Eiropas Savienības vadība Spānijas rokās

Šis gads Eiropas Savienībā ir atnācis ar lielām pārmaiņām. Neapšaubāmi galvenais notikums šogad ir 12 valstu nacionālās valūtas maiņa uz Eiropas kopējo valūtu eiro. Pavisam drīz, jau martā, tiks sākta arī Eiropas Konventa darbība, kurā veselu gadu ES šābrīža un nākamās dalībvalstis diskutēs par Eiropas nākotni. Šogad tiks skatīti arī smagākie jautājumi ES un kandidātvalstu uzņemšanas sarunās. Galvenā atbildība par šiem nozīmīgajiem procesiem gada pirmajā pusē gulsies uz Spāniju, kas kopš šī gada 1. janvāra pārņēmusi ES prezidējošās valsts vadības grožus no Beļģijas.

Ar atbildību un lieliem mērķiem

Šī ir jau trešā reize, kad Spānija pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, un šī neapšaubāmi būs smagākā, atbildīgākā un arī ambiciozākā prezidentūra. Spānijas valdība nākamos sešus mēnešus vadīs Eiropas Savienības Padomes darbību ar moto “Vairāk Eiropas” — vairāk Eiropas tās iedzīvotājiem, vairāk Eiropas pasaulē un vairāk Eiropas saistībā ar eiro.

Kā galvenās prioritātes savai prezidentūrai Spānija ir izvirzījusi cīņu ar terorismu, sekmīgu eiro ieviešanu, ES ekonomikas modernizēšanu, ES paplašināšanos, ārpolitisko attiecību attīstīšanu, nostiprinot Eiropas vietu pasaulē, un diskusiju par Eiropas nākotni.

Ir skaidrs, šis būs grūts laiks un uz Spāniju gulsies atbildība, kas saistīta ar jauno valūtu un sarežģītajām sarunām ar kandidātvalstīm. Kā atzīst vairāki Eiropas politiķi, sastopoties ar problēmām eiro ieviešanā vai iestāšanās sarunās, Spānija var saņemt kritiku par nespēju risināt Eiropai tik svarīgos jautājumus, savukārt gadījumā, ja viss attīstīsies sekmīgi, uzslava par sasniegto Spānijai tomēr ies secen. Šis būs arī pārbaudījums Spānijas politiskajai nostājai attiecībā uz paplašināšanos, jo tieši Spānija pagājušajā gadā uz laiku bloķēja iestāšanās sarunas, uzstājot uz savām nacionālajām interesēm par ES finansiālo palīdzību tās nabadzīgākajiem reģioniem, kas varētu tikt apdraudēta, uzņemot vēl nabadzīgākās Austrumeiropas valstis.

Cīņa pret terorismu

Kā galveno prioritāti Spānija savai prezidentūrai izvirzījusi cīņu ar terorismu. Šeit nepārprotami redzama arī Spānijas individuālā ieinteresētība, kas saistīta ar cīņu pret basku separātistu teroristiskajiem uzbrukumiem.

Spānija apņēmusies turpināt ES Padomes sākto darbu pēc traģiskajiem 11. septembra notikumiem ASV un aktīvi pievērsties vairāku drošības pozīciju stiprināšanai. Šīs darbības ietvertu ES un tās dalībvalstu likumdošanas sakārtošanu un saskaņošanu, lai pēc iespējas tiktu izskausta jebkāda teroristisko organizāciju darbība, kas balstītos uz atšķirībām dažādu dalībvalstu likumdošanā. Tikpat būtiski ir stiprināt ES valstu policijas un citu drošības struktūru sadarbību un vispusīgu un regulāru informācijas apmaiņu. Spānijas valdība apņēmusies veicināt arī jau sākto cīņu ar teroristisko organizāciju iespējamo finansiālo darbību ES dalībvalstīs, kā arī attīstīt sadarbību ar ASV un starptautiskajām organizācijām, gan iesaistoties militārā darbībā, gan izstrādājot efektīvu starptautisko likumdošanu terorisma apkarošanai.

Eiro ieviešana

Spānija savas prezidentūras sākumā stājusies pie jaunās Eiropas kopējās valūtas skaidrās naudas ieviešanas. Tieši pirmie divi šī gada mēneši būs smagākais periods Eiropas pārejā uz eiro, jo šajā laikā visās eirozonas valstīs kā maksāšanas līdzeklis darbosies gan eiro, gan iepriekšējā nacionālā valūta. Šai sakarā Spānija sev uzstādījusi vairākus uzdevumus. Pirmkārt, sekot eiro ieviešanai un novērst viltošanas gadījumus, kas iespējami sakarā ar eiro banknošu vājo atpazīstamību un neierasti lielo skaidrās naudas apjoma cirkulāciju, kas sagaidāma gada pirmajos mēnešos. Tāpat Spānija apņēmusies veicināt arvien ciešāku ES dalībvalstu ekonomisko sadarbību, lai līdz ar jaunās valūtas ieviešanu stiprinātu ekonomisko stabilitāti Eiropā un pierādītu eiro kā ļoti sekmīgu valūtu, kas palīdzētu atgūties no ekonomiskās attīstības krituma.

Spānija ir apņēmusies arī veicināt eiro popularitāti pasaulē un uzsvērt eiro spēku un vietu pasaules ekonomikā. Līdz ar eiro banknošu un monētu ieviešanu Eiropas Monetārās savienības dalībvalstis ar vairāk nekā 300 miljoniem iedzīvotāju kļūs par trešo lielāko monetāro zonu pasaulē tūlīt pēc Ķīnas un Indijas. Neapšaubāmi eiro nostiprinās arī savu vietu blakus pašlaik spēcīgākajai valūtai pasaulē — ASV dolāram.

Ekonomikas modernizēšana

Vēl viens Spānijas prezidentūras mērķis ir turpināt pirms diviem gadiem Lisabonas ES Padomes sanāksmē iesākto ekonomikas modernizēšanas un liberalizēšanas procesa konsolidācijas politiku. Šis process ir ES atbildes reakcija uz straujo globalizāciju pasaulē, kas bez daudzajiem ieguvumiem radījusi arī dažādas problēmas ES labklājības celšanā. Lai celtu ES konkurētspēju pasaulē, Spānija izvirza vairākas nozares, kurās būtu nepieciešama īpaši strauja modernizācija un liberalizācija — transports un komunikācijas, vienota enerģētikas tirgus attīstība, vienotā finansu tirgus tālāka stiprināšana, nodarbinātības līmeņa palielināšana līdz maksimāli iespējamajam un sadarbības veicināšana izglītībā.

Savienības paplašināšanās

Prezidentūras programmā Spānijas valdība īpaši uzsvērusi atbalstu ES paplašināšanas procesam, norādot, ka arī Spānijas sabiedrība ir labvēlīgi noskaņota pret jauno dalībvalstu uzņemšanu. Spānija sola ieguldīt visus nepieciešamos resursus, lai sekmīgi virzītos uz priekšu sarunas to smagākajās sadaļās, par kurām tiks runāts, tuvojoties iestāšanās sarunu noslēgumam ar sekmīgākajām kandidātvalstīm. Spānija ir gatava veicināt ES dalībvalstu un kandidātvalstu kompromisus sarežģītākajos ES likumdošanas jautājumos.

Svarīgi ir arī iedrošināt līdz šim sarunās atpalikušās valstis — Bulgāriju un Rumāniju (kaut arī tās praktiski nevar cerēt uz iestāšanos ES jau 2004. gadā reizē ar sekmīgākajām kandidātvalstīm) — aktīvi turpināt iesāktās reformas, lai drīzāk būtu iespējams atvērt arī atlikušās sarunu sadaļas un saglabāt dzīvu sarunu procesu. Tāpat Spānija vēlas uzlabot sadarbību starp ES un Turciju un veicināt Turcijas tuvināšanos Eiropai.

Starptautiskās attiecības

Viens no Spānijas prezidentūras vadmotīviem ir “Vairāk Eiropas pasaulē”, kas nozīmē vienotāku un aktīvāku Eiropu starptautiskajā arēnā. Spānija vēlas padziļināt sadarbību ES ārējās drošības politikā, tā padarot Eiropu par arvien vienotāku un spēcīgāku “aktieri” pasaules politikā gan cīņā pret terorismu, gan attiecībās ar ASV, gan attiecībās ar Krieviju un visu pārējo pasauli.

Diskusija par Eiropas nākotni

Spānijas prezidentūra sakrīt arī ar laiku, kad savu darbību sāks ES Konvents. Iecerēts, ka tas notiks šī gada 1. martā. Lai institucionalizētu diskusiju par ES nākotni, pagājušā gada 8. oktobrī Luksemburgā dalībvalstu ārlietu ministri pieņēma lēmumu par īpaša foruma — Konventa — izveidošanu, bet nedēļu vēlāk Beļģijas pilsētā Ģentē ar nelieliem labojumiem to apstiprināja arī dalībvalstu valdību vadītāji. Decembra vidū ES dalībvalstu vadītāji Lākenas deklarācijā nostiprināja gaidāmo Konventa izveidošanu, noteica tā dalībnieku sastāvu un definēja darbības mērķus.

Konventa galvenais mērķis būs organizēti turpināt diskusijas par Eiropas nākotni un izstrādāt konkrētus ieteikumus gaidāmajai starpvaldību konferencei 2004. gadā, kurā tiktu pieņemts galējais lēmums par gaidāmajām reformām.

Spānija savas prezidentūras pirmajos mēnešos apņēmusies sadarboties ar jaunās institūcijas izvirzīto prezidentu un viceprezidentiem un darīt visu, lai Konvents sāktu savu darbību iecerētajā laikā un darbotos saskaņā ar iecerēto laika grafiku. Kā uzsvērts Spānijas prezidentūras darba programmā, Konventam ir jādarbojas efektīvi jau kopš pirmās dienas, lai savā ierobežotajā darbības laikā (viens gads) tas spētu radīt dokumentu, kas kalpotu par pamatu ES reformām jau tuvākajā nākotnē.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors