Par administratīvi teritoriālo reformu

Īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Krūmiņa kungam

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Baloža kungam

Latvijas pašvaldībām ir raksturīgas atšķirīgas iespējas nodrošināt iedzīvotājiem vienlīdzīgi pieejamus izglītības, kultūras, nodarbinātības un sociālās palīdzības pakalpojumus. Pašvaldības ir atbildīgas par šo vajadzību nodrošināšanu saskaņā ar LR likuma “Par pašvaldībām” 15.pantu, kurā ir nosauktas pašvaldību 23 patstāvīgās funkcijas. Funkciju izpildei ir nepieciešams finansējums, kurš galvenokārt tiek nodrošināts no pašvaldību budžeta.

Pilsētu pašvaldību kredītsaistības

Vairums Latvijas pilsētu tika spiestas uzņemties lielas kredītsaistības, lai nodrošinātu kvalitatīvus komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem, atjaunojot un pārbūvējot novecojušo un savu laiku nokalpojušo infrastruktūru — ūdensapgādes un siltumapgādes sistēmas. Diemžēl milzīgās kredītsaistības, risinot jautājumus vienā jomā, liedz iespēju pilsētām plānot ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību citās sfērās, kas negatīvi ietekmē pilsētvides attīstību kopumā. Jāatzīmē, ka iedzīvotāju zemie ienākumi un augstais bezdarba līmenis saasina šo problēmu, jo pilnā apmērā netiek saņemta samaksa par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas būtiski traucē kredītsaistību izpildi vai pat padara to faktiski neiespējamu.

Gausā novadu veidošanās

Līdz 2004.gadam Latvijā ir jānotiek teritoriāli — administratīvajai reformai. Kā viens no gausās novadu veidošanas skaidrojumiem ir jāmin pagastu pašvaldību bažas par pilsētu lielajiem parādiem, kas pēc apvienošanās apturēs jau tā niecīgo lauku teritoriju attīstību un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Ir salīdzinoši grūti argumentēt pretējo, jo ceļu būvniecība un remonts notiek lēnos tempos, sabiedriskais transports ne vienmēr nodrošina pietiekamu pasažieru pārvadājumu intensitāti. Kopumā tas iedzīvotājos rada noliedzošu attieksmi pret reformu, ko var mazināt, piedāvājot valsts atbalstu reģionu straujākas attīstības veicināšanai.

Cilvēkresursu samazināšanās

Būtiska problēma ir izglītotu, kvalificētu cilvēkresursu aizplūšana uz citiem Latvijas novadiem, īpaši galvaspilsētu. Jaunieši, kuri iegūst labu izglītību, neatgriežas dzimtajā pusē, jo nav atbilstoši atalgota darba, ir vāji attīstīta kultūrvide un infrastruktūra, ierobežoti medicīnas pakalpojumi, nepietiekamas iespējas iegūt izglītību bērniem. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un jauniešu aizplūšana turpmāk radīs situāciju, ka nedaudz spēcīgākās pašvaldības, tajā skaitā Balvi, darbojoties esošajam pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmam, ekonomiski atpalikušākajos reģionos kļūs “donori”, neraugoties pat uz pašu smago finansiālo situāciju. Šī sistēma veicina mākslīgu iedzīvotāju vecuma palielināšanos reģionos, kas saasina jau tā spraigo demogrāfisko situāciju.

Lai vietējā līmeņa pašvaldības spētu nodrošināt pietiekami kvalitatīvu dzīvesvidi, ir nepieciešamas papildu finanses kultūras, izglītības attīstības nodrošināšanai, ir jāveic pārdomāta izglītības sistēmas optimizācija. Tā kā bērni ir lielāko lauku pašvaldību attīstības potenciāls, ir nepieciešams nodrošināt viņiem kvalitatīvu, konkurētspējīgu izglītību. Tas nozīmē, ka jaunizveidojamajā novadā ir jābūt izglītības iestādei — ģimnāzijai — ar pietiekamu materiālo bāzi, sporta un veselības kompleksu, kopmītnēm jeb internātu, kas nodrošinātu pilnvērtīgu, vispusīgu un pieejamu izglītību. Īpaši nozīmīgs ir jautājums par internātu un kopmītņu darbības nodrošināšanu — kopš 2001.gada 1.janvāra pašvaldības vairs nesaņem valsts mērķdotācijas skolu internātu pedagogu atalgojumam un darba devēja sociālajām iemaksām. Tas uzliek papildu finansu slogu pašvaldību budžetiem, neraugoties uz to, ka vairāk nekā 50% pašvaldību finanšu jau tā tiek atvēlēti izglītībai.

Lai lauku novados attīstītos uzņēmējdarbība un pieaugtu nodarbinātība, kas sekmētu arī iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos, ir nepieciešams ne tikai vietējais, bet arī nacionālais atbalsts labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanā, kas varētu izpausties ne tikai kā Reģionālā fonda darbība, bet arī kā patiesi veicinošāka un elastīgāka nodokļu politika. Ir nepieciešama atbilstošas kvalitātes infrastruktūra, kultūrvide, izglītības pieejamība un dzīvesvide, kas veicinātu biznesa un cilvēkresursu attīstību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas laukos. Latvija nebeidzas pie Rīgas rajona robežas.

Ir nepieciešama integrēta pieeja administratīvi — teritoriālās reformas īstenošanā — jāprot ne tikai apvienot teritorijas, bet arī organizēt finansu mehānismu, kas nodrošinātu turpmāku pašvaldību funkciju izpildi un nepieciešamo pakalpojumu, piemēram, veselības aizsardzībā un izglītībā, pieejamību un pakalpojumu infrastruktūras attīstību. Jāveido finansu mehānisms, kas veicinās novadu veidošanos. Pārdomāta vietējo pašvaldību apvienošanās veicinās finansu līdzekļu lietderīgāku izlietojumu un akumulēšanos, iespējas realizēt pašvaldību teritoriju attīstībai nozīmīgus projektus, piesaistot ievērojamus ārpusbudžeta līdzekļus, tai skaitā Eiropas Savienības programmu un fondu finansējumu.

2002.gada 7.janvārī Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks