LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar uzņēmumu pašreizējo mantas vērtību

Noteikumi Nr. 115 (prot. Nr. 21 1. §)

Izdoti saskaņā ar likumu «Par privatizācijas sertifikātiem»

I. Vispārīgie noteikumi

1. Šie noteikumi nosaka metodiku, pēc kādas aprēķināma, pārrēķināma privatizācijas sertifikātos un salīdzināma ar objektu pašreizējo vērtību bijušo īpašnieku mantas (namīpašumu, uzņēmumu, viesnīcu, kinoteātru, veikalu, slimnīcu u. c. īpašuma objektu, izņemot zemi) kompensācijas vērtība (objekta vērtības daļa, uz kuru ir atjaunojamas īpašuma tiesības).

2. Šos noteikumus savā darbā izmanto institūcijas, kuras atjauno īpašuma tiesības (valsts institūcijas, pilsētu domes, rajonu un pagastu padomes, kā arī tiesu iestādes) atbilstoši likumiem «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem», «Par privatizācijas sertifikātiem», «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā».

II. Bijušo īpašnieku mantas novērtēšana

3. Bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtību nosaka un pārrēķina pašreizējās cenās vai privatizācijas sertifikātos trijos posmos:

1) nosaka bijušo īpašnieku mantas (pamatlīdzekļu) sākotnējo vērtību nacionalizācijas brīdī rubļos vai pirmskara latos;

2) aprēķina sākotnējās vērtības kompensācijas daļu jeb kompensācijas vērtību;

3) rubļos vai pirmskara latos izteikto kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās (latos) vai privatizācijas sertifikātos.

Ja bijušais īpašnieks jau ir saņēmis kompensāciju par nacionalizēto vai atsavināto īpašumu, šī summa, iepriekš to pārrēķinot salīdzināmās cenās, jāatskaita no objekta kompensācijas vērtības.

4. Īpašuma sākotnējo vērtību pirms nacionalizācijas nosaka, pamatojoties uz pirmajiem pamatlīdzekļu inventarizācijas aktiem, kas sastādīti pēc 1945. gada 8. maija, vai citiem dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks un kuros norādīta uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtība, un kuri var būt sastādīti pirms 1945. gada 9. maija:

4.1. bijušo īpašnieku mantas sākotnējo vērtību aprēķina atbilstoši attiecīgā objekta pamatlīdzekļu atlikuma vērtības (no bilances vērtības vai pamatlīdzekļu izveidošanas vērtības atskaitot nolietojumu) summai;

4.2. izņēmuma kārtā, ja bijušais īpašnieks iesniedz nepieciešamos dokumentus, bijušo īpašnieku nekustamās mantas (atskaitot zemes vērtību) sākotnējo vērtību nosaka atbilstoši vienam no šādiem dokumentiem: nekustamās mantas pirkuma līgumam (atsavināšanas summa); dokumentiem, kuros izdarīts novērtējums aplikšanai ar nodokli no nekustamās mantas par labu valstij un pašvaldībai; novērtējumam, kurš izdarīts nekustamās mantas ilgtermiņa ieķīlāšanai kredītiestādēs; apdrošināšanas iestādes dokumentam, kurā norādīts novērtējums.

5. Nekustamajam īpašumam, par kuru nav atrodami tā vērtību apliecinoši dokumenti, bet dokumentāli vai tiesas ceļā pierādītas īpašuma tiesības, kā ari noteikts šī objekta sastāvs un stāvoklis pēc 1945. gada 8. maija, sākotnējo vērtību nosaka pēc analoģijas, pamatojoties uz ekspertu slēdzieniem, — atbilstoši divu attiecīgajam objektam līdzvērtīgu objektu vidējai sākotnējai vērtībai, kura aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu prasībām, ņemot vērā zemes vērtības cenas atšķirību bijušā un salīdzināmā īpašuma apbūves zonā tajā gadā, par kuru aprēķina bijušo īpašnieku mantas sākotnējo vērtību.

6. Ņemot vērā likumos noteiktās prasības par pārmaiņām, kādas notikušas mantas sastāvā, īpašuma kompensācijas vērtību aprēķina ar vienu no šādām metodēm:

6.1. objektiem, kuru sākotnējā vērtība noteikta rubļos, pamatojoties^ uz pirmajiem pēckara pamatlīdzekļu inventarizācijas aktiem vai pēckara nacionalizācijas aktiem, vai citiem pēckara nacionalizācijas perioda dokumentiem, kompensācijas vērtība ir vienāda ar sākotnējo vērtību;

6.2. ja sākotnējā vērtība noteikta rubļos vai pirmskara latos pēc pirmskara nacionalizācijas aktiem, pirkuma līgumiem, hipotēku, grāmatvedības vai citiem dokumentiem un objekts nacionalizēts pirms kara vai uzreiz pēc karadarbības izbeigšanās attiecīgajā Latvijas reģiona (1944., 1945. gada), — no objekta sākotnējas vērtības jāatskaita daļa (%), kas kara laikā pilnīgi vai daļēji gājusi bojā vai zudumā.

Objektiem, kuru sākotnējo vērtību aprēķina, pamatojoties uz dokumentiem, kas sastādīti pirms 1939. gada, aprēķina mantas nolietojumu;

6.3. ja objekta sākotnējā vērtība noteikta rubļos pēc dokumentiem, kuri sastādīti pēc kara vairāk nekā vienu gadu pirms nacionalizācijas, vai ja sākotnējā vērtība noteikta pirms kara, bet objekts nacionalizēts pēc kara (1946. gadā un vēlāk), — nosaka objekta pamatlīdzekļu sastāvdaļu pārmaiņas un nolietojuma procentu (nolietojuma aprēķins veicams saskaņā ar Ministru Padomes 1991. gada 18. marta rīkojumu Nr. 103-r) laikā no objekta sākotnējā novērtējuma līdz nacionalizācijai, atskaita atbilstošo nolietojuma procentu no katras pamatlīdzekļu vienības vai to grupas sākotnējās vērtības un summē aprēķinātās pamatlīdzekļu atlikuma vērtības visam objektam kopumā atbilstoši tā sastāvam uz nacionalizācijas brīdi.

7. Bijušo īpašnieku mantas kompensācijas aprēķināto vērtību pārrēķina pašreizējās cenās šādi:

7.1. objektiem, kuru sākotnējā vērtība noteikta pirmskara latos pēc stāvokļa līdz 1940. gadam, pārrēķinam izmantojama formula:

V¹=V² KXCz

K¹ X K² kur

V¹ — īpašuma kompensācijas vērtība pašreizējas cenas (latos);

V² — īpašuma kompensācijas vērtība izteikta 1938.-1940. gada cenās (pirmskara latos);

K — Latvijas bankas noteiktais viena ASV dolāra kurss latos vidēji pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas institūcijā, kura atjauno īpašuma tiesības;

Cz — viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros Londonas biržā pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas;

K¹ — viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros pasaules tirgū tajā gadā, kurā tiek aprēķināta bijušā īpašuma sākotnējā vērtība;

K² — viena ASV dolāra vidējais kurss pirmskara latos tajā gadā» kurā sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti bijušā īpašuma sākotnējās vērtības aprēķināšanai.

Ja objekta vērtību nosaka, ņemot vērā objekta sākotnējo vērtību,, kas aprēķināta, pamatojoties uz dokumentiem, kuri sastādīti 1939.-1940. gadā, tad K^{1 =} l,125; K² = 5,30.

Pārējos gadījumos K¹ un K² aprēķina institūcija, kura atjauno īpašuma tiesības, vai tās izveidota struktūra, pamatojoties uz Rīgas biržas, statistikas iestāžu un citiem arhīva dokumentiem;

7.2. objektiem, kuru sākotnējā vērtība noteikta rubļos pēc stāvokļa uz 1941., 1945. vai turpmākajiem gadiem, novērtējums pārrēķināms 1990. gada (bāzes gada) cenās, reizinot kompensācijas vērtību ar koeficientu, kuru aprēķina kā 1990. gada un objekta sākotnējās vērtības aprēķināšanas gada kapitālieguldījumu cenu indeksu attiecību. Šādus indeksus, kuri atspoguļo celtniecības montāžas darbu, iekārtu un citu kapitālieguldījumu cenu pārmaiņas, apstiprina Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu 1941. gadam un laika periodam no 1945. gada līdz 1990. gadam. 1990. gada cenās izteikto kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās atbilstoši Valsts statistikas komitejas apstiprināto inflācijas indeksu pārmaiņām laikā no 1990. gada līdz brīdim, kurā tiek piešķirta kompensācija.

8. Pašreizējās cenās izteiktu bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtību pārrēķina sertifikātos atbilstoši Valdības apstiprinātajai viena sertifikāta nominālvērtībai kompensācijas piešķiršanas brīdī.

9. Šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto metožu izvēle izriet no tiem īpašuma vērtību apliecinošajiem dokumentiem, kurus likumīgais īpašnieks iesniedzis institūcijai, kas atjauno īpašuma tiesības.

No šo noteikumu 6. punktā minētajām kompensācijas vērtības aprēķināšanas metodēm katram denacionalizējamajam objektam var izmantot tikai vienu metodi.

III. Bijušo īpašnieku mantas vērtības salīdzināšana ar privatizējamā objekta pašreizējo vērtību

10. Ja īpašuma kompensācijas vērtība pašreizējās cenās, kura aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jāsalīdzina ar attiecīgā objekta pašreizējo vērtību, tad bijušo īpašnieku mantas pašreizējo vērtību (nosacīto cenu) objektam, kuru privatizēs, aprēķina saskaņā ar likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību». Visos gadījumos objekta (uzņēmuma) pašreizējam novērtējumam jābūt ne zemākam par novērtēšanas periodā sastādītajā bilancē norādīto pašu kapitāla vērtību saskaņā ar likuma «Par uzņēmuma gada pārskatiem» 10. pantu.

11. Ja likumīgais īpašnieks pilnībā atjauno īpašuma tiesības uz nacionalizēto objektu, kurš pēc nacionalizācijas ir iekļauts kāda lielāka uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības sastāvā vai paplašināts ar tehnoloģiski nošķiramām ražotnēm, šo objektu novērtē pēc tā nošķiršanas no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības un nodalītā uzņēmuma bilances sastādīšanas.

IV. Pārejas noteikumi

12. Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Valsts statistikas komiteju izstrādāt un līdz 1994. gada 30. aprīlim iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai kapitālieguldījumu cenu indeksu reģistru Latvijā 1941. gadam, 1945. gadam un turpmākajiem gadiem līdz 1990. gadam ieskaitot.

13. Valsts statistikas komitejai līdz 1994. gada 30. aprīlim noteikt un apstiprināt inflācijas indeksus attiecībā pret 1990. gadu (bāzes gadu) no 1991. gada I ceturkšņa līdz 1993. gada III ceturksnim, kā arī noteikt un apstiprināt šādus indeksus turpmāk ik ceturksni.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs O. KEHRIS

Rīgā 1994. gada 19. aprīlī