Kad mūsu pārtikas uzraudzība vienās rokās

Līdz ar vairāku likumu grozījumu spēkā stāšanos 2002. gada 1. janvārī darbu sāka vienotā pārtikas aprites valsts uzraudzības institūcija — Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Līdz pērnā gada nogalei pārtikas kontroli veica četri dažādi Labklājības ministrijas (LM) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā esoši dienesti: Valsts sanitārā inspekcija (VSI), Sanitārā robežinspekcija, Augkopības produkcijas valsts kvalitātes kontroles dienests un Pārtikas un veterinārais dienests, kas bija atbildīgs par dzīvnieku izcelsmes produkciju. Nododot ar pārtikas apriti un uzraudzību saistītās funkcijas PVD, panākts, ka atbildība par šo iedzīvotājiem svarīgo jomu vairs nebūs sadrumstalota, bet gulsies uz vienas institūcijas pleciem. Vienotais uzraudzības dienests varēs novērst pārrāvumus pārtikas kontroles procesa ķēdē.

Pārtikas un veterinārais dienests, pārņemot pārtikas uzraudzību

Lai informētu par Pārtikas un veterinārā dienesta darbības sākšanu, 7. janvārī dienesta vadība uz preses konferenci aicināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.

Ar reorganizētā PVD struktūru iepazīstināja dienesta direktors Vinets Veldre. PVD darbojas trīs departamenti: Pārtikas uzraudzības, Dzīvnieku veselības un labturības un Informātikas departaments, kā arī centrālā administrācija. Ir izveidota atsevišķa Kvalitātes vadības un uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļa, kas atvieglos klientam dokumentu iesniegšanas procedūru, jo nebūs vairs jāstaigā no kabineta uz kabinetu.

PVD sastāvā ir arī 27 teritoriālās PVD pārvaldes, Sanitārā robežinspekcija ar 22 robežkontroles punktiem un 54 muitas noliktavu kontrolpunktiem, kā arī Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, kura reorganizācija pašlaik vēl turpinās. Reorganizācijas gaitā 13 esošās veterinārās laboratorijas tiks pārveidotas un apvienotas piecās diagnostikas centra filiālēs: Valmieras, Rēzeknes, Saldus, Bauskas reģionālajās un Centrālajā laboratorijā.

Šobrīd PVD centrālajā un reģionālajās struktūrvienībās strādā 881 darbinieks, VVMDC — 245 un Sanitārajā robežinspekcijā — 250 speciālisti. V. Veldre kā pozitīvu sasniegumu uzsvēra to, ka administrācijā strādā tikai 8,9 % no kopējā nodarbināto skaita.

PVD darbosies arī tā dēvētais uzticības telefons. Piezvanot uz tālruņa numuru 7027402, Latvijas iedzīvotāji var informēt par iegādāto pārtikas produktu neatbilstību kvalitātes prasībām. Visas sūdzības tiks izskatītas, tomēr V. Veldre atgādināja, ka par tām jāinformē laikus. Pārtikas produktus nevar glabāt nez cik ilgi un pēc tam ziņot, ka tie ir sabojājušies, — ar safabricētām sūdzībām diemžēl jau ir nācies saskarties.

Kā informēja V. Veldre, no Valsts sanitārās inspekcijas, PVD pārņēma 33 štata vienības, kurām saskaņā ar darba grupas iesniegto ziņojumu jākontrolē apmēram 7600 pārtikas apritē iesaistītie objekti. Pagājušā gada beigās, kad dati par attiecīgajiem uzņēmumiem tika precizēti, atklājās, ka uzraudzībā esošo objektu skaits pārsniedz 11 tūkstošus, līdz ar to PVD tagad trūkst gan darbinieku, gan finansējuma — 260 tūkstošu latu, tāpēc, iespējams, būs nepieciešami grozījumi valsts budžetā.

V. Veldre pastāstīja, ka PVD savā darbā turpinās izmantot tā dēvēto neatkarīgo instrumentu, proti, lai inspektors izdarītu slēdzienu par uzņēmumu, tiek veikta paraugu laboratoriskā kontrole. To veic par valsts budžeta līdzekļiem. Ja tiek konstatēts pārkāpums vai neatbilstība sanitārajām normām, paraugi jāņem vēlreiz un laboratoriskā kontrole jāveic atkārtoti — šoreiz jau par klienta līdzekļiem. Tai sfērai, ko LAD pārņem no VSI, finansējums šāda pasākuma veikšanai nav atvēlēts, jo tā nebija arī VSI, kura gada laikā laboratoriski pārbaudīja nelielu paraugu skaitu. V. Veldre atzina, ka ik gadu būtu jāpārbauda apmēram septiņi tūkstoši paraugu, un informēja, ka tiks pārdalīti PVD esošie resursi, jo papildu līdzekļus laboratoriskajām pārbaudēm no valsts budžeta nebija iespējams atvēlēt.

Par pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atzīšanu un reģistrācijas gaitu klātesošos informēja PVD Kvalitātes vadības un uzņēmumu atzīšanas daļas vadītājs Armands Ploriņš. Saskaņā ar MK noteikumiem “Par pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju”, visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri darbību bija sākuši pirms 2001. gada 1. jūlija, bija jāiesniedz pieteikums atzīšanai. Pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzās 2001. gada 31. decembrī. Savukārt pēc 2001. gada 1. jūlija uzņēmums varēja darbību sākt tikai pēc tam, kad tas bija atzīts un reģistrēts.

Lai gan pieteikšanās beigu termiņš jau ir aiz muguras, pieteikumus atzīšanai iesnieguši 70,65 % no 1319 PVD un 21,37 % no 11 221 VSI pārraudzībā esošajiem pārtikas uzņēmumiem. Atzīšanas procedūra ir pabeigta tikai 18 uzņēmumiem. V. Veldre sacīja, ka ierēdņu neizdarības dēļ laikus nav sagatavoti nepieciešamie normatīvie dokumenti, tāpēc būs jāveic labojumi MK noteikumos, pagarinot pieteikumu iesniegšanas un uzņēmumu atzīšanas termiņus. Viņš atzina, ka uzņēmumu atzīšana ir iespēja sakārtot tirgu un tā tiks izmantota. Uzņēmumu atzīšana un reģistrācija ļaus precīzi noskaidrot, cik uzņēmumu valstī nodarbojas ar pārtikas ražošanu, pārstrādi un realizāciju.

Patlaban ZM darba grupa izstrādā priekšlikumus jauniem MK noteikumiem par pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrācijas kārtību. Uzņēmumi vispirms tiks novērtēti neatkarīgās MK pilnvarotās inspicēšanas institūcijās, kas inspicēšanas ziņojumus iesniegs PVD, kas savukārt veiks pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju. V. Veldre norādīja, ka normatīvo aktu galīgais variants jāizstrādā līdz 16. janvārim. Tad arī būs skaidrs, vai uzņēmumu atzīšana būs maksas pakalpojums, un ja tā, tiks apstiprināts cenrādis. A. Ploriņš pauda cerību, ka jaunie MK noteikumi stāsies spēkā šī gada februārī.

Ar pārtikas produktu izplatīšanas objektu uzraudzības kārtību iepazīstināja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Viņš atzina, ka līdz šim pārtikas kontroles uzraudzības ķēdē bijuši pārrāvumi. Visspilgtākais piemērs saistīts ar produkcijas transportēšanu no ražošanas vai pārstrādes uzņēmuma līdz realizācijas vietai. Šis posms līdz šim tika uzraudzīts ļoti vāji, tāpēc saslimšanas gadījumos tirgotāji vainoja ražotājus, bet ražotāji — tirgotājus.

E. Zavadskis informēja, ka PVD inspektori veiks gan plānveida vizītes uzņēmumos, gan ārpusplāna inspekcijas — saslimšanas gadījumos vai saņemot sūdzības par pārtikas neatbilstību nekaitīguma kritērijiem. Aktīvi tiks izmantotas laboratoriskās kontroles metodes, lai varētu argumentēti pierādīt konstatētās neatbilstības. Inspekcijas biežums būs atkarīgs no objekta specifikas, jaudas, sortimenta plašuma, iepriekšējās kontroles rezultātiem, higiēnas stāvokļa uzņēmumā. Atkarībā no piederības noteiktai uzņēmumu grupai tiks noteikts inspekcijas periodiskums. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pansionātu, slimnīcu, skolu pārtikas blokiem, jo pērn bijuši vairāki saslimšanas gadījumi — dizentērijas, salmonelozes uzliesmojumi, kas saistīti tieši ar higiēnas normu neievērošanu pārtikas blokos. E. Zavadskis minēja, ka PVD aktīvi sadarbosies ar Vides veselības dienesta epidemiologiem, lai iespējami veiksmīgāk cīnītos ar infekcijām, kas saistītas ar nekaitīguma kritērijiem neatbilstošas pārtikas lietošanu.

