Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Konsulārais reglaments

1. pants. Konsulārā dienesta vadītājs ir ārlietu ministrs. Viņš vada un pārrauga konsulāro amatpersonu darbību un dienesta gaitu.

2. pants. Konsulārā dienesta pārraudzību attiecīgajā valstī veic šajā valstī akreditētais vēstnieks.

3. pants. Konsulāro dienestu pilda un konsulārās funkcijas ir tiesīgas veikt tikai konsulārās amatpersonas. Konsulārās amatpersonas ir:

1) ģenerālkonsuli;

2) konsuli;

3) vicekonsuli;

4) citas diplomātiskajā dienestā esošas personas, kurām ārlietu ministrs uzdevis veikt konsulārās funkcijas.

Konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir:

1) ģenerālkonsulāti;

2) konsulāti.

4. pants. Lai regulētu tādas konsulārā dienesta funkcijas, kas ir cita resora piekritībā, Ārlietu ministrija, ja nepieciešams, vienojas ar ieinteresētā resora vadītāju par attiecīgu instrukciju vai norādījumu došanu konsuliem.

5. pants. Valstīs, kurās nav Latvijas konsulārās pārstāvniecības, vēstniecības darbinieki vienlaikus darbojas arī kā konsulārās amatpersonas, ja ārlietu ministrs uzdevis viņiem veikt konsulārās funkcijas.

6. pants. Konsuli ir tādas konsulārās amatpersonas:

1) kurām ir savs patstāvīgs konsulārais apgabals un kuras līdz ar to ir patstāvīgas konsulārās pārstāvniecības vadītāji;

2) kurām patstāvīga konsulārā apgabala nav, bet kurām uzdots veikt konsulārās funkcijas kādā no konsulārajām pārstāvniecībām.

7. pants. Konsuli ir algoti valsts ierēdņi, bet goda konsuli — ārlietu ministra ieceltas šā amata cienīgas personas, kuras netiek algotas no valsts līdzekļiem.

Goda konsulu vadītās konsulārās pārstāvniecības sauc par goda konsulātiem. Kā atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar goda konsulāta uzturēšanu, Ārlietu ministrija var atstāt goda konsula rīcībā vai nu noteiktu daļu no konsulārajiem ieņēmumiem, vai tos visus.

Goda konsuls veic atsevišķas konsulārās funkcijas, pamatojoties uz īpašu ārlietu ministra (Ārlietu ministrijas valsts sekretāra) pilnvarojumu.

8. pants. Konsulārās pārstāvniecības vadītajam izsniegtajā konsulārajā patentā norādāms viņa vārds, uzvārds, amats, kā arī konsulārais apgabals un konsulārās pārstāvniecības atrašanās vieta.

Arī vēstniecībām šā reglamenta 5. pantā minētajā gadījumā tiek noteikts konsulārais apgabals.

9. pants Bez ārlietu ministra piekrišanas konsuls nedrīkst pieņemt nevienu citas valsts valdības dotu uzdevumu.

10. pants. Konsula pienākums ir aizstāvēt Latvijas intereses un tiesības, it īpaši tirdzniecības, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, finansu un citās saimnieciskās dzīves sfērās, kā arī pārstāvēt Latviju un veicināt tās ekonomiskos un kultūras sakarus ar attiecīgo valsti.

Konsuls seko saimnieciskās, politiskās un kultūras dzīves norisei savā konsulārajā apgabalā un sniedz Ārlietu ministrijai ziņojumus jautājumos, kas interesē Latvijas valsts iestādes un saimnieciskās aprindas.

11. pants. Konsuls kārto attiecīgajā konsulārajā apgabalā dzīvojošo Latvijas pilsoņu reģistru, sniedz palīdzību Latvijas pilsoņiem tiesu, administratīvajās, obligātā valsts dienesta, pilsonības un pasu lietās, kā arī aizstāv Latvijas pilsoņu personiskās, mantiskās un citas tiesības un intereses.

12. pants. Konsuls kārto civilstāvokļa aktu reģistrus par attiecīgajā konsulārajā apgabalā dzimušiem, mirušiem un laulātiem Latvijas pilsoņiem saskaņā ar likumu «Par civilstāvokļa aktiem».

13. pants. Ja ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem — nepilngadīgiem bāreņiem vai personām, kuras ar tiesas lēmumu atzītas par rīcības nespējīgām, nav iecelti aizbildņi vai aizgādņi, kas dzīvotu kopā ar šiem bāreņiem vai personām, konsuls pēc sava amata ir konsulārajā apgabalā dzīvojošo Latvijas pilsoņu — nepilngadīgo bāreņu un rīcības nespējīgo personu — aizbildnis un aizgādnis.

Šī aizbildnība un aizgādnība izbeidzas, tiklīdz aizbildnības un aizgādnības iestāde ieceļ aizbildni vai aizgādni.

14. pants. Attiecībā uz Latvijas pilsoņiem konsuls veic visas tās pašas notariālās funkcijas, kādas paredzētas ārlietu ministra izdotajā «Instrukcijā par notariālo funkciju veikšanu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs».

Konsuls veic notariālās funkcijas saskaņā ar likumu «Par Latvijas Republikas 1937. gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā».

Notariālajiem aktiem, kas ir pienācīgi sastādīti un ar konsula parakstu un zīmogu apliecināti, piešķirama tāda pati publiska ticamība un tiem ir tādas pašas juridiskas sekas kā tad, ja tie būtu sastādīti pie Latvijas zvērināta notāra.

15. pants. Konsuls veic dokumentu legalizāciju, apliecinot parakstu un zīmogu nospiedumu īstumu, kā arī to, ka dokumenti sastādīti atbilstoši attiecīgās valsts likumiem, un saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem izdod ārvalstniekiem vīzas ceļojumiem uz Latviju un tranzītā caur to.

16. pants. Ja goda konsulāts tiek likvidēts vai pārveidots un goda konsulam jāatstāj savs amats vai arī ja goda konsulu atceļ no amata un ieceļ viņa vietā citu, goda konsulam nepienākas nekāda kompensācija. Tomēr, ja šis goda konsuls ir Latvijas pilsonis un ja viņš vēlāk iestājas valsts civildienestā kā ierēdnis, goda konsula amatā nostrādātais laiks viņam ieskaitāms gan pensijas izdienā, gan atsevišķos gadījumos arī diplomātiskās vai konsulārās pakāpes izdienā.

Ja goda konsuls tiek pārcelts darbā uz Latviju vai uz jaunu dienesta vietu, viņam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem atlīdzināmi ceļa izdevumi.

17. pants. Izņēmuma gadījumos ārlietu ministrs ar Ministru kabineta piekrišanu var arī goda konsulu — Latvijas pilsoni —, sākot ar viņa iecelšanas dienu, pielīdzināt ierēdnim vai paplašināt viņa tiesības un pienākumus līdz ierēdņa tiesību un pienākumu apjomam.

18. pants. Ja konsuls ir miris ārvalstī dienesta pildīšanas vai atvaļinājuma laikā un viņa piederīgie tā vēlas, viņa mirstīgās atliekas pārvedamas uz Latviju ar valsts gādību un par valsts līdzekļiem.

Šādā gadījumā valsts nodrošina arī to, lai uz Latviju tiktu nogādāti konsula piederīgie un personiskās mantas, un sedz ar to saistītos izdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

19. pants. Konsulam nav tiesību izpaust informāciju, kas ir slepena vai uzticēta viņam sakarā ar amata pienākumu pildīšanu. Šis aizliegums paliek spēkā arī pēc tam, kad konsuls amatu atstājis.

20. pants. Par konsulārajiem pakalpojumiem ņemama valsts nodeva saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

Atlīdzību par atsevišķiem citiem pakalpojumiem nosaka ārlietu ministrs kopā ar finansu ministru. Šīs summas ieskaitāmas speciālā budžetā, un tās izmantojamas Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīkla attīstībai.

21. pants. Ārlietu ministrs izdod instrukciju par šā reglamenta piemērošanu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 8. jūnijā.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīga 1994. gada 18. jūnijā