Soli pa solim tuvāk Eiropas naudas lādei

Irina Pilvere, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, LV”

— Eiropas Savienības (ES) speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) līdzekļu apgūšanai Latvija gatavojās gandrīz divus gadus. Kāpēc bija nepieciešams tik ilgs priekšdarbu posms, un kas pa šo laiku tika paveikts?

— Veicamo darbu gan Lauku atbalsta dienestam (LAD), gan Zemkopības ministrijai (ZM) un Finansu ministrijai (FM) bija daudz. Lai SAPARD programma Latvijā varētu sākties, bija jāizstrādā virkne dokumentu.

Pirmkārt, SAPARD programmu (Lauku attīstības plāns), par ko atbildīga bija ZM. Programmas sagatavošanas darbs sākās jau 1999. gadā, un 2000. gada oktobrī to akceptēja Briselē. Šis dokuments ir pamatu pamats SAPARD programmas īstenošanai Latvijā.

Otrkārt, FM tika sagatavots daudzgadējais finansu līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju (EK). Tas regulē finansiālās attiecības starp līgumslēdzējām pusēm.

Treškārt, tika izstrādāts ikgadējais finansu līgums par 2000. gadā piešķiramajiem līdzekļiem.

Balstoties uz minētajiem dokumentiem, darbu sāka LAD, lai sagatavotu apmēram piectūkstoš lappuses biezo akreditācijas dokumentu paketi. Tajā ietilpst procedūru apraksts: ko un kā darīt katrai SAPARD administrēšanas procesā iesaistītajai amatpersonai gan LAD reģionālajās struktūrās, gan centrā. Dokumentu paketē iekļauta arī attiecīgā nacionālā likumdošana. Mums ir jāievēro dažādi ES normatīvie dokumenti, regulas vai norādījumi attiecībā uz pirmsstrukturālajiem maksājumiem, kas šobrīd ir pieejami Latvijai, līdz pat tādiem smalkumiem kā katras personas amatu apraksti. SAPARD administrēšanā Latvijā kopumā ir iesaistīts 321 cilvēks, katram no tiem amatu aprakstā ir definēts, ko viņš drīkst darīt un kāda ir viņa atbildība.

Viens no pamatkritērijiem, kas, LAD akreditējoties, bija jānodrošina, ir funkciju nošķirtība — katra amatpersona drīkst veikt tikai tai noteiktos pienākumus. Daudzgadējais finansu līgums noteic, ka ir nošķirtas programmas administrēšanas divas galvenās funkcijas.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pirmā ir ieviešanas funkcija, kas sākas ar projektu pieņemšanu un turpinās ar to izskatīšanu, akceptēšanu, pirmsprojektu fiziskajām kontrolēm un projektu apstiprināšanu. Pēc tam ar atbalsta pretendentu tiek slēgts līgums un notiek projekta realizācijas uzraudzība. Kad projekts ir veiksmīgi īstenots, var sākties otrā — maksāšanas — funkcija, kas ietver sevī maksājumu dokumentu pieņemšanu, izskatīšanu, pirmsmaksājumu fizisko kontroli un akceptēšanu. Tikai pēc tam tiek pārskaitīti līdzekļi atbalsta pretendenta kontā. Katru uzdevumu kopējā programmas administrēšanas procesa ķēdē veic atsevišķa amatpersona.

Otrs kritērijs, ko EK prasīja ievērot, sastādot amatu aprakstus, ir tas, ka SAPARD programmas administrēšanā katra iesaistītā darbinieka darbu pārbauda augstākstāvoša amatpersona. Tādējādi tiek novērsts tas, ka lēmumu pieņemtu tikai viens cilvēks. Jebkurā lēmumu pieņemšanas posmā ierēdņa darbu pārbauda otra persona. Katras amatpersonas darbs tiek atspoguļots dokumentos, jo katrs procesa solis ir jāfiksē rakstiski, lai tas būtu pierādāms gan vietējiem, gan ES auditoriem. Tāpēc katrs darbinieks, veicot paredzētās pārbaudes, aizpilda vai nu kontroles lapu, vai arī pārbaudes aktu, ko apstiprina ar parakstu. Pēc šiem dokumentiem varēs pārbaudīt, vai lēmums ir pieņemts pareizi. Ja kāds kļūdītos, viegli varētu konstatēt, kurš tas bijis. Diemžēl tad jau iestājas atbildība atbilstoši Valsts civildienesta likumam. Visas SAPARD administrēšanā iesaistītās amatpersonas saskaņā ar ES prasībām ir ierēdņi, jo ierēdņu darbība tiek stingrāk reglamentēta (piemēram, ar Korupcijas novēršanas likumu) nekā pārējo darbinieku gadījumā.

Lēmumu pieņemšana par projektu apstiprināšanu notiek divos līmeņos — vispirms to veic LAD Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, tad LAD centrs Rīgā. Piemēram, lēmumu par 1.1. atbalsta apakšprogrammā “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija” iesniegto projektu apstiprināšanu pieņem astoņi cilvēki. Pilnīgi visi negatīvie lēmumi jebkurā lēmumu pieņemšanas posmā tiek izskatīti vēlreiz, lai izslēgtu nepamatotas noraidīšanas gadījumus. Atkārtotās pārbaudes veic īpaši nozīmēti virskontrolieri. Mēs saprotam, ka, iesniedzot projektu, atbalsta pretendents ir lolojis lielas cerības savas saimnieciskās darbības attīstīšanai, tāpēc nedrīkstam kļūdīties. Arī pozitīvie lēmumi tiek atkārtoti pārbaudīti, un kopējais virskontroļu apjoms ir vismaz pieci procenti no kopējā pieņemto projektu skaita.

— Līdz ar 12. decembrī Eiropas Komisijas oficiālajā laikrakstā publicēto lēmumu par SAPARD atbalsta vadības nodošanu Latvijai beidzās visas formālās procedūras, un no 14. līdz 28. decembrim lauksaimnieki un pārstrādātāji varēja doties uz LAD un Reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, lai iesniegtu projektu pieteikumus divās atbalsta apakšprogrammās: “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija” un “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”. Vai potenciālie atbalsta saņēmēji bija tam pietiekami gatavi?

—

Kopš tika apstiprināta SAPARD programma, ZM kopīgi ar LAD reģionālajām pārvaldēm, Lauksaimniecības konsultāciju dienestu un ražotāju organizācijām intensīvi skaidroja interesentiem SAPARD programmas nosacījumus. Kopš pērnā gada vasaras, kad beidzās EK auditoru vizīte Latvijā, LAD savās pārvaldēs, kā arī konsultāciju dienestos sāka izplatīt projektu pieteikumu formas. Sagatavošanās posms kopš vasaras iegāja finiša taisnē, un tie pretendenti, kas nopietni gribēja ko darīt, bija gatavi līdz 28. decembrim savus projektus iesniegt. Par to liecina arī rezultāts — LAD ir saņēmis izvērtēšanai trīsdesmit projektus.

Atzīstu, ka sagatavošanās posms bija ilgs un apnicīgs — divas ziemas amatpersonas tikai runāja par SAPARD programmu, bet lauksaimniekiem lika gaidīt, gaidīt un gaidīt. Bet darīt tur nevarēja neko, jo akreditācijas process ir ļoti ietilpīgs darba un laika ziņā. Jau 2000. gada septembrī LAD sāka pašnovērtēšanās auditu. Tā paša gada decembrī sākās neatkarīgas auditorfirmas “Arthur Andersen” pārbaude. 2001. gada jūlijā auditori no EK pārliecinājās, vai tiešām viss ir tā, kā konstatēts nacionālajā akreditācijā.

— Kas jāzina un jāievēro lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kuri vēlas pretendēt uz SAPARD finansiālo atbalstu?

— Vispirms vēlos atgādināt, ka ir četras apakšprogrammas, kuru administrēšana notiek LAD reģionālajās pārvaldēs, tāpēc projekti jāiesniedz tur. Divas apakšprogrammas tiek administrētas centrā. Bet projektu izvērtēšanas procedūra visās apakšprogrammās ir vienāda.

Ja atbalsta pretendents vēlas iesniegt savu projektu, pirmais darbs, ko vajadzētu veikt, ir izlasīt SAPARD programmu. Nav vajadzības izlasīt visu dokumentu — sākt vajadzētu no devītās nodaļas, kur iztirzāti tie jautājumi, kas attiecas uz atbalsta pretendentu. Minētais dokuments ir pieejams gan LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan konsultāciju dienestos, gan arī ZM interneta mājaslapā. Turklāt ir izdotas arī vairākas brošūras, kurās konspektīvi skaidroti būtiskākie jautājumi par SAPARD programmu.

Kad interesents ir identificējis, uz kuru apakšprogrammu attiecas iecerētais saimnieciskās darbības pasākumu kopums, kuru īstenojot viņš vēlas pretendēt uz SAPARD finansējumu, viņam rūpīgi jāiepazīstas ar attiecīgās apakšprogrammas LAD izstrādāto instrukciju un projekta standarta formu. Tajās ir detalizēti formulēti apakšprogrammas mērķi, norādītas atbalstāmās nozares, skaidrots, kādi izdevumi tiks uzskatīti par attaisnotiem, kādi ne, ietverts atbalsta pretendenta iesniedzamo dokumentu saraksts un paskaidrojumi projekta aizpildīšanā, kā arī izklāstīta projektu iesniegšanas kārtība.

SAPARD programma paredz minimālos saimnieciskās darbības rādītājus atbalstāmajās nozarēs. Piemēram, graudu ražotājiem, kas uz SAPARD līdzekļiem pretendē 2001. gadā, jābūt vismaz 10 hektāriem, bet 2002. gadā — 20 hektāriem sējplatību. Piena ražošanā uz SAPARD atbalstu 2001. gadā var kvalificēties saimniecības ar vismaz septiņām, bet 2002. gadā — ar piecpadsmit slaucamām govīm.

Ja atbalsta pretendents secina, ka minimālie rādītāji atbilst plānā minētajiem, viņam ir jāizrēķina saimniecības vai uzņēmuma ekonomiskā dzīvotspēja. Par šo prasību pēdējā laikā daudz diskutē, bet SAPARD programma to nosaka. Es ieteiktu pirms biznesa plāna sastādīšanas atbalsta pretendentam kopā ar speciālistiem veikt ekonomiskās dzīvotspējas rādītāja aprēķinu. Ekonomiskā dzīvotspēja nav ne peļņa, ne rentabilitāte, tā ir formula, kurā jāievieto dažādi uzņēmuma gada pārskata dati. Ekonomiskās dzīvotspējas rādītājam ir jābūt augstākam par 20%.

Patlaban kvalificēties nespēj tās saimniecības un uzņēmumi, kuras iepriekšējā gadā veikušas lielas kredītatmaksas. Tiem, kuri iepriekšējā gadā pirms projekta iesniegšanas nav ņēmuši kredītus vai veikuši aizņēmuma atmaksu, problēmām ar ekonomisko dzīvotspēju nevajadzētu būt. Tātad ekonomiskās dzīvotspējas demonstrēšana un pieeja SAPARD finansiālajam atbalstam varētu būt sarežģītāka tiem, kuri pēdējos gados savā uzņēmumā piesaistījuši lielus kredītresursus.

Saskaņā ar SAPARD programmas nosacījumiem ekonomiskās dzīvotspējas aprēķināšanas formulu ir iespējams mainīt vai precizēt tās aprēķināšanas metodiku, visas izmaiņas saskaņojot ar ZM, FM un EK. LAD jau ir sācis šo darbu. Līdz 2002. gada 1. februārim, kas ir nākamais projektu iesniegšanas beigu termiņš, tā gan vēl nebūs citāda, jo izmaiņu saskaņošanai ir vajadzīgs laiks.

Kopā ar biznesa plānu, kura formu var saņemt ikvienā LAD reģionālajā pārvaldē un lauksaimniecības konsultāciju dienestā, LAD ir jāiesniedz pilna dokumentu pakete. Visi nosacījumi, kas minēti SAPARD programmā, ir jāpierāda ar attiecīgiem dokumentiem. Piemēram, lai pierādītu privātas juridiskas personas statusu, atbalsta pretendentam ir jāiesniedz LAD Uzņēmumu reģistra izsniegta apliecība un tās kopija, kas paliek dienestā. Tāpat jāuzrāda nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, iesniedzot tās kopiju, un citi dokumenti. Tā apakšprogrammā “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija” būvniecības projektiem reizē ar biznesa plānu, atkarībā no katra konkrētā gadījuma, būtu jāiesniedz aptuveni 20 pavaddokumenti. Ja atbalsta saņēmējs vēlas pretendēt vai nu uz papildu sabiedriskā finansējuma daļu (+ 5%), vai arī saņemt papildu punktus projekta izvērtēšanā, viņam jāiesniedz vēl vairāki citi dokumenti. Prioritārās atlases kritēriji ir izšķirošie projekta apstiprināšanā, ja iesniegto projektu ir vairāk nekā nozarei atvēlēto finansu resursu.

Vēlos atgādināt: ja katra attaisnotā izdevuma cena pārsniedz 5700 latu, atbalsta pretendentam ir jāveic cenu aptauja. Instrukcijā ir izskaidrots, kā tas darāms. Ja pretendents, piemēram, vēlas pirkt traktoru, viņam vispirms ir jāsagatavo tā tehniskā specifikācija. Nedrīkst nosaukt traktora marku, bet precīzi jādefinē tā tehniskie parametri. Tad uzaicinājums piedalīties cenu aptaujā kopā ar tehnisko specifikāciju jānosūta vairākām firmām. Uzaicinājumu var sūtīt kaut desmit firmām, bet atpakaļ ir jāsaņem vismaz trīs derīgi cenu piedāvājumi, no kuriem pretendentam ir tiesības izvēlēties ekonomiski izdevīgāko. Ja tas nav lētākais piedāvājums, atbalsta pretendentam ir jāspēj argumentēt savu izvēli. Jāatceras, ka tehnikas, piegāžu un pakalpojumu izcelsme var būt tikai no ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

Gribu uzsvērt, ka atbalsta pretendentiem ļoti rūpīgi un precīzi ir jāizplāno projektu īstenošanas termiņi, jo LAD, slēdzot līgumu, tos pārrakstīs no projekta. Ja projektā būs minēts, ka, piemēram, traktors tiks pirkts aprīlī, tad LAD ieplānos šos līdzekļus attiecīgajam laika posmam.

Tā kā projekta izskatīšanas un apstiprināšanas process ir visai garš, nevajadzētu iegādes vai projekta pasākumus plānot agrāk nekā trīs mēnešus pēc LAD noteiktajiem attiecīgo projektu pieņemšanas kārtu galatermiņiem. Domāju, ka pirmie trīsdesmit projekti tiks izvērtēti un atbilde par apstiprināšanu vai noraidīšanu atbalsta pretendentiem tiks sniegta līdz janvāra beigām. Bet vēlāk, kad projektu būs krietni vairāk, projektu izvērtēšanā būs jārēķinās ar trim mēnešiem.

Svarīgi ir ievērot arī projektu izpildes beigu termiņu. Šobrīd izsludinātajās projektu pieņemšanas kārtās galējais projektu īstenošanas termiņš ir noteikts līdz 2003.gada 15.septembrim.

— Atbalsta pretendentam tātad ir jābūt ļoti prasmīgam stratēģiskajam plānotājam.

— Jā, to mēs nemitīgi atgādinām: saplāno uzņēmuma attīstību ilgtermiņā! SAPARD līdzekļi būs pieejami tikmēr, kamēr Latvija iestāsies ES. Līdz tam laikam saimniecības un uzņēmumi var izmantot iespēju saņemt ES finansiālo atbalstu, jo attīstībai un modernizācijai tamlīdzīga finansējuma vairs nebūs.

Atbalsta pretendents vienā apakšprogrammā drīkst iesniegt trīs projektus ar noteiktām minimālajām un maksimālajām attaisnoto izdevumu summām. Tos var iesniegt gan uzreiz vienā, gan pakāpeniski — trīs kārtās. Viss atkarīgs no atbalsta pretendentam pieejamo līdzekļu daudzuma, jo projekts pilnībā ir jāīsteno par saviem līdzekļiem un tikai pēc projekta realizācijas tiek atmaksāti 45% no kopējās attaisnoto izdevumu summas. Ja atbalsta pretendents ir jaunāks par 40 gadiem vai arī viņš ir asociatīvas ražotāju struktūras biedrs, sabiedriskā finansējuma summa var tikt palielināta līdz 50% (1.1. un 3.1.apakšprogrammā).

— Pastāstiet, lūdzu, kāda ir projektu izvērtēšanas procedūra!

— Amatpersona, kas pieņem un reģistrē projektu, kontroles lapā atzīmē, vai iesniegti visi dokumenti. Ja kaut viens nepieciešamais dokuments nav iesniegts, pretendents saņem projektu atpakaļ, un pēc nepilnību novēršanas attiecīgajā projektu pieņemšanas kārtā viņam ir tiesības to iesniegt vēl vienu reizi.

Kad visi dokumenti ir iesniegti un ar kontroles lapu ir apliecināts, ka neviena netrūkst, tad dokumentus izskata un pārbauda pēc būtības. Ja tiek konstatēta neatbilstība kādam nosacījumam, projekts tiek noraidīts, to tālāk nevērtējot.

Trešais solis pirms projektu apstiprināšanas ir fiziskās kontroles. Tas nozīmē, ka katru atbalsta pretendenta saimniecību vai uzņēmumu apmeklēs LAD speciālists, kurš pārbaudīs grāmatvedību un faktisko situāciju uzņēmumā. Nosacījums ir tāds, ka projektu var sākt īstenot tikai pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar LAD. Pirms tam projektā minētos pasākumus nedrīkst sākt.

Ja, veicot fizisko kontroli, nepilnības netiek konstatētas, projekts tiek nodots nākamajai amatpersonai, kas pēc būtības izvērtē biznesa plānu un pieņem pirmā līmeņa lēmumu.

Šie četri soļi tiek veikti LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. Otrā līmeņa lēmumu par projekta galīgo apstiprināšanu vai noraidīšanu, vēlreiz pārbaudot visus dokumentus, pieņem LAD centrs Rīgā. Projektu var noraidīt arī gadījumā, kad visu projektu īstenošanai nepietiek naudas un saskaņā ar prioritārās atlases kritērijiem tas saņem nepietiekamu punktu skaitu.

Noraidīto projektu atbalsta pretendents var iesniegt atkārtoti nākamajā kārtā, kad tas atkal tiks vērtēts pēc pilnas procedūras.

— Biznesa plāns ir projekta kodols. Vai to arī izvērtē viens cilvēks vai vairāki?

— Sākotnēji to divos līmeņos izvērtē pa vienam cilvēkam katrā. Noslēgumā projektu vēlreiz caurskata komisija.

Ļoti rūpīgi tiek pārbaudīta naudas plūsma, jo ir jāpārliecinās, vai atbalsta pretendentam būs pietiekami resursi projekta īstenošanai. LAD uzņemas finansiālas saistības, noslēdzot līgumu. Ja cilvēks ir kļūdījies finansu plūsmas aprēķinos, projektu nav iespējams realizēt. Resursu avots var būt divējāds: pašu līdzekļi un bankas kredīts. Otrajā gadījumā kopā ar projektu ir jāiesniedz bankas apliecinājums, ka tā ir gatava izsniegt kredītu.

— Kad būs iespējams pieteikties uz visām sešām apakšprogrammām, var rasties situācija, ka vienā apakšprogrammā tiek iesniegti ļoti daudzi projekti, līdz ar to līdzekļu nepietiek, bet kādā citā tik maz, ka ieplānotie līdzekļi netiek apgūti. Kā rīkoties šādā gadījumā?

— Ir izstrādāta kārtība, kas dod iespēju septiņu gadu līdzekļus 10% robežās no vienas apakšprogrammas pārnest uz citu. Tomēr katra apakšprogramma ir sadalīta vēl sīkāk, tāpēc iespēja pārdalīt līdzekļus nav nemaz tik liela.

Latvija SAPARD līdzekļus apgūst ar divu gadu nobīdi. Šobrīd iesniegtie projekti tiks atbalstīti par 2000. gada līdzekļiem, es ceru, ka vēl šogad tiks apgūti arī 2001.gada līdzekļi, un tikai nākamajā gadā darbs ieies normālās sliedēs. Mēs ļoti ceram, ka varēsim atbalstīt visus projektus, kas atbildīs nosacījumiem. LAD ir uzticētas daudzas funkcijas, bet SAPARD administrēšana ir prioritāra attiecībā pret pārējām.

— Patlaban Latvijai ir akreditētas sešas SAPARD apakšprogrammas. Vai nākotnē to skaits vēl pieaugs?

— ZM pašlaik precizē nosacījumus SAPARD programmas 1.3. apakšprogrammas “Zemes ierīcība” un 5. atbalsta programmas “Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes” (apakšprogrammas 5.1. “Bioloģiskā lauksaimniecība”, 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana” un 5.3. “Lauksaimniecības noteces samazināšana”) īstenošanai. Orientējoši līdz šā gada septembrim ZM saskaņos ar EK minēto apakšprogrammu nosacījumus, pēc tam būs LAD akreditācija uz šīm apakšprogrammām. Līdz ar to, ātrākais, nākamā gada sākumā varēs izsludināt pieteikšanos arī uz šīm apakšprogrammām.

— Jūs minējāt, ka pirmajā pieteikšanās kārtā iesniegti trīsdesmit projekti. Kādus pasākumus iecerējuši veikt atbalsta pretendenti?

— Apakšprogrammā “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija” iesniegti 25 projekti. Visvairāk — 13 projektu — saņemts no graudu audzētājiem, kuri iecerējuši iegādāties traktorus, arklus, kultivatorus, sējmašīnas, graudu kombainus, kā arī graudu kaltēšanas iekārtas. 8 projektus iesnieguši piena ražotāji, kuri plāno iegādāties slaukšanas aparātus, lopbarības sagatavošanai nepieciešamo tehniku — pļaujmašīnas, rituļpreses, skābsiena ruļļu tinējus. Pa vienam projektam saņemts no cūkgaļas, putnu gaļas un olu ražotājiem, kuri paredz iegādāties lopbarības sagatavošanas iekārtu, kā arī olu šķirošanas un fasēšanas iekārtu. Divus projektus izstrādājuši augļu un dārzeņu audzētāji, kuru saimnieciskās darbības attīstīšanai nepieciešami minerālmēslu izkliedētāji, miglotāji, iekrāvēji, kā arī dārzeņu pirmapstrādes tehnoloģijas.

Kopumā projektēta 49 jaunu tehnikas vienību, 24 slaukšanas aparātu, lopbarības sagatavošanas, graudu kaltēšanas, dārzeņu pirmapstrādes un olu šķirošanas un fasēšanas iekārtu iegāde. Iesniegto projektu kopējā attaisnoto izdevumu summa pārsniedz 1,3 miljonus latu, no tiem projektu īstenošanas gadījumā 460 858 lati būtu ES līdzfinansējums.

Reģionālā šķērsgriezumā skatoties, aktīvākie bijuši Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes teritorijā — Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonā dzīvojošie saimnieki, kuri iesnieguši 8 projektus. Zemgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajona zemnieki iesnieguši 5 projektus, četrus no tiem — graudu audzētāji.

Apakšprogrammā “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” iesniegti pieci projekti. Ziemeļkurzemes reģionā viens un Ziemeļvidzemes reģionā divi projekti iesniegti ar mērķi gūt atbalstu tūrisma mītņu kvalitātes uzlabošanā. Ieplānota guļbūves atpūtas mājas, pirts un baseina celtniecība, kā arī ģērbtuves celtniecība tūristiem makšķerniekiem. Kopā lauku tūrisma pasākumu īstenošanai paredzēts izlietot 142 566 latus, no tiem 51 297 lati ir paredzamais ES finansējums.

Ziemeļvidzemes un Viduslatvijas reģionos iesniegti katrā pa vienam projektam, kas paredz īstenot tehnisko pakalpojumu sniegšanu. Abi atbalsta pretendenti plāno iegādāties rituļu presi. Kopējās investīcijas laukos līdz ar šo projektu īstenošanu varētu būt 174 921 lats, no kuriem 62 216 lati būtu ES līdzfinansējums.

Es ceru, ka LAD varēs apstiprināt lielāko daļu no šiem projektiem kā atbilstošus, un līdz ar to gribētu novēlēt pirmajiem drosminiekiem, lai veicas projektu īstenošanā un lai mēs viņus sagaidītu arī LAD ar darījumu un maksājumus apliecinošiem dokumentiem. Bet pārējos potenciālos atbalsta pretendentus es gribētu iedrošināt saņemties un izstrādāt labus projektus.

 

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore