Riska faktori un riska speciālisti
Publicists Viktors Avotiņš:
...pati valsts politika, vismaz atsevišķās uzņēmējdarbības grupās, patlaban ir riska, nevis drošības faktors. Kamēr šis riska faktors nebūs novērsts, objektīvi riska faktori paliks gan pienācīga darba samaksa, gan arī darba drošības eirostandarts. Tieši tāpēc kaitina likuma aptuvenība. Tas pieļauj, ka darba devējus kontrolējošā birokrātija dažādiem uzņēmumiem lieto dažādu prasību mēru. Kārtējo reizi likumā ņemts vērā galapunkts, nevis sistēmas stāvoklis – darba ņēmēju, ja vien tas streipuļo, var sodīt gan par dzeršanu darba vietā, gan par visas sistēmas grīļīgumu, labilitāti. Tāpēc nav skaidrības, vai likuma pamatā tiešām ir darba drošība vai – kārtējo reizi – ideoloģija. Proti – vēlme ar likumīgām, taču faktiskajā sociālekonomiskajā situācijā nedabīgi uzskrūvētām darba apstākļu prasībām regulēt kādu uzņēmējdarbības līmeņu pastāvēšanu, klātbūtni tirgū.
Jābūt nepārprotami skaidram, ka likums vēršas pret darba devēju vai darbinieku nevīžību, paviršību, nolaidību, cinismu (starp citu – cinisms attieksmē pret darba apstākļiem vērojams tieši lielajos kopuzņēmumos, kuri šeit ir izdevīgi lēto, mazprasīgo vergu dēļ)..., ciktāl to nosaka subjektīvā rīcība, nevis situācija, par kuru atbild politiķi un izpildvara.
“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”