Kamēr top dzīvesvietas deklarēšanas jaunais likums

Par izmaiņām pieraksta un izraksta kārtībā

Šā gada 1.februārī stāsies spēkā personu pierakstīšanās un izrakstīšanās pagaidu kārtība. Tas ir solis uz priekšu no vecās, vēl padomju laikā ieviestās pieraksta sistēmas uz jauno dzīvesvietas deklarēšanas principu, kas būs atbilstošs jaunajam dzīvesvietas deklarēšanas likumam, kura projekts pašlaik tiek caurlūkots Saeimā pirms izskatīšanas otrajā lasījumā.

Plānots, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums varētu stāties spēkā 2003.gada 1.janvārī, bet līdz tam laikam personu pierakstīšanās un izrakstīšanās kārtību noteiks Ministru kabineta noteikumi Nr.542 “Personu pierakstīšanās un izrakstīšanās pagaidu kārtība”, kas pieņemti pagājušā gada 27.decembrī un sāks darboties jau pēc nepilna mēneša.

Pieraksta un izraksta pagaidu kārtība noteikta ar mērķi padarīt pagaidām vēl pastāvošo veco sistēmu pēc iespējas ātrāku un efektīvāku, ērtāku gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām, kuru kompetencē ir pierakstīšanās un izrakstīšanās lietu kārtošana. Viena no svarīgākajām lietām, ko paredz jaunā pagaidu kārtība, ir pieraksta anulācija, kuras nebija līdz šim spēkā esošajā likumdošanā. Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), šādas normas trūkums radīja situāciju, ka ziņas par valstī pierakstītajām personām neatbilda patiesībai — daudzi cilvēki Latvijā reāli vairs nedzīvo, kaut skaitās pierakstīti konkrētās dzīvojamās platībās. Jaunajos Ministru kabineta noteikumos ieviestā norma par pieraksta anulēšanu pakāpeniski nodrošinās fiksēto ziņu par pierakstītajām personām atbilstību patiesajam stāvoklim.

Lēmumu par pieraksta anulēšanu atbilstoši jaunajai pierakstīšanās un izrakstīšanās pagaidu kārtībai pieņems pašvaldība. Tā būs tiesīga anulēt konkrētas personas pierakstu mēneša laikā pēc attiecīgas informācijas saņemšanas desmit Ministru kabineta noteikumos norādītos gadījumos. Pašvaldība var lemt par pieraksta anulēšanu personai, kura pierakstīta uz nepatiesi sniegtu ziņu pamata un pārkāpjot normatīvos aktos noteiktās prasības. Šādos gadījumos pieraksts tiek anulēts no pierakstīšanās dienas. Pieraksts tiek anulēts mirušām personām, tāpat apakšīrniekiem pēc tam, kad tie ir saņēmuši brīdinājumu no īrnieka vai izīrētāja par apakšīres attiecību izbeigšanu (ja vien apakšīres līgumā nav noteikts citādi), un personām, kam beidzies uzturēšanās atļaujā norādītais termiņš. Pašvaldība pieņem lēmumu anulēt pierakstu arī gadījumos, ja izbeidzas aizbildnība vai aizgādnība, ja beidzas termiņš patapinājuma līgumam, uz kura pamata personai nodotas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības (jāpiebilst, ka pierakstu var anulēt vien gadījumos, ja patapinājuma līgums ir beidzies un nav saņemts patapinātāja iesniegums par līguma termiņa pagarināšanu, vai arī gadījumā, ja saņemts dokumentārs apliecinājums par pirmstermiņa līguma izbeigšanos).

Pašvaldības var lemt par pieraksta anulēšanu arī gadījumā, ja beidzas īpašuma tiesības dzīvojamās telpas īpašniekam, ja vien netiek iesniegts dokuments, kas apliecina tiesības lietot šīs pašas dzīvojamās telpas uz cita likumiska pamata. Ja dokumenta nav un īpašuma tiesības ir beigušās, pieraksts tiek anulēts ne vien dzīvojamās telpas īpašniekam, bet arī viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kas pierakstītas konkrētajā vietā, balstoties uz iepriekš spēkā esošajām īpašumtiesībām.

“Pierakstīšanās un izrakstīšanās pagaidu kārtības” 7.punktā teikts, ka dzīvojamās telpas īpašniekam ne vien pašam ir tiesības pierakstīties sev piederošā īpašumā esošā dzīvojamā telpā, bet arī dot piekrišanu pierakstīt savus ģimenes locekļus un citas personas. Gan dzīvojamo telpu īpašnieka, gan viņa ģimenes locekļu vai citu personu nepilngadīgajiem bērniem ir tiesības tikt pierakstītiem bez īpašnieka piekrišanas, vien informējot viņu par pieraksta faktu. Gadījumos, kad dzīvojamās telpas īpašnieks iepriekšminētā punkta kārtībā pierakstītajai personai pieprasa dzīvojamo telpu atbrīvot, pašvaldība pieņem lēmumu pierakstu anulēt. Pieraksts netiek anulēts vienīgi dzīvojamās telpas īpašnieka nepilngadīgajiem bērniem.

Pieraksts tiek anulēts arī personām, kuras zaudējušas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, pamatojoties uz tiesas lēmumu. Šādos gadījumos pieraksts tiek anulēts pēc tiesas sprieduma izpildes. Pierakstu anulē arī personai, kura nav reģistrēta Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, mēnesi iepriekš gan nosūtot brīdinājuma vēstuli (šī MK noteikumu norma stāsies spēkā šā gada 1.aprīlī).

Jaunā pagaidu kārtība paredz samazināt pašvaldībām nepieciešamās pierakstīšanās un izrakstīšanās dokumentācijas sūtīšanu citām iestādēm. Līdz šim pašvaldībām attiecīgie dokumenti bija jāizsūta gan uz Latvijas Republikas Adrešu biroju, uz sava rajona policijas nodaļu, Centrālo statistikas pārvaldi un Iedzīvotāju reģistru, bet turpmāk informācija būs jāsniedz vien PMLP. Jaunā pagaidu kārtība vairs arī nenoteiks, kādā veidā uzkrājama un saglabājama pieraksta, izraksta un pieraksta anulācijas informācija. Katra pašvaldība to varēs darīt pēc saviem ieskatiem un atbilstoši saviem resursiem.

“Personu pierakstīšanās un izrakstīšanās pagaidu kārtībā” noteikts, ka pierakstīšanas pamats ir dzīvojamās telpas īpašuma tiesības, īres, apakšīres vai patapinājuma līgumiskās attiecības, ģimeniskās saites īpaši noteiktos gadījumos, aizbildnības un aizgādnības attiecības, dzīvojamās telpas īpašnieka piekrišana un citas tiesiskās attiecības, kas minētas konkrētajos MK noteikumos. Taču iespējams, ka jau no nākamā gada, stājoties spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likumam, pieraksts vairs nebūs saistīts ar īpašumtiesībām un īres līgumiem. Dzīvesvietas deklarēšana būs tikai un vienīgi katras personas iniciatīva un atbildība — mēneša laikā, kopš persona dzīvo konkrētā dzīvesvietā, tai par to būs jāpaziņo dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Katra persona ir tiesīga uzrādīt vairākas adreses, kurās tā sastopama noteiktos laikposmos. Ne jaunas dzīvesvietas deklarēšana, ne vecās atsaukšana nebūs automātiska īres tiesību vai īpašumtiesību iegūšana vai zaudēšana. Jaunā likuma mērķis ir padarīt katru personu reāli sasniedzamu tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību un nodrošināt patiesas un aktuālas informācijas apriti par personu dzīvesvietām valsts nozīmes reģistros. Likums arī ievērojami atvieglos tagad visai sarežģīto un laikietilpīgo pierakstīšanās un izrakstīšanās kārtību. Paredzēts, ka drīzumā dzīvesvietu varēs deklarēt vai anulēt katrā pasta vai bankas nodaļā, aizpildot noteikta parauga veidlapu un samaksājot valsts nodevu. Jaunais likums, iespējams, mainīs arī par pierakstu un izrakstu atbildīgo institūciju kompetences robežas — tagad par pierakstīšanu un izrakstīšanu ir atbildīgas pašvaldības, bet nākotnē šī funkcija varētu būt Iedzīvotāju reģistra pārziņā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore