Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2001.gada 28.decembrī

Par Latvijas maksājumu bilanci 2001. gada 3. ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2001. gada 3. ceturksnī bija 123,7 miljoni latu jeb 10,5% no iekšzemes kopprodukta (2. ceturksnī — 75,3 milj. latu jeb 6,3%, iepriekšējā gada 3. ceturksnī — 67,2 miljoni latu jeb 6,2%). Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 8,4 miljoniem latu, bet pārējo tekošā konta posteņu saldo pasliktinājās. Preču importa kāpumam (par 13,6%) apsteidzot preču eksporta pieaugumu (par 8,6%), preču negatīvais saldo palielinājās par 38 miljoniem latu (galvenokārt sakarā ar mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī transportlīdzekļu importa kāpumu).

Pieprasījuma samazināšanās Eiropā noteica preču eksporta pieauguma tempa sarukumu. Eiropas Savienības valstu grupā tautsaimniecības lejupslīde īpaši skāra Vāciju, Somiju un Zviedriju, kas ir nozīmīgas Latvijas partnervalstis eksportā. 3. ceturksnī Latvijas eksporta pieaugums uz Eiropas Savienības valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palēninājās līdz 3,6%, un šo valstu eksporta īpatsvars Latvijas eksporta kopapjomā samazinājās no 64,5% līdz 60,9%. Strauji turpināja pieaugt eksports uz NVS valstīm (Krieviju un Baltkrieviju) un pārējām valstīm (ASV un Lietuvu).

Latvijas eksportā nozīmīgo preču — koksnes un tās izstrādājumu — izvedums palielinājās tikai par 2,6%, bet metālu un to izstrādājumu eksports pat nedaudz samazinājās, nosakot eksporta kāpuma lēnāku tempu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski saruka koksnes un tās izstrādājumu (sezonālu faktoru ietekmē), kā arī metālu un to izstrādājumu (galvenokārt melno metālu) eksports.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 73,7 miljoni latu un sedza 35,8% no preču negatīvā saldo. Sarūkot no nerezidentiem saņemto pakalpojumu apjomam, pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni palielinājās par 3,7 miljoniem latu. Kaut arī sniegto jūras transporta citu pakalpojumu apjoms samazinājās, nerezidentiem sniegto pārvadājumu pakalpojumu apjoms nemainījās, jo vienādā apjomā pieauga sniegto jūras transporta pakalpojumu (kravu pārvadājumi) un cita transporta pakalpojumu apjoms.

Braucienu pakalpojumu saldo joprojām bija negatīvs, taču salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas uzlabojās par 13,1 miljonu latu. Kāpumu noteica personisko braucienu negatīvā saldo pārmaiņas — samazinājās rezidentu tēriņi ārvalstīs, un palielinājās nerezidentiem sniegtie pakalpojumi galvenokārt saistībā ar Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumiem jūlijā un augustā.

Nerezidentu ienākumiem Latvijā palielinoties straujāk nekā rezidentu ienākumiem ārvalstīs, ienākumu saldo 3. ceturksnī bija negatīvs (1,4 miljoni latu). Nerezidentu ienākumu kāpumu galvenokārt noteica veiksmīga tiešo investīciju uzņēmumu Latvijā darbība un to gūtās peļņas reinvestēšana uzņēmumos. Pieauga arī rezidentu ienākumi, jo palielinājās ārvalstīs nodarbināto rezidentu atlīdzība un rezidentu portfeļieguldījumu ienākumi ārvalstīs.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 143,3 miljoni latu.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās par 69,4 miljoniem latu. Kāpumu noteica saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas cita kapitāla veidā (pieaugums par 35,4 miljoniem latu) — galvenokārt tiešo investoru aizdevumi uzņēmumiem. Nerezidentu veiktie ieguldījumi iekšzemes uzņēmumu pašu kapitālā un uzņēmumos reinvestētā peļņa bija attiecīgi 14 miljoni un 20 miljoni latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tiešo investīciju neto ieplūde Latvijā reinvestētās peļņas veidā un cita kapitāla veidā palielinājās attiecīgi par 23,8 miljoniem un 18,2 miljoniem latu.

Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo bija 6,9 miljoni latu. Rezidentu ārvalstu ieguldījumu portfeļa samazināšanas dēļ Latvijā ieplūda 14,8 miljoni latu. Savukārt nerezidentu ieguldījumi Latvijā saruka par 7,9 miljoniem latu, galvenokārt sakarā ar Latvijas valsts obligāciju dzēšanu.

Citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (74,1 miljons latu), jo Latvijas rezidentu aktīvi ārvalstīs samazinājās par 11,3 miljoniem latu un saistības pret nerezidentiem pieauga par 62,8 miljoniem latu. Nozīmīgākie darījumi veikti banku sektorā. Pieaugot īstermiņa saistībām, banku sektora citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 36,7 miljoni latu.

Galvenokārt valūtas mijmaiņas darījumu rezultātā rezerves aktīvi 3. ceturksnī palielinājās par 9 miljoniem latu. Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, tāpēc maksājumu bilance bija pozitīva.

Latvijas maksājumu bilance (tūkst. latu)

* Dati precizēti

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš