Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par pašvaldībām

 

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Šis likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes (padomes) un tās institūciju, kā arī domes (padomes) priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus.

2. pants. Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

3. pants. Latvijā ir šādas pašvaldības:

1) pilsētu pašvaldības;

2) rajonu pašvaldības;

3) pagastu pašvaldības.

4. pants. Realizējot valsts vietējo pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.

5. pants. Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi. Valsts pārvaldes iestādes un to amatpersonas pašvaldību darbību pārrauga likumā noteiktajā kārtībā un var to ierobežot vienīgi likumos paredzētajos gadījumos.

II NODAĻA

PAŠVALDĪBU KOMPETENCE

6. pants. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir:

1) šajā likumā noteiktās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda pastāvīgi (7. pants);

2) citos likumos noteiktās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda noteiktu laika posmu (8. pants);

3) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (9. pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (10. pants);

5) vienreizēji uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11. pants);

6) brīvprātīgās iniciatīvas (12. pants).

7. pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir noteiktas šā likuma 15. un 16. pantā. Tās pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta.

Nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru uzdota šo funkciju izpilde, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti. Ja pašvaldībām uzdod pildīt jaunu pastāvīgu funkciju, attiecīgi jāgroza šā likuma 15. pants.

8. pants. Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt noteiktu laika posmu funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.

9. pants. Valsts pārvaldes iestādes, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot pašvaldības pildīt atsevišķas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju izpildi.

Nododot valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi pašvaldībām, vienlaikus tām nododami līdzekļi, kas paredzēti attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu budžetā šo funkciju veikšanai.

Pašvaldībām nodoto valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi organizē attiecīgā pašvaldība, bet par to izpildi ir atbildīga valsts pārvaldes iestāde, kas šīs funkcijas nodevusi pašvaldībai.

10. pants. Pilsētu domes, rajonu padomes un pagastu padomes pēc savstarpējas vienošanās var nodot cita citai atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi, pamatojoties uz rakstveida līgumu. Šo funkciju finansēšanas avoti jāparedz līgumā. Līguma noraksts trīs dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūtāms Valsts reformu ministrijai.

Par šā panta pirmajā daļā minēto funkciju izpildi ir atbildīga un to izpildi uzrauga tā dome (padome), kurai ar likumu uzdots pildīt šīs funkcijas.

Citām pašvaldībām nevar deleģēt funkcijas, kas ir attiecīgās domes (padomes) ekskluzīvajā kompetencē un noteiktas šā likuma 21. pantā, kā arī šā likuma 9. pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas.

11. pants. Ministru kabinets var uzdot pašvaldībām veikt atsevišķus vienreizējus uzdevumus.

Uzdodot veikt vienreizējus uzdevumus, Ministru kabinetam vienlaikus jānodod pašvaldībām finansu līdzekļi, kas nepieciešami šo uzdevumu izpildei. Ja pašvaldības piekrīt, tās var veikt vienreizējus uzdevumus arī par saviem līdzekļiem.

Pašvaldībām uzdoto vienreizējo uzdevumu izpildi organizē un par to atbild attiecīgā pašvaldība.

12. pants. Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.

13. pants. Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta.

Ja pieņemot likumus vai Ministru kabineta lēmumus, netiek ievēroti šā likuma 8. un 11. panta noteikumi, kas attiecas uz pašvaldību pagaidu funkciju un tām uzdodamo vienreizējo uzdevumu finansēšanu, pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt attiecīgo likumu vai Ministru kabineta lēmumu atcelt un prasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies pašvaldībām, pildot attiecīgās funkcijas vai uzdevumus.

14. pants. Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) veidot pašvaldību iestādes, uzņēmumus un ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrībās;

2) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības;

3) ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas;

4) iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs;

5) saņemt informāciju no valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums:

1) izstrādāt attiecīgās pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu (teritorijas attīstības plānu);

2) izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu;

3) racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu;

4) iekasēt nodokļus un nodevas;

5) atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finansu līdzekļus;

6) sniegt Ministru kabinetam un ministriem informāciju jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību.

Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus.

15. pants. Pagastu un pilsētu pašvaldību kompetencē ir valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, bet to pienākums it īpaši ir:

1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana un izvešana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);

2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana, industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3) uzturēt vietējas nozīmes īpaši aizsargājamos dabas objektus, noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

4) gādāt par izglītību un rūpēties par kultūru (skolas vecumu sasniegušo bērnu uzskaite un nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, kā arī šo iestāžu izveidošana un darbības nodrošināšana; ārpusskolas bērnu iestāžu izveidošana un uzturēšana; iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pašvaldības muzeju darbības nodrošināšana un kultūras pieminekļu uzturēšana; citu pašvaldības kultūras iestāžu darbības nodrošināšana; tautas bibliotēku izveidošana un to darbības nodrošināšana);

5) veicināt iedzīvotāju primāro veselības aprūpi (darba telpu nodrošināšana doktorātiem, ambulancēm un feldšeru punktiem) un veselīgu dzīvesveidu;

6) nodrošināt sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) maznodrošinātajām ģimenēm un sociāli mazaizsargātajām personām (daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem, bez vecāku apgādības palikušajiem bērniem, politiski represētajiem, vientuļajiem invalīdiem un pensionāriem);

7) kārtot adopcijas, aizbildnības un aizgādnības lietas;

8) izveidot un uzturēt pašvaldības dzīvojamo fondu un sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

9) sekmēt uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā (pasākumi monopoldarbības ierobežošanai un konkurences veicināšanai; atļauju un licenču izsniegšana uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos);

10) rūpēties par bezdarba samazināšanu; organizēt bezdarbniekiem algotos pagaidu sabiedriskos darbus;

11) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;

12) saskaņā ar attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības plānu noteikt tās apbūves kārtību;

13) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

14) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

15) veikt nepieciešamos pasākumus vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanā.

16. pants. Rajonu pašvaldības koordinē pagastu un rajona pilsētu pašvaldību darbību kopīgu jautājumu risināšanā, kā arī konsultē tās jautājumos par pašvaldību funkciju izpildi.To kompetence ir rajonam kopīgās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, bet to pienākums it īpaši ir:

1) nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonā;

2) nodrošināt rajona iedzīvotāju veselības aprūpi, izveidot un uzturēt rajona medicīnas iestādes;

3) izveidot un uzturēt bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestādes, kā arī īpašas mācību un audzināšanas iestādes;

4) izveidot un uzturēt veco ļaužu pansionātus;

5) izveidot un uzturēt bezpajumtnieku patversmes;

6) nodrošināt sadzīves un industriālo atkritumu glabāšanu vai pārstrādi;

7) uzturēt rajona pašvaldības bibliotēkas, muzejus, kultūras iestādes un nodrošināt to darbību; uzturēt rajona nozīmes kultūras pieminekļus un īpaši aizsargājamos dabas objektus un rūpēties par tiem;

8) nodrošināt civilās aizsardzības sistēmas darbību;

9) veikt nepieciešamos pasākumus vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanā;

10) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas.

Koordinējot pagastu un rajona pilsētu pašvaldību darbību, rajonu pašvaldības ir tiesīgas pieņemt pagastu vai rajona pilsētu pašvaldībām saistošos lēmumus tikai likumos paredzētajos gadījumos.

17. pants. Republikas pilsētu pašvaldības pilda šā likuma 15. un 16. pantā noteiktās funkcijas.

III NODAĻA

PAŠVALDĪBAS DOME (PADOME)

18. pants. Pašvaldības domi (padomi) veido vēlēti deputāti. Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka «Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums».

Domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums «Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu».

Par piedalīšanos domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību, kuras maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

19. pants. Jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi sasauc pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes (padomes) pilnvaras.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta domes (padomes) lēmumu par domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Domes (padomes) priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās domes (padomes) deputātiem, aizklāti balsojot. Ikvienam domes (padomes) deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru domes (padomes) priekšsēdētāja amatam.

Domes (padomes) priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto domes (padomes) deputātu balsīm.

20. pants. Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās domes (padomes) deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgās komitejas, kā arī šā likuma 70. pantā noteiktajā kārtībā — revīzijas komisiju.

Domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar klātesošo domes (padomes) deputātu balsu vairākumu.

Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu.

Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.

21. pants. Dome (padome) var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome (padome) var:

1) apstiprināt pašvaldības nolikumu;

2) apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;

3) apstiprināt pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu (teritorijas attīstības plānu);

4) lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

5) apstiprināt pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;

6) apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un attiecīgās pārvaldes struktūru;

7) noteikt pilsētas, rajona vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;

8) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes un uzņēmumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus un pašvaldības uzņēmumu statūtus;

9) iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos;

10) ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) domes (padomes) priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;

11) iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;

12) noteikt Ministru kabineta paredzētajā kārtībā atlīdzības apmēru un tās piešķiršanas kārtību domes (padomes) deputātiem par izdevumiem, kas viņiem radušies, izpildot savus pienākumus;

13) noteikt domes (padomes) priekšsēdētāja, viņa vietnieka, domes (padomes) darbinieku, kā arī pašvaldības iestāžu vadītāju algu likmes Ministru kabineta noteiktajos ietvaros;

14) noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:

a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu),

b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu),

c) pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu,

d) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju,

e) sadzīves atkritumu savākšanu,

f) licenču (atļauju) izsniegšanu,

g) citiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības iestādes un uzņēmumi;

15) ieviest vietējās nodevas un noteikt nodokļu apmērus likumā paredzētajā kārtībā;

16) apstiprināt saistošus noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

17) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā;

18) lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz attiecīgajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu;

19) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā;

20) piešķirt nosaukumus ielām, parkiem un laukumiem, kā arī pārdēvēt tos;

21) atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju nelikumīgus un nelietderīgus lēmumus;

22) atcelt domes (padomes) priekšsēdētāja rīkojumus;

23) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15. un 16. pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;

24) ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijas, valdēs un darba grupās;

25) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;

26) ievēlēt tiesu piesēdētājus;

27) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos. Domes (padomes) darbībai un lēmumiem jāatbilst iedzīvotāju interesēm un jābūt maksimāli lietderīgiem.

IV NODAĻA

DOMES (PADOMES) DARBA ORGANIZĀCIJA

22. pants. Domes (padomes) darbs notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās.

23. pants. Domes (padomes) darba organizāciju nosaka attiecīgās pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu.

24. pants. Pašvaldības nolikumā jāparedz:

1) pašvaldības pārvaldes struktūra, kā arī izpilddirektora, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu savstarpējās tiesiskās attiecības;

2) pašvaldības administratīvi teritoriālais dalījums;

3) domes (padomes) priekšsēdētāja un viņa vietnieka tiesības, pienākumi un atbildība;

4) domes (padomes) komitejas, to tiesības un pienākumi;

5) kārtība, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai domes (padomes) un pastāvīgo komiteju sēdēs;

6) kārtība, kādā dome (padome) un tās komitejas apspriež domes (padomes) lēmumu projektus un jautājumus, kuri attiecas uz pašvaldības iestāžu darbību;

7) citi pašvaldības darbības jautājumi.

25. pants. Domes (padomes) darbu vada tās priekšsēdētājs. Domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes (padomes) priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis domes (padomes) priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā.

Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nespēj pildīt savus amata pienākumus, ir atlaists vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks pilda domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai.

Domes (padomes) lēmumu izpildi nodrošina domes (padomes) ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestādes, uzņēmumi un to darbinieki. Domes (padomes) organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina domes (padomes) darbinieki.

Domes (padomes) nomaiņas gadījumā domes (padomes) darbinieku darba attiecības netiek pārtrauktas.

26. pants. Dome (padome) lēmumus pieņem sēdēs.

Domes (padomes) sēdes ir atklātas. Tajās var būt klāt attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, ikviena masu informācijas līdzekļa žurnālisti un attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietoto valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonas. Par citu personu klātesamību domes (padomes) sēdēs lemj dome (padome). Domes (padomes) sēdēm jānotiek tādās telpās, lai šajā pantā minētās personas varētu izmantot tiesības būt klāt domes (padomes) sēdēs.

