Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” 9.01.2002., Nr.4

Latvijas PSR finansu ministra A. Tabaka ziņojums Latvijas K(b)P Centrālajai komitejai par kartīšu sistēmas atcelšanas un naudas reformas ietekmi uz Latvijas PSR saimniecisko dzīvi un finansēm

Nr. 01—28/131

Latvijas K(b)P Centrālajai komitejai 1948. gada 27. februārī

Ziņojums par kartīšu sistēmas atcelšanu un naudas reformas ietekmi

uz Latvijas PSR saimniecisko dzīvi un finansēm

PSRS Ministru Padomes un VK(b)P [CK] lēmums par naudas reformas veikšanu un kartīšu sistēmas atcelšanu 1947. gada 14. decembrī atstāja dziļu iespaidu uz mūsu republikas saimniecisko dzīvi, kā arī uz finansēm. Par cik no praktiskās pieredzes var spriest uz šodienu, reforma izpaudās sekojoši:

1. Naudas reformu un kartīšu sistēmas atcelšanu vienprātīgi un sirsnīgi apsveic visas darbaļaužu masas, kā soli uz to, lai galīgi likvidētu specifiskos apstākļus, kurus radījis karš un kurš ved dzīvi pa normālām mierīgām sliedēm.

2. Naudas reforma izņēma no apgrozības veco, daļēji viltoto naudu un deva saimnieciskajai apritei jaunu, stabilu un pilnvērtīgu naudu, kura ir iekarojusi tautas masu nedalītu uzticību.

3. Jaunā nauda dod iespēju saimnieciskās kalkulācijas un norēķinus veikt ar maksimālu precizitāti un tādējādi sociālistiskajai plānsaimniecībai rada stabilu pamatu.

4. Naudas reforma un kartīšu sistēmas atcelšana gandrīz novērsa spekulācijas iespējas, kura mūsu republikā bija pieņēmusi diezgan milzīgus apmērus. Patlaban spekulācija notiek tikai nelielos apmēros. Spekulācija galvenokārt notiek ar deficīta precēm, kā, piemēram, cukuru, raugu, putraimiem un dažām rūpniecības precēm. Bez tam spekulanti izmanto vēl to apstākli, ka tirdzniecības tīkls nepietiekami veic atsevišķu attālo lauku rajonu apgādi ar precēm. Minētajos rajonos spekulanti piegādā pilsētās iepirktās preces un realizē tās par paaugstinātām cenām, tajā pašā laikā veicot lauksaimniecības produktu iepirkšanu par cenām, kuras ir daudz zemākas par valsts un tirgus cenām un šos produktus nogādā atpakaļ uz pilsētu. Paši noteiktākie mēri cīņā ar spekulāciju tātad ir attālo lauku rajonu apgādāšana ar precēm.

5. Kartīšu sistēmas atcelšanas un naudas reformas rezultātā notika arī tirgus cenu pazemināšanās, kopumā līdz valsts cenu līmenim, bet vairumā gadījumu un atsevišķos rajonos — ievērojami zemāk par valsts cenām. It īpaši tas attiecas uz tādām pārtikas precēm, kā svaiga gaļa, sviests, kartupeļi, olas un piena produkti. Sakarā ar to notika ievērojama strādnieku un kalpotāju materiālās labklājības līmeņa paaugstināšanās. Strādnieku reālās darba algas pieaugums pēc naudas reformas mūsu republikā skaitās vidēji par 40%.

6. Ar brīvās tirdzniecības ieviešanu un rubļa stabilizāciju tautas masu acīs ievērojami pacēlās šī rubļa vērtība. Ir vērojams, ka katrs pircējs tagad ar saviem līdzekļiem rīkojas daudz apdomīgāk nekā agrāk. Pircēji par savu naudu vēlas iegādāties un iegādājas tikai patiešām nepieciešamas un augstas kvalitātes preces. Tamdēļ daudz zemākas kvalitātes preču sortimentam vai tām, kuras nav pirmās nepieciešamības preces, nav pircēju pieprasījuma. Tiek novērtēts, ka tā rezultātā daudz mazāk ir alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un garšvielu pieprasījums. Trūkst arī pircēju pieprasījuma pēc zemas kvalitātes precēm. Tā rezultātā dažos rūpniecības uzņēmumos un realizācijas bāzēs ir izveidojušies diezgan lieli virsnormatīvās gatavās produkcijas krājumi. Šis apstāklis uzņēmumiem rada finansiālas grūtības, noved pie apgrozības nodokļa plāna neizpildīšanas un maksājumu disciplīnas pasliktināšanās. Šajā gadījumā ir tikai viena izeja — rūpniecības uzņēmumiem un nozarēm ir nopietni jāizpēta iedzīvotāju vajadzības preču kvalitātes un sortimenta jomā un šās vajadzības jāpielieto ražošanas programmās. Tirdzniecības tīklam savukārt jārūpējas par daudz labāku preču realizāciju un to nogādāšanu uz republikas attālajiem rajoniem.

7. Naudas reforma dabiski izsauca apgrozībā esošās naudas samazināšanos. Šis apstāklis, protams, pirmām kārtām veicināja rubļa vērtības paaugstināšanos un stabilizāciju, bet, no otras puses, radīja arī tādu parādību kā līdzekļu akumulācijas samazināšanos iedzīvotājiem. Tas ir izskaidrojams nevis ar neuzticēšanos padomju naudai, bet ar to, ka iedzīvotāji izmanto daļu no saviem noguldījumiem, lai iegādātos tās dzīvei nepieciešamās preces, kuras viņiem bija nepieejamas, pastāvot normētai tirdzniecībai. Tāda pati aina ir attiecībā uz iedzīvotāju nodokļu maksājumiem, it īpaši lauksaimniecības nodokļa un bezbērnu nodoķla maksājumiem. Pagājušajā gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 15. februārim lauksaimniecības nodoklis tika piedzīts par summu 8,2 milj.rbļ., bet šogad tajā pašā laikā ar daudz enerģiskāku finansu aparāta darbību lauksaimniecības nodoklis ir piedzīts tikai par summu 5,4 milj. rubļu. Šai parādībai, protams, ir pārejošs raksturs. (..) Naudas līdzekļi, kuri ir lauku iedzīvotāju rīcībā, arī palielinās dienu no dienas, sakarā ar ko rodas pārliecība par iespēju uzlabot nodokļu piedziņas plāna izpildi.

Kopumā ir nepieciešams norādīt, ka ražošanas uzņēmumu un tirdzniecības tīkla vadītāji nav pilnīgi sapratuši jaunos nopietnos uzdevumus, kuri ir radušies kartīšu sistēmas atcelšanas un naudas reformas rezultātā. Viņi vēl nepazīst patērētāju prasības, nepakārto šīm prasībām preču ražošanu, neiedarbojas pietiekami operatīvi uz preču piegādāšanu patērētājiem. Tādēļ rodas preču virsnormatīvie krājumi, bet attālajos rajonos — šo preču trūkums.Tā rezultātā uzņēmumiem ir finansu grūtības un neapmierinošs stāvoklis ar līdzekļu akumulācijas plānu izpildi republikā.

Latv. PSR finansu ministrs (A.Tabaks)

LVA, 327.f., 3. apr., 21. l., 1., 2., 3. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Latvijas PSR finansu ministra vietnieka F.Manoilo informācija par krājkasu, valsts banku un organizāciju darba pārbaudi naudas reformas laikā

Nr.012986

PSR Savienības finansu ministra vietniekam biedram Dmitričevam

1948. gada 23. martā

Informācija par b. Zvereva telegrāfiskā rīkojuma par krājkasu, valsts banku un organizāciju pārbaudi, kā tās ir izpildījušas likumu par naudas reformu

Saskaņā ar biedra Zvereva norādījumu, ar Latvijas PSR Finansu ministrijas un PSR Savienības Finansu ministrijas Kontroles un revīzijas pārvaldes galvenā kontroliera–revidenta Latvijas PSR aparātu spēkiem ir veikta kasu operāciju pārbaude par 1947. gada 14.—15. decembri republikas krājkasēs, valsts bankās, vairākās budžeta un saimnieciskajās organizācijās un savstarpējās palīdzības kasēs, kā arī noguldījumu pārdošanas pareizība.

Veiktajā pārbaudē vairākās republikas krājkasēs, budžeta un saimnieciskajās organizācijās un savstarpējās palīdzības kasēs ir konstatētas ļaunprātības, kuras pieļāvuši atsevišķi darbinieki, īstenojot likumu par naudas reformu.

Krājkasēs krājkasu darbinieku likuma par naudas reformu izmantošanas gadījumi savtīgos nolūkos ir konstatēti septiņās centrālajās krājkasēs un četrpadsmit aģentu kasēs, piemēram:

a) Daugavpils apriņķa centrālās krājkases Nr. 7334 vadītājs Bidzins un vairāki citi krājkases darbinieki un Daugavpils apriņķa finansu daļas vadītāja vietnieks Kapeļušņikovs pēc iepazīšanās ar likumu par naudas reformas veikšanu iemaksāja pēc noguldījumiem 11 640 rubļus. Lai noslēptu noziegumu, visa dokumentācija tika noformēta ar 13. decembri un grāmatās (kases un noguldījumi) izdarīti labojumi.

Ar LPSR finansu ministra 1948. gada 8. janvāra pavēli Nr.6 krājkases vadītājs Bidzins, kasieris Rinkevičs, kontrolieris Jevsejevs un apriņķa finansu daļas vadītāja vietnieks Kapeļušņikovs no ieņemamajiem amatiem ir atbrīvoti, viņu izdarītie noguldījumi ir pārcenoti.

Pēc prokuroram iesniegtā materiāla iepriekš minētās personas tautas tiesa ir notiesājusi kā par grupveida laupīšanu.

b) Rēzeknes apriņķa krājkases Nr.6755 vadītājs D.Kļimovs un vairāki citi kases darbinieki pēc iepazīšanās ar naudas reformas veikšanas kārtību 1947. gada 14. decembrī noguldījumos naudu iemaksāja paši, kā arī pieņēma noguldījumus no saviem radiniekiem un pazīstamām personām, neraugoties uz to, ka 1947. gada 14.decembris apriņķa krājkases darbiniekiem nebija darba diena.

Pavisam tika pieņemti noguldījumi par 31 950 rubļiem, tajā skaitā krājkases vadītājs Kļimovs un kases kasiere Pavlovska iemaksāja pa 3000 rbļ., Iekšlietu ministrijas apriņķa daļas priekšnieks Radionovs iemaksāja 2900 rbļ., bet viņa sieva 2500 rbļ., apriņķa prokurors Andrijevskis iemaksāja 2800 rbļ., bet viņa sieva — 2600 rbļ., krājkases galvenais rēķinvedis Krivošeins — 1585 rbļ., bet viņa sieva — 2000 rbļ.

Latvijas PSR finansu ministrs ar 1947. gada 31. decembra pavēli atbrīvoja Kļimovu, Krivošeinu un Pavlovsku no ieņemamajiem amatiem un revīzijas materiālu nodeva republikas prokuroram, lai vainīgos sauktu pie kriminālatbildības.

1947. gada 14. decembrī izdarītie noguldījumi ir pārcenoti pēc kursa — 1 pret 10.

c) Daugavpils pilsētas centrālās krājkases Nr.6751 vadītājs G.Sorkins un citi kases darbinieki pēc iepazīšanās ar instrukciju noguldījumos iemaksāja 24 160 rbļ., t.sk.: Sorkins iemaksāja 2900 rbļ., kases inspektors Fedins un viņa sieva — 5458 rbļ., vecākais kasieris Zaners 2726 rbļ., kasiere Zahimovska — 3000 rbļ., kontroliere Šuļženko un viņas vīrs — 5575 rbļ.

Lai noslēptu noziegumu, kases darbinieki visu dokumentāciju par noguldījumu pieņemšanu 14. decembrī (izejamā diena) sastādīja ar 13. decembra datumu. Ar Finansu ministra 1947. gada 27. decembra pavēli Nr.290 — Sorkins, Fedins, Šuļženko un Zaners no darba ir atbrīvoti un materiāls nodots izmeklēšanas orgāniem. Visi noguldījumi, kurus izdarījuši krājkases darbinieki un viņu radinieki 14. decembrī, ir pārcenoti pēc kursa 1 pret 10.

d) Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona krājkases Nr.7178 vadītājs Povainis un galvenais rēķinvedis Apanasenko pēc iepazīšanās ar instrukciju izdarīja noguldījumus paši vai pieņēma noguldījumus no saviem darbiniekiem par 14 770 rbļ. To personu vidū, kuri izdarīja noguldījumus pēc iepazīšanās ar likumu par naudas reformas veikšanu, noguldījumu par summu 7770 rbļ. izdarīja Proletāriešu rajona finansu daļas vadītājs A.Bauska.

Ar LPSR finansu ministra 1947. gada 26. decembra pavēli krājkases vadītājs Povainis, galvenais rēķinvedis Apanasenko un Proletāriešu rajona finansu daļas vadītājs Bauska no ieņemamajiem amatiem ir atbrīvoti. Revīzijas materiāli nodoti izmeklēšanas orgāniem, lai vainīgos sauktu pie kriminālatbildības. Noguldījumi, kuri izdarīti pēc iepazīšanās ar likumu, ir pārcenoti pēc kursa — 1 pret 10.

e) Rīgas pilsētas Maskavas rajona krājkases Nr. 7179 vadītājs A.Grīnbergs pēc iepazīšanās ar likumu par naudas reformu pieņēma noguldījumus no pazīstamām personām un pats personīgi izdarīja 3 noguldījumus. Pavisam tika pieņemti vairāk nekā 50 000 rbļ. (..)

Ar LPSR finansu ministra 1947. gada 26. decembra pavēli Grīnbergs no ieņemamā amata ir atbrīvots un materiāls nodots izmeklēšanas orgāniem. Viņa izdarītie noguldījumi ir pārcenoti.

f) Rīgas pilsētas Staļina rajona krājkases Nr. 7177 vadītājs Jansons un citi krājkases darbinieki pēc iepazīšanās ar likumu noguldījumos iemaksāja 21 830 rbļ., t.sk. Jansons iemaksāja 2500 rbļ., galvenā rēķinvede Kokkaja — 2980 rbļ., kasieris Grodmanis — 2800 rbļ.

Ar LPSR finansu ministra 1947. gada 26. decembra pavēli Jansons un galvenais rēķinvedis no ieņemamajiem amatiem ir atbrīvoti.

Krājkases darbinieku izdarītie noguldījumi pēc likuma publicēšanas ir pārcenoti pēc kursa — 1 pret 10.

g) Valmieras apriņķa Ainažu 2. pakāpes krājkases kontroliere Harmsone pēc iepazīšanās ar likumu pieņēma no radiniekiem un paziņām noguldījumus. Pavisam viņa pieņēma vairāk nekā 20 000 rbļ.

Pēc revīzijas materiāliem Harmsone no ieņemamā amata ir atbrīvota un materiāls nodots izmeklēšanas orgāniem. Noguldījumi, kuri iemaksāti pēc likuma publicēšanas, pārcenoti pēc kursa — 1 pret 10.

Pārējās 13 aģentu krājkasēs konstatētas noziedzīgas ļaunprātības. Visos gadījumos izdarītie noguldījumi ir pārcenoti. (..)

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks

LVA, 327.f., 3.apr., 16.l., 44., 45. 46., 47., 48. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.