• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2001. gada 20. decembra likums "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.01.2002., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57210

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

Vēl šajā numurā

09.01.2002., Nr. 4

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 20.12.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”

Izdarīt likumā “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

 “6) saimnieciskā darbība ir derīgo izrakteņu ieguve, preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida par atlīdzību veikta darbība;

7) iepakojuma vienība ir visu iepakojuma materiālu kopums, kas pabeigtā veidā pievienots precei. Iepakojuma sastāvdaļa ir viens no iepakojuma materiāliem, kas veido iepakojuma vienību; atsevišķa iepakojuma sastāvdaļa var nepildīt visas iepakojuma funkcijas, bet ir būtiska, lai nodrošinātu attiecīgās funkcijas kompleksā ar pārējām sastāvdaļām.”;

izslēgt 8. un 9.punktu.

2. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi un cilvēka veselībai kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, bīstamo atkritumu sadedzināšanu, radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā līdz to apglabāšanai un apglabāšanu, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā ieskaitītos līdzekļus pārvalda Latvijas vides aizsardzības fonds. Latvijas vides aizsardzības fonds ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts institūcija. Ministru kabinets apstiprina fonda nolikumu un reglamentē nosacījumus un kārtību fonda līdzekļu izmantošanai šā panta pirmajā daļā noteikto pasākumu un projektu finansējumam gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros.”

3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

4) Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā;

5) realizē mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

6) ieved (importē) radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijā.”

4. Papildināt 5.pantu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 “5) radioaktīvās vielas, kas minētas šā likuma 9.pielikumā;

6) vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 8.pielikumam.”

5. Izteikt 6.panta trešo teikumu un papildināt pantu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem un par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojamas papildlikmes par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu.”

6. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atļaujas dabas resursu ieguvei, arī ūdeņu izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu apglabāšanai atkritumu izgāztuvēs un poligonos vai atkritumu sadedzināšanai piešķir atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu darbam ar jonizējošā starojuma avotiem regulē likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”.”

7. 9.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodokli par preču un produktu iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla svara vienību. Iepakojuma materiālu veidam un svaram jābūt pamatotam: importētām precēm — ar kravas sertifikātu vai iepakojumu apliecinošu piegādātāja apstiprinātu dokumentu, iekšzemē ražotām precēm — ar uzskaites dokumentiem. Ja preču iepakojuma materiāla veids un svars nav pamatots ar šajā daļā minētajiem dokumentiem, bet kravas pavaddokumentos ir norādīts kravas bruto svars, nodokli aprēķina, reizinot 25 procentus no kravas bruto svara ar nodokļa likmi — 0,06 lati par kilogramu. Ja nodokļa maksātāja rīcībā nav kravas sertifikāta vai iepakojumu apliecinoša piegādātāja apstiprināta dokumenta, kā arī nav nekādu citu dokumentu, kuros būtu norādīts preču bruto svars, nodokli aprēķina viena procenta apmērā no preces vai produkta vērtības. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot, kas ir kravas sertifikāts vai iepakojumu apliecinošs piegādātāja apstiprināts dokuments un kā aprēķināms nodoklis par iepakojumu (arī tad, ja informācija ir nepilnīga).”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodokli par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizēšanu mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru galda trauku vai piederumu kilogramu. Galda trauku un piederumu svaram jābūt pamatotam ar uzskaites dokumentiem.

(6) Nodokli par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas.”

8. 10.pantā:

aizstāt otrās daļas pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pārskatu par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķinu pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm nodokļa maksātājs saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu institūciju. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams pilnvarotajai institūcijai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam.”;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Nodokli par videi kaitīgu preču vai iepakojuma ievešanu (importu) aprēķina un maksā saskaņā ar Muitas likumā noteikto muitas maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību.”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Piemērojot muitas procedūras — ievešana uz laiku, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešana muitas noliktavā, komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana —, par preču vai produktu iepakojumu aprēķina dabas resursu nodokli.

(5) Izvedot šā panta ceturtajā daļā minētās preces un produktus no Latvijas Republikas muitas teritorijas un piemērojot attiecīgās Muitas likumā minētās izvešanas muitas procedūras, aprēķināto dabas resursu nodokli neiekasē par to preču vai produktu un iepakojuma daļu, kas pamatota ar izvešanas muitas procedūru noformēšanu un pabeigšanu apliecinošiem dokumentiem.

(6) Par to preču vai produktu iepakojuma daļu, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas netiek izvesta, iekasē dabas resursu nodokli.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minēto muitas procedūru piemērošanas brīdī ziņas par preču vai produktu iepakojuma materiāla daudzumu var būt apstiprinātas ar šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto iepakojumu apliecinošu dokumentu kopijām. Līdz izvešanas muitas procedūru piemērošanai muitas iestādē iesniedzami vai uzrādāmi attiecīgo dokumentu oriģināli.

(8) Ministru kabinets nosaka, ar kādiem dokumentiem pamatojama dabas resursu nodokļa atmaksāšana, ja preces vai produkti, par kuriem, ievedot tos izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir samaksāts nodoklis, tiek izvesti (eksportēti) no Latvijas Republikas teritorijas, un ar kādiem dokumentiem pamatojama iepakojuma daļa, noformējot izvešanas muitas procedūras un izvedot no Latvijas Republikas muitas teritorijas preces vai produktus, kas ievesti tajā, noformējot šā panta ceturtajā daļā minētās muitas procedūras.

(9) Ja nodokļa maksātājs nodokli maksā tikai par videi kaitīgu preču vai produktu, iepakojumā esošu preču vai produktu ievešanu izlaišanai brīvam apgrozījumam iekšzemē, pārskatu par dabas resursu nodokli iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādei reizi gadā.”

9. 11.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai vides piesārņošanu” ar vārdiem “izņemot bīstamo atkritumu sadedzināšanu”;

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) ieskaita:

1)  70 procentus — valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2)  30 procentus — tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Nodokļa maksājumus par bīstamo atkritumu sadedzināšanu ieskaita tā pagasta vai pilsētas pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

10. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

IV nodaļa
Nodokļa atlaides, atvieglojumi, atmaksāšana un atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas
”.

11. Izteikt 16.1 pantu šādā redakcijā:

16.1 pants. Nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80 procentiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Ministru kabinets nosaka nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību.”

12. Papildināt 17.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami nodokļa maksātājam, ja slēgts starojuma avots, kas satur attiecīgās radioaktīvās vielas, pēc tā lietošanas beigšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz valsti, kurā atrodas attiecīgā lietotā jonizējošā starojuma avota ražotājs vai piegādātājs.

(4) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā par radioaktīvo vielu ievešanu (importu), atmaksājami šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm un normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumiem, ja tie nav ieveduši (importējuši) radioaktīvās vielas vai ir pierādījuši, ka radioaktīvās vielas ir saņemtas un izmantotas šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām.

(5) Maksājumi par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atmaksājami 80 procentu apmērā no valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā ieskaitītajiem nodokļa ieņēmumiem par šajā panta daļā minēto vielu ievešanu (importu) normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumiem, lai apglabātu un uzglabātu visus radioaktīvos atkritumus, kas radušies attiecīgajā kalendāra gadā, un nodrošinātu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnēs tādu brīvā tilpuma rezervi, kas pietiekama, lai apglabātu vai uzglabātu radioaktīvos atkritumus, kuri var rasties piecu gadu laikā.”

13. Papildināt likumu ar 17.1 un 17.2 pantu šādā redakcijā:

17.1 pants. Atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu

Nodokli neaprēķina par:

1) fona piesārņojumu, kura līmeni nodokļa maksātājs ir pierādījis ar attiecīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas noteiktajām prasībām atbilstoša monitoringa datiem;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;

3) termālo un tehnisko ūdeņu apjomiem, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) organiskā mēslojuma, minerālmēslu, pesticīdu, augu augšanas regulatoru un veterinārpreparātu transportēšanu un glabāšanu, par dzīvnieku, augsnes, augiem kaitīgo organismu un nevēlamo augu apstrādi, ja minēto līdzekļu lietošana ir agrotehniski un agroekoloģiski pamatota;

5) balasta smilšu izgāšanu tam noteiktās vietās, kas saskaņotas ar attiecīgo pašvaldību;

6)  piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtu projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

7) atkritumiem, kuri saskaņotās vietās uz ierobežotu laiku tiek uzkrāti turpmākai pārstrādei, arī kompostēšanai, sadedzināšanai, pārstrādei;

8) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko vainīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes noteiktajiem termiņiem un prasībām. Nodokli par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu aprēķina atbilstoši vidē palikušā un sekundārā piesārņojuma bīstamībai un apjomam pēc neitralizācijas;

9) gruntsūdens līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;

10) ražošanas vajadzībām izmantojamo ūdeni, ja to pēc attīrīšanas izmanto atkārtoti. 

17.2 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)

(1) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) savu funkciju veikšanai atbrīvo valsts pārvaldes institūcijas, kuras nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas ir nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanai un diagnostikai, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanai, nieru transplantācijai un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanai valsts programmu ietvaros.

(3) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumus.

(4) No nodokļa par radioaktīvo vielu ievešanu (importu) atbrīvo personas, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas demonstrēšanai uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.

(5) Persona, kas ieved (importē) radioaktīvās vielas, nemaksā dabas resursu nodokli, ja pirkuma līgumā ietvertas garantijas lietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.”

14. 18.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) konkrēto dabas resursu, piesārņojošo vielu, preču un produktu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka pieļaujamās svara noviržu normas iepakojumam.”

15. Papildināt 19.pantu pēc vārda “preču” ar vārdiem “un radioaktīvo vielu”.

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi nr.356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi nr.377 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu”;

3) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi nr.378 “Iepakojuma apsaimnieko™anas padomes nolikums”;

4) Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumi nr.256 “Latvijas Vides aizsardzības fonda nolikums”.”

17. 1.pielikumā:

izslēgt 1.punktu;

izslēgt 4.punktu;

izslēgt 5.punktā vārdus “(dziļāk par 5 metriem no zemes virsmas)”;

aizstāt 6.punktā vārdus “(Helix pomatica L.)” ar vārdiem “(Helix pomatia L.)”;

izteikt tabulu šādā redakcijā:

“Nr.
p.k.
Resursu veids Mērvienība Likme (Ls)
1. Augsne m3 0,20
2. Smilšmāls un mālsmilts m3 0,01
3. Kvarca smilts m3 0,20
4. Smilts m3 0,05
5. Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %) m3 0,10
6. Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai m3 0,10
7. Dekoratīvais (apdares) dolomīts m3 0,25
8. Dolomīts m3 0,06
9. Kaļķakmens m3 0,10
10. Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie) m3 0,10
11. Šūnakmens m3 1,00
12. Ģipšakmens m3 0,22
13. Laukakmeņi m3 0,15
14. Krāsu zeme m3 0,10
15. Kūdra ar sadalīšanās pakāpi līdz 20 % (mitrums — 40 %) tonna 0,13
16. Kūdra ar sadalīšanās pakāpi virs 20 % (mitrums — 40 %) tonna 0,07
17. Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums — 60 %) tonna 0,50
18. Pārējais sapropelis (mitrums — 60 %) tonna 0,10
19. Visu veidu dziednieciskās dūņas tonna 0,50”

18. Izslēgt 2.pielikuma 2.punkta 3.apakšpunkta “a” pozīcijā vārdu “galda”.

19. Izteikt 3.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par dabas resursu nodokli”
3.pielikums

 

Nodokļa likmes par vides piesārņošanu, apglabājot vai sadedzinot atkritumus

Nr.
p.k.
Piesārņošanas veids Mērvienība Likme
(Ls)
1. Sadzīves atkritumu apglabāšana:    
1.1. izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādīti svari tonna 0,75
1.2. izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari m3 0,25
2. Bīstamo atkritumu apglabāšana tonna 10,00
3. Īpaši bīstamo atkritumu apglabāšana tonna 50,00
4. Bīstamo atkritumu sadedzināšana tonna 12,00”

20. 7.pielikumā:

aizstāt 4.punktā vārdus “11.panta trešā daļa” ar vārdiem “11.panta piektā daļa”;

aizstāt tabulas 1.pozīcijā vārdu “Minerāleļļas” ar vārdu “Smēreļļas”;

aizstāt tabulas 4.pozīcijā vārdus “Dzīvsudraba luminiscentās lampas” ar vārdiem “Dzīvsudraba spuldzes”;

izslēgt tabulas 6.pozīciju;

izslēgt tabulas 8.pozīciju.

21. 8.pielikumā:

izteikt pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

Nodokļa likmes par preču vai produktu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”;

papildināt otrās ailes nosaukumu pēc vārdiem “Preces vai produkta iepakojuma” ar vārdiem “un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu”;

izslēgt trešās ailes nosaukumā vārdu “iepakojuma”.

22. Papildināt likumu ar 9.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par dabas resursu nodokli”
9.pielikums

 

Nodokļa likmes par radioaktīvo vielu ievešanu (importu)

Nr. p.k. Radioaktīvās vielas raksturojums Mērvienība Likme (Ls)
1. 1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), slēgts starojuma avots m3 atkritumu 500
2. 2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), vaļējs starojuma avots m3 atkritumu 1000
3. 3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), slēgts starojuma avots m3 atkritumu 1500
4. 4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109–1012 Bq), vaļējs starojuma avots m3 atkritumu 3000
5. 5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), slēgts starojuma avots m3 atkritumu 2500
6. 6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106–109 Bq), vaļējs starojuma avots m3 atkritumu 5000
7. 7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz pieļaujamos limitus 1 m3 atkritumu m3 atkritumu 10 000"

 

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 20.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 9.janvārī

 

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!