Pašvaldības nolikumā var norādīt jautājumus, kuru izskatīšanai rīkojamas domes (padomes) slēgtas sēdes. Slēgtas sēdes nevar rīkot jautājumos, kas minēti šā likuma 21. panta 2.—8. punktā un 12.— 23. punktā.

Uz domes (padomes) sēdēm, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai arī personas, kuras nav domes (padomes) deputāti.

Attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, ikviena masu informācijas līdzekļa žurnālisti un attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietoto valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonas var netraucēti iepazīties ar jebkuru domes (padomes) vai revīzijas komisijas lēmumu vai priekšsēdētāja rīkojumu, kā arī ar domes (padomes) atklātās sēdes protokolu.

Pašvaldības nolikumā jānosaka, kura pašvaldības amatpersona izsniedz šā panta piektajā daļā minētajām personām to pieprasītos materiālus.

27. pants. Domes (padomes) kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību.

Domes (padomes) deputātiem par kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību tiek paziņots pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

Paziņojums par domes (padomes) kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējams vietējā laikrakstā.

28. pants. Domes (padomes) ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa deputātu;

2) revīzijas komisija — šā likuma 71. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

3) valsts reformu ministrs;

4) Ministru kabinets.

Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno domes (padomes) lēmuma projekts.

Sasaucot domes (padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.

Domes (padomes) ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, izņemot šā likuma 49. un 65. pantā paredzētos gadījumus.

29. pants. Domes (padomes) sēdi vada domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

30. pants. Domes (padomes) lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem un izziņas materiāliem jābūt pieejamiem visiem domes (padomes) deputātiem ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

31. pants. Dome (padome) var apspriest tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem domes (padomes) deputātiem.

32. pants. Apspriežamos jautājumus dome (padome) izskata izsludinātajā darba kārtībā norādītajā secībā. Šo secību var grozīt ar domes (padomes) lēmumu.

Ārkārtas sēdes darba kārtību dome (padome) nedrīkst grozīt.

33. pants. Domes (padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:

1) domes (padomes) priekšsēdētājs;

2) domes (padomes) komitejas vai revīzijas komisija;

3) domes (padomes) deputāti;

4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.

Lēmumu projekti iesniedzami domes (padomes) priekšsēdētājam.

Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi domes (padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem.

Domes (padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms.

34. pants. Domes (padomes) sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes (padomes) deputātiem.

Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem domes (padomes) deputātiem un ja likumā nav paredzēts citādi.

Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt domei (padomei) atkārtotai izskatīšanai, ievērojot šā likuma 33. panta noteikumus.

35. pants. Ja uz domes (padomes) kārtējo sēdi nav ieradies šā likuma 34. pantā minētais domes (padomes) deputātu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai domes (padomes) priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām sasauc atkārtotu sēdi, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.

Ja uz domes (padomes) atkārtotu sēdi nav ieradies šā likuma 34. pantā minētais domes (padomes) deputātu skaits, domes (padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to valsts reformu ministru triju dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo domes (padomes) nākamās sēdes dienu.

36. pants. Ja uz domes (padomes) ārkārtas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no visiem domes (padomes) deputātiem, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai domes (padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā nākamajā dienā sasauc atkārtotu ārkārtas sēdi, negrozot sēdes darba kārtību.

Ja uz domes (padomes) atkārtotu ārkārtas sēdi nav ieradies šā likuma 34. pantā minētais domes (padomes) deputātu skaits, domes (padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to valsts reformu ministru šā likuma 35. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

37. pants. Domes (padomes) sēdes gaita tiek protokolēta. Protokolā ierakstāms:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, norādot īpaši, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēde atklāta un slēgta;

3) sēdes darba kārtība;

4) sēdes vadītāja un domes (padomes) darbinieka — sēdes protokolētāja— vārds un uzvārds;

5) sēdē piedalījušos un klātneesošo deputātu vārds un uzvārds;

6) sēdē klātneesošo deputātu neierašanās iemesls;

7) to personu vārds un uzvārds, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;

9) kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) to deputātu vārds un uzvārds, kuri, izpildot šā likuma 39. panta prasības, ir atturējušies no lēmuma pieņemšanas;

11) citas ziņas, kuras saskaņā ar šo likumu ir jāieraksta protokolā.

Ikviens domes (padomes) deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un domes (padomes) darbinieks — sēdes protokolētājs.

Protokols ir jāparaksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes. Ja kāds no domes (padomes) deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam ir tiesības prasīt tā apstiprināšanu nākamajā domes (padomes) kārtējā sēdē.

Domes (padomes) lēmumus paraksta domes (padomes) priekšsēdētājs. Ja domes (padomes) sēdi vadījis priekšsēdētāja vietnieks, viņš paraksta šajā sēdē pieņemtos domes (padomes) lēmumus.

38. pants. Domes (padomes) deputāts nedrīkst būt to banku, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu, izņemot pašvaldības uzņēmumus, pārvaldes vai revīzijas institūcijas loceklis, kuri saņem attiecīgās pašvaldības budžeta vai privatizācijas fonda līdzekļus vai pasūtījumus vai arī ar kuriem attiecīgajai pašvaldībai ir citādas saimnieciskās vai finansiālās attiecības.

Domes (padomes) deputāts, viņa laulātais, vecāki un bērni tieši vai ar trešo personu starpniecību nedrīkst saņemt nekāda veida atalgojumu vai ienākumus no bankām, uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem, izņemot pašvaldības uzņēmumus, kuri saņem attiecīgās pašvaldības budžeta vai privatizācijas fonda līdzekļus vai pasūtījumus vai arī ar kuriem attiecīgajai pašvaldībai ir citādas saimnieciskās vai finansiālās attiecības.

Domes (padomes) deputāts divas nedēļas pēc tam, kad viņš sācis pildīt domes (padomes) deputāta pienākumus, kā arī divas reizes gadā — Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajos termiņos — iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, domei (padomei) un attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijai deklarāciju par sevi, laulāto un kopā ar viņu dzīvojošajiem bērniem un vecākiem. Deklarācijā jāuzrāda:

1) domes (padomes) deputātam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos;

2) visi ienākumi, ko domes (padomes) deputāts, viņa laulātais, vecāki un bērni ir guvuši pārskata periodā;

3) bankas, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumi, kuros domes (padomes) deputāts, viņa laulātais, vecāki vai bērni ir pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi.

Ja deputāta vecākiem un bērniem ir cita dzīvesvieta, deklarācijā jānorāda šo personu vārds, uzvārds un attiecīgā dzīvesvieta. Dome (padome) saskaņā ar šīm ziņām pieprasa Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm deputāta radinieku deklarācijas.

Ar šā panta trešajā daļā paredzētajām deklarācijām var iepazīties ikviens attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājs, jebkura masu informācijas līdzekļa žurnālists, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki.

Lai netiktu pārkāpti šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, domes (padomes) priekšsēdētājam minētās deklarācijas nekavējoties jānosūta pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz deputātiem, kas ievēlēti pagastu padomēs, kā arī rajona pilsētu domēs, izņemot rajonu centru domes.

39. pants. Domes (padomes) deputātam jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja šim lēmumam ir individuāls likuma normu piemērošanas raksturs un šis lēmums tieši skar viņa personiskās, ģimenes, pirmās, otrās vai trešās pakāpes radinieku vai to personu intereses, kuru likumīgais pārstāvis ir attiecīgais domes (padomes) deputāts.

Domes (padomes) deputātam ir pienākums savlaicīgi rakstveidā informēt domes (padomes) priekšsēdētāju par apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu šā likuma 38. pantā minēto ierobežojumu pārkāpšanai vai par iemesliem, kuru dēļ deputāts atturas no jautājuma apspriešanas un balsošanas.

40. pants. Balsošana domes (padomes) sēdēs ir atklāta.

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes (padomes) amatpersonas un atceļot tās no amata, anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa no domes (padomes) deputātiem. Domes (padomes) sēdes protokolā ierakstāmi to deputātu vārdi, kuri ierosina aizklātu balsošanu.

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21. panta 2.—8. un 12.—23. punktā.

Ikviens deputāts var pieprasīt, lai dome (padome) pieņem lēmumu, izdarot vārdisku balsošanu. Šādā gadījumā domes (padomes) sēdes protokolā tiek norādīts, kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies vai nav piedalījušies balsošanā. Vārdiskajam balsošanas veidam ir priekšrocība, izņemot šā panta otrās daļas pirmajā teikumā paredzētos gadījumus.

41. pants. Domes (padomes) lēmumi tiek pieņemti saistošu noteikumu, nolikumu, instrukciju vai ieteikumu veidā, noformēti kā sēdes protokola izraksti un datēti ar to pieņemšanas dienu.

Domes (padomes) lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

42. pants. Domes (padomes) lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finansu resursiem.

Nelikumīgu domes (padomes) lēmumu rezultātā nodarītie zaudējumi jāatlīdzina no pašvaldības budžeta.

43. pants. Pilsētas dome un pagasta padome ir tiesīga apstiprināt saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pilsētas (pagasta) teritorijas apbūvi;

2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību sabiedriskās vietās;

4) par sabiedrisko kārtību;

5) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu;

6) par sanitārās tīrības uzturēšanu;

7) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;

8) par sabiedriskā transporta lietošanu;

9) par pilsētas (pagasta) teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

10) par mājdzīvnieku uzturēšanu;

11) par pilsētas (pagasta) inženierkomunikāciju aizsardzību;

12) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

Pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus arī par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.

44. pants. Rajona padome un republikas pilsētas dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

2) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai;

3) par rajona un pilsētas īpaši aizsargājamo dabas objektu, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzību.

45. pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Republikas pilsētu domju un rajonu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, izņemot šā likuma 44. panta l. un 2. punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Rajona pilsētu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi valsts reformu ministram.

46. pants. Pašvaldības iestāžu darbības reglamentēšanai dome (padome) izdod nolikumus, bet pašvaldības iestāžu vadītāju un citu amatpersonu darbības reglamentēšanai —instrukcijas.

Instrukcijas un nolikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Instrukcijas pret parakstu izsniedzamas attiecīgās iestādes vadītājam, citai amatpersonai vai darbiniekam.

Domes (padomes) ieteikumi izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējami vietējā laikrakstā.

47. pants. Jautājumos, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām, dome (padome) pieņem lēmumus, ierakstot tos domes (padomes) sēdes protokolā.

Šie lēmumi stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi protokola izraksta veidā izsniedzami personām, uz kurām tie attiecas.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtus nelikumīgus lēmumus attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

48. pants. Domes (padomes) lēmumi priekšsēdētājam jāparaksta piecu dienu laikā no to pieņemšanas dienas.

Ja domes (padomes) priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts.

Tiesības neparakstīt domes (padomes) lēmumus un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi ir tikai domes (padomes) priekšsēdētājam. Šīs tiesības domes (padomes) priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz domes (padomes) lēmumu, ar kuru tiek atcelts domes (padomes) priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru domes (padomes) priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata šā likuma 65. pantā noteiktajā kārtībā.

49. pants. Nelikumīgu domes (padomes) lēmumu, izņemot šā likuma 47. panta noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu, vai tā atsevišķu punktu darbību aptur valsts reformu ministrs ar motivētu rīkojumu. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams oficiālā laikrakstā un nosūtāms attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par tā izpildi.

Domes (padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc valsts reformu ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes (padomes) ārkārtas sēde, kurā jāpieņem lēmums par attiecīgā lēmuma atcelšanu vai saskaņošanu ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Domes (padomes) ārkārtas sēdes vieta un laiks savlaicīgi jāpaziņo valsts reformu ministram.

Domes (padomes) priekšsēdētājam ir tiesības, nesasaucot domes (padomes) ārkārtas sēdi, šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā griezties tiesā ar iesniegumu par valsts reformu ministra rīkojuma atcelšanu.

Ja dome (padome) vai domes (padomes) priekšsēdētājs noteiktā termiņā neizpilda šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus, nelikumīgais lēmums vai tā atsevišķie punkti uzskatāmi par atceltiem. Par to valsts reformu ministrs paziņo oficiālā laikrakstā.

