Ministru kabineta noteikumi Nr. 120

Rīgā 1994. gada 14. jūnijā (prot. Nr. 31 9. §)

Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi

Izdoti saskaņa ar likuma «Par 1925. gada 1. aprīļa likuma
«Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 24. pantu

Pirmā nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1. Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi (tālāk teksta — «Noteikumi») reglamentē Ministru kabineta iekšējās kartības un darbības jautājumus, jautājumu sagatavošanu izskatīšanai Ministru kabinetā un tā komitejās, kā arī nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets un tā komitejas apspriež ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī citus izskatīšanai ierosinātus jautājumus.

Otrā nodaļa
Tiesību aktu projektu virzība līdz to iesniegšanai Valsts kancelejā

2. Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu — likumu, noteikumu, instrukciju, ieteikumu, lēmumu un rīkojumu — projektus (tālāk tekstā — «tiesību akta projekts») var iesniegt Ministru kabineta loceklis un valsts ministrs (tālāk tekstā — «ierosinātājs»). Ierosinātājs var savu iesniegto jautājumu atsaukt līdz brīdim, kad to sāk izskatīt attiecīgās Ministru kabineta komitejas sēdē.

3. Valsts ministram pirms tiesību akta projekta iesniegšanas tas jāsaskaņo ar savu ministru.

4. Citu valsts institūciju, kā arī pašvaldību institūciju vadītāji, sabiedrisko un reliģisko organizāciju, kustību un partiju vadītāji Ministru kabinetā tiesību aktu projektus var iesniegt ar Ministru kabineta locekļu vai valsts ministru starpniecību. Ja ministrs (valsts ministrs) atsakās pieņemt tiesību akta projektu, tad minētie vadītāji to kopā ar atteikuma kopiju iesniedz Ministru prezidentam.

5. Tiesību akta projekta iesniedzējam jāievēro šādi nosacījumi:

1) grozījumi un papildinājumi jau pieņemtajos vai izdotajos Ministru kabineta (Ministru Padomes) tiesību aktos jāizdara tāda pašā kārtībā, kāda noteikta jauna tiesību akta izdošanai;

2) ja par attiecīgo jautājumu ir spēkā vairāki atsevišķi tiesību akti, tad tiesību akta projektā jāapvieno attiecīgajā jautājumā iepriekš pieņemtie un spēkā esošie tiesību akti un vienlaikus jāparedz atzīt par spēku zaudējušiem jaunajā tiesību aktā iekļautos;

3) ja tiesību akta projekta pieņemšanai nepieciešama Saeimas piekrišana par tā slepenību vai konfidencialitāti, kas nav pamatota ar likumu vai noteikumiem, tiesību akta projekts jānosūta arī attiecīgajai Saeimas komisijai;

4) likumprojektos, kuros Ministru kabinetam paredz tiesības izdot noteikumus, jāparedz to satura galvenie virzieni;

5) rakstiski iesniegtajam tiesību akta projektam jāpievieno attiecīgais tehniskais informācijas nesējs (diskete) vai informācija par to, ka tiesību akta projekts nosūtīts Valsts kancelejai, izmantojot speciālu telekomunikācijas tīklu Valsts kancelejas direktora noteiktajā kārtībā.

6. Valsts kancelejā iesniedzamos tiesību aktu projektus vizē ierosinātājs, ministrijas valsts sekretārs un juridiskā dienesta vadītājs.

7. Tiesību akta projektam jāpievieno:

1) paskaidrojuma raksts (pavadraksts), likumprojektiem — anotācija.

Anotācijā jānorada:

a) pamatojums, kādēļ likumprojekts nepieciešams un kādēļ jautājumu nevar noregulēt ar citiem, jau spēkā esošiem likumiem vai tiem pakārtotām normām;

b) likumprojekta būtības (jēgas) īss izklāsts;

c) kādas paredzamas likuma pieņemšanas sekas un rezultāti, kādi ir likuma izpildei nepieciešamie finansu līdzekļi un to avoti;

d) ieinteresēto institūciju saraksts, ar kurām likumprojekts saskaņots;

e) likumprojekta autori;

f) likumu un citu tiesību aktu saraksts, kuri būtu jāgroza vai jāatceļ;

2) valsts sekretāru sanāksmes protokola izraksts, kurā norādīts, ar kādām ministrijām tiesību akta projekts jāsaskaņo;

3) ieinteresēto ministriju darbinieku apspriedes (ja tāda apsprieda notikusi) protokols;

4) ministriju iesniegtie atzinumi (saskaņojumi). Atzinumiem obligāti jābūt no Tieslietu ministrijas un Finansu ministrijas, kā arī no valsts sekretāru sanāksmes protokolā minētajām ministrijām;

5) tiesību akta projekta finansiālais pamatojums un aprēķins budžeta pieprasījuma formā, ja tiesību akta projekta pieņemšana izraisa budžeta izdevumu palielināšanos, strukturālus pārkārtojumus vai ieņēmumu samazināšanos.

8. Tiesību akta projektam pievienotajā paskaidrojuma raksta (pavadrakstā) jāargumentē tiesību akta pieņemšanas nepieciešamība (atsauce uz Ministru kabineta sēdes neoficiālajā daļā nolemto), kā arī jāsniedz ziņas par tiesību akta projekta saskaņojumiem ar attiecīgajām ministrijām, par to, kādi citu ministriju priekšlikumi uri iebildumi nav ņemti vērā un kāpēc, jānorāda uz sēdi uzaicināmās personas un ziņotājs par iesniegto jautājumu.

9. Paskaidrojuma raksta (pavadraksta) pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī jānorāda tā ierosinātājas ministrijas darbinieka uzvārds, amats un darba telefona numurs, kurš izstrādājis tiesību akta projektu (tālāk tekstā — «atbildīgā amatpersona»).

Trešā nodaļa
Likumprojektu virzība līdz to iesniegšanai Valsts kancelejā

10. Šī nodaļa nosaka kārtību, kādā ministrijas veic konkrēta likumprojekta, arī tāda Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi, kurš tiks izdots Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā vai pamatojoties uz likuma «Par 1992. gada 11. aprīļa likuma «Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 14. panta 3. punkta (ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts) nosacījumiem.

11. Ministrija konkrēta likumprojekta izstrādi sāk, ievērojot šādus projekta izstrādes posmus:

1) ministrs vai valsts ministrs kopīgi ar ministrijas valsts sekretāru un ministrijas speciālistiem, analizējot koncepcijas, kuras ir minētas Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību vai kuras saskan ar ministriju stratēģiskajām programmām un darbību, formulē problēmu, kuras atrisināšanai nepieciešams pieņemt (izdot) attiecīgu tiesību aktu;

2) ministrs vai valsts sekretārs uzdod atbildīgajai amatpersonai izstrādāt problēmas konceptuālā risinājuma uzmetumu, iekļaujot tajā:

a) problēmas izklāstu;

b) prognozi par problēmas nerisināšanas sekām;

c) problēmas risinājuma posmus;

d) nepieciešamā likumprojekta aprakstu un priekšlikumus par institūciju, kas ir atbildīga par likumprojekta izstrādi;

3) atbildīgā amatpersona ar parlamentārā sekretāra starpniecību no ieinteresētajiem subjektiem — citām ministrijām, Saeimas komisijām un frakcijām — izziņa viedokļus par ministrijas izstrādāto problēmas konceptuālā risinājuma uzmetumu un, ja nepieciešams, izdara attiecīgas izmaiņas tajā;

4) valsts sekretārs problēmas konceptuāla risinājuma uzmetumu nosūta citu ministriju valsts sekretāriem un šo uzmetumu apspriež valsts sekretāru sanāksmē;

5) ministrs iesniedz problēmas konceptuālā risinājuma uzmetumu apspriešanai Ministru kabineta sēdes neoficiālajā daļā, kurā iesaka šī uzmetuma turpmākā risinājuma variantus (turpināt darbu, atlikt, uzdot citai ministrijai izstrādāt, izveidot darba grupu u.tml.).

12. Katru nedēļu notiek Valsts kancelejas direktora organizētās un vadītās valsts sekretāru sanāksmes. Valsts sekretāru sanāksmē tiek izlemts, no kurām ministrijām nepieciešami atzinumi, kurām valsts institūcijām šis likumprojekts nosūtāms zināšanai, kādus saskaņojumus nepieciešams saņemt no pašvaldībām atbilstoši likuma «Par pašvaldībām» 86. panta nosacījumiem. Saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmē nolemto atbildīgā amatpersona nosūta likumprojektu attiecīgajām institūcijām.

13. Par saņemto likumprojektu ministrija rakstisku atzinumu parasti sagatavo ne vēlāk kā divu nedēju laikā (ja valsts sekretāru sanāksmē nav nolemts citādi). Atzinumu vizē ministrijas darbinieks — atzinuma sagatavotājs, viņa tiešais priekšnieks, ja nepieciešams, citas struktūrvienības vadītājs, un to paraksta valsts sekretārs. Ja pieprasīto atzinumu ministrija divu nedēju laikā nav iesniegusi ierosinātājai-ministrijai, likumprojekts uzskatāms par saskaņotu.

14. Atzinumā obligāti jāizsaka ministrijas pozitīvā vai negatīvā attieksme pret likumprojekta turpmāko virzību un konkrēti priekšlikumi par tā tekstu.

15. Ierosinātājas-ministrijas atbildīgā amatpersona reģistrē ministriju iesniegtos atzinumus atsevišķā likumprojekta saskaņošanas sarakstā, izvērtē tos un, ja nepieciešams, atzinumā izteiktos priekšlikumus iestrādā likumprojektā un kopā ar atzinumiem un saskaņošanas sarakstu nosūta Valsts kancelejai.

16. Ja starp ierosinātāju-ministriju un kādu ministriju ir radušās domstarpības, ierosinātāja-ministrija viedokļu noskaidrošanai sasauc apspriedi, uz kuru uzaicina ministriju darbiniekus. Apspriedi protokolē, un tajā ministrijas var mainīt atzinumos izteiktos priekšlikumus vai arī ierosinātāja-ministrija attiecīgi grozīt vai papildināt likumprojektu. Sājā gadījumā Valsts kancelejai tiek nosūtīts grozītais likumprojekts kopā ar atzinumiem, saskaņošanas sarakstu un apspriedes protokolu.

17. Ja ministriju darbinieku apspriedē nav panākta vienošanās, domstarpības fiksē apspriedes protokolā un likumprojektu kopā ar atzinumiem, saskaņošanas sarakstu un apspriedes protokolu iesniedz izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.

18. Materiālus, kas saistīti ar domstarpību izskatīšanu valsts sekretāru sanāksmē, nosūta un sanāksmes darba kārtībā iekļauj ierosinātāja-ministrija.

19. Valsts sekretāru sanāksme atbilstoši problēmas risinājuma koncepcijai apspriež likumprojektu un vienojas par tā saturu un turpmāko virzību. Ja valsts sekretāri sanāksmē nevar vienoties un atzīt, ka likumprojekta grozījumi vai tā turpmākā virzība ir politisks jautājums, tad likumprojektu nosūta atpakaļ ierosinātājai-ministrijai, lai tā jautājumu vēlreiz izvirzītu apspriešanai Ministru kabineta sēdes neoficiālajā daļā.

Ceturtā nodaļa
Valsts kancelejā iesniegto tiesību aktu projektu virzība

20. Valsts kancelejā iesniegtos tiesību aktu projektus iereģistrē Valsts kancelejas Lietvedības departamenta Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļā (turpmāk tekstā — «Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļa») un nodod Valsts kancelejas direktoram. Par iesniedzēja vainas dēļ noteiktā kārtībā neiereģistrētiem tiesību aktu projektiem un to virzību Valsts kanceleja nav atbildīga.

21. Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļa pārbauda, vai ir ievērota šajos Noteikumos fiksētā tiesību aktu projektu iesniegšanas un saskaņošanas kārtība, kā arī aizpilda tiesību akta projekta pavadzīmi (pielikums). Ja noteiktā kārtība ir pārkāpta, Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļa tiesību akta projektu kopā ar pievienotajiem materiāliem nosūta atpakaļ ierosinātājam.

22. Valsts kancelejas direktors ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc tiesību akta projekta saņemšanas nosūta tā kopijas Tieslietu ministrijai, Finansu ministrijai, Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam un attiecīgajiem Ministru prezidenta padomniekiem atzinuma sagatavošanai nedēļas laikā.

23. Tieslietu ministrija dod atzinumu par to, vai attiecīgais tiesību akta projekts nav pretrunā ar šiem Noteikumiem, citām tiesiskajām normām un vai nav nepieciešami citu tiesību aktu grozījumi.

24. Finansu ministrija dod atzinumu par tiesību akta projekta pieņemšanas finansiālajām sekām.

25. Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļa iereģistrē Tieslietu ministrijas un Finansu ministrijas iesniegtos atzinumus un tos kopā ar Valsts kancelejas Juridiskā departamenta un attiecīgo Ministru prezidenta padomnieku atzinumiem pievieno tiesību akta projekta oriģinālam un tā materiāliem un nodod Valsts kancelejas direktoram.

26. Valsts kancelejas direktors vienas darbdienas laikā sagatavo Ministru prezidenta uzdevuma (rezolūcijas) projektu un kopā ar materiāliem iesniedz to Ministru prezidentam. Uzdevuma (rezolūcijas) projekta sagatavošanā Valsts kancelejas direktors var iesaistīt ministru prezidenta padomniekus.

27. Ministru prezidents paraksta Valsts kancelejas direktora sagatavoto Ministru prezidenta uzdevumu (rezolūciju) un nosaka katra tiesību akta projekta turpmāko virzību — norāda to komiteju, kurā tiesību akta projekts izskatāms, balsstiesīgo valsts ministru Ministru kabineta sēdē, personas, kuras uzaicināmas piedalīties tiesību akta projekta izskatīšanā Ministru kabineta sēdē.

28. Ministru prezidenta izskatīto tiesību akta projektu Valsts anceleja nosūta visiem Ministru kabineta locekļiem, valsts ministriem un Ministru prezidenta uzdevumā (rezolūcijā) norādītajām personām.

Piektā nodaļa
Ministru kabineta komitejas

29 Viedokļu saskaņošanai un tiesību aktu projektu sagatavošanai izskatīšanai Ministru kabinetā ir izveidotas trīs komitejas šādā sastāvā:

1) Ārlietu un drošības komiteja (pirmdienās no pīkst. 12.00)

priekšsēdētājs — tieslietu ministrs;

priekšsēdētāja vietnieks — ārlietu ministrs;

locekļi:

iekšlietu ministrs;

aizsardzības ministrs;

īpašo uzdevumu ministrs;

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs;

2) Ekonomikas un finansu komiteja (pirmdienas no pīkst. 10,00 līdz 14.00)

priekšsēdētājs — ekonomikas ministrs;

priekšsēdētāja vietnieks — finansu ministrs;

locekļi:

satiksmes ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

zemkopības ministrs;

ārējās tirdzniecības un Eiropas Kopienas lietu valsts ministrs;

enerģētikas valsts ministrs;

meža valsts ministrs;

privatizācijas valsts ministrs;

valsts īpašuma valsts ministrs;

vides aizsardzības valsts ministrs;

3) Valsts un sociālo lietu komiteja (pirmdienas no pīkst. 15.00)

priekšsēdētājs — valsts reformu ministrs;

priekšsēdētāja vietnieks — izglītības un zinātnes ministrs;

locekļi:

labklājības ministrs;

kultūras ministrs;

budžeta valsts ministrs;

cilvēktiesību valsts ministrs;

darba valsts ministrs;

veselības valsts ministrs.

30. Lai nodrošinātu Ministru kabineta un pašvaldību viedokļu saskaņošanu, tiek rīkotas paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes (ne retāk kā reizi trijos mēnešos, parasti — pirmdienās pīkst. 16.00) kurās piedalās:

priekšsēdētājs — Ministru prezidents;

priekšsēdētāja vietnieks — valsts reformu ministrs;

Ministru kabineta pārstāvji:

izglītības un zinātnes ministrs;

labklājības ministrs;

tieslietu ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

budžeta valsts ministrs;

enerģētikas valsts ministrs;

privatizācijas valsts ministrs;

pašvaldību pārstāvji — pa vienam pārstāvim no pagastu, rajonu, pilsētu, republikas pilsētu, Rīgas (līdz 1995. gada 31. decembrim — arī Rīgas pilsētas priekšpilsētu un rajonu) pašvaldībām.

31. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai Ministru kabineta komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

32. Paplašināto Ministru kabineta komitejas ārpuskārtas sēdi sasauc komitejas priekšsēdētājs un izziņo to ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes.

33. Valsts reformu ministrija paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes darba kārtību un tajā izskatāmo tiesību aktu projektus iesniedz Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļā, kura šos materiālus izsūta komitejas pašvaldību pārstāvjiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējās sēdes (parasti piektdienās līdz pīkst. 12.00).

34. Ministru kabineta komiteju sēdes tiek organizētas saskaņā ar šo Noteikumu prasībām un komiteju priekšsēdētāju noteikto kārtību.

35. Komitejas darba tehnisko nodrošināšanu — tiesību aktu projektu pavairošanu un nosūtīšanu, komiteju sēžu protokolēšanu, sēdes darba kārtības un protoko1u noformēšanu — nodrošina Valsts kancelejas Lietvedības departaments un komitejas atbildīgais sekretārs.

36. Komitejas priekšsēdētaja apstiprināta sēdes darba kartība ne vēlāk kā 4 darbdienas pirms sēdes jānosūta visiem ministriem, valsts ministriem un citām personām, kuras pilnvarotas piedalīties komitejas sēdē.

37. Ministru prezidents var piedalīties komitejas sēdēs, kā arī balsošanā un ir tiesīgs pārņemt sēdes vadību.

38. Katrs ministrs un valsts ministrs ir balsstiesīgs jebkuras komitejas sēdē, bet parlamentārajam sekretāram un valsts sekretāram ir padomdevēja tiesības.

Komiteju sēdēs var piedalīties Valsts kancelejas amatpersonas, kā arī komitejas priekšsēdētāja uzaicinātās personas.

Sestā nodaļa
Tiesību akta projekta virzība pēc Ministru kabineta komitejas sēdes

39. Pēc jautājuma izskatīšanas komitejas sēdē komitejas atbildīgais sekretārs sagatavo ar komitejas priekšsēdētāja parakstu apstiprinātu sēdes protokola izrakstu un pavadrakstu, kurā norādīts, kādas problēmas radušās jautājuma apspriešanā, kāpēc noraidīti tiesību akta projektā neiekļautie priekšlikumi (ja tādi ir bijuši), un kopā ar visiem šajā jautājumā iesniegtajiem materiāliem nodod tos Valsts kancelejai.

40. Tiesību aktu projektiem, kuri pēc izskatīšanas Ministru kabineta komiteju sēdēs tiek iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, jābūt juridiski un redakcionāli izstrādātiem.

41. Attiecīgās ministrijas valsts sekretārs vai atbildīgā amatpersona tūlīt pēc komitejas sēdes 4 darbdienu laikā nodrošina tiesību akta projekta teksta galīgā varianta izstrādāšanu atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam un saskaņo tiesību akta projekta tekstu ar Valsts kancelejas Juridisko departamentu.

42. Valsts kanceleja tālāk nodrošina tiesību akta projekta rediģēšanu, drukāšanu uz Ministru kabineta veidlapas un vizēšanu.

43. Ja Valsts kancelejai, noformējot tiesību akta projektu, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi, Valsts kancelejas direktors iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu tiesību akta projektu (kopā ar iesniegtajiem iebildumiem) nosūtīt atpakaļ Ministru kabineta komitejai atkārtotai jautājuma izskatīšanai komitejas sēdē vai jautājumu pasludināt par Ministru kabineta lietu un pēc būtības apspriest un izlemt Ministru kabineta sēdē.

44. Par dokumentu kvalitatīvu sagatavošanu un savlaicīgu iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabineta komiteju sēdēs, kā arī par tiesību aktu projektu operatīvu sagatavošanu pēc komitejas sēdes un saskaņošanu ar Valsts kancelejas Juridisko departamentu ir atbildīgs attiecīgās ministrijas valsts sekretārs vai ministrijas atbildīgā amatpersona, bet par tiesību aktu projektu operatīvu sagatavošanu uz Ministru kabineta sēdi pēc komitejas sēdes, kā arī par Ministru kabineta sēdē akceptēto tiesību aktu projektu sagatavošanu parakstīšanai vai nosūtīšanai Saeimai — Valsts kanceleja.

45. Atbildīgajai amatpersonai jāpiedalās Ministru kabineta komiteju un Ministru kabineta sēdēs, kad tiek izskatīti viņas izstrādātie tiesību aktu projekti.

46. Tiesību aktu projekti, kuri pēc Ministru kabineta komitejas sēdes jāpārstrādā, parasti izskatāmi atkārtoti nākamajā komitejas sēdē.

47. Ministru kabineta komiteju sēdēs izskatītie un akceptētie tiesību aktu projekti Ministru kabineta sēdē parasti tiek izskatīti ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc komitejas sēdes, ievērojot šo Noteikumu 81. punktā noteikto tiesību aktu projektu izstrādāšanas secību.

48. Ja jautājums ir steidzams un izņēmuma kārtā izskatāms Ministru kabineta sēdē nākamajā dienā pēc komitejas sēdes, attiecīgās komitejas priekšsēdētājs to saskaņo ar Ministru prezidentu un saņem viņa rakstisku akceptu uz komitejas priekšsēdētāja parakstītā paskaidrojuma raksta (pavadraksta). Šādā gadījumā attiecīgie materiāli kopā ar paskaidrojuma rakstu (pavadrakstu) un komitejas sēdes protokola izrakstu iesniedzami Valsts kancelejas Protokolu daļā ne vēlāk kā 3 stundas pirms Ministru kabineta sēdes sākuma.

49. Ministru prezidents jebkuru jautājumu jebkurā laikā var pasludināt par Ministru kabineta lietu (t.i., par tādu jautājumu, kurš pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē), bet Ministru kabineta loceklis un attiecīgais valsts ministrs — tikai komitejā izskatītu jautājumu un ne vēlāk kā 4 darbdienas pirms Ministru kabineta sēdes.

50. Ministru kabinetā izskatīšanai noteiktā kārtībā iesniegtie tiesību aktu projekti tiek iekļauti Ministru kabineta sēžu darba kārtībā pēc tam, kad tie apspriesti attiecīgajā komitejā un tā pieņēmusi lēmumu akceptēt tiesību akta projektu.

51. Tiesību akta projektam, kurš saskaņā ar šo Noteikumu 47. vai 48. punktu tiek virzīts uz Ministru kabineta sēdi, jāpievieno komitejas priekšsēdētāja parakstīts protokola izraksts un paskaidrojuma raksts (pavadraksts).

52. Ja jautājums ir pasludināts par Ministru kabineta lietu vai ir kā steidzams iekļauts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ārpus darba kārtības, atbildīgajai amatpersonai tiesību akta projekta materiālos jānorāda uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas un ziņotājs par iesniegto jautājumu.

53. Ja Ministru kabineta komiteja tiesību akta projektu noraida, tiesību akta projektu uz Ministru kabineta sēdi var virzīt tikai tad, ja ierosinātājs šo Noteikumu 49. punkta noteiktajā kartībā pasludina attiecīgo jautājumu par Ministru kabineta lietu. Par jautājuma pasludināšanu par Ministru kabineta lietu ierosinātājs rakstiski informē Ministru prezidentu, kurš šo jautājumu iekļauj Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

54. Protokolu daļa Ministru kabineta sēdes darba kārtību un tiesību aktu projektus ar attiecīgajiem materiāliem nosūta (izdala) visiem Ministru kabineta locekļiem un valsts ministriem, kā arī citām uz sēdi uzaicinātajām personām ne vēlāk kā 4 darbdienas pirms sēdes.

Septītā nodaļa
Ministru kabineta sēdes, to sagatavošana un norise

55. Ministru kabineta sēdi izziņo Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā, un uz to tiek aicināti visi Ministru kabineta locekli un valsts ministri. Satversmes 46. pantā minētajā gadījumā sēdi sasauc Valsts prezidents.

56. Ministru kabineta un tā komiteju sēdēs var piedalīties arī likuma «Par 1925. gada 1. aprīļa likuma «Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 17., 18. un 19. pantā noteiktajā kārtībā pilnvarotās un uzaicinātās personas: ar padomdevēja tiesībām — valsts kontrolieris, kā arī Ministru prezidenta uzaicinātās personas attiecīgajā darba kārtības jautājumā un pa vienam ministra pilnvarotam ministrijas darbiniekam (ar Ministru prezidenta piekrišanu).

57. Ministru prezidents vai viņa vietas izpildītājs var sasaukt arī ārkārtas sēdes, tās īpaši apzīmējot ar vārdiem «Ārkārtas sēde». Tajās var tikt apspriesti tikai tādi Jautājumi, kurus Ministru prezidents pasludina par steidzamiem. Ārkārtas sēdes var notikt ari tad, ja nav ievērots šo Noteikumu 23., 24. un 54. punkts.

58. Ministru kabineta sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi nedēļā, parasti otrdienās. Ja Ministru kabineta sēde notiek citā laikā, par to tiek īpaši paziņots.

59. Ministru kabinets lēmumus pieņem sēdēs. Ministru kabineta sēdes ir slēgtas. Atsevišķas sēdes vai atsevišķus sēdes darba kārtības jautājumus Ministru kabinets var pasludināt par atklātiem.

60. Ministru kabineta sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

61. Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents, bet Ministru prezidenta prombūtnes laikā — viņa pilnvarots Ministru prezidenta biedrs, un par to tiek informēts Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētājs. Satversmes 46 pantā minētajā gadījumā sēdi vada Valsts prezidents, bet balsošanā viņš nepiedalās.

62. Ministru kabineta sēde pirms balsošanas debates par tiesību akta projektu notiek tikai tad, ja attiecīgais tiesību akta projekts saskaņa ar šo Noteikumu 40., 41., 49., 52. vai 53. punktu ir pasludināts par Ministru kabineta lietu vai jautājums kā steidzams iekļauts izskatīšanai ārpus darba kārtības. Šādā gadījumā sēdes vadītājs ir atbildīgs par to, lai debatēs izteiktie un Ministru kabineta akceptētie priekšlikumi par grozījumiem tiesību aktu projektos tiktu precīzi formulēti ierakstīšanai sēdes protokolā.

63. Ja Ministru prezidents pēc ierosinātāja motivēta lūguma pasludina jautājumu par steidzamu, tiesību akta projektu var uzreiz izskatīt Ministru kabineta kārtējā vai ārkārtas sēdē, daļēji vai pilnīgi atkāpjoties no šo Noteikumu sestajā nodaļā paredzētās procedūras, izņemot 22., 23. un 24. punktā minētos nosacījumus par tiesību akta projekta saskaņošanu ar Tieslietu ministriju un Finansu ministriju.

64. Ministru prezidents, ievērojot attiecīgā ministra (valsts ministra) motivētu lūgumu, var atlikt Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļautā jautājuma izskatīšanu.

65. Debašu kārtību un ilgumu Ministru kabineta sēdē nosaka sēdes vadītājs, ievērojot šo Noteikumu 62. punkta nosacījumus.

66. Ministru kabinets pieņem lēmumus ar klātesošo Ministru kabineta locekļu balsu vairākumu. Jautājumos, kas attiecas uz valsts ministra nozari, attiecīgā valsts ministra balss, nosakot sēdes pilntiesību, tiek skaitīta līdzi. Vienlaikus tiek izlemts, kurš no ministriem parakstīs Ministru kabineta izdoto tiesību aktu (otrais paraksts).

67. Ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz valsts ministra nozari, attiecīgajam valsts ministram ir tiesības piedalīties balsošanā saskaņā ar šo Noteikumu 27. punktā noteikto kārtību.

68. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

69. Likumprojektus par atsevišķiem koncepcijas, programmas vai budžeta rādītājiem, par šo dokumentu izpildi, grozīšanu un papildināšanu var akceptēt tikai tad, ja to teksti ir izstrādāti nosūtīšanai Saeimai paredzētajā variantā.

70. Atsevišķas piezīmes par apspriesto jautājumu jāpiesaka sēdē tūlīt pēc nobalsošanas un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sēdes jāiesniedz Valsts kancelejas direktoram.

71. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa norīkota persona.

72. Sēdes protokolu sagatavo divu dienu laikā, un to paraksta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors.

73. Ministru kabineta sēdes protokolu Valsts kanceleja nosūta ministriem, valsts ministriem un citiem adresātiem saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu.

74. Ministru kabineta sēdes protokola izraksti tiek nosūtīti personām, kurām ir doti konkrēti uzdevumi vai kuru pārziņā ir šo uzdevumu izpildes kontrole.

75. Parakstītajiem tiesību aktiem pievieno Valsts kancelejas direktora apstiprināto nosūtīšanas sarakstu, kuru aizpilda atbildīgā amatpersona.

76. Iebildumi pret sēdes protokola saturu iesniedzami rakstiski divu dienu laikā no protokola saņemšanas dienas.

77. Atsevišķas piezīmes par sēdē izskatīto jautājumu, kā arī iebildumi pret protokola saturu pievienojami attiecīgajam sēdes protokolam.

78. Ministru kabineta slepenos un konfidenciālos tiesību aktus komplektē atsevišķi, un tie glabājas Valsts kancelejas arhīvā. Šādu tiesību aktu saturu Valsts kanceleja paziņo tikai attiecīgajā slepenajā vai konfidenciālajā tiesību aktā norādītajām personām.

Astotā nodaļa
Ministru kabineta izdoto tiesību aktu noformēšana un stāšanās spēkā

79. Ministru kabineta izdotie tiesību akti tiek noformēti noteikumu, instrukciju, ieteikumu, lēmumu un rīkojumu veidā atbilstoši Ministru kabineta instrukcijā noteiktajām prasībām. Tiesību akti tiek datēti ar to pieņemšanas dienu (rīkojumi ar tā parakstīšanas dienu), un tos paraksta Ministru prezidents un attiecīgais ministrs. Ja tiesību akts nav publicējams, Ministru kabinetam tas jānosaka vienlaikus ar tiesību akta pieņemšanu.

80. Ministru kabineta pieņemtie lēmumi, kuriem ir atsevišķu uzdevumu raksturs un kuri attiecas uz Ministru kabineta locekļiem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem vai Valsts kancelejas darbiniekiem, tiek noformēti sēdes protokola izraksta veidā.

81. Ja Ministru kabineta sēdē tiesību akta projekts tiek pieņemts ar iebildumiem vai papildinājumiem, tad tās ministrijas valsts sekretārs vai atbildīgā amatpersona, kuras ministram Ministru kabineta sēdē uzticēts parakstīt Ministru kabineta izdoto tiesību aktu, kopīgi ar sēdes protokola izrakstā minētajām personām ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā (ja sēdes protokolā nav noteikts cits termiņš) nodrošina tiesību akta teksta galīgā varianta izstrādāšanu atbilstoši sēdē nolemtajam un tā saskaņošanu ar attiecīgo Valsts kancelejas Juridiskā departamenta darbinieku. Pēc tam Valsts kanceleja nodrošina tiesību akta teksta rediģēšanu, durkāšanu uz Ministru kabineta veidlapas, vizēšanu, nodošanu ministram parakstīšanai (otrais paraksts) un Valsts kancelejas direktoram vizēšanai un iesniegšanai Ministru prezidentam parakstīšanai (pirmais paraksts).

82. Noteiktā kārtībā izstrādātus un saskaņotus tiesību aktu projektus, ja tos Ministru kabineta sēdē pieņem (akceptē) bez izmaiņām, Valsts kanceleja nodod attiecīgajam ministram parakstīšanai (otrais paraksts) un pēc tam valsts kancelejas direktoram.

83. Bez izmaiņām akceptētos likumprojektus Valsts kanceleja noteiktā kārtībā sagatavo iesniegšanai Saeimā.

84. Akceptētie likumprojekti kopā ar Ministru prezidenta pavadvēstuli (kurā jānorāda par likumprojektu atbildīgā amatpersona) un īsu (ne garāku par 2 lappusēm) likumprojekta anotāciju jāsagatavo iesniegšanai Saeimā ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc Ministru kabineta sēdes, bet citi pieņemtie tiesību aktu projekti jānoformē un jāiesniedz parakstīšanai ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc Ministru kabineta sēdes, ja sēdē vai protokola izrakstā nav noteikts citādi.

85. Šo Noteikumu 81. pantā noteiktajā kārtībā saskaņojami, noformējami un vizējami arī Ministru prezidenta rīkojumu teksti.

86. Ministru kabineta akceptētajā tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus un papildinājumus, par kuriem ir norādīts parakstītajā Ministru kabineta sēdes protokolā, kā arī redakcionālus labojumus.

87. Ministru kabineta lēmumi, kuri noformēti sēdes protokola izraksta veidā, stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi.

88. Ministru kabineta izdotie tiesību akti, kuri noformēti noteikumu, instrukciju, ieteikumu vai lēmumu veidā, stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», ja tiesību aktos nav norādīts cits spēkā stāšanās laiks.

89. Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumi stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi, un tie publicējami laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

90. Valsts kancelejas nosūtītie Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotie tiesību akti laikraksta «Latvijas Vēstnesis» redakcijai jāpublicē 5 kalendāra dienu laikā, ja par šo tiesību aktu publicēšanu nav pieņemts īpašs Ministru kabineta vai Ministru prezidenta lēmums.

Devītā nodaļa
Ministru prezidenta darbība

91. Ministru prezidents atsevišķu uzdevumu veikšanai var iecelt padomniekus. Padomnieku pienākumus, uzdevumus un tiesības nosaka Ministru prezidents, bet viņa prombūtnes laikā — Ministru prezidenta biedrs, kas viņu aizvieto.

92. Padomnieki var būt štata padomnieki un ārštata padomnieki. Ja ārštata padomnieka pastāvīgā darbavieta ir valsts vai pašvaldību civiliestāde, šai iestādei jādod viņam attiecīgs laiks padomnieka uzdevuma pildīšanai, bet ne vairāk kā puse no kopējās mēneša slodzes.

93. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents var ar savu rīkojumu uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvās padomes vai darba grupas, lai tās savas kompetences ietvaros sniegtu ieteikumus Ministru kabinetam. Ministru prezidents nosaka konsultatīvās padomes vai darba grupas sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus. Pastāvīgās konsultatīvās padomes izveido un to uzdevumus nosaka Ministru kabinets.

94. Ministru prezidents ar savu rīkojumu var iecelt:

1) Ministru prezidenta vietas izpildītāju;

2) Ministru prezidenta biedru;

3) ministru (pēc uzticības saņemšanas Saeimā);

4) valsts ministru (pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministru un uzticības saņemšanas Saeimā);

5) parlamentāro sekretāru (pēc attiecīgā ministra ieteikuma);

6) Ministru prezidenta padomniekus ekspertus;

7) citas likumā noteiktās personas.

95. Ministru prezidents dod Valsts kancelejas direktoram rīkojumus Ministru kabineta rezerves fonda pārvaldīšanai.

96. Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri, ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, stājoties amatā, kā ari visā amata pildīšanas laikā deklarē savus ienākumus un īpašumus (ne retāk kā reizi gadā līdz 1. martam) un nodod aizpildītās deklarācijas Valsts ieņēmuma dienestam glabāšanā.

Desmitā nodaļa
Ministru kabineta locekļu rangi

97. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

1. Ministru prezidents;

2. Ministru prezidenta biedrs;

3. Ministrs.

98. Jautājumos, kas skar valsts ministram uzticēto nozari, valsts ministra rangs Ministru kabineta sēdēs ir aiz attiecīgā ministra ranga.

99. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam ministram, valsts ministram, kurš ilgāk bijis attiecīgajā amatā; ja amata izpildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ir vecāka (pēc dzimšanas datuma).

100. Ministru kabineta locekļu rangu piemērošanu Ministru kabineta sēdēs nosaka Ministru kabineta sēdes vadītājs, komitejas sēdēs — komitejas priekšsēdētājs.

Vienpadsmitā nodaļa
Kārtība, kādā amatpersonas tiek ieceltas amatā un atbrīvotas no amata, kā arī piešķirtas speciālās dienesta pakāpes vai nosaukumi

101. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts pārvaldes institūciju amatpersonas, kā arī citas amatpersonas, kuru iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata ar Ministru kabineta rīkojumu paredz likumi un Ministru kabineta noteikumi.

102. Amatpersonu iecelšana amatā un atbrīvošana no amata notiek viņu klātbūtnē Ministru kabineta sēdē.

103. Par šajā nodaļā minēto amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata Ministru kabinetā jāiesniedz šādi dokumenti:

1) Ministru kabineta rīkojuma projekts;

2) izziņa par attiecīgās amatpersonas iepriekšējo darbu (jautājumā par iecelšanu amatā).

Minētos dokumentus paraksta ierosinātājs.

104. Šajā nodaļā minētie noteikumi attiecas arī uz speciālo dienesta pakāpju un nosaukumu piešķiršanu vai apstiprināšanu, ja to paredz likums.

Divpadsmitā nodaļa
Kārtība, kādā tiek izskatīti un reģistrēti Ministru kabineta vārdā parakstāmie starptautiskie līgumi

105. Starptautisko līgumu projektus, kurus paredzēts slēgt Valdības vārdā (tālāk tekstā — «starptautiskie līgumi»), sagatavo ierosinātājs un saskaņo līgumu tekstu ar ieinteresētajām institūcijām, kā arī ar Finansu ministriju un Ārlietu ministriju. Saskaņošana notiek, izmantojot starptautiskā līguma tekstus valodās, kurās tas tiks parakstīts. Ja nav paredzēta starptautiskā līguma teksta parakstīšana valsts valodā, tam jāpievieno teksta tulkojums valsts valodā, par kura pareizību ir atbildīgs ierosinātājs.

106. Iesniedzot starptautiskā līguma projektu Ministru kabinetam izskatīšanai, ierosinātājs tam pievieno šo Noteikumu 105. punktā minētos saskaņojumus, kā arī priekšlikumus par līguma projekta akceptēšanu, līguma parakstīšanas pilnvarojumu un līguma projekta teksta publicēšanu, kuri tiek noformēti Ministru kabineta lēmuma projekta veidā.

107. Ministru kabineta lēmumā jānorāda persona, kura pilnvarota parakstīt starptautisko līgumu, izņemot gadījumus, ja pilnvarojumu nosaka likums.

108. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas ierosinātājs vai līguma parakstītājs septiņu dienu laikā iesniedz līgumu Ārlietu ministrijai reģistrēšanai un glabāšanai. Reģistrācijas kārtas numuram un reģistrācijas datumam jābūt uz starptautiskā līguma teksta oriģināleksemplāra un tā kopijām. Reģistrējot starptautisko līgumu, kam nav oficiāli parakstīta teksta valsts valodā, tam obligāti jāpievieno līguma teksts valsts valodā kura identitāte ar līguma teksta oriģinālu apstiprināta ar ierosinātāja parakstu. Pēc starptautiskā līguma reģistrācijas tā oriģināleksemplāri glabājas Ārlietu ministrijā, bet to kopijas tiek nosūtītas Valsts kancelejai un ierosinātājam.

109. Pēc starptautiskā līguma reģistrācijas Ārlietu ministrija izsūta visām ar līguma izpildi saistītajām ministrijām starptautiskā līguma tekstu un pieprasījumu sniegt paziņojumu par to, ka ir izpildītas visas līguma prasības attiecībā uz starptautiskā līguma stāšanos spēkā. Uz minēto paziņojumu pamata Ārlietu ministrija sagatavo un nosūta notu attiecīgajai ārvalstij un pēc atbildes notas saņemšanas publicē, ja nepieciešams, starptautiskā līguma tekstu un Ārlietu ministrijas paziņojumu par šī līguma spēkā stāšanos. Pēc tam Ārlietu ministrija paziņojuma tekstu nosūta tām ministrijām,, kurām attiecīgais starptautiskais līgums uzliek saistības vai kurām jākontrolē saistību izpilde.

110. Ja starptautiskos līgumus, ievērojot šo Noteikumu 105. un 106. punkta nosacījumus, paredzēts ratificēt Saeimā, papildus jāiesniedz Ministru kabinetā izskatīšanai arī attiecīgi likumprojekti par līguma ratifikāciju Saeimā. Minētos starptautiskos līgumus pēc to parakstīšanas ierosinātājs kopā ar likumprojektu nosūta Saeimai ratificēšanai.

Trīspadsmitā nodaļa
Saeimas lēmumu izpildes nodrošināšana

111. Saeimas likumi, lēmumi un paziņojumi, kuri uzdod Ministru kabinetam veikt noteiktas funkcijas, kā arī citi dokumenti, kas nosūtīti Ministru kabinetam izskatīšanai vai zināšanai, pēc to reģistrācijas Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļa tiek nodoti Juridiskā departamenta vadītājam, lai viņš kopīgi ar attiecīgajiem padomniekiem sagatavotu Ministru prezidenta uzdevuma (rezolūcijas) projektu.

112. Ministru prezidenta uzdevuma (rezolūcijas) projektā jāparedz ministriem konkrēti uzdevumi — nepieciešamā likumprojekta vai Ministru kabineta tiesību akta projekta sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā izskatīšanai — un to izpildes termiņi. Ministru prezidenta uzdevuma (rezolūcijas) izpildi nodrošina amatpersona, kura uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā, bet izpildes kontroli veic ministrijas parlamentārais sekretārs un Valsts kanceleja.

Četrpadsmitā nodaļa
Ministru kabineta izdoto tiesību aktu un citu dokumentu izpildes nodrošināšana

113. Atbildīgais par spēkā stājušos Ministru kabineta noteikumu, instrukciju, ieteikumu, lēmumu vai rīkojumu izpildi ir to parakstītājs' (otrais paraksts) vai arī tiesību aktā norādītā amatpersona.

114. Atbildīgais par Ministru prezidenta rīkojumu izpildi ir ierosinātājs, ja rīkojumā nav norādīts citādi.

115. Par Ministru kabineta sēžu protokola izrakstā minēto uzdevumu un Ministru prezidenta uzdevumu (rezolūciju) izpildi ir atbildīga tā amatpersona, kura protokola izrakstā vai uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā, bet šo uzdevumu izpildes kontroli pēc būtības veic ministriju valsts sekretāri (parlamentārie sekretāri), bet izpildes termiņa ievērošanu kontrolē arī Valsts kanceleja.

116. Valsts kanceleja kontrolē, vai Ministru kabineta tiesību aktos un sēdes protokolos dotie uzdevumi par materiālu sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā, kā arī Ministru prezidenta dotie uzdevumi (rezolūcijas) tiek izpildīti noteiktajos termiņos.

117. Ministru prezidenta dotos uzdevumus (rezolūcijas) Valsts kanceleja izsūta attiecīgajiem izpildītājiem. Ministru prezidenta uzdevumi (rezolūcijas) jāizpilda 10 darbdienu laikā no uzdevumu (rezolūciju) saņemšanas dienas, ja tajos nav noteikts cits izpildes termiņš Ja uzdevuma izpildīšanai ir nepieciešama jautājuma izpēte un novērtēšana, kā arī ar citām institūcijām kopīgu lēmumu pieņemšana, tad izpildes termiņš ir viens kalendāra mēnesis, ja nav noteikts cits termiņš.

118. Valsts kanceleja izpildītos vai tiesību aktualitāti zaudējušos jautājumus noņem no kontroles tikai pēc ministra rakstiska priekšlikuma, kuru apstiprinājis Ministru prezidents.

119. Attiecīgās nozares ministram, ministrijas nozares valsts ministram vai ministrijas parlamentārajam sekretāram obligāti jāpiedalās Saeimas komisiju sēdēs, kad šīs komisijas izskata Ministru kabineta sēdē akceptētos likