Jaunā, Andra Bērziņa sastādītā valdība savā pirmajā sēdē vakar, 2000.gada 5.maijā, pl.19.30 Foto: A.F.I.

Uzruna valdības ārkārtas sēdē 2000.gada 5.maijā

Ministru prezidents Andris Bērziņš un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, atklājot jaunās valdības darbu               Foto: A.F.I.

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministres, ministri!

Šodien, valsts atgūtās neatkarības 11.gadskārtas pirmajā dienā, Latvijai ir jauna valdība. Mainoties valdībām, valsts attīstības mērķis arvien ir un paliek nemainīgs — pasaulē neatkarīga, moderna un labklājīga Latvija.

Koalīcijas līgumā ir nostiprināti un valdības pamatā likti trīs stūrakmeņi – proporcionalitātes, pēctecības un solidāras atbildības principi. Šos principus vieno atbildība par Latvijas valsts attīstību un tautas labklājību, kas ir ierakstīta līguma ievadā. Atbildība un valstsvīrs — šie vārdi raksturo viens un otru, un ceru, ka tie ir un būs nedalāmi.

Koalīcijas līgums ir savstarpējās sadarbības norma, kas, tiekot respektēta, atļautu valdībai sniegt mehānismu iekšējo pretrunu pārvarēšanai un atbrīvotu rokas Latvijas pašreizējo aktuālo problēmu risināšanai.

Šai valdībai būs ļoti daudz jādara, lai atgūtu to tautas uzticību un atbalstu, kas tai šobrīd ir ārkārtīgi nepieciešams, lai īstenotu valdībai noteiktos uzdevumus un mērķus.

Priecē tas, ka jaunā valdība ir izteikusi vēlmi plašāk diskutēt, runāt ar sabiedrību, skaidrojot savu darbu. Īstenojot valdības uzdevumus, būtu gandarīta redzēt, ka sabiedrība ir informēta un gūst izpratni par reformu būtību un lietderību.

Jaunās valdības autoritāti sabiedrībā veidos tās spēja nodrošināt patiesi tiesisku valsti, sargājot katra Latvijas iedzīvotāja cilvēktiesības, veicinot iedzīvotāju labklājību, sekmējot uzņēmējdarbību un investīciju klimatu valstī.

Izglītība — arī šai investīcijai mūsu nākotnē vajadzīgs visai labvēlīgs klimats. Klimats, ko raksturo īpašas rūpes, vēršot jau vairāku valdību deklarācijās rakstīto par īstenību.

Latvijai ir nopietni jādomā, kas tās turpmākā attīstībā būs prioritārs. Zinātne ir joma, kurā es sagaidu nopietnus ieguldījumus nākotnē. Mūsdienīgas intelektuālās vērtības un izglītība — tas ir veiksmīgas valsts attīstības pamatā.

Latvija pašlaik aktīvi ir uzsākusi iestāšanās sarunu gaitu Eiropas Savienībā. Rezultāts būs auglīgs tad, ja katrs uzdevums tiks veikts atbildīgi un paredzētajā laikā, apliecinot, ka Latvija tur doto vārdu.

Visām valdības ministrijām tuvākajos gados sarunu process būs pastāvīga un atbildīga viņu darba daļa. Tāpat Latvijai turpināms jau iesāktais noteiktais un pakāpeniskais ceļš uz iestāšanos NATO.

Latvijas valstij ir vajadzīga stabila un ilglaicīga valdība. Latvijai ir vajadzīga valdība, kas spētu stiprināt autoritāti ar sava darba rezultātiem. Šodien es Latvijai novēlu tādu valdību un es ceru, ka tā planētu parāde, kas šodien deva uzvaru Latvijai hokejā, dos spēku arī šai valdībai.

Runa 7.Saeimas ārkārtas sēdē 2000.gada 5.maijā

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti un deputātes! Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms atļaujiet man pateikties Valsts prezidentei par dāvāto uzticību un četrām valdību veidojošajām partijām par man izteikto atbalstu.

Godātie kolēģi!

Šī ir liela atbildība atbildīgā laikā.

Uzticot man veidot valdību, Valsts prezidentei bija divi svarīgi apsvērumi: pirmkārt, vai jaunā valdība spēs pārvarēt tās pretrunas, kas noveda pie iepriekšējo valdību krišanas, otrkārt, vai

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš

varēsim izveidot ilglaicīgu un rīcībspējīgu koalīcijas valdību, kas spētu atrisināt sabiedrībai aktuālus jautājumus?

Savienība "Latvijas ceļš", Tautas partija, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunā partija ir vienojušās izveidot valdību, kas strādās līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. To var nodrošināt tikai darbotiesspējīgs, precīzs un konkrēts koalīcijas līgums, kas balstās uz trim pamatprincipiem: proporcionalitāte, pēctecība, solidāra atbildība.

Kopīgi veidojot valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu, jau esam spējuši tikt pāri tiem klupšanas akmeņiem, kas ir bijuši liktenīgi iepriekšējām valdībām. Mēs negribam, lai ēnas, kas krita pār iepriekšējām valdībām, skartu arī jauno valdību. Šīs valdības darbības kredo ir šāds: mēs esam par tirgus ekonomiku, nevis tirgus sabiedrību. Mums ir jāpierāda, ka mums primārās ir valsts un tautas intereses, ka savas personīgās vai biznesa intereses ir jāaizmirst uz laiku, kamēr esam uzņēmušies kalpot tautai. Ir būtiski atgūt tautas uzticību gan ierēdnim, gan Ministru prezidentam. Un tauta grib ticēt. To pārliecinoši ir pierādījusi mūsu tautas vienotība visu atmodu laikā.

Valdības deklarācijas formālais nosaukums ir "Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību". Prakse liecina, ka visas iepriekšējās valdības ir minējušas lata stabilitāti, inflācijas mazināšanu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Mūsu valdības uzdevums ir pārvērst šos dažkārt nesaprotamos jēdzienus par ikkatra Latvijas iedzīvotāja dzīves realitāti.

Ko tas nozīmē ikkatram no mums?

Lata stabilitāte un inflācijas mazināšana nozīmē to, ka šodien, rīt un aizparīt, piemēram, pienam un maizei cena nemainīsies.

Iekšzemes kopprodukta pieaugums nozīmē to, ka, nemainoties piena un maizes cenām, latu daudzums mūsu makā pieaugs. Un mums paliks nauda pāri mūsu bērnu izglītošanai atbilstoši pasaules modernajām prasībām.

Manuprāt, sabiedrību satrauc nevis pārmaiņas, bet tā ir nogurusi no neizskaidrotām pārmaiņām. Citiem vārdiem sakot, mūsu valstī pietrūkst sociālas prognozējamības. Mans, kā valdības vadītāja, princips ir nepieļaut, ka, no rīta pamodušies, jūs pēkšņi konstatēsit, ka puspensija ir noņemta, ka jūsu tradicionālā rīta kafija ir kļuvusi dārgāka un ka visa izglītība ir par maksu.

Jebkuras pārmaiņas, kas skar mūsu ikdienas dzīvi, var tapt tikai dialogā ar sabiedrību. Diskutēsim, apspriedīsim un domāsim kopā. Mums ir jāpalielina uzticība visām valsts varām, un, manuprāt, to varam panākt ar konstruktīvu sociālo dialogu. Ir jārunā ar cilvēkiem rūpīgāk, skaidrāk, saprotamāk un, visbeidzot, kvalitatīvāk.

Līdzās prognozējamībai iekšpolitikā tikpat būtiska ir prognozejamība un pēctecība ārpolitikā. Valdība īstenos izsvērtu un mērķtiecīgu ārpolitisko darbību, sekmējot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un transatlantiskajās drošības struktūrās, nostiprinot un uzlabojot Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm. Šeit es gribu uzsvērt to, ka veicināsim valsts iedzīvotāju informētību un izpratni par valsts līdzdalības nozīmi Eiropas Savienībā un NATO. Manuprāt, tā tikai vairo mūsu valsts suverenitāti.

Ārpolitika ir iekšpolitikas spogulis, bet valsts galvenā vērtība ir ikviens Latvijas cilvēks. Mūsu kopējs pienākums ir rūpēties par viņa drošību, izglītību un veselību. Tikai izglītots un vesels cilvēks būs konkurētspējīgs modernā Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Manuprāt, valstī ir nepieciešama jauna politiska norma — ieklausīšanās. Ikkatram ir jābūt gatavam ieklausīties gan sabiedrībā, gan sev tuvākajā cilvēkā. Šķiet, ka mēs pārāk daudz laika tērējam, cīnoties "pret" — vai tā būtu politika, ekonomika, nacionālie jautājumi, reliģija vai masu saziņas līdzekļi.

Mūsu deklarācija ir vienošanās "par". Un tāpēc es uzskatu, ka šīs valdības darbs būs ilgstoši auglīgs un drošība par savu nākotni kļūs pamatvērtība katrā ģimenē.

Nobeigumā es tīri personīgi, neatkarīgi no tā, kāda būs politiskā konjunktūra, gribu pateikt, ka esmu gatavs veltīt visus savus spēkus un darbu mūsu valsts — Latvijas — labā.

Dievs, svētī Latviju!

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis	Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš	Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis	Latvijas Republikas finansu ministrs Gundars Bērziņš
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš	Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns	Latvijas Republikas kultūras ministre Karina Pētersone	Latvijas Republikas labklājības ministrs Andrejs Požarnovs
Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs	Latvijas Republikas tieslietu ministre Ingrīda Labucka	Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs	Latvijas Republikas zemkopības ministrs Atis Slakteris
Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle		Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš