Baltijas jūras valstu padomes komisāres vizīte

Vakar, 9.janvārī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rišards Labanovskis tikās ar Baltijas jūras valstu padomes komisāri Helli Degnu.

Komisāre H.Degna informēja par savas darbības mērķiem un galvenajām prioritātēm, tostarp demokrātijas kultūras pilnveidošanu valdību līmenī, cīņas ar organizēto noziedzību veicināšanu, tirdzniecības ar bērniem un sievietēm novēršanu, atbalstu robežšķērsošanas un nacionālo minoritāšu jautājumu risināšanā.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Krievijas attiecības, Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratificēšanas problēmas, sadarbības iespējas ar EDSO pēc tās misijas Latvijā slēgšanas un ombudsmeņa institūcijas izveidošanas jautājumus.

Spriežot par Latvijas un Krievijas attiecībām, viešņa vēlējās uzzināt, kāda situācija ir abu valstu robežlīguma jautājumā un vai ir panākts progress līgumos, kas skar sociālo nodrošināšanu. R.Labanovskis informēja par Latvijas darbu austrumu robežas nostiprināšanā un sakārtošanā, taču Krievijas pasivitāte un vilcināšanās, viņaprāt, nevieš cerību, ka robežlīgums varētu tikt drīzumā parakstīts.

Baltijas jūras valstu padomes komisāre Helle Degna 9.janvārī Saeimas namā

Foto: A.F.I.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks pastāstīja arī par sabiedrības integrācijas un naturalizācijas procesa gaitu mūsu valstī. Viņš arī izskaidroja parlamentāriešu nostāju Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratificēšanas jautājumā, akcentējot, ka konvencijā ir punkti, kuru akceptēšanai nepieciešams pārejas periods.

Arī Latvijas delegācijas vadītāja EDSO Parlamentārajā asamblejā Helēna Demakova tikās ar Baltijas jūras valstu padomes komisāri Helli Degnu.

Galvenokārt notika saruna par EDSO misijas Latvijā paveikto un turpmākās sadarbības perspektīvām. H.Degna atzīmēja EDSO pozitīvo lomu, aizstāvot Latviju pret nepamatotien apvainojumiem cilvēktiesību jomā, kā arī vēlējās uzzināt, kā turpmāk veidosies Latvijas sadarbība ar šo organizāciju. H.Demakova pastāstīja, ka kontakti ar EDSO tiks īstenoti gan dažādu semināru un kopīgu projektu veidā, gan uzaicinot ekspertus uz parlamentu.

H.Degna interesējās par šķēršļiem, kas kavē ombudsmeņa institūcijas izveidošanu Latvijā, norādot, ka Valsts cilvēktiesību birojs tomēr nevar būt tās aizstājējs. H.Demakova atzina šādas institūcijas izveidošanas nepieciešamību, taču, pēc viņas domām, to vajadzētu darīt pēc 8.Saeimas vēlēšanām, paredzot līdzekļus.

Jautāta par Vispārējās minoritāšu aisardzības konvencijas ratifikāciju, H.Demakova norādīja, ka visas Eiropas valstis konvenciju vēl nav ratificējušas, tāpēc Latvijai nevajadzētu šo procesu steidzināt, bet gan virzīties soli pa solim, ņemot vērā sabiedrības noskaņojumu un veicot izskaidrošanu.

Saeimas preses dienests