Valsts sanitārā inspekcija, nododot pārtikas uzraudzību

Par pārtikas aprites uzraudzību un kontroles funkciju nodošanu Pārtikas veterinārajam dienestām 8. janvārī preses konferencē pastāstīja Valsts sanitārās inspekcijas vadība

Kā atzina Valsts sanitārās inspekcijas (VSI) direktors Egils Harasimjuks tas ir visnotaļ darbietilpīgs process. Lielākā daļa materiālu — informācija par VSI uzraudzībā esošajiem pārtikas aprites objektiem, pārtikas aprites posmiem nepārtikas objektos, jaukta tipa veikaliem, kā arī metodiskie norādījumi uzraudzības veikšanai pārtikas aprites objektos — tika nodoti PVD pagājušā gada nogalē.

Līdz šā gada 15. janvārim VSI iesniegs atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstu, bet no 1. februāra līdz 1. aprīlim pakāpeniski tiks nodotas pārtikas objektu lietas par 1999., 2000. un 2001. gadu.

Kā pastāstīja E.Harasimjuks, VSI uzraudzībā esošo objektu skaitu precizē reizi gadā, tādēļ radusies neatbilstība sākotnēji sniegto ziņu un pērnā gada decembrī precizēto objektu skaitā. Apmēram astoņu tūkstošu objektu vietā, kā PVD tika ziņots sākotnēji, nodoti vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu. Daļa no tiem ir izveidojušies 2001. gadā, diemžēl pirmie dati, kas tika sniegti PVD, bija par situāciju 2000. gada decembrī. Daļēji kļūda radusies VSI neprecizitātes dēļ, atzina E. Harasimjuks, tomēr par to, ka objektu skaits mainīsies apmēram par 25%, VSI esot informējusi PVD jau sākotnēji. VSI direktors norādīja, ka finansējuma trūkumu, kas radies pēc uzraudzībā nodoto objektu skaita izmaiņām, PVD varētu rast, pārskatot savus resursus. PVD iekšējās rezerves ir apmēram viens miljons latu.

Runājot par VSI finansējumu, E.Harasimjuks norādīja, ka tas ir nepietiekams — šogad darbinieku algām trūkst apmēram 104 tūkstoši latu. Par šo situāciju VSI direktors ir informējis labklājības ministru. Trūkstošo finansējumu VSI cer saņemt pēc valsts budžeta grozījumu veikšanas.

Kā pozitīvu faktu E. Harasimjuks minēja to, ka ir izdevies panākt pietiekamu valsts investīciju apjomu institūcijas attīstībai. 2001. gadā VSI investēti 50 tūkstoši latu. Plānots, ka šogad tiks investēti 63 tūkstoši, 2003. gadā — apmēram 250 tūkstoši, bet 2004. gadā — 130 tūkstoši latu. Pērn par šiem līdzekļiem VSI izveidota elektroniskā informācijas apmaiņas sistēma visā valstī. Turpmāk VSI cer iegādāties tehnisko aprīkojumu un transportu.

Pēc E. Harasimjuka teiktā, apmēram pieciem tūkstošiem uzņēmumu — jaukta tipa veikaliem, skolām, bērnudārziem, veselības un sociālās aprūpes iestādēm — šogad nāksies uzņemt divus kontrolētājus — gan no PVD, gan no VSI. Ar PVD un Sabiedrības veselības aģentūru VSI sadarbosies jautājumos, kas skar dzeramā ūdens piegādi un nekvalitatīvu pārtikas produktu izraisītus saslimšanas gadījumus.

Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu kontrole bija tikai daļa no VSI uzdevumiem un funkcijām, atzina VSI direktora vietniece Anna Krastiņa. Tāpat kā līdz šim, VSI veiks epidemioloģiskās drošības, vides higiēniskās situācijas, dzeramā ūdens nekaitīguma, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aprites un kosmētisko līdzekļu drošumu reglamentējošo normatīvo aktu prasību valsts uzraudzību un kontroli. Par prioritāriem uzdevumiem šogad izvirzīti profilakses un pretepidēmijas prasību izpildes un dzeramā ūdens nekaitīguma kontrole.

Pēc pārtikas kontroles funkciju un attiecīgo objektu nodošanas PVD Valsts sanitārās inspekcijas uzraudzībā ir apmēram četrpadsmit tūkstoši objektu, informēja E. Harasimjuks. Līdzšinējo inspekcijas darbu viņš novērtēja kā labu, īpaši uzteicot inspektoru augsti profesionālo veikumu.

Kā liecina VSI informācija, četros darbības gados VSI amatpersonas pieņēmušas 5627 lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, kopumā uzliekot 339 709 latu naudas sodus. No tiem Valsts kasē iemaksāti 251 118 lati.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore