• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiro naudu sagaidot - pagātnes rubļus pārskaitot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.01.2002., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57230

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Viņa vārds paliek latviešu mūzikas kultūras un Dziesmu svētku vēsturē

Vēl šajā numurā

09.01.2002., Nr. 4

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiro naudu sagaidot — pagātnes rubļus pārskaitot

Par citu, 1947. gada, naudas reformu

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva  vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

1947. gadā Padomju Savienībā tika iecerēta naudas reforma. Tā tika gatavota ļoti lielā slepenībā. 1947. gada 27. maijā VK(b)P CK Politbirojs izveidoja komisiju, lai sagatavotu attiecīgu lēmumu par šo jautājumu. Naudas reforma tika iecerēta kā plašs antiinflācijas pasākums un vērsta kā pret dažāda veida ļaunprātībām, tā arī pret spekulāciju. Protams, naudas reformai un kartīšu sistēmas atcelšanai tika piešķirts arī propagandas raksturs — tai vajadzēja demonstrēt padomju ekonomikas spēku un varenību...

1947. gada 13. decembrī laikrakstā “Izvestija” tika publicēts PSRS Ministru Padomes un VK(b)P CK lēmums “Par naudas reformas veikšanu un kartīšu sistēmas atcelšanu uz pārtikas un rūpniecības precēm”.

1947. gada naudas reformas būtība bija šāda:

1) tika izlaista jauna, 1947. gada parauga nauda. Visa vecā nauda bija jāapmaina pēc attiecības 10 rubļi vecās naudas pret 1 rubli jaunajā naudā. Monētas netika mainītas;

2) skaidrā nauda bija jāapmaina vienas nedēļas laikā, sākot ar 16. decembri;

3) visā apmaiņas laikā maksājumus varēja izdarīt vecajā naudā, bet attiecībā 10:1;

4) tika izstrādāta sarežģīta pārrēķināšanas sistēma. Tā, piemēram, krājkasēs un krājbankās noguldījumus līdz 3000 rubļiem mainīja bez nomināla izmaiņas — rubli pret rubli, bet, apmainot vairāk par 3000 rubļiem, darbojās visai sarežģīta sistēma, kuras būtība bija šāda — jo lielāka bija vecās naudas noguldījumu suma, jo lētāk maksāja katrs vecās naudas rublis attiecībā pret jauno.

Naudas reformas sagatavošanas un tās norises gaitu ļoti stingri kontrolēja PSRS Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības ministrijas darbinieki. Katru dienu tika savākta, analizēta un apkopota plaša informācija par baumām, preču izpirkšanu, naudas apmaiņas pārkāpumiem un sagatavoti ziņojumi J.Staļinam, L.Berijam, N.Vozņesenskim, kā arī citām PSRS amatpersonām.

Jānorāda, ka Latvijā ziņas par gaidāmo naudas reformu bija izplatījušās jau 1947. gada sākumā, par ko liecina arī turpmāk publicētais LPSR iekšlietu ministra vietnieka Košeļeva ziņojums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V.Lācim. Dokumenti liecina arī par to, ka daudzi krājkašu un citi darbinieki, izmantojot instrukcijas par reformas veikšanu, centušies no tās arī sev iegūt kādu labumu. Pārkāpumos pieķertie tika sodīti gan administratīvi, gan arī saukti pie kriminālatbildības.

1947. gada decembrī vienlaikus tika atcelta tolaik pastāvošā kartīšu sistēma, atcēla arī komerccenas un ieviesa vienotas mazumtirdzniecības cenas pārtikas un rūpniecības precēm. 1947. gada 14. decembrī PSRS Ministru Padome pieņēma arī lēmumu “Par pārtikas un rūpniecības preču pārdošanas normām vienās rokās”. Tika noteiktas, piemēram, tādas normas pārdošanai vienam cilvēkam: cepta maize — 2 kg, putraimi, makaroni — 1kg, gaļa un gaļas produkti — 1kg, desas un žāvējumi — 0,5kg, krējums — 0,5 litri, piens — 1 litrs, kokvilnas audumi — 6 m, diegi spolītēs — 1 spolīte, zeķes — 2 pāri, saimniecības ziepes — 1 gab., tualetes ziepes — 1 gab., sērkociņi — 2 kārbiņas, petroleja — 2 litri.

 

Šo normu liela daļa pastāvēja līdz 1958. gada 13. augustam, kad tās atcēla ar PSRS Tirdzniecības ministrijas pavēli, bet dažas no tām atcēla tikai 1963. gadā.

1947. gada naudas reformas rezultātā samazinājās iedzīvotāju naudas noguldījumi un valsts aizņēmumu parāds. Apgrozībā esošā naudas masa no 18,4 miljardiem rubļu laika posmā līdz Otrā pasaules kara sākumam samazinājās līdz 14 miljardiem. Tik krass naudas masas pazeminājums radīja būtiskas rezerves turpmākajai naudas emisijai, ko PSRS valdība drīz vien arī izmantoja.

 

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka Košeļeva dienesta ziņojums par baumu izplatīšanu sakarā ar gaidāmo naudas reformu

Nr. 23/3/428s

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomes Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas

priekšsēdētājam biedram Lācim Milicijas pārvalde

Rīga 1947. gada 7. martā

Dienesta ziņojums

Pedējā laikā Rīgas pilsētā iedzīvotāju vidū pastiprināti izplatās provokatoriskas baumas par tuvākajā laikā Padomju Savienībā gaidāmo naudas reformu, kurā pastāvošās padomju naudas zīmes tikšot nomainītas ar citām.

Šo provokatorisko baumu mērķis galvenokārt ir vērsts uz to, lai iedzīvotāju vidū radītu neuzticību apgrozībā esošajām naudas zīmēm, jo tās, lūk, tuvākajā laikā kļūšot pilnīgi nevērtīgas.

Pārliecināšanai tiek minēti tādi argumenti, ka pastāvošo naudas zīmju nomaiņā ar jaunajām vecās pret no jauna izlaistajām tikšot nomainītas ļoti ierobežotā daudzumā, nepārsniedzot strādnieka un kalpotāja divu–triju mēnešu algu.

Tādu provokatorisku baumu izplatīšana no atsevišķu personu puses ir radījusi pastiprinātu pieprasījumu pēc rūpniecības precēm, sevišķi tas kļuva novērojams komisijas veikalos, kur galvenokārt tiek iepirkti visvērtīgākie priekšmeti, kā, piemēram, kristāls, porcelāns, kažokādas, vilnas audumi utt.

Ja agrāk 7 Rīgas komisijas veikalos ikdienas ieņēmumi par realizētajām precēm sastādīja apmēram 400 000 rbļ, tad, sākot ar š.g. februāra otro pusi, tie ar katru dienu pieaug un marta 5 dienās (no 1. līdz 5.) sastādīja 824 000 rbļ.

Līdzīgs stāvoklis ir novērojams Rīgas “Sevišķajā universālveikalā”, kurā esot tādam pašam preču sortimentam, ieņēmumi no to realizācijas pieauga 2—3 reizes.

Ja š.g. februāra pirmajā pusē veikala ieņēmumi sastādīja 600—800 tūkst. rbļ., tad pēdējā laikā tie katru dienu pieaug līdz 1800 tūkst. rbļ. dienā.

Tā, piemēram, no š.g. 18. līdz 23 II ieņēmumi no preču realizācijas “Sevišķajā universālveikalā” sastādīja 5667 tūkst. rbļ., no 24. līdz 28 II — 4345 tūkst. rbļ., bet no 1. līdz 6II tie sastādīja 8145 tūkst. rbļ.

Kas attiecas uz Rīgas pilsētas krājkasēm, tad tajās ir nevis noguldījumu aizplūdums, bet, tieši otrādi, tie pēdējā laikā ir palielinājušies. Tā, piemēram, ja pēc stāvokļa uz 1947. gada 1. februāri Rīgā skaitījās 24 981 noguldītājs, kuru noguldījumi skaitījās par 60 731 000 rbļ., tad pēc stāvokļa uz š.g. 2. martu noguldītāju skaits palielinājās līdz 26 000 cilvēku, bet noguldījumu summa pieauga līdz 63 479 000 rbļ.

Pa milicijas līniju ir pieņemti mēri, lai noskaidrotu minēto provokatorisko baumu izplatīšanas pirmavotus.

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks Košeļevs

 

LVA, 270.f., 1.s. apr., 270.l., 152., 153. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieka Čadajeva telegramma LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

V. Lācim par naudas apmaiņas kārtību

Telegrammas Nr. 3635 kopija no Maskavas.

125 vārdi. 20. decembrī, pulksten 1 un 15 min.

Rīga. Ministru Padomē. Lācim. Augstākā. Valdības.

 

Paziņoju PSRS Ministru Padomes 1947. gada 19. decembra lēmuma Nr. 40630 tekstu par tikai jaunās naudas pieņemšanu sakaru uzņēmumos, sākot ar 1947. gada 20. decembri visās operācijās un par 21. decembra noteikšanu par brīvdienu visiem krājkasu darbiniekiem:

1. Noteikt, ka sākot ar 1947. gada 20. decembri sakaru uzņēmumiem par visām operācijām pieņemt tikai jauno naudu.

2. Atļaut PSRS Finansu ministrijai (b. Zverevam) noteikt 1947. gada 21. decembri par izejamo dienu visiem krājkasu darbiniekiem.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājs Staļins

PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieks Čadajevs

 

LVA, 327.f., 3. apr., 17. l., 98.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Valdības telegramma par naudas apmaiņas kārtību

Sakaru ministrija, valdības telegramma

Pieņemta 17. XII Valdības. No Maskavas.

Rīgā, Finansu ministrijai 737/23 74170617

 

Nekavējoties organizējiet krājkasēs, bankās noguldījumu pārcenošanas pareizības pilnīguma pārbaudi. Pārbaude ir jāuztic kvalificētiem darbiniekiem, t.s. Kontroles un revīzijas pārvaldes revidentiem, banku revidentiem. Pievērsiet uzmanību tam, vai nav gadījumu, kad noguldījumi pieņemti pēc instrukciju paketes saņemšanas, t.sk. — ieguldījumu saņemšanai no amatpersonām. Tādos gadījumos atklātos vainīgos sauciet pie atbildības. Nelikumīgi pieņemto naudu atdodiet atpakaļ.

 

LVA, 327. f., 3. apr., 17. l., 70. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: B.Manoilo

 

Izvilkums no PSRS finansu ministra telegrammas par naudas apmaiņu

Valdības telegramma

No Maskavas 2451/18 90 18 05 10

 

(..) Pavēlu: 1. Izmaksas punktos izejamā dienā darbu neveikt. Atkārtoju — darbu neveikt. 2. Noteikt no 18. decembra darba dienu izmaksas punktos astoņas stundas, ieskaitot laiku saskaitīšanai un kases nodošanai. Nr. 1008. PSRS finansu ministrs Zverevs.

 

LVA, 327. f., 3. apr., 17. l., 88. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR finansu ministra A. Tabaka pavēle par darbinieku sodīšanu, kuri izkropļojuši likumu

par naudas reformu

Pavēle Nr. 602

Latvijas PSR Finansu ministrijā

Rīgā 1947. gada 26. decembrī

 

§1. Par likuma par naudas reformas veikšanu izkropļojumu, ar nolūku apmānīt valsti, atbrīvot no darba:

Krājkases Nr. 7178 vadītāju Albertu Pavaini

Krājkases Nr. 7178 galveno grāmatvedi Jefimu Apanasjonoku

Krājkases Nr. 7177 vadītāju Nikolaju Jansonu

Krājkases Nr. 7179 vadītāju Arvīdu Grīnbergu

Krājkases Nr. 7179 galveno grāmatvedi Antoņinu Slobodskuju

Proletāriešu rajona finansu daļas vadītāju Arturu Bausku

Krājkases Nr. 7177 galvenā grāmatveža pienākumu pagaidu izpildītāju Genovefu Kukaju

§2. Krājkasu Nr. 7178, 7177 un 7179 revīzijas materiālu nodot izmeklēšanas orgāniem.

§3. Republikāniskās krājkasu pārvaldes priekšniekam biedram Veinbergam:

a) uzlikt administratīvu sodu citiem §2. minēto krājkasu darbiniekiem, kuri ir pieņēmuši noguldījumus pēc operāciju dienas beigām;

b) pārvērtēt visus noguldījumus, kurus ir noguldījuši pēc operācijas dienas beigām krājkasu darbinieki un citi pilsoņi pēc kursa 1:10;

c) nekavējoties izraudzīties atbildīgos darbiniekus par krājkasu Nr. 7178, 7179 un 7177 vadītājiem un galvenajiem grāmatvežiem.

§4. Proletāriešu rajona finansu daļas vadītāja amatā iecelt Arturu Plēsumu, atbrīvojot viņu no lauksaimniecības finansēšanas daļas vecākā inspektora pienākumiem.

Latvijas PSR finansu ministrs A.Tabaks

 

LVA, 327. f., 3. apr., 16. l., 108., 109. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par nelikumībām naudas reformas īstenošanā

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr. 97

Rīga 1948. gada 4. februārī

 

Par nelikumīgām finansu operācijām, apejot naudas reformu,

Latvijas PSR uzņēmumos un organizācijās

Latvijas PSR Ministru Padome, pamatojoties uz Latvijas PSR Valsts kontroles ministrijas veikto pārbaudi, konstatē, ka daudzas amatpersonas naudas reformas īstenošanas laikā izmantoja dienesta stāvokli un, uzdodot par valsts līdzekļiem, apmainīja sev un saviem paziņām veco naudu iestāžu un uzņēmumu kasēs pēc attiecības — viens vecais rublis pret vienu rubli jaunajā naudā.

Tādus daudzskaitlīgos naudas reformas apiešanas gadījumus nepārtrauca uzņēmumu, iestāžu un resoru vadītāji. Ministrijas un Valsts bankas republikāniskā kantora orgāni uz vietām un specbankas nenodrošināja plašu, savlaicīgu uzņēmumu un iestāžu pārbaudi par kasu operāciju likumību naudas reformas veikšanas laikā.

Tikai Valsts kontroles ministrijas 52 pārbaudītajos objektos, apejot naudas reformu, iestāžu kasēs tika pieņemti 1 997 485 rbļ., t.sk. 885 892 rbļ. darbinieku personīgās naudas, kura tika ieskaitīta it kā organizācijas esošie līdzekļi vai ieņēmumi; 419 059 rbļ. kā nodokļu dzēšanas vai citi iedzīvotāju maksāšanas līdzekļi; 1 023 360 rubļi par preču — materiālajām vērtībām, kuras 1947. gada 15. decembrī nelikumīgi izpārdeva dažādas personas ar nolūku saņemt veco naudu par precēm; 165 674 rbļ. par dažādām nelikumīgām operācijām.

Tā, piemēram, it kā lai dzēstu savām darbiniecēm parādu, kas radies par ēdināšanu fabrikas ēdnīcā, ar fabrikas “Boļševička” galvenā inženiera–direktora vietnieka V.Rožkova ziņu darbinieku grupa 15. decembrī fabrikas kasē nodeva 21 698 rbļ. personīgās vecās naudas ar mērķi apmainīt rubli pret rubli.

Lai nodrošinātu un paātrinātu šo apmaiņu, fabrikā tika veikti izrēķini no darbinieču algām, kuri ievērojami pārsniedza izrēķinu galējos apmērus, kādus ir noteikusi darba likumdošana. Tā, piemēram, darbiniecei A.Jefimovai viņai pienākušos 207 rbļ. un 80 kap. vietā par decembra otro pusi uz rokas izdeva tikai 8 rbļ. un 27 kap., bet 199 rbļ. un 53 kap. (96% darba algas) ieturēja.

Tādā veidā, izmaksājot darba algu jaunajā naudā par 1947. gada decembri no 53 darbiniecēm tika ieturēti 12 867 rbļ., un no šīs summas 12 763 rbļ. tika atdoti amatpersonām, kurus viņi bija iesnieguši, lai dzēstu veco naudu. Tajā skaitā V.Rožkovam jaunā naudā izmaksāti 2 900 rbļ. par iemaksātajiem 2 900 rubļiem, t.i., — rubli pret rubli.

Rīgas pilsētas Kirova rajona 2. rūpkombināta 20. šūšanas darbnīcas vadītājs M. Klauge 1947.gada 15. decembrī patvaļīgi par skaidru naudu tieši no darbnīcas pārdeva 36 vīriešu vilnas uzvalkus, 4 dāmu kleitas, 7 dāmu un 28 vīriešu vilnas mēteļus, pavisam par 49 871 rubli.

Lai noslēptu šādu pārdošanu, Klauge uz rūpkombināta noliktavas vārda uzrakstīja fiktīvas bezpreču izdevumu kvītis par to, ka darbnīca it kā šūšanas izstrādājumus nodevusi rūpkombināta noliktavā.

Vecās naudas zīmes tika pieņemtas uz to vērtību rēķina, kuras 15. decembrī faktiski netika izsniegtas.

To izsniegšana tika izdarīta daudz vēlāk. Tā, piemēram, pēc ražošanas arteļa “Sagādātājs” valdes priekšsēdētāja K.Veģeles rīkojuma 1947. gada 15. decembrī arteļa kasē tika iemaksāti 3625 rbļ. it kā par 28 pārdotiem sivēniem. Faktiski sivēni arteļa darbiniekiem tika atdoti pēc 1947.gada 16.decembra.

Daudzas operācijas, apmainot savu personīgo naudu pēc kursa — rublis pret rubli — amatpersonas veica, mākslīgi palielinot ieņēmumus par laiku līdz 16. decembrim un mākslīgi samazinot ieņēmumus jaunajā naudā pēc 1947. gada 16. decembra.

Tā, piemēram, PSRS Tirdzniecības ministrijas kara tirdzniecības Jelgavas nodaļas ražošanas uzņēmuma vecākā rēķinvede J.Medvedeva 15. decembrī kara tirdzniecības uzņēmuma kasē iemaksāja 10 500 rbļ. no savas personīgās naudas. Šīs summas nodošanu viņa noformēja kā ieņēmumus, kuri it kā ienākuši no sadzīves pakalpojumu darbnīcām pēc pasūtījumu izpildes. Pēc 1947. gada 16. decembra ienākušos ieņēmumus jaunajā naudā J.Medvedeva piesavinājās uz agrāk mākslīgi paaugstināto ieņēmumu rēķina, kurus viņa bija iemaksājusi vecajā naudā.

Rūpniecības arteļa “Iskra” priekšsēdētājs G.Skiba Rīgā 1947. gada 15.decembrī arteļa kasē iemaksāja 9 800 rbļ. savas personīgās naudas. To nodošanu kasē Skiba noformēja kā ieņēmumus no izpildītajiem pasūtījumiem. Šim nolūkam tika izgatavotas 58 viltotas kvītis par pulksteņu remontu.

Rūpniecības materiālu ministrijas Cēsu rūpnīcas galvenais rēķinvedis Krūmiņš apmainīja savus personīgos 4 450 rubļus pēc kursa — rublis pret rubli rūpnīcas kasē, no citas iestādes saņemtās skaidrās naudas veidā. Centrālās labības sagādes Liepājas punkta galvenais rēķinvedis Pučenkins apmainīja pēc kursa — rublis pret rubli — 6000 rbļ. (..).

Izplatīts paņēmiens, lai apietu naudas reformu, bija valsts aizņēmuma dzēšana, kuru kārtējo maksājumu termiņi bija tikai pēc 1947. gada 15.decembra.

Latvijas PSR Finansu ministrija (biedrs A.Tabaks) un Valsts darba krājkasu un valsts kredīta pārvalde (A.Veinbergs) nenodrošināja viņiem pakļauto iestāžu darba pienācīgu kontroli naudas reformas laikā. Tā rezultātā daudzi krājkasu darbinieki, apejot naudas reformu, iemaksāja kasēs paši savus un savu paziņu noguldījumus.

Lauksaimniecībvas bankas Latvijas republikāniskais kantoris (D.Čornijs) nebrīdināja un savlaicīgi nepārtrauca naudas reformas apiešanu lauksaimniecības kredītbiedrībās. Daudzas no tām četrpadsmitajā datumā veica noguldījumu un līdzekļu pieņemšanu, lai dzēstu aizdevumus, kaut arī 14.decembris bija darbdiena.

Tā, piemēram, Valmieras apriņķa Rozēnu lauksaimniecības kredītu biedrība 1947.gada 14.decembrī pieņēma 14 618 rbļ. noguldījumu un 8690 rbļ. par aizdevumu dzēšanu, bet Dikļu lauksaimniecības kredītu biedrība — 56 000 rbļ. noguldījumu un 16 228 rbļ. par aizdevumu dzēšanu. Rīgas apriņķa Siguldas lauksaimniecības kredītu biedrība arī izejamajā dienā pieņēma no zemniekiem 80 200 rbļ. noguldījumu un Kokneses lauksaimniecības kredītu biedrība — 31 750 rubļus.

Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Atzīmēt, ka daudzi republikānisko padomju un saimniecisko organizāciju vadītāji nepareizi uzticēja kasu operācijas naudas reformas laikā kopumā vietējiem uzņēmumiem un iestādēm, bet paši izvairījās no pārbaudes, kaut arī bija daudz signālu par reformas apiešanas faktiem viņiem pakļautajos uzņēmumos.

2. Uzdot Latvijas PSR ministriem un republikānisko organizāciju vadītājiem, apriņķu un pilsētu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem līdz 1948.gada 15.martam veikt finansu un preču operāciju likumības pārbaudi viņiem pakļautajos uzņēmumos un iestādēs naudas reformas laikā (īpaši par 1947.gada 13., 14.un 15.decembri).

Amatpersonas, kuras ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, saukt pie atbildības, bet nelikumīgi viņu iemaksātos vai pieņemtos personīgos līdzekļus pārrēķināt pēc attiecības — 10 rbļ. vecā naudā pret 1 rubli jaunajā.

3. Ieteikt PSRS Lauksaimniecības bankas republikāniskā kantora pārvaldniekam biedram Čornijam līdz 1948.gada 15.martam veikt pārbaudi Latvijas PSR lauksaimniecības kredītu biedrībās par veikto finansu operāciju likumību naudas reformas laikā un pieņemt mērus, lai nepieļautu naudas reformas apiešanu, bet personas, kuras pārkāpušas likumu un pieļāvušas ļaunprātības, saukt pie atbildības.

4. Ieteikt Valsts bankas republikāniskā kantora pārvaldniekam biedram S.Guļaņickim organizēt un līdz 1948.gada 1.aprīlim ar sabiedrības līdzdalību republikas uzņēmumos un iestādēs veikt kasu disciplīnas pārbaudi.

Personas, kuras, veicot kasu operācijas, ir pieļāvušas ļaunprātības naudas reformas laikā, saukt pie atbildības.

5. Pieņemt zināšanai Valsts kontroles ministra biedra A.Čulīša ziņojumu par to, ka pārbaudēs atklātās amatperosnas, kuras ir vainīgas naudas reformas apiešanā, ir sauktas pie atbildības.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks (M.Plūdonis)

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks (I.Bastins)

 

LVA, 327.f., 3.apr., 16.l., 6., 7., 8.,9.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR finansu ministra vietnieka F.Manoilo ziņojums par Latvijas centrālo krājkasu revīzijas rezultātiem

PSR Savienības finansu ministra vietniekam

biedram Urjuhinam 1948.gada 4.februārī

 

Saskaņā ar Jūsu uzdevumu finansu aparāts 1947.gada decembra otrajā pusē veica visu republikas centrālo krājkasu revīziju.

Sakarā ar atklātajām ļaunprātībām LPSR finansu ministrs b.Tabaks ar 1947.gada 26.decembra pavēli N.602 (pavēles kopija tiek pievienota) atbrīvoja no ieņemamā amata:

krājkases Nr.7177 vadītāju — N.Jansonu

krājkases Nr.6753 vadītāju — Kļimovu

krājkases Nr.7179 vadītāju — Grīnbergu

un vairākus citus darbiniekus, un revīzijas materiāls ir nosūtīts izmeklēšanas orgāniem, lai vainīgos sauktu pie kriminālatbildības.

Neraugoties uz to, ka visas augstāk minētās personas LPSR finansu ministrs atbrīvoja no ieņemamā amata vēl 1947.gada 26.decembrī un to, ka 1947.gada 31.decembrī prokurors paziņoja ministrijai, ka izmeklēšana pēc revīzijas materiāliem tiek veikta, Latvijas PSR Valsts kontroles ministrija nolēma finansu darbinieku atklātās ļaunprātības krājkasēs pārformēt ar saviem aktiem, bet pēc tam par tiem izdot pavēles.

Tā rezultātā LPSR finansu ministra 1947.gada 31.decembrī no darba atbrīvoto krājkases Nr.6755 vadītāju Kļimovu Valsts kontroles ministrs noņem no darba 1948.gada 12.janvārī un materiālu nosūta prokuroram.

Finansu ministra 1947.gada 26.decembrī no darba atbrīvotais krājkases Nr.7179 vadītājs Grīnbergs ar LPSR Valsts kontroles ministra pavēli otrreiz no darba tiek atbrīvots 1948.gada 17.janvārī.

Krājkases Nr.7177 vadītāju Jansonu, kuru no darba noņēma finansu ministrs 1947.gada 26.decembrī, no ieņemamā amata atbrīvo [Valsts kontroles] ministrs.

Ņemot vērā, ka sakarā ar Latvijas PSR Valsts kontroles ministra izdotajām pavēlēm PSRS Valsts kontroles ministrs var izvirzīt pretenzijas PSR Savienības Finansu ministrijai par revīzijas neveikšanu krājkasēs, kā arī par to, ka tāda Valsts kontroles aparāta darba prakse nekāda labuma nedod, Latvijas PSR finansu ministra b.Tabaka uzdevumā nosūtu Jums LPSR finansu ministra pavēles Nr.602 kopiju, LPSR Prokuratūras izmeklēšanas daļas vēstules kopiju un LPSR Valsts kontroles ministra 3 pavēļu kopijas.

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks F.Manoilo

 

LVA, 327.f., 3.apr., 16.l., 24., 25.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Turpmāk — vēl

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!