Vakar, 9.janvārī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē

Vakar, 9.janvārī, Ministru kabinetā labklājības ministra Andreja Požarnova vadībā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā galvenais jautājums bija par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka ar 2003. gada 1.janvāri valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk — obligātās iemaksas vai sociālais nodoklis) likme tiek noteikta 33 procentu apmērā, ko vienādās daļās veic darba devējs un darba ņēmējs. Tas nozīmē, ka jau pēc nepilna gada plānots ne tikai samazināt sociālā nodokļa likmi par diviem procentiem, bet veikt arī tā pārdali — ja no pašreizējās 35 procentu lielās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devēji sedz 26 procentus, bet darba ņēmēji — 9 procentus, tad jau no nākamā gada janvāra proporcija tiek izlīdzināta un katra puse veic 16,5 procentus lielu obligāto iemaksu daļu. Nodokļa likmes samazinājuma pamatojums ir nodokļu sloga samazinājums darba devējiem, savukārt likmes pārdalījumam būtu gan jāsamazina nodoklis darba devējam, gan jāpalielina darba ņēmēju līdzatbildība obligāto iemaksu veikšanā. Pēc arodbiedrību aprēķiniem, ja sociālais nodoklis tiek sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju, darba ņēmēja daļa palielinās par 83 procentiem, kas samazina reālos ienākumus par 8 procentiem.

To, ka gan sociālā nodokļa samazināšana vispār, bet jo īpaši tā pārdale starp darba ņēmējiem un darba devējiem, nākamā gada sākumā varētu radīt lielu sociālo spriedzi valstī, vakar, 9.janvārī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē atzina labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī to, ka nav piepildījušās optimistiskās sociālā budžeta prognozes (atsaucoties uz tām, bija paredzēts sociālo nodokli samazināt līdz 33 procentu līmenim jau no šī gada 1.janvāra, tāpat jau šogad vajadzēja stāties spēkā normai par vienlīdzīgu maksājuma daļu starp darba devējiem un darba ņēmējiem; abas šīs normas ar likuma grozījumu tika atliktas), kādas bija, likumu pieņemot, Labklājības ministrija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus obligāto iemaksu likmes noteikšanai no nākamā gada 1.janvāra.

Pirmajā priekšlikumā piedāvāts samazināt obligāto iemaksu likmi līdz 33 procentiem, darba ņēmēju daļu (9 procentus) nemainot, bet par 2 procentiem samazinot darba devēju daļu, kas būtu 24 procenti. Otrs priekšlikums ir samazināt kopējo obligāto iemaksu likmi līdz 34 procentiem, darba ņēmēju daļu atstājot nemainīgu, bet darba devēju daļu samazinot par vienu procentu. Abos šajos gadījumos samazinātos sociālā budžeta ieņēmumi un sociālā budžeta deficīts tiktu likvidēts vien 2006.gadā, kad rastos līdzekļu pārpalikums.

Vēl viens Labklājības ministrijas priekšlikums ir atstāt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normu nemainīgu (33 procentu obligāto iemaksu likme ar sadalījumu vienlīdzīgi pa 16,5 procentiem), bet, lai kompensētu likmes pārdali darba ņēmējiem, vienlaikus paredzēt bruto darba algas palielināšanu sabiedriskajā sektorā (100%) un rekomendēt to darīt arī privātajā sektorā. Taču, kā NTSP sēdē atzina finansu ministrs Gundars Bērziņš, kompensācijas mehānisma ieviešana būtu ne vien dārga, bet arī sarežģīta, turklāt ārpus tā tik un tā varētu palikt privātajā sektorā nodarbinātie.

Ja no nākamā gada tiktu samazināts kopējais obligāto iemaksu apjoms, bet darba devēja un darba ņēmēja daļas izlīdzinātas pakāpeniski līdz 2009.gadam, tad, kā aprēķinājusi Labklājības ministrija, samazinātos gan darba ņēmēju ienākumi un pirktspēja, gan valsts budžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī netiktu veicināta ēnu ekonomikas mazināšanās. Ja sociālā nodokļa likme un tās sadalījums nemainītos, tad ne darba ņēmēju ienākumi, ne pirktspēja nemazinātos, bet sociālā budžeta deficīts tiktu likvidēts jau 2005.gadā.

Lai arī no iepriekšminētajiem priekšlikumiem izriet, ka jebkāda sociālā nodokļa samazināšana nes lielāku vai mazāku satricinājumu ekonomikai, kopumā visi sociālā dialoga partneri, kas vakar par šo jautājumu diskutēja NTSP sēdē — darba devēju, arodbiedrību un valdības pārstāvji —, bija vienisprātis, ka sociālā nodokļa samazinājums ir nepieciešams kā stimuls ilglaicīgai valsts attīstībai. Tikai katrai no dalībpusēm bija atšķirīgs viedoklis gan par nodokļa samazinājuma apmēru, gan par tā likmes sadali.

Ministru prezidents Andris Bērziņš strikti norādīja, ka valdība ir lēmusi un Saeima nobalsojusi par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normu, kas ir jāpilda. Lai kompensētu darba ņēmējiem ienākumu samazināšanos, Ministru prezidents aicināja, slēdzot nākamā gada darba koplīgumus, paredzēt attiecīgus kompensācijas mehānismus. Tāpat viņš mudināja aktīvāk strādāt arodbiedrības un kopā ar darba devējiem rast optimālus risinājumus problēmām, ko varētu radīt izmaiņas sociālā nodokļa likmes sadalījumā.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš izteica savu atšķirīgu viedokli — viņš uzskata, ka sociālā nodokļa likme ir jāsamazina, bet tas jādara pakāpeniski pa pusgadam, turklāt ņemot vērā situāciju sociālajā budžetā. G.Bērziņš — ar noteiktiem nosacījumiem — uzskata par reālu sociālā nodokļa samazinājumu par vienu procentu jau šogad, taču tajā pašā laikā viņš uzskata, ka darba ņēmēju daļa ir jāatstāj nemainīga — 9 procenti, bet darba devēju daļa jāsamazina. Finansu ministra viedokli atbalsta labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, sociālā nodokļa samazināšanas iespēju pamatojot ar situāciju sociālajā budžetā 2001. gadā. Sociālā budžeta deficīts pagājušajā gadā samazinājies kopumā par 17,9 miljoniem latu, kas gan galvenokārt noticis samazināto sociālā budžeta izdevumu dēļ. Lai arī sociālā budžeta ieņēmumu prognoze nav izpildīta par 13,6 miljoniem latu, vienlaikus par 31,5 miljoniem latu mazāka bijusi arī izdevumu daļa — pakāpeniskā pensiju vecuma palielināšana ir samazinājusi to cilvēku skaitu, kam būtu jāizmaksā vecuma pensijas. Kopumā tas ļauj prognozēt, ka līdzekļu pārpalikums sociālajā budžetā radīsies agrāk, nekā ir plānots, tāpēc arī labklājības ministrs uzskata par iespējamu sociālā nodokļa likmes samazināšanu līdz 33 procentiem, sākot ar nākamā gada 1. janvāri.

Runājot par likmes sadalījumu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, A.Požarnovs atzīmēja, ka iemaksas sadalījums vienlīdzīgās daļās krietni palielinās nodokļu slogu darba ņēmējiem, kam kompensāciju, iespējams, varētu rast valsts sektorā nodarbinātajiem, bet privātā sektorā strādājošajiem varētu šajā jautājumā būt problēmas. Vienlīdzīga sociālā nodokļa sadalījuma gadījumā ciestu arī pašvaldību un veselības aprūpes budžeti, jo samazinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākumu daļa. Tāpēc Labklājības ministrija atbalsta pašreizējās proporciju likmes saglabāšanu — 9 procentus maksā darba ņēmējs, 24 procentus — darba devējs. Labklājības ministrija arī virzīs attiecīgās likuma normas pārskatīšanu valdībā, vienlaikus informējot Ministru kabinetu par visiem sociālā dialoga partneru viedokļiem.

Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs NTSP sēdē stingri pastāvēja uz to, ka ir jāatstāj spēkā likumā noteiktais sociālā nodokļa samazinājums un likmes proporcionālais sadalījums. Darba devēji uzskata, ka nodokļu nasta uzņēmējiem, īpaši mazajiem un vidējiem, ir ļoti smaga un sociālā nodokļa samazinājums dotu pozitīvu ekonomiskās attīstības efektu. Kā galveno pretargumentu tam, ka šādā gadījumā būtiski samazinās darba ņēmēju ienākumi, Darba devēju konfederācija min faktu, ka jaunais Darba likums, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūnijā, paredz iespēju darba ņēmējiem ne tikai slēgt koplīgumus ar saviem darba devējiem un tādējādi panākt sociālā nodokļa daļas palielinājuma kompensāciju, bet slēgt arī ģenerālvienošanos nozares līmenī, kurā varētu iestrādāt tādus kompensācijas mehānismus, kas būtu saistoši visiem darba devējiem.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs pret pagaidām spēkā esošo likuma normu iebilst kategoriski un uzskata, ka nav iespējama ne tikai sociālā nodokļa likmes proporcionālā pārdale, bet nepieļaujama ir tās samazināšana vispār. Sociālā nodokļa samazināšanu arodbiedrības uzskata par iespējamu vien gadījumā, ja sociālais budžets ir sabalansēts, ja tajā nav deficīta un ir atmaksāts sociālā budžeta parāds valsts pamatbudžetam. J.Radzēvičs ierosina iestrādāt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normu, kas paredzētu sociālā nodokļa samazinājumu tikai gadījumā, ja tiktu izpildīti iepriekšminētie nosacījumi par situāciju sociālajā budžetā. Līdzīgas normas jau ir iestrādātas likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā, likumā par maternitātes un slimības pabalstiem, kā arī likumā par darbavietā notikuša nelaimes gadījuma apdrošināšanu.

Vienlīdzīgu sociālā nodokļa iemaksu noteikšanu darba devējiem un darba ņēmējiem arodbiedrību līderis uzskata par neiespējamu arī gadījumā, ja tiktu izstrādāta un iedarbināta ideāla kompensācijas kārtība, jo tad, pēc arodbiedrību aprēķiniem, sociālā nodokļa samazināšanai nav nekāda ekonomiskā efekta. Arodbiedrības par racionālu un loģisku uzskata finansu ministra priekšlikumu lemt par sociālā nodokļa samazinājumu vēl šogad, maijā, izvērtējot reālo situāciju sociālajā budžetā.

Lai arī NTSP sēdē sociālā dialoga partneri kopīgu viedokli par sociālā nodokļa lielumu un proporcionālo sadalījumu neatrada, jautājumu vēl izskatīs valdībā, kura tad arī izlems, cik un kā maksāsim par savām sociālajām garantijām.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore