Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”:

izteikt termina “dabas resursu valsts kadastri” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Dabas resursu valsts kadastri — dokumenti, kuros apkopoti dati par dabas resursu dabisko, tiesisko un saimniecisko stāvokli.”;

izslēgt terminu “dabas genofonds” un tā skaidrojumu;

izslēgt terminu “dabsaimniecība” un tā skaidrojumu;

izslēgt terminu “ekoloģiskā riska faktors” un tā skaidrojumu.

2. Papildināt likumu ar 5.¹ un 5.² pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. Ekomarķējums un tā piešķiršana

Lai veicinātu videi draudzīgu preču ražošanu un izplatīšanu, attiecīgajām precēm, kuras atbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem, piešķir ekomarķējumu. Ražotāju iesaistīšanās ekomarķējuma sistēmā ir brīvprātīga. Latvijas vides aģentūra koordinē ekomarķējuma sistēmu Latvijā, informē ražotājus par attiecīgajām prasībām, popularizē ekomarķējumu, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai.

5.² pants. Uzņēmuma vides pārvaldības sistēma un vides audits

Uzņēmuma vides pārvaldības sistēma ir pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus uzņēmuma vides politikas izstrādāšanai un ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai.

Uzņēmuma vides audits tiek veikts nolūkā sistemātiski, dokumentēti, periodiski un objektīvi novērtēt uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstību uzņēmuma vides politikai.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs koordinē uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un uzņēmuma vides audita veikšanu.”

3. 9.pantā:

izslēgt 4., 5. un 6.punktu;

papildināt pantu ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus importēt un izplatīt videi kaitīgās preces;

11) nosaka prasības un ierobežojumus atsevišķu bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanai un marķēšanai;

12) izdod noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli.”

4. Izteikt 17.3 panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izveido un aktualizē publiski pieejamas bezmaksas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas;”.

5. Izteikt 17.⁴ pantu šādā redakcijā:

“17.⁴ pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

Vides informāciju sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā.

Valsts vides institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot pieprasījumu.

Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt saprātīgas izmaksas. Ja ir noteikta maksa, tarifus publicē, kā arī nodrošina to pieejamību pieprasītājam, norādot, kādos gadījumos pieprasītāju no maksas var atbrīvot. Par vides informācijas sniegšanu nedrīkst prasīt iepriekšēju samaksu.”

6. Izslēgt 19.pantu.

7. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

“19.¹ pants. Ozona slāņa aizsardzība

Ozona slāņa aizsardzību nodrošina, šo slāni noārdošās vielas izņemot no saimnieciskās aprites un pārtraucot darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pārtrauktas darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām un kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) veic darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām līdz šo darbību pārtraukšanai, kā arī kārtību, kādā izsniedzamas ozona slāni noārdošo vielu izvešanas un ievešanas atļaujas.”

8. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Dabas resursu valsts kadastru izveidi un uzturēšanu nodrošina valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei.”

9. Papildināt likumu ar 21.¹ pantu šādā redakcijā:

“21.¹ pants. Aizsargājamo teritoriju reģistrs

Aizsargājamās teritorijas ir teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdens objekti, kuri noteikti kā rekreācijas objekti vai peldūdeņi, īpaši jutīgās teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, to skaitā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000 teritorijas).

Latvijas vides aģentūra izveido un uztur aizsargājamo teritoriju reģistru.

Aizsargājamo teritoriju reģistrā informāciju grupē atbilstoši katras upes sateces baseinam.”

10. Izslēgt 26.panta ceturto daļu.

11. Izslēgt 6. un 7.nodaļu.

12. Izteikt 8.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“8.nodaļa. Vides aizsardzības kontrole un monitorings”.

13. Izslēgt 42.pantu.

14. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Vides monitorings

Vides monitoringu organizē vai veic valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Ministru kabinets nosaka prasības vides monitoringam un tā veikšanas kārtību.”

15. 44.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija.”;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Reģionu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk — reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju direktori.

Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.”

16. 44.¹ pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli par:”;

izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu;

5) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, to skaitā:

a) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu,

b) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu,

c) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem,

d) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un nosaka riska samazināšanas pasākumus;”;

izslēgt 6.punktā vārdu “visu”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības;”;

papildināt pantu ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“10) piesārņojošas darbības atbilstību likumā “Par piesārņojumu” noteiktajām prasībām;

11) to, vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un vai tiek ievēroti šajā atļaujā ietvertie nosacījumi;

12) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.”

17. 44.² pantā:

aizstāt 8.punktā vārdu “zaudējuma” ar vārdiem “kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu;”;

papildināt pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) pieņemt operatoram saistošus lēmumus un administratīvos aktus par piesārņojošas darbības veikšanu.”

18. 53.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras vides pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk — komisija). Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu.”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes izdara aprēķinus un sastāda videi nodarītā kaitējuma novēršanas un zaudējumu kompensēšanas aktu (turpmāk — akts), kuru dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi kopējie zaudējumi un nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, šo darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz darbu apjomu un izmaksām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz zaudējumu summām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu.

Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējumu summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.”

19. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“1. Likuma 5.¹ un 5.² pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam paliek spēkā Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi nr.305 “Vides valsts inspekcijas nolikums”.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.septembrim paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.154 “Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli” un Ministru kabineta 1997.gada 9.septembra noteikumi nr.316 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā”.

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.martam izdod 9.panta 10.punktā minētos noteikumus.

5. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.septembrim izdod 9.panta 11. un 12.punktā, 19.1 pantā, kā arī 43.panta otrajā daļā minētos noteikumus.”

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 20.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 9.janvārī