V NODAĻA

PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS

50. pants. Dome (padome) no domes (padomes) deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas, kuras:

1) sagatavo jautājumus izskatīšanai domes (padomes) sēdē;

2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē;

3) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu;

4) izskata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu budžeta projektus un iesniedz tos finansu komitejai;

5) apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izdevumu tāmes;

6) veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.

51. pants. Pašvaldība izveido finansu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju.

52. pants. Ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki, dome (padome) var izveidot ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju.

Citas pastāvīgās komitejas dome (padome) izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam.

53. pants. Pēc ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komitejas priekšlikuma dome (padome) nosaka, kādu jautājumu izskatīšanā komiteju sēdēs pieaicināmi ārvalstnieki un bezvalstnieki.

54. pants. Katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam.

Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem un lielāks par pusi no domes (padomes) deputātu kopskaita.

55. pants. Katram deputātam jābūt vismaz vienas domes (padomes) komitejas loceklim.

Komitejas loceklis var izbeigt savu darbību komitejā tikai tad, ja dome (padome) pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc minētā komitejas locekļa rakstveida iesnieguma saņemšanas.

Ja pilnvaru laikā kāds no deputātiem tiek atbrīvots no darbības komitejā, attiecīgās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti var izvirzīt jaunu komitejas locekli.

56. pants. Komiteju darbs notiek slēgtās sēdēs. Tajās var piedalīties katrs attiecīgās domes (padomes) deputāts. Komitejām ir tiesības uz savu sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības.

Komitejas sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.

Par komiteju sēžu laiku, vietu un darba kārtību jāinformē visi attiecīgās domes (padomes) deputāti pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

Komiteju sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi.

Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina domes (padomes) darbinieki.

57. pants. Pēc komitejas vai domes (padomes) priekšsēdētāja vai vienas trešdaļas komitejas locekļu pieprasījuma tiek sasauktas komitejas ārkārtas sēdes.

Ārkārtas sēdes sasauc 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

58. pants. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finansu komitejas priekšsēdētāju, no saviem locekļiem ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes, uzņēmuma vai to struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja.

Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un raugās, lai komitejas lēmumi būtu ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi.

Komitejas locekļiem ir tiesības iesniegt komitejas priekšsēdētājam jautājumus izskatīšanai komitejas sēdēs, un priekšsēdētāja pienākums ir par tiem informēt komitejas locekļus.

59. pants. Komitejas loceklim jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja lēmums skar šā komitejas locekļa personiskās, viņa ģimenes, pirmās, otrās vai trešās pakāpes radinieku vai to personu intereses, kuru likumīgais pārstāvis ir attiecīgais deputāts.

60. pants. Finansu komiteju vada domes (padomes) priekšsēdētājs.

Finansu komiteja:

1) dod atzinumu par budžeta projektu;

2) dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

3) dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finansu resursu izlietošanu, kā arī par domes (padomes) lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

4) dod priekšlikumus par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu;

5) dod priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu;

6) dod atzinumus par lēmumu projektiem attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu;

7) veic citus šā likuma 50. pantā un pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus.

61. pants. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai dome (padome) no domes (padomes) deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas.

Šo valžu, komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi vai domes (padomes) lēmumi, un darbam tajās var pieaicināt speciālistus, kuriem par darbu maksā no pašvaldības ieņēmumiem.

Valdes, komisijas un darba grupas darbojas saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātajiem nolikumiem.

VI NODAĻA

DOMES (PADOMES) PRIEKŠSĒDĒTĀJS

62. pants. Domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi. Domes (padomes) priekšsēdētājs:

1) vada domes (padomes) darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;

2) pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi (padomi) tiesā;

4) domes (padomes) vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;

5) vada finansu komitejas darbu;

6) dod saistošus rīkojumus domes (padomes) darbiniekiem;

7) ierosina jautājumu izskatīšanu domē (padomē) un komitejās;

8) sagatavo izskatīšanai domes (padomes) sēdes valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

9) atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome (padome);

10) var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;

11) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes (padomes) lēmumos.

63. pants. Domes (padomes) priekšsēdētāja amats ir algots.

Dome (padome) var lemt par citu domes (padomes) algotu amatu noteikšanu.

Domes (padomes) priekšsēdētāja amatalgas un piemaksu maksimālos apmērus nosaka Ministru kabinets.

64. pants. Domes (padomes) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšana nav savienojama ar citu algotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko vai radošo darbu.

Domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības iestādes, uzņēmuma vai to struktūrvienības vadītājs.

65. pants. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes (padomes) lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, dome (padome), aizklāti balsojot, var atbrīvot viņu no amata, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu;

2) valsts reformu ministrs;

3) revīzijas komisija.

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes (padomes) deputātu kopskaita.

Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par domes (padomes) priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc domes (padomes) ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta domes (padomes) kārtējā sēde. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks.

Jautājuma izskatīšanu sēdē vada domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

66. pants. Domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata, rakstveidā paziņojot par to domei (padomei). Šādā gadījumā domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamajai domes (padomes) sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

67. pants. Pašvaldībās, kurās netiek iecelts izpilddirektors, viņa pienākumus veic domes (padomes) priekšsēdētājs.

VII NODAĻA

IZPILDDIREKTORS

68. pants. Pēc domes (padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma dome (padome) ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt domes (padomes) deputāts, izņemot šā likuma 67. pantā paredzēto gadījumu.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darba nepārtrauktību domes (padomes) nomaiņas gadījumā.

69. pants. Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus domei (padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina domei (padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus;

5) iesniedz domei (padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) domes (padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

7) organizē pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plāna projekta, teritorijas apbūves ģenerālplāna projekta (teritorijas attīstības plāna projekta) un budžeta projekta izstrādāšanu un iesniedz tos domei (padomei);

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes (padomes) lēmumos.

Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38. panta prasības.

VIII NODAĻA

REVĪZIJAS KOMISIJA

70. pants. Dome (padome) uz savu pilnvaru laiku no attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem attiecīgajā domē (padomē), proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam ievēlē revīzijas komisiju. Revīzijas komisijā ievēlējamo locekļu skaitu nosaka dome (padome), taču tas nedrīkst būt mazāks par trijiem un lielāks par septiņiem, bet Rīgas pašvaldības revīzijas komisijā ir 15 locekļi.

Revīzijas komisijā nedrīkst ievēlēt attiecīgās domes (padomes) deputātus, tās izveidoto valžu un komisiju locekļus un domes (padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kā arī personas, kuras ar domes (padomes) deputātiem ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Šie noteikumi neattiecas uz pagastu un rajona pilsētu, izņemot rajonu centru, revīzijas komisijām.

Uz revīzijas komisijas locekļiem attiecināmas šā likuma 38. panta prasības.

Revīzijas komisijas locekļus dome (padome) ievēlē ar klātesošo domes (padomes) deputātu balsu vairākumu.

71. pants. Revīzijas komisija:

1) kontrolē pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbauda pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolē, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā katrā pašvaldības iestādē veic šā panta pirmajā daļā paredzēto revīziju. Par tās rezultātiem revīzijas komisija ziņo nākamajā domes (padomes) sēdē pēc revīzijas, vienlaikus rakstveidā iesniedzot domei (padomei) priekšlikumus par konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu. Lai sniegtu ziņojumu par revīzijas rezultātiem un ierosinātu konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu, revīzijas komisija var pieprasīt sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi.

Revīzijas komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības iestāžu darbinieki.

Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komisija ar ievēlēto komisijas locekļu balsu vairākumu.

Uz revīzijas komisijas darba organizāciju attiecināmi šā likuma 20. panta otrās—ceturtās daļas, 25. panta pirmās un otrās daļas, 26. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 29.—32. panta, 34.— 35. panta, 37. panta, 40. panta pirmās daļas un 58. panta noteikumi.

72. pants. Revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir tiesības:

1) iepazīties ar domes (padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu dokumentāciju, saņemot dokumentu norakstus, kas nepieciešami revīzijas veikšanai;

2) saņemt no domes (padomes) pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus jautājumos, kas saistīti ar revīziju.

Revīzijas komisijas locekļi savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma.

73. pants. Finansu revīziju veikšanai un revīzijas pārskatu sagatavošanai revīzijas komisija var uzaicināt auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgā uzņēmuma vai iestādes līdzekļiem.

74. pants. Revīzijas komisijas locekli no pienākumu pildīšanas var atbrīvot dome (padome), ja to pieprasa:

1) pats revīzijas komisijas loceklis;

2) tās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti, kuri izvirzījuši revīzijas komisijas locekli darbam revīzijas komisijā;

3) vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu.

Revīzijas komisijas loceklis šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos ir atcelts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no domes (padomes) deputātu kopskaita.

75. pants. Revīzijas komisija no saviem locekļiem ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Republikas pilsētas un rajona centra pilsētas, kā arī rajona pašvaldības revīzijas komisijas priekšsēdētāja amats var būt algots. Par piedalīšanos revīzijas komisijas sēdēs, kā arī par revīzijas veikšanu revīzijas komisijas loceklis saņem atlīdzību tādā pašā apmērā kā attiecīgās domes (padomes) deputāti par savu pienākumu pildīšanu.

Revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā vai darba laikā. Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, revīzijas komisijas loceklim par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo savam darba devējam. Ja revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē darba laikā, par šo laika posmu darba alga viņam netiek maksāta.

Ja revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

IX NODAĻA

EKONOMISKAIS PAMATS

76. pants. Pašvaldību ekonomiskais pamats ir īpašums un manta, kas atrodas attiecīgās pašvaldības valdījumā un lietojumā, kā arī finansu resursi, kas veidojas no:

1) juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā;

2) valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām;

3) kredītiem;

4) vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā;

5) pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem;

6) ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības

7) juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai;

8) citiem ieņēmumiem.

77. pants. Pašvaldības īpašums ir nodalīts no valsts īpašuma un citu tiesību subjektu īpašuma. Pašvaldības pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas ar to likumā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un uzņēmumus, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes).

Pašvaldības uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, darbojas pēc bezpeļņas organizāciju principa. Ja šo uzņēmumu ienākumi pārsniedz izdevumus, tos ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu un izlietojami pamatlīdzekļu iegādei un infrastruktūras attīstībai.

To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama iepriekšminētajiem nolūkiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu.

Valsts, citu juridisko personu, kā arī fizisko personu mantiskie strīdi ar pašvaldībām izšķirami tiesā.

78. pants. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldību administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas.

Pirmpirkuma tiesības neattiecas uz:

1) nekustamo īpašumu, ko iegūst valsts;

2) nekustamo īpašumu, ko iegūst ārvalstis savu diplomātisko vai konsulāro iestāžu vajadzībām;

3) valsts un pašvaldību privatizējamiem objektiem;

4) ražošanas objektiem ar visiem to piederumiem;

5) nekustamo īpašumu, kas pāriet no vienas personas otrai bez atlīdzības vai maiņas ceļā;

6) nekustamo īpašumu, no kura atsavina domājamo daļu un kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā;

7) nekustamo īpašumu, kurš tiek pārdots labprātīgā vai piespiedu izsolē;

8) nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru trešajām personām ir pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības, kas dibinātas uz likuma, līguma vai testamenta.

Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, piecu gadu laikā var pārdot to tikai atklātā izsolē.

Pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

79. pants. Pašvaldībām ir tiesības griezties Ministru kabinetā ar ierosinājumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu likumā noteiktajā kārtībā par labu attiecīgajai pašvaldībai, ja šis īpašums nepieciešams publiskai lietošanai, tas ir, ceļu, ielu, laukumu, ietvju, estakāžu, viaduktu, kā arī ostas piestātņu būvei. Īpašuma atsavināšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.

80. pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanu un finansu pārvaldīšanu, kā arī pašvaldību tiesības savu ienākumu veidošanā nosaka atsevišķi likumi.

X NODAĻA

KONSULTATĪVĀ PADOME

81. pants. Pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbības saskaņošanai katra rajona un katras republikas pilsētas administratīvajā teritorijā izveidojama konsultatīvā padome, kuras priekšsēdētājs ir attiecīgā rajona padomes vai attiecīgās pilsētas domes priekšsēdētājs.

82. pants. Rajona konsultatīvajā padomē pašvaldību intereses pārstāv:

1) rajona padomes priekšsēdētājs;

2) viens pārstāvis no attiecīgā rajona pilsētu domēm;

3) viens pārstāvis no attiecīgā rajona pagastu padomēm.

Pagastu padomju pārstāvja un pilsētu domju pārstāvja izvirzīšanas kārtību nosaka attiecīgi pagastu padomju vai pilsētu domju pilnvaroto pārstāvju sapulcē.

Republikas pilsētas konsultatīvajā padomē pašvaldības intereses pārstāv:

1) pilsētas domes priekšsēdētājs;

2) pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji.

Valsts iestāžu intereses gan rajona, gan republikas pilsētas konsultatīvajā padomē pārstāv:

1) Valsts reformu ministrijas pārstāvis;

2) rajona vai republikas pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvaldes (nodaļas) priekšnieks;

3) rajona vai republikas pilsētas ieņēmumu dienesta priekšnieks;

4) rajona vai republikas pilsētas nodarbinātības dienesta priekšnieks;

5) rajona vai republikas pilsētas valsts policijas nodaļas (pārvaldes) priekšnieks;

6) reģionālās vides aizsardzības komitejas pārstāvis;

7) pierobežas rajonos — viens pārstāvis no Aizsardzības spēkiem.

83. pants. Konsultatīvās padomes sēdes sasauc un vada tās priekšsēdētājs.

Pēc konsultatīvās padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma konsultatīvās padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās citu valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvji, ja tiek izskatīti šo iestāžu un pašvaldību kompetencē esošie jautājumi.

84. pants. Konsultatīvajā padomē izskatāmajos jautājumos lēmumi tiek pieņemti, savstarpēji vienojoties.

Konsultatīvās padomes lēmumi tiek noformēti protokolu veidā, kurus paraksta konsultatīvās padomes dalībnieki. Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

85. pants. Konsultatīvās padomes darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

XI NODAĻA

PAŠVALDĪBAS UN MINISTRU KABINETS

86. pants. Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo:

1) likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām;

2) kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;

3) pašvaldību finansu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā;

4) pašvaldību darbinieku algu maksimālos apmērus;

5) šā likuma 8. pantā paredzēto funkciju finansēšanas avotus;

6) citus pašvaldību darbības jautājumus, kuru reglamentācija ietilpst Ministru kabineta kompetencē.

Pašvaldības saskaņošanas procesā pārstāv pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši šā likuma 96. panta prasībām.

Jautājumos, kas skar atsevišķu pašvaldību intereses, attiecīgo pašvaldību pārstāv tās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

Ministru kabinetu saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona.

87. pants. Katru gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās Ministru kabinets vienojas ar pašvaldībām par saskaņojamiem jautājumiem un to izskatīšanas termiņiem.

88. pants. Sarunu rezultāti par šā likuma 86. pantā minētajiem jautājumiem tiek noformēti protokola veidā.

Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām attiecībā uz Ministru kabineta izstrādātajiem likumprojektiem pievienojams attiecīgajam likumprojektam, nosūtot to Saeimai.

Sarunu protokols par domstarpībām jautājumos, kas ietilpst Ministru kabineta kompetencē, izskatāms valdībā.

89. pants. Ja Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, šo likumu vai citiem likumiem, pašvaldības var likumā noteiktajā kārtībā ierosināt to atcelšanu.

90. pants. Priekšlikumus par grozījumiem likumos pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai atsevišķas pašvaldības iesniedz Ministru kabinetam.

XII NODAĻA

DOMES (PADOMES), TĀS PRIEKŠSĒDĒTĀJA

UN REVĪZIJAS KOMISIJAS ATLAIŠANA

91. pants. Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā:

1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;

2) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;

3) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietnieku un pastāvīgās komitejas vai nav izveidojusi revīzijas komisiju;

4) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes (padomes) deputātu kopskaita.

Saeima var atlaist revīzijas komisiju, ja tā:

1) nepilda vai pārkāpj likumus vai Ministru kabineta noteikumus;

2) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās revīzijas komisijas locekļu kopskaita.

92. pants. Dome (padome) vai revīzijas komisija tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.

Likumprojektu par domes (padomes) vai revīzijas komisijas atlaišanu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.

Saeima, pieņemot likumu par domes (padomes) atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes (padomes) vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes (padomes) vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes (padomes) vēlēšanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes (padomes) funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome (padome).

Saeima, pieņemot likumu par revīzijas komisijas atlaišanu, nosaka termiņu, kādā domei (padomei) jāievēlē jauna revīzijas komisija.

93. pants. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, valsts reformu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes (padomes) priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams oficiālā laikrakstā.

Domes (padomes) priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts valsts reformu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu.

Domes (padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc valsts reformu ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par valsts reformu ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes (padomes) priekšsēdētāja iesniegumu, domes (padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu valsts reformu ministra rīkojums tiek atcelts, domes (padomes) priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem domes (padomes) priekšsēdētāja amatalgu.

94. pants. Šā likuma 93. panta kārtībā no amata atlaisto domes (padomes) priekšsēdētāju nevar atkārtoti ievēlēt par šā sasaukuma domes (padomes) priekšsēdētāju.

XIII NODAĻA

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

95. pants. Lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības sadarboties, kā arī dibināt pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai iestāties šādās organizācijās.

Pašvaldību sadarbības līgumi slēdzami pašvaldības budžeta ietvaros, ja ir pieņemts attiecīgs domes (padomes) lēmums vai arī to noslēgšanas kārtība paredzēta pašvaldības nolikumā.

Pašvaldības var veidot sabiedriskās organizācijas, kuru dibināšanas, reģistrācijas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šis likums un likums «Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām».

Lēmumu par pašvaldību sabiedriskās organizācijas dibināšanu vai iestāšanos tajā, kā arī par izstāšanos no pašvaldību sabiedriskās organizācijas pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

Pašvaldības to dibinātajās sabiedriskajās organizācijās pārstāv attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

96. pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām pagastu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.

97. pants. Pašvaldības un to izveidotās sabiedriskās organizācijas var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām un to apvienībām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar sadarbības valstu likumdošanas aktiem un atbilst šo valstu savstarpēji noslēgtajiem nolīgumiem.

PĀREJAS NOTEIKUMI

1. Pagastu un pilsētu pašvaldības veic iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas reģistrāciju, līdz šo funkciju savā pārziņā pārņem Iekšlietu ministrija.

Par pašreizējo pagaidu funkciju (denacionalizācija, zemes privatizācija laukos, zemes reforma pilsētās, sertifikātu aprēķināšana, īpašuma tiesību atjaunošana uzņēmumiem, mantas atdošana un kompensācijas politiski represētajiem) izpildes finansēšanas kārtību pašvaldības vienojas ar Ministru kabinetu līdz 1994. gada 1. septembrim.

3. Visām iepriekšējās pašvaldības ieceltajām amatpersonām un visiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem ir tiesības turpināt darba attiecības neatkarīgi no domes (padomes) nomaiņas. Pašvaldības lēmējinstitūcijas nosaukuma maiņa nav pamats pašvaldības darbinieku atbrīvošanai no darba.

4. Citos likumos paredzētās domes (padomes) institūcijas un komisijas (zemes komisija, denacionalizācijas komisija u. c.) jaunievēlētajai domei (padomei) jāizveido līdz 1994. gada 1. augustam. Līdzšinējās domes (padomes) institūcijas un komisijas savas funkcijas turpina pildīt līdz jauno institūciju un komisiju izveidošanai.

5. Ministru kabinets līdz 1994. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas reglamentē pašvaldību budžetu sastādīšanu, finansu pārvaldīšanu un finansu resursu izlīdzināšanas kārtību, kā arī nosaka pašvaldību tiesības savu ienākumu veidošanā.

6. Ministru kabinets līdz 1994. gada 1. jūnijam izstrādā un pieņem šādus normatīvos aktus:

1) pašvaldības paraugnolikumu;

2) noteikumus par konsultatīvo padomi;

3) noteikumus par domes (padomes) priekšsēdētāja amatalgas un piemaksu apmēriem;

4) noteikumus par atlīdzību, kādu domes (padomes) deputāti saņem par deputāta pienākumu pildīšanu un piedalīšanos domes (padomes) un komiteju sēdēs;

5) noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības;

6) noteikumus par kārtību, kādā Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo likuma «Par pašvaldībām» 86. pantā minētos jautājumus.

7. Rīgas administratīvais iedalījums priekšpilsētās (rajonos) saglabājams līdz 1995. gada 31. decembrim. Pārejas periodā Rīgas priekšpilsētās (rajonos) Rīgas dome ieceļ attiecīgās priekšpilsētas (rajona) valdi ne mazāk kā septiņu locekļu sastāvā. Par priekšpilsētas (rajona) valdes locekļiem var būt tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem Rīgas domē. Uz priekšpilsētas (rajona) valdes locekļiem attiecas šā likuma 38. un 39. panta noteikumi. Priekšpilsētas (rajona) valdes darbu vada Rīgas domes iecelts valdes priekšsēdētājs. Priekšpilsētas (rajona) valdes darbību reglamentē Rīgas domes apstiprināts nolikums.

Priekšpilsētas (rajona) valde pieņem lēmumus:

1) par dzīvokļu izīrēšanu attiecīgās priekšpilsētas (rajona) iedzīvotājiem;

2) par attiecīgās priekšpilsētas (rajona) administratīvajā teritorijā esošā nedzīvojamā fonda iznomāšanu;

3) denacionalizācijas jautājumos;

4) jautājumos, kas saistīti ar aizgādnību, aizbildnību un adopciju;

5) citos Rīgas domes noteiktajos jautājumos, ja lēmums attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām.

Rīgas dome var atcelt jebkuru Rīgas priekšpilsētas (rajona) valdes lēmumu.

8. Rīgas pašvaldības nolikumā paredzama vienota pilsētas vietējās pārvaldes struktūra atbilstoši domes noteiktajam teritoriālajam dalījumam un nosakāmi termiņi, kuros priekšpilsētu (rajonu) valdes nodod līdzšinējo funkciju izpildi pašvaldības iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar pašvaldības nolikumu.

9. 1994. gada 29. maijā ievēlēto domju (padomju) pirmās sēdes sasaucamas 1994. gada 9. jūnijā.

10. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus likumus:

1) «Par pilsētas pašvaldību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 25/26, 39, 42; 1992, 1); 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);

2) «Par pagasta pašvaldību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 25/26, 39, 42; 1992, 1; 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);

3) «Par rajona pašvaldību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 8/9; 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);

4) «Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 26; 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);

5) «Par papildinājumiem un grozījumiem dažos Latvijas Republikas likumos personālsastāva dokumentu saglabāšanas nodrošināšanai» otro, ceturto un piekto nodaļu (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22/21).

11. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu «Par «Nolikumu par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta Tautas deputātu padomes revīzijas komisiju»» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6/7).

12. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumus:

1) «Par Latvijas Republikas 1991. gada 24. aprīļa likuma «Par pilsētas pašvaldību» 30. panta piektās daļas un Latvijas Republikas 1991. gada 24. aprīļa likuma «Par pagasta pašvaldību» 30. panta piektās daļas piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29/30);

2) «Par Latvijas Republikas likumu «Par pagasta pašvaldību», «Par pilsētas pašvaldību», «Par rajona pašvaldību» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 17);

3) «Par Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likuma «Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību» piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29/31);

4) «Par Latvijas Republikas likumu «Par pagasta pašvaldību», «Par pilsētas pašvaldību», «Par rajona pašvaldību» un «Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18/19).

Likums stājas spēkā 1994. gada 9. jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 19. maijā.

Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Rīgā 1994. gada 24. maijā