Ziemas baltumā, zinātnes vidē atplaukst “Pasaule krāsās”

“Mātes seja” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 8. janvārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā atklāja gleznotājas Guntas Liepiņas–Grīvas personālizstādi “Pasaule krāsās”. Māksliniece skatītāju vērtējumam nodevusi pēdējos desmit gados tapušos darbus, tādējādi ļaujot apjaust un nedaudz iezīmēt savas daiļrades plašo aploci — no gluži reālistiskiem portretiem līdz iztēles uzburtām kompozīcijām, kur krāsu meklējumu un atradumu priekā ieraudzīt autores iedvesmas pavedienu, satvert to un mēģināt šķetināt, lai varbūt kā pa iezīmētu ceļu nonāktu pie ieceres pirmavota. Tas neizslēdz iespēju turpināt ar mākslinieku kopā domāt līdzi un arī vēl tālāk.

Izstādi atklāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, atzīstot, ka viņam šodien ir liels gods un liels prieks atklāt mākslinieces Guntas Liepiņas–Grīvas izstādi Zinātņu akadēmijas telpās, kur šādas izstādes notiek tradicionāli. Autore ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre un piedalās izstādēs jau no 1966. gada. Secīgi soļi — Jaņa Rozentāla mākslas vidusskola, Latvijas Mākslas akadēmija, Iļjas Repina glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūra. Un ļoti ekspresīva izteiksme, ļoti daudzveidīga, dažāda māksla, arī lielu sasniegumu māksla. Lūk, tur ir viens no būtiskākajiem autores darbiem “Latvietis”. Tas ir mūsdienīgs latvietis, moderns. Latvietis ar karoti, latvietis ar zināmu noslēpumu, kam viena vaiga puse ir melna un otra balta. Varbūt, ka šī glezna kļūst īpaši aktuāla šajās dienās, kad rīt ir iecerēta plaša apspriede, kā turpmāk izlemt latviešu valodas statusu, kā tālāk risināt cilvēka tiesību un nāciju tiesību jautājumus. Un te mums priekšā ir 20. gadsimta latvietis, bet tāds pats jau viņš ir arī 21. gadsimtā.

Pie gleznas “Latvietis” savā stāstījumā par izstādi pakavējās arī Gunta Liepiņa–Grīva, atklājot, ka nav nemaz tik viegli pietuvoties latvieša būtībai un to risināt līnijās un krāsās. Jo latvietis tomēr ir arī tik dažāds. Bet līdzās mūžvecais stāsts par Ādamu un Ievu un čūsku, arī gleznotājas mātes seja jaunībā, pirms desmit gadiem darināts autores krustmeitas Ditas Krenbergas portrets, vēl citas gleznas, kas nav tik viegli izstāstāmas un aprakstāmas, jo glezniecībai ir pašai sava krāsu valoda.

Autori viņas personālizstādes atklāšanā ar ziediem sveica kolēģi — LZA goda locekļi mākslinieki, zinātnieki, draugi.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors

Guntu Liepiņu–Grīvu sveic LZA prezidents Jānis Stradiņš

Akadēmiķes Vijas Klušas rozes izstādes autorei