību 2000.gada pārskatus un ņemot vērā zvērinātu revidentu sniegtos atzinumus un revīzijās konstatēto, Valsts kontrole 209 pašvaldībām sniedza atzinumus, ka gada pārskati ir pareizi, 334 pašvaldībām sniedza atzinumus ar piezīmi, 28 pašvaldībām sniedza negatīvus atzinumus un 5 pašvaldībām atteica sniegt atzinumu.

Raksturīgākie trūkumi un nepilnības gada pārskatu pārbaudēs:

• bilancēs nav atspoguļots viss pašvaldības nekustamais īpašums, tas nav novērtēts;

• bilancēs atspoguļotie pamatlīdzekļi un mazvērtīgais inventārs novērtēts sākotnējā iegādes vērtībā, nekoriģējot to vērtību atbilstoši fiziskajam un morālajam nolietojumam;

• bilancēs nav uzrādīti ilgtermiņa finansu ieguldījumi (pašvaldības uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, sabiedriskajās organizācijās u.c.);

• ilgtermiņa finansu ieguldījumi nav koriģēti saistībā ar uzņēmējsabiedrību pašu kapitāla izmaiņām;

• debitoru sastāvā ir šaubīgie un bezcerīgie debitoru parādi, nav savstarpēji salīdzināti debitoru un kreditoru parādi;

• vairāku pašvaldību grāmatvedība nav kārtota LR Finansu ministrijas 1998.gada 15.decembra rīkojuma Nr.794 apstiprinātajos kontos, finansu pārskatu sagatavošanā nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, “Kases operāciju uzskaites noteikumi”;

• nav nodrošināta faktisko ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite. Negatīvo atzinumu sniegšanas iemesli:

• grāmatvedības uzskaites kārtošanā nav ievērots likums “Par grāmatvedību”, ieņēmumi un izdevumi grāmatoti pēc kases, nevis pēc uzkrāšanas principa, bilancēs nav atspoguļots viss pašvaldību valdījumā esošais īpašums;

• grāmatvedības uzskaitē nav izveidota sistēma, lai kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par pašvaldības finansiālo stāvokli un tās darījumiem pārskata periodā;

• grāmatvedība kārtota pēc nekvalificējamas sistēmas bez galvenās grāmatas un apgrozījuma pārskata, grāmatojumi veikti daļai no darījumiem naudas līdzekļu kontos, kas radījis būtiskas neatbilstības starp bilances un faktiskajiem datiem;

• grāmatvedības uzskaite nav organizēta pēc divkāršā ieraksta sistēmas bilances un operāciju kontiem;

• nav izstrādāta un apstiprināta grāmatvedības uzskaites politika un kontu plāns, bilance nesniedz ticamu informāciju par pašvaldībai piederošo pamatlīdzekļu iegādes un faktisko vērtību un par uzskaitīto nolietojumu, nav juridiska apliecinājuma debitoru parādiem;

• nav veikta pamatlīdzekļu inventarizācija, nav analītiskās uzskaites materiāliem un kreditoriem, nav iegrāmatoti ziedojumi, virsgrāmatā kontu atlikumi neatbilst gada sākuma un beigu bilancei.

 

5. Pārējās Valsts kontroles veiktajās revīzijās konstatētie raksturīgākie trūkumi

2000.gadā Valsts kontrole veikusi 210 revīzijas.

Par saņemto ziedojumu un dāvinājumu uzskaiti un izlietojumu 2000. gadā veiktas revīzijas 34 valsts budžeta iestādēs. Konstatēts, ka ziedojumi un dāvinājumi gan naudā, gan natūrā saņemti no ārvalstu finansu institūcijām un citām juridiskām un fiziskām personām, un Latvijas Republikas valsts un pašvaldību uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām un citām juridiskām un fiziskām personām.

Ziedojumu un dāvinājumu uzskaitē konstatētās būtiskākās nepilnības:

• Valsts kases norēķinu centros 4 valsts budžeta iestādēm 2000. gadā nebija atvērti norēķinu konti ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem;

• Valsts kases norēķinu centros atvērti ziedojumu un dāvinājumu konti līdzekļiem, kurus valsts bezpeļņas akciju sabiedrība “Kultūrkapitāla fonds” pārskaita valsts budžeta iestādēm. Šie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu, jo tiek piešķirti dažādu projektu finansēšanai saskaņā ar Kultūrkapitāla fonda likuma 3. pantu;

• ziedojumu un dāvinājumu konts Valsts kases Rīgas norēķinu centrā atvērts līdzekļiem, kurus Latvijas Republikas Satiksmes birojs 2000. gadā pārskaitīja Iekšlietu ministrijas Saimniecības apgādes pārvaldei, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 46. pantu. Šie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu;

• 2000. gadā ziedojumu un dāvinājumu kontos ieskaitīta daļa budžeta iestāžu pašu ieņēmumu;

• Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes ziedojumu un dāvinājumu kontos ieskaitīta daļa zinātniskajiem pētījumiem paredzēto un daļa pašu pamatbudžeta līdzekļu;

• vairākas iestādes ziedojumu un dāvinājumu pārskatā neuzrāda ziedotās (dāvinātās) materiālās vērtības, turklāt daļa no tām nav iegrāmatotas arī materiālo vērtību kontos;

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautības un pārraudzības iestādes ziedojumu un dāvinājumu pārskatos nepareizi uzrāda ministrijas ietvaros pārdalītās materiālās vērtības;

• daļa no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem nav izlietoti paredzētajiem mērķiem;

• ziedojumu un dāvinājumu kontos tiek ieskaitīti līdzekļi, kas paredzēti kā līdzdalība projektu finansēšanā.

Ziedojumu un dāvinājumu pārskati nesniedz patiesu priekšstatu par šo līdzekļu saņemšanu, uzskaiti un izlietojumu.

Veikta revīzija par valsts pensiju izmaksas pareizību strādājošiem pensionāriem bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra’’. Revīzijā konstatēts, ka likuma ‘’Par valsts pensijām’’ Pārejas noteikumu 26.punkta izpildei Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos nav paredzēti konkrēti kontroles mehānismi, lai nodrošinātu pareizu strādājošo pensionāru pensiju izmaksu apjomu.

Par pensiju saņemšanu pilnā apjomā gadījumos, kad tā jāierobežo, ir atbildīgs pats pensionārs. Līdz ar to uzraudzība no valsts puses par pareizu pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem netiek veikta.

Veicot pārbaudes BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra’’ filiālēs, konstatēts, ka nav elektroniskās saiknes starp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un pensiju datu bāzēm. No 14 598 uzskaitē esošajiem strādājošajiem pensionāriem (pārbaudītajās filiālēs) izmaksājamās pensijas apjoms pārbaudīts 4913 personām un konstatēti 63 pensiju pārmaksas gadījumi par kopējo summu 10 278,62 lati. BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra’’ filiāļu darbinieki ikdienas darbā (veicot pārrēķinus, izmaksājot pabalstus u.c.) uz 2001.gada 1.maiju ir konstatējuši 2737 pensiju pārmaksas gadījumus par kopējo summu 246 789,20 lati. No šīs summas ieturēti 63 494,97 lati jeb 25,73%.

Par valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļu administrēšanas (uzturēšanas) izdevumiem veikta revīzija bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” un četras revīzijas — reģionālajās slimokasēs (Rīgas novada, Viduslatvijas, Pierīgas un Kurzemes).

Pamatojoties uz veikto revīziju aktiem, sagatavots atzinums, kurā akcentētas būtiskākās nepilnības:

• BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” līgumos ar reģionālajām slimokasēm (izņemot Kurzemes slimokasi), nav paredzēti kontroles mehānismi, lai sekotu administrēšanas izdevumu ekonomiskam un efektīvam izlietojumam;

• tā kā slimokases ir pašvaldību uzņēmumi, izveidojusies situācija, ka lēmumus par valsts līdzekļu izlietojumu pieņem pašvaldības, piemēram, nosakot algu slimokasu direktoriem, nosakot samaksu no valsts budžeta līdzekļiem par pašvaldībai piederošā kapitāla pārvaldīšanu;

• Rīgas novada slimokase no citiem mērķiem paredzētiem līdzekļiem bija papildus izmantojusi līdzekļus administrēšanas izdevumu segšanai gan 1999.gadā, gan 2000.gadā.

Veiktas revīzijas par pamatbudžeta apakšprogrammas “Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība” ietvaros piešķirtā Eiropas Komisijas finansējuma izlietojumu, kā arī saistību uzņemšanas likumību un lietderību, un finansu uzskaiti.

Eiropas Komisijas finansētie projekti tiek ieviesti saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto projektu decentralizētās ieviešanas sistēmu. Projektu ieviešanu reglamentē Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.107 “Noteikumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu decentralizētās ieviešanas sistēmu” un 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.135 “Noteikumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu”.

Revīzijas veiktas, izmantojot starptautiskos revīzijas standartus un INTOSAI revīzijas veikšanas standartu 41.vadlīniju par lietderības revīzijām, lai sniegtu neatkarīgu atzinumu, vai ārvalstu finansu palīdzība ir izlietota un saistības uzņemtas lietderīgi un atbilstīgi Latvijas Republikas likumiem un valsts saistībām ar Eiropas Savienību.

Revīzijas veiktas, balstoties uz iepriekš veikto nozares izpēti, izvēloties 5 projektus (neto apgrozījums — Ls 384 821) Ekonomikas ministrijas un 6 projektus (neto apgrozījums — Ls 3 520 780) Satiksmes ministrijas 2000.gada pamatbudžeta apakšprogrammā. Detalizēto revīzijas procedūru veikšanai tika izvēlēti projekti, kuru ietvaros jau ir veikti maksājumi un kuru izpilde ir pabeigta 2000.gadā. Šo revīziju ietvaros galvenokārt izvērtēti projektu īstenošanas posmi “Darba uzraudzība” un “Maksājumu veikšana”, kā arī rezultātu izvērtēšanas posms.

Revīziju rezultāti liecina, ka projekti īstenoti saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto projektu decentralizētās ieviešanas sistēmu un iepriekš minētajiem Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumiem.

Projektiem piešķirtie līdzekļi ir izlietoti lietderīgi, projektu izpildes rezultāti atbilst līgumu darba uzdevumiem. Projektu ieviešana un līdzekļu uzskaite Ekonomikas ministrijā bijusi nepilnīga, jo dažos gadījumos projekta pārskati nedod iespēju gūt skaidru priekšstatu par konkrēta projekta gaitā veiktajām darbībām, tā kā ir ietverti arī dokumenti, kas neattiecas uz doto projektu, vai arī saistīti ar citiem projektiem.

Satiksmes ministrija nav izstrādājusi un apstiprinājusi saņemtās ārvalstu palīdzības uzskaites politiku, tāpēc gala saņēmēja finansu pārskatos ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi netiek pareizi atspoguļoti.

Analizējot 2000.gada valsts budžeta izpildes pārskatu, Valsts kontrole secina:

1. Valsts konsolidētā kopbudžeta 2000.gada izpildes pārskats nesatur būtiskas kļūdas, un par pārskata rādītājiem sniegtie paskaidrojumi ir dokumentāri pārbaudāmi.

2. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izpildes pārskati, kā arī pārskati par budžeta iestāžu saņemto ziedojumu un dāvinājumu līdzekļu izlietojumu nav sagatavoti pēc vienotiem principiem.

3. Pārskatā par valsts budžeta izpildi nav sniegti visi būtiskie ministriju un centrālo valsts iestāžu skaidrojumi, kuri nepieciešami bilanču un citu pārskatu rādītāju analīzei.

4. Nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē kārtību, kādā izskatāmi finansu pārskati, par kuriem Valsts kontrole sniegusi atzinumu ar piezīmi, sniegusi negatīvu atzinumu vai atteikusi sniegt atzinumu.

5. Nav nodrošināta kontrole par nodokļu savlaicīgu iekasēšanu, nepieļaujot nodokļu parādu summu pieaugumu ( pievienotās vērtības nodoklis, uzņēmuma ienākuma nodoklis ).

6. No valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās tiek izmantotas dažādas grāmatvedības datu uzskaites datorprogrammas, kas nenodrošina vienotu grāmatvedības datu uzskaiti, saglabāšanu, aizsargāšanu un iespēju tos analizēt.

7. Nav izstrādāta vienota metodika ministrijām un pašvaldībām konsolidēto gada finansu pārskatu sastādīšanai.

8. Nav nodrošināta kontrole par pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem, tāpēc konstatēti daudzi pensiju pārmaksas gadījumi.

9. Tā kā slimokases ir pašvaldību uzņēmumi, veselības aprūpes sistēmā ir izveidojusies situācija, ka lēmumus par algu noteikšanu slimokasu direktoriem un samaksas noteikšanu par pašvaldībām piederošā kapitāla pārvaldīšanu pieņem pašvaldības, tam izlietojot valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļus.

10. Nav nodrošināta vienotas informātikas sistēmas ieviešana visās no valsts un pašvaldību budžetiem finansētajās institūcijās.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, iesaku:

1. Lai sakārtotu budžeta plānošanas un izdevumu veidošanas jautājumus, izstrādāt metodiku, kas paredz kvantitatīvo indikatoru pielietošanu.

2. Iesniedzot priekšlikumus par jaunu programmu, izdevumus ne tikai pamatot, bet iesniegt skaitliskā izteiksmē novērtētas, sagatavotas izmaiņas, uzlabojumus.

3. Gada beigās, kā arī pie programmas izpildes, rezultātus salīdzināt ar iepriekš paredzētajiem. Nepieciešams izstrādāt vienotu monitoringa un novērtējumu indikatoru sistēmu.

4. Likumdošanā paredzēt iepriekšējo novērtējumu — pirms programmas apstiprināšanas, novērtējumu programmas gaitā, kā arī noslēguma novērtējumu. Šādā veidā tiktu ieviesta vienota indikatoru sistēma, kas būtu vērsta uz rezultātu orientētu novērtējumu.

Šāda sistēma tiek ieviesta Eiropas Savienības dalībvalstīs un ļauj ne tikai novērtēt konkrētas budžeta programmas rezultātu, bet ļauj tos salīdzināt arī ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rezultātiem.

 

Valsts kontrolieris R.Černajs