Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (turpmāk — VDK) dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturisku dokumentu kompleksa saglabāšanu;

2) noteikt kārtību, kādā izmantojami VDK dokumenti;

3) ļaut apzināt un dot iespēju novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar VDK;

4) dot iespēju uzsākt kriminālvajāšanu pret personām, kuras, sadarbojoties ar VDK, izdarījušas noziegumus;

5) radīt iespēju politiski, juridiski un morāli reabilitēt personas, kuras VDK represējusi, vajājusi un izspiegojusi;

6) dot iespēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

2. pants. VDK dokumenti

VDK dokumenti ir Latvijas nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa un Latvijas valsts īpašums. VDK dokumenti šā likuma izpratnē ir visi informācijas nesēji neatkarīgi no informācijas fiksēšanas un uzglabāšanas veida — lietas, kartotēkas, rakstītie dokumenti un citi materiāli, ja:

1) vismaz viens to autors vai adresāts ir bijusi VDK;

2) to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību;

3) tie atrasti VDK oficiālajās vai konspiratīvajās telpās;

4) no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK darbiniekiem.

3. pants. VDK darbinieki un informatori

(1) VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki — personas, kuras devušas piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus.

(2) VDK informatori šā likuma izpratnē ir personas, kuras, nebūdamas VDK darbinieki, apzināti sadarbojušās ar VDK, lai slepeni sniegtu informāciju par citām personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus.

(3) Par VDK informatoriem šā likuma izpratnē atzīstami VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji un uzticības personas.

4. pants. Cietušie

(1) Cietušie šā likuma izpratnē ir visas padomju okupācijas periodā politiski represētās personas, kā arī tās personas, izņemot VDK štata darbiniekus, par kurām VDK ir vākusi informāciju.

(2) Viena un tā pati persona var būt bijusi gan cietušais, gan VDK informators. Tādā gadījumā uz šo personu attiecas visi VDK informatoriem likumos noteiktie tiesību ierobežojumi.

5. pants. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota šā likuma 1. pantā norādīto mērķu realizācijai. Centra darbību pārrauga Tieslietu ministrija un reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

6. pants. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija

Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija ir sabiedriska komisija, kuras izveidošanas kārtību un darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

7. pants. VDK dokumentu nodošanas kartība

(1) Katrai institūcijai, iestādei vai personai, kuras rīcībā, pārkāpjot noteikto kārtību, nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, līdz 1994. gada 31. decembrim tie jānodod Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

(2) Katrai institūcijai, iestādei vai personai, kuras rīcībā nonāk VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, tie mēneša laikā jānodod Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

(3) Tie VDK dokumenti, kuri šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās, arī turpmāk paliek Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās, un tos iznīcināt ir aizliegts.

(4) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina Valsts arhīvā un citās valsts glabātavās esošos VDK dokumentus. Šo dokumentu izmantošanas kārtību nosaka likums "Par arhīviem".

8. pants. VDK darbinieku un informatoru pienākums sniegt paskaidrojumus

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pilnvarotām amatpersonām ir tiesības prasīt bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem, lai viņi sniedz paskaidrojumus par savu darbību VDK un par vispārējo VDK darbību, struktūru, darbiniekiem un informatoriem. Šīm personām ir tiesības neliecināt pret sevi, ja šie paskaidrojumi var izraisīt tām nelabvēlīgas krimināltiesiskas sekas.

(2) Personas, kuras atsakās sniegt paskaidrojumus vai sniedz apzināti nepatiesus paskaidrojumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(3) VDK darbinieku un informatoru paskaidrojumi ir pastāvīgi glabājami dokumenti, kurus aizliegts iznīcināt. Līdz nodošanai Valsts arhīva glabāšanā paskaidrojumi glabājas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.

9. pants. Informācijas neizpaušana

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas un katra to darbinieka pienākums ir neizpaust VDK dokumentos esošo un centra un komisijas iegūto informāciju par personu.

(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centram aizliegts nosūtīt VDK dokumentu kopijas un informāciju par tiem, kā arī to satura izklāstu ar automātisko telesakaru (telefona, telefaksa un citu telesakaru iekārtu) palīdzību.

10. pants. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK dokumentu izmantošana

(1) VDK dokumentus drīkst izmantot tikai atbilstoši šā likuma mērķiem.

(2) Kārtību, kādā personas, kurām saskaņā ar šā likuma 12.— 15. pantu ir tādas tiesības, drīkst izmantot, lasīt, kopēt VDK dokumentus un izgatavot to norakstus, regulē Ministru kabineta noteikumi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums.

11. pants. Valsts drošības iestāžu tiesības

Valsts drošības iestādēm ir tiesības iepazīties ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem dokumentiem un citiem materiāliem un izgatavot to norakstus atbilstoši kārtībai, ko noteicis un apstiprinājis tieslietu ministrs un Satversmes aizsardzības biroja direktors.

12. pants. Personas pieprasījums

(1) Jebkura persona var rakstveidā pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir VDK dokumenti par šo personu. Centram par tā rīcībā esošajiem dokumentiem mēneša laikā jādod atbilde.

(2) Ja atbilde ir apstiprinoša, personai ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem, ciktāl tas neskar trešās personas intereses, saņemt izrakstus no tiem, kā arī griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu šā likuma 14. panta kārtībā.

13. pants. Iestādes un vēlētas institūcijas pieprasījums

(1) Saeimas Prezidijam, pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad Saeima vai attiecīgā dome (padome) ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori (3. pants).

(2) Jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums attiecībā uz personu, kas attiecīgajā iestādē ieņem tādu amatu, kurā saskaņā ar likumiem ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem, pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka attiecīgā persona varētu būt bijusi VDK darbinieks vai informators (3. pants). Šāda izziņa pieprasāma ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, par kuru tiek pieprasīta izziņa, ir uzsākusi pildīt darba vai dienesta pienākumus.

(3) Šāda izziņa nav jāpieprasa par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.

(4) Ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, noliedz savu sadarbību ar VDK, Saeimas Prezidijam, pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes priekšsēdētājam, valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgā rajona vai republikas pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.

14. pants. Sadarbības fakta konstatēšana sevišķajā kārtībā

(1) Prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu, par ko rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai.

(2) Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" paredzētajām personas tiesību garantijām, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

(3) No pārbaudes lietas ierosināšanas brīža pārbaudāmajai personai ir tiesības zināt, sakarā ar ko pārbaude tiek veikta, pieaicināt advokātu, iesniegt pierādījumus un sniegt liecības, pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības ģenerālprokuroram par pārbaudi veicošā prokurora darbību un lēmumiem.

(4) Pieaicinātajam advokātam pārbaudes lietā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizstāvim pirmstiesas izmeklēšanā krimināllietās.

(5) Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi šādi apstākļi:

1) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);

2) personas subjektīvā attieksme pret sadarbību (vai šī sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta).

(7) Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.

(8) Pierādījumu vākšanai prokurors var veikt šādas darbības:

1) nopratināt lieciniekus un izdarīt konfrontēšanu;

2) izņemt paraugus salīdzinošai pētīšanai;

3) izdarīt ekspertīzes un nopratināt ekspertus;

4) pieaicināt speciālistus;

5) izdarīt liecību pārbaudes uz vietas un izmeklēšanas eksperimentus;

6) veikt personu vai priekšmetu uzzīmēšanu;

7) uz tiesneša lēmuma pamata izdarīt kratīšanu, uzlikt arestu pārbaudāmās personas pasta un telegrāfa korespondencei un noklausīties tās telefonsarunas.

(9) Šā panta astotajā daļā minētās darbības pierādījumu vākšanai tiek izdarītas stingrā atbilstībā Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajai izmeklēšanas darbību veikšanas kārtībai. Pārbaudes lietā aicinātās personas tiek brīdinātas, ka tās ir atbildīgas par apzināti nepatiesas liecības došanu un atteikšanos dot liecību.

(10) Pārbaudāmajai personai un tās tuviem radiniekiem ir tiesības neliecināt pret sevi vai savu radinieku, bet, ja viņi piekrīt dot liecību, uz viņiem attiecas visas liecinieku tiesības un pienākumi.

(11) Ņemot vērā pārbaudes lietas apstākļus, lai nodrošinātu liecinieku un citu personu, kuras piedalās lietā, personisko drošību, izmeklēšanas darbības protokola ievaddaļu, kurā ir ziņas par šīm personām, ja nepieciešams, var sastādīt atsevišķi. Protokola pamatdaļā lietas dalībnieka vārda un uzvārda vietā ar viņa piekrišanu var minēt pseidonīmu, obligāti norādot, ka šai personai ir izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, bet likumā paredzētajos gadījumos tā ir brīdināta par atbildību. Ar šādā kārtībā sastādītu protokola ievaddaļu var iepazīties tikai prokurors, advokāts, tiesas sēdes sekretārs un tiesneši, kas izskata lietu.

(12) Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta prokurora atzinumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un nobeiguma daļas:

1) ievaddaļā jāsniedz ziņas par pārbaudāmo personu: vārds, uzvārds, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī iemesls, kāpēc pārbaude veikta;

2) aprakstošajā daļā jānorāda pārbaudes lietā pierādītie apstākļi, sadarbības būtība, laiks, vieta, motīvi, sadarbības veids un forma, kā arī citi būtiski apstākļi. Turklāt jāmin pārbaudāmās personas paskaidrojumi un apsvērumi, kurus tā izvirza savai aizstāvībai un šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, kā arī pārējo pierādījumu analīze;

3) noslēguma daļā prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK.

(13) Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu un tās advokātu; pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības pieteikt lūgumus par papildu darbību veikšanu; prokuroram par to jāpieņem lēmums triju dienu laikā un jāpaziņo tas iesniedzējiem.

(14) Kad pārbaudes lieta uzrādīta un lēmums par pieteiktajiem lūgumiem pieņemts, prokurors lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc pārbaudāmās personas dzīvesvietas apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai. Ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama.

(15) Pēc pārbaudes lietas nosūtīšanas tiesai visus lūgumus un sūdzības šajā lietā sūta tieši tiesai.

15. pants. Lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšana tiesā

(1) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc pārbaudes lietas saņemšanas tiesā tiesnesis izskata šo lietu un pieņem lēmumu par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai, vai par tās virzīšanu papildu pārbaudes veikšanai. Ja lieta sagatavota iztiesāšanai, tiesnesis nosaka:

1) iztiesāšanas laiku un vietu;

2) uz tiesas sēdi uzaicināmās personas;

3) tulka pieaicināšanas nepieciešamību.

Par pieņemto lēmumu tiesnesis rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai, tās advokātam un prokuroram, kā arī nodrošina nepieciešamo personu uzaicināšanu.

(2) Tiesnesis nosaka lietas izskatīšanu ne vēlāk kā 10 dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai.

(3) Prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts ir puses lietas izskatīšanas procesā. Pusēm ir vienādas tiesības iesniegt pierādījumus, piedalīties nopratināšanā un pierādījumu novērtēšanā, iesniegt pieteikumus, izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, kam ir nozīme pareizā lietas izspriešanā, un runāt tiesu debatēs. Pēc pušu motivēta lūguma tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē.

(4) Tiesas sēdes protokolu raksta sēdes sekretārs.

(5) Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti šajā likumā:

1) pierādījumu pārbaude tiesā sākas, nolasot prokurora atzinumu par pirmstiesas pārbaudes gaitā pierādīto sadarbības faktu. Tad tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā pārbaudāmajai personai, vai tā apstiprina savas sadarbības faktu ar VDK, pēc tam tiesa veic pierādījumu tiešu pārbaudi un novērtēšanu;

2) pēc pierādījumu pārbaudes tiesa pāriet pie tiesu debatēm. Tiesu debatēs runā šādi lietas dalībnieki: prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts;

3) ja pārbaudāmā persona, izsakot savu viedokli, sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kuriem ir svarīga nozīme lietā, tiesa tiklab pēc sava ieskata, kā arī pēc procesa dalībnieku lūguma var atsākt pierādījumu pārbaudi.

(6) Taisot spriedumu, tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators;

2) kā rīkoties ar lietā izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.

(7) Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis likumā noteiktais termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti. Sūdzības vai protesta iesniegšana par spriedumu likumā paredzētajā termiņā aptur šā sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

(8) Attiecībā uz tiesas spriedumu par sadarbības fakta konstatēšanu pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības iesniegt sūdzību, bet prokuroram — protestu apelācijas un kasācijas kārtībā atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētajiem noteikumiem par spriedumu pārsūdzēšanu un protestu iesniegšanu krimināllietās.

(9) Ja sadarbības fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu, tiesai, kura taisījusi spriedumu, 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās jānodod publicēšanai oficiālā laikrakstā sprieduma rezolutīvā daļa.

(10) Ja tiesa, izskatot lietu, nekonstatē sadarbības faktu, tiesai, kura taisījusi spriedumu, pēc pārbaudāmās personas lūguma šā panta devītajā daļā paredzētajā kārtībā jānodod publicēšanai oficiālā laikrakstā sprieduma rezolutīvā daļa.

16. pants. Sadarbības sekas

Ja persona — gadījumos, kad likums vai darba līgums to prasa, — ir deklarējusi, ka tā nav bijusi VDK darbinieks vai informators, bet tiesa konstatē, ka tā tomēr ir bijusi VDK darbinieks vai informators, tad šī persona ar tiesas sprieduma spēkā stāšanos zaudē savu ieņemamo amatu vai deputāta mandātu un ar šo personu tiek izbeigtas darba vai dienesta attiecības.

17. pants. Sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš

Pēc 10 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana šā likuma 14. un 15. pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.

18. pants. VDK dokumentu izmantošana zinātniskiem nolūkiem un publicēšana

(1) VDK dokumenti, kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām, ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem.

(2) Pārējo VDK dokumentu izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

19. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

Par šajā likumā norādīto VDK dokumentu neatļautu izmantošanu vainīgās personas sauc pie likumā noteiktās atbildības. Personas, kurām šajā likumā norādītā neizpaužamā informācija par VDK dokumentiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, nedrīkst izpaust šo informāciju arī pēc dienesta attiecību izbeigšanās.

Pārejas noteikumi

1. Līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprināts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu apstiprinātais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums.

2. Ar brīdi, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprināts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums, spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas nolikuma un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikuma apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20./21. nr.; 1993, 20./21. nr.).

3. Ministru kabinetam mēneša laika jāizstrādā šā likuma 18. panta otrajā daļā paredzētie noteikumi.

Šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 19. maijā.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 2. jūnijā