Ministru kabineta noteikumi Nr. 99

Rīgā 1994. gada 3. maijā (prot. Nr. 24 1. §)

Par rūpniecisko zveju Latvijas Republikas teritoriālajos jūras ūdeņos, ekonomiskajā zonā un Rīgas jūras līcī

Izdoti saskaņā ar likuma «Par Latvijas Republikas kontinentālo
šelfu un ekonomisko zonu» 8.,, 9., 11. un 31. pantu

 

1. Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas Republikas teritoriālajos jūras ūdeņos, ekonomiskajā zonā un Rīgas jūras līcī (tālāk tekstā — «jūras ūdeņi») reglamentē kārtību, kādā Latvijas Republikas un ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī starptautiskās organizācijas) izmanto zivju resursus, kā arī reglamentē zivju resursu zinātnisko izpēti un aizsardzību.

Šie noteikumi jāievēro ari jūras ūdeņos, kas atrodas sauszemes pusē no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīti teritoriālie jūras ūdeņi, un uz šiem jūras ūdeņiem attiecināmas normas, kas noteiktas zivju resursu izmantošanai piekrastē.

2. Atkarībā no zivju resursu izmantošanas (tālāk tekstā — «zvejas»), aizsardzības un regulēšanas īpatnībām jūras ūdeņi tiek iedalīti šādi:

2.1. piekraste — Latvijas Republikas teritoriālo jūras ūdeņu daļa un Rīgas jūras līča ūdeņu daļas, kas atrodas ne tālāk par 2 jūras jūdzēm no krasta un kuras dziļums nepārsniedz 20 metrus;

2.2. jūra — Latvijas Republikas teritoriālie jūras ūdeņi un ekonomiskās zonas ūdeņi;

2.3. Rīgas jūras līcis — ūdeņi, kurus norobežo bāzes līnija, kas noteikta Ministru kabineta 1994. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 29 «Par Latvijas Republikas valsts robežu» (Ziņotājs, 1994, 3) 5. pantā un iet starp Loades raga dienvidu daļu un Ovišu raga vidu.

Piezīme. Upju ietekās Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī par jūras ūdeņiem tiek uzskatīti ūdeņi, kas atrodas aiz līnijas, kas savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet ostās — to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus.

3. Zveju jūras ūdeņos var veikt noteikto nozvejas vai zvejas rīku limitu ietvaros. Nozvejas vai zvejas riku limitus, ņemot vērā Latvijas Republikai paredzētās nozvejas kvotas, kuras nosaka 1973. gada Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija, un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijas, ik gadus nosaka Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departaments pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

4. Lai varētu veikt zvejas uzskaiti un zivju resursu izpēti, jūras ūdeņi tiek dalīti apakšrajonos, zonās un kvadrātos (tālāk tekstā — «zvejas apakšrajoni») saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām robežām un numerāciju.

5. Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas var zvejot jūras ūdeņos tikai pēc tam, kad no Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamenta saņemti noteiktie nozvejas limiti un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsniegusi attiecīgu zvejas licenci.

Zveju zinātniskos nolūkos jūras ūdeņos pēc saskaņošanas ar. Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamentu veic specializēti, pētniecības kuģi vai citi zvejas kuģi un peldošie līdzekļi pēc attiecīgās licences saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Ārvalstu fiziskas un juridiskas personas (arī starptautiskas organizācijas) zinātniskās pētniecības darbus var veikt, ja Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā saņemta attiecīga atļauja.

6. Zveju var veikt:

6.1. šo noteikumu 1. punktā minētajos, ūdeņos — Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas (tālāk tekstā — «zvejnieki») noteikto limitu apjomā un uz izsniegto licenču pamata;

6.2. ekonomiskajā zonā — ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (tālāk tekstā — «zvejnieki»), pamatojoties uz noslēgtajiem starpvaldību kvotu apmaiņas līgumiem un parakstītajiem vienošanās dokumentiem par katrai zivju sugai noteikto nozvejas apjomu un noteikto zvejas kuģu skaitu.

Piezīme. Ja šajos noteikumos Latvijas zvejniekiem un ārvalstu zvejniekiem tiek izvirzītas atšķirīgas prasības un dotas atšķirīgas tiesības, tas tiek norādīts atsevišķi.

7. Zvejnieku pienākumi, zvejojot jūras ūdeņos:

7.1. organizēt un veikt zveju apmēros, kas nepārsniedz katras zivju sugas nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts);

7.2. nodrošināt dalītu nozvejas un pieņemšanas uzskaiti pa zivju sugām un pēc svara (ja nepieciešams — pēc skaita) un izdarīt Ierakstus pārskata dokumentos par zvejas apakšrajonu vai piekrastes zvejas vietu;

7.3. reģistrēt nozvejas apjomu zvejas žurnālā vai apkopot ziņas ieaugošā secībā par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un saskaņā ar noteiktajām pārskata formām iesniegt attiecīgos datus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai:

Latvijas Republikas zvejniekiem — ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 10. datumam;

ārvalstu zvejniekiem — ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam;

7.4. pēc Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamenta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījuma sniegt operatīvo informāciju, kas raksturo zveju jūras ūdeņos;

7.5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajā kārtībā marķēt enkurojamos un peldošos (dreifējošos) zvejas rīkus, lai noteiktu to piederību;

7.6. uzsākot zveju ar trali jaunā vietā, ja nepieciešams, veikt līdz 30 minūtēm ilgu kontroltralējumu, lai pārliecinātos par zivju sugu sastāvu un mazuļu piezvejas atbilstību šo noteikumu prasībām; kontroltralējums pirms tā uzsākšanas jāreģistrē zvejas žurnālā;

7.7. nepieļaut ar zveju un zivju transportēšanu saistītu darbību, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā un krastā. Vides piesārņošanas rezultātā zivju resursiem radītos zaudējumus atlīdzina tiešie vainīgie;

7.8. sniegt iespēju zinātniskas pētniecības iestādēm uz līguma pamata veikt zivju bioloģiskās analīzes. Bioloģiskajām analīzēm un citiem zinātniskajiem pētījumiem izmantotie zivju apjomi netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos nozvejas limitos, ja noslēgtajā līgumā nav noteikts citādi;

7.9. ziņot Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam par iezīmētu zivju un putnu, kā arī roņu noķeršanu.

8. Kuģu kapteiņu un sardzes stūrmaņu pienākumi, veicot zveju,, zivju apstrādi un transportēšanu:

8.1. uzņemt uz kuģa un pārcelt uz citiem kuģiem, ievērojot kuģošanas drošības noteikumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas amatpersonas dienesta pienākumu pildīšanas laikā pēc viņu pieprasījuma;

8.2. nodrošināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotām amatpersonām dienesta pienākumu pildīšanas laikā bezmaksas uzturēšanos uz jūrā esošiem kuģiem;

8.3. pārraidīt no kuģa raidstacijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu amatpersonu radiogrammas un ziņojumus bez maksas;

8.4. nodrošināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotām amatpersonām iespēju pārbaudīt visas kuģu telpas, uzrādīt pārbaudei nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistīto dokumentāciju (atļaujot veikt izrakstus no tās) un sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību;

8.5. ievērot un glabāt uz kuģa šos noteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē zveju;

8.6. nodrošināt, lai kuģa vārds būtu skaidri salasāms;

8.7. divas stundas pirms ienākšanas ostā ziņot ostas dienestam par kuģa kravu — jūras ūdeņos nozvejotām zivīm — un paredzamo ienākšanas laiku ostā;

8.8. ārvalstu zvejas kuģu kapteiņu papildu pienākums ir nosūtīt ziņojumus par kuģa ienākšanu ekonomiskajā zonā un iziešanu no tās, par ienākšanas brīdī uz kuģa esošajām, kā arī par ekonomiskajā zonā nozvejotajām zivīm saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikto kārtību.

9. Piekrastes zvejnieku pienākumi, veicot zveju:

9.1. ievērot šos noteikumus un citus normatīvos aktus, kas reglamentē zveju;

9.2. nodrošināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotām amatpersonām iespēju pārbaudīt peldošo līdzekli, uzrādīt pārbaudei nozvejotās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietu un ar zveju saistīto dokumentāciju, kā ari peldošā līdzekļa reģistrācijas dokumentu;

9.3. nodrošināt, lai peldošā līdzekļa borta numurs un vārds, ja tāds ir noteikts, būtu skaidri salasāms;

9.4. aizpildīt zvejas žurnālu pēc atgriešanas krasta no zvejas (pirms zivju tālākas transportēšanas). 10. Zvejniekiem aizliegts:

10.1. uzskaites un pārskata dokumentos sniegt nepareizas ziņas par nozvejas apjomu, zvejas vietām un nozvejoto zivju sugām;

10.2. turēt uz kuģa klāja vai peldošajos līdzekļos izmantošanai sagatavotus zvejas rīkus, kurus attiecīgajā laika periodā un apakšrajonā lietot aizliegts.

Piezīme. Par izmantošanai sagatavotiem netiek uzskatīti šādi zvejas rīki:

traļi, ja durvis ir cieši nostiprinātas pie falšborta iekšējās vai ārējās puses vai traļa lokiem un veijeri un kabeļi atvienoti no traļa durvīm vai spolēm;

vadi, ja apakšējā grunts kārta ir atvienota no vada tīkla daļas;

tīkli, ja tie ir ievietoti pārvalkos;

āķu jedas un āķi, ja tie ir novietoti aizvērtās kastēs.

Atļautie rezerves zvejas rīki jāglabā atsevišķi no lietojamiem zvejas rīkiem;

10.3. izmantot enkurojamos un peldošos (dreifējošos) zvejas rīkus, neiezīmējot to izvietojumu ar noteikta parauga zīmēm;

10.4. bez saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamentu izmantot principiāli jaunus zvejas rīkus un paņēmienus;

10.5. pievienot zvejas rīkiem ierīces, kuras varētu aizsegt linuma acis vai samazināt to izmērus, izņemot šo noteikumu 12. un 13. punktā paredzētos gadījumus;

10.6. izmantot traļus, dvīņu traļus un citus tralējamos zvejas rīkus vietās, kurās dziļums nepārsniedz 20 metrus, un 284., 294., 295., 305., 316., 330., 187., 194. un 201. zvejas kvadrātā (1. pielikums);

10.7. veikt specializēto zveju tehniskām vajadzībām un dzīvnieku barības iegūšanai (izņemot brētliņu, reņģu un stagaru zveju) vai nodot šiem mērķiem vairāk par 10% no kopējās nozvejas bez saskaņošanas ar Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamentu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

10.8. pēc kādas zivju sugas nozvejas limita pilnīgas apguves, veicot citu zivju sugu specializētu zveju, pārsniegt šīs sugas piezvejā 5% no nozvejas kopējā svara, ja šie noteikumi neparedz citu piezvejas noteikšanas kārtību.

Piezīme. Zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja: kādas zivju sugas svars, zvejojot tajā pašā apakšrajonā (līdz 5 jūras jūdžu attālumā no jebkura iepriekšējās tralēšanas trases, tīklu izlikšanas līnijas vietas punkta) ar tiem pašiem zvejas rīkiem, pārsniedz 50% no atkārtotā tralēšanā, tīklu izmešanā iegūtās nozvejas kopējā svara;

tiek veikta kādas noteiktas zivju sugas zveja ar šai zivju sugai paredzēto zvejas riku, un tas ir ierakstīts zvejas licencē;

10.9. vada vilkšanai krastā izmantot mehāniskos transporta līdzekļus (traktorus, vilcējus un citus līdzekļus).

11. Zvejojot aizliegts lietot:

11.1. traļus un velkamos vadus, kuru linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par specializētajai zvejai noteikto izmēru: mencu zvejai — 105 mm, plekstu zvejai — 110 mm;

11.2. peldošos (dreifējošos) tīklus lašu zvejai, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par 157 mm;

11.3. žaunu tīklus mencu zvejai, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par 105 mm.

Piezīme. Šo noteikumu 11.1.—113. apakšpunktā minētajiem zvejas rīkiem linuma acs iekšējo izmēru nosaka, izmantojot plakanu 2 mm biezu taustu (spraugmēru), kurš izgatavots no materiāla, kas izturīgs pret dilšanu, ar iedaļām milimetros un slīpņu kritumu 2 cm uz katriem tausta 8 cm.

Linuma acs iekšējo izmēru nosaka, par pamatu ņemot 20 linuma acu (vienā rindā) mērījuma vidējo lielumu, mērot paralēli āmja garenasij ne tuvāk par 10 linuma acīm (bet ne tuvāk par 50 cm) no šuvēm un āmja aizmugurējās malas;

11.4. tralēšanai izmantojamos zvejas rīkus, kuri izgatavoti no tīklu materiāla ar linuma acs soli, kas ir mazāks par specializētai zvejai noteikto izmēru:

11.4.1. reņģu zvejai jūrā — 16 mm, reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — 14 mm;

11.4.2. brētliņu zvejai — 10 mm;

11.5. specializētajā zvejā tīklus un murdus, kuri izgatavoti no tīklu materiāla ar linuma acs soli, kas neatbilst šādiem izmēriem:

11.5.1. reņģu zvejai jūrā — no 16 līdz 20 mm, reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — no 14 līdz 20 mm;

11.5.2. brētliņu zvejai — no 10 līdz 15 mm;

11.5.3. lucīšu zvejai — no 14 līdz 20 mm;

11.5.4. zušu zvejai — no 16 līdz 18 mm; 11.6. piekrastes zvejā — šādus zvejas rīkus:

11.6.1. atsevišķu tīklu un venteri (ar sētu), ja tā garums pārsniedz 100 m;

11.6.2. murdu (ar sētu), ja tā garums pārsniedz 600m;

11.6.3. tīklu, ja tā linuma acs iekšējais izmērs (izņemot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētos specializētos zvejas gadījumus) ir mazāks par 40 mm;

11.6.4. murdu, venteri un velkamo vadu āmī, ja tā linuma acs iekšējais izmērs (izņemot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētos specializētās zvejas gadījumus) ir mazāks par 35 mm.

Piezīme. Šo noteikumu 11.4.—11.6. apakšpunkta minētajiem zvejas rīkiem linuma acs soli nosaka, izmērot attālumu slapjam zvejas rīkam starp grīstē saņemta linuma 11 vienādas rindas mezgliem un dalot to ar 10.

12. Lai novērstu tīklu materiāla priekšlaicīgu nolietošanos, atļauts:

12.1. piestiprināt traļa āmja apakšējai daļai buru audeklu (brezentu), tīkla audumu vai citu materiālu;

12.2. traļu stiprināšanai izmantot maisus (ietverot piltuvveida un cilindrisko daļu), kuras pagatavo no līdzvērtīga vai rupjāka materiāla nekā izmantots āmja izgatavošanai, ar linuma acs iekšējo izmēru, kas vismaz divas reizes pārsniedz linuma acs iekšējo izmēru āmī, bet ne mazāku par 80 mm, ja linuma acs iekšējais izmērs āmi ir mazāks par 40 mm. Maisu var piestiprināt gar traļa priekšējo un aizmugurējo malu vai arī starp tām ar kādu no šādiem paņēmieniem:

piešujot pa vienu āmi aptverošu loku,

piešujot pa vienu līniju āmja garumā.

13. Traļos un velkamajos vados atļauts izmantot vārstuli (aizsprosta tīklu) ar mazāku linuma acs iekšējo izmēru nekā traļa āmī. Vārstuli piestiprina āmja iekšpusē vai tā priekšpuse. Attālumam starp vārstuļa piestiprināšanas priekšējo līniju un āmja pakaļējo galu jābūt vismaz trīs reizes lielākam par vārstuļa garumu.

14. Veicot lašu un taimiņu specializētu zveju, aizliegts:

14.1. izmantot vienam zvejas kuģim vairāk par 600 peldošiem (dreifējošiem) tīkliem, ja katra tīkla garums nepārsniedz 35m, mērot pa augšviru;

14.2. izmantot vienlaikus no viena zvejas kuģa peldošās (dreifējošās) āķu jedas, kurām kopā ir vairāk par 2000 āķiem;

14.3. glabāt uz viena kuģa vairāk par 100 rezerves peldošiem (dreifējošiem) tīkliem vai 200 rezerves āķiem;

14.4. izmantot āķus, kuru izmērs (īsākais attālums no atskabargas līdz kātiņam) būtu mazāks par 19 mm;

14.5. zvejot ar šādiem zvejas rīkiem šādos periodos:

14.5.1. ar peldošiem (dreifējošiem) un peldošiem enkurojamiem tīkliem — no 15. jūnija līdz 15. septembrim;

14.5.2. ar peldošām (dreifējošām) un enkurojamām āķu jedam — no 1. aprīļa līdz 15. novembrim;

14.5.3. ar peldošiem (dreifējošiem) tīkliem un peldošām (dreifējošām) āķu jedām Rīgas jūras līcī un piekrastē — visu gadu.

15. Aizliegts veikt:

15.1. plekstu specializētu zveju, pārstrādāt vai glabāt uz kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem šīs zivis periodā no 1. februāra līdz 30. aprīlim.

Piezīme. Veicot zveju ar grunts zvejas rīkiem plekstu zvejas aizlieguma periodā, plekstu piezvejas kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā uz kuģa vai cita peldošā līdzekļa esošās nozvejas svara.

15.2. reņģu zveju Rīgas jūras līcī ar traļiem — no 15. maija līdz 15. jūnijam;

15.3. zveju ar visu veidu zvejas rīkiem visu gadu Salacas, Gaujas, Daugavas, Lielupes un Ventas upju grīvu rajonos 1000 m rādiusa, bet pārējo upju un kanālu ieteku rajonos — 200 m rādiusā no ietekas;

15.4. zveju piekrastē ar visu veidu zvejas rīkiem — no 1. maija līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim, izņemot plekstu, lucīšu, reņģu un stagaru specializēto zveju;

15.5. lucīšu zveju ar traļiem — visu gadu, lucīšu specializēto zveju ar murdiem — no 1. oktobra līdz 15. aprīlim;

15.6. zveju ar velkamajiem vadiem Rīgas jūras līča piekrastē, izņemot plekstu zveju rajonā no Ovišu raga līdz Kolkas ragam;

15.7. plekstu zveju ar velkamajiem vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 5 m.

16. Zvejojot aizliegts pārsniegt šo noteikumu 17. punktā minēto mazizmera zivju piezvejas apjomu, — kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja to izmērs svaigā veidā ir mazāks par:

brētliņai (Sprattus sprattus balticus)	— 10 cm,
reņģei (Clupea harengus membras)
Rīgas jūras līcī	— 11 cm,
salakai (Osmerus eperlanus)	— 11 cm,
reņģei (Clupea harengus membras) jūrā	— 16 cm,
asarim (Perca fluviatilis)	— 17 cm,
lucītim (Zoarces viviparus)	— 20 cm,
plekstei (Platichthys flesus trachurus)	— 21 cm,
vimbai (Vimba vimba)	— 29 cm,
plaudim (Abramis brama)	— 29 cm,
ālantam (Leuciscus idus)	— 29 cm,
līnim (Tinca tinca)	— 29 cm,
sīgai (Coregonus lavaretus)	— 29 cm,
akmeņplekstei (Psetta maxima)	— 30 cm,
mencai (Gadus morhua callarios)	— 33 cm,
zutim (Anguilla anguilla)	— 40 cm,
zandartam (Stizostedion lucioperca)	— 45 cm,
līdakai (Esox lucius)	— 45 cm,
taimiņam (Salmo trutta)	— 50 cm,
lasim (Salmo salar)	— 60 cm.

 

Piezīme. Zivju izmēru nosaka, mērot zivi no purna gala (mute aizvērta) līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteiktais izmērs tiek samazināts par 4 %.

17. Pieļaujamais mazizmēra zivju piezvejas apjoms:

mencu un plekstu piezveja — 5% no viena tralējuma (izņemot kontroltralējumu) kopējās nozvejas svara;

reņģu un brētliņu piezveja — 15% pēc skaita no viena tralējuma (izņemot kontroltralējumu) katras sugas nozvejas;

pārējo zivju piezveja — 5% no nozvejas svara.

Mazizmēra lašu un taimiņu piezveja nav pieļaujama.

18. Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamentam jūras ūdeņos ir tiesības:

18.1. pēc Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijām, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, noteikt zvejas regulēšanas papildpasākumus, kā arī apturēt zivju zveju atsevišķos ūdeņu iecirkņos. Atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem noteikt zvejas aizlieguma periodus līdz 15 dienām agrāk vai vēlāk, bet saglabājot kopējo aizlieguma periodu ilgumu un aizlieguma periodus, kurus noteikusi Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija Zvejas aizlieguma periods darbojas no aizlieguma pirmā līdz pēdējam datumam;

18.2. ņemot vērā Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta rekomendācijas un Latvijas Republikai paredzētās nozvejas kvotas, kuras noteikusi Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija, kā arī pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju noteikt nozvejas vai zvejas rīku limitus un starpvaldību kvotu apmaiņas apjomus, sadalīt noteiktos limitus zvejniekiem, kā ari pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja tiek pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;

18.3. pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu, noteikt pieļaujamo zvejas kuģu un zvejas rīku skaitu un tipus zvejai jūras ūdeņos.

19. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotām amatpersonām ir tiesības:

19.1. izsniegt zvejas licences un noteikt to izsniegšanas un pagarināšanas kārtību;

19.2. veikt pasākumus zvejas ierobežošanai vai pilnīgai pārtraukšanai, ja tiek pārkāpti šie noteikumi;

19.3. uzturēties uz zvejas kuģiem, veikt kuģu telpu, nozvejoto un apstrādāto zivju, gatavās produkcijas, zvejas rīku un ar zveju saistītās dokumentācijas pārbaudi, kā ari izrakstīt no šīs dokumentācijas nepieciešamo informāciju;

19.4. pieprasīt no zvejniekiem operatīvo informāciju par zveju;

19.5. pēc kuģu ienākšanas ostā veikt jūras ūdeņos zvejojošo kuģu kravas pārbaudi.

20. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu:

20.1. vainīgās amatpersonas tiek sauktas pie administratīvāks vai kriminālās atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas

aktiem. Vainīgo personu saukšana pie administratīvas vai kriminālās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma atlīdzināt zaudējumu,, kas nodarīts zivju resursiem, saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajām taksēm;

20.2. fiziskās un juridiskās personas, kas devušas norādījumus vai izdarījušas darbības, kuru rezultātā pārkāpti šie noteikumi, kā ari ja tās savlaicīgi nav veikušas pasākumus pārkāpumu novēršanai, tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

20.3. neatkarīgi no piemērotā administratīvā soda vai kriminālsoda šo noteikumu atkārtotu vai rupju pārkāpumu gadījumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto licenci. Izdarītie pārkāpumi, veicot zveju, var būt par pamatu nozvejas limitu piešķiršanas atteikumam nākamajā gadā;

20.4. pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu amatpersonu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas lietoti, pārkāpjot šos noteikumus, no ūdens izņem un kopā ar nozvejotajām zivīm līdz to nodošanas vietai transportē pats pārkāpējs vai to veic uz viņa rēķina. Zvejas rīki un peldošie līdzekļi, kas lietoti, pārkāpjot šos noteikumus, var tikt konfiscēti likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

20.5. zivis, kas iegūtas, pārkāpjot šos noteikumus, neatkarīgi no pārkāpuma atklāšanas vietas konfiscē un nodod, noformējot atbilstošu dokumentāciju, zivju pieņemšanas punktos vai tirdzniecības organizācijās par tirdzniecībā noteiktajām cenām, un nozvejoto zivju apjomu ieskaita zvejnieka nozvejas limitā;

20.6. par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis jūras ūdeņos, tiek piedzīta summa, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajām taksēm.

Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departaments kopīgi ar Finansu ministriju pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir tiesīgs reizi ceturksnī pārskatīt šo noteikumu 2. pielikumā minētās takses un izdarīt grozījumus takses apmēros;

20.7. par šo noteikumu pārkāpumu piedzītās summas, līdzekļi, kas iegūti, realizējot nelikumīgi nozvejotās zivis, un summas, kas iekasētas kā atlīdzība par zivju resursiem nodarīto zaudējumu, noteiktā kārtībā tiek ieskaitītas Vides aizsardzības fondā un tiek izmantotas zivju resursu atjaunošanai, to zinātniskai izpētei un aizsardzībai.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS

2. pielikums*
Ministru kabineta
1994. gada 3. maija noteikumiem Nr. 99

TAKSES
piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis Latvijas Republikas jūras ūdeņos

	Zivju suga	Zaudējumu atlīdzība (latos)	Mērvienība
1.	Brētliņa, reņģe, salaka	0,5	kg
2.	Lucītis, plekste, vimba, plaudis, ālants, līnis	0,5	gab.
3.	Līdaka	1,5	gab.
4.	Akmeņplekste	1	gab.
5.	Sīga, menca, zutis, zandarts	5	gab.
6.	Lasis, taimiņš	25	gab.
7.	Citu sugu zivis, kas minētas šo noteikumu 16. punktā	1	kg

Piezīme. Ārvalstu zvejnieku nelikumīgas zivju ieguves rezultāta radīto zaudējumu var atlīdzināt konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa zaudējuma atlīdzināšanas dienā.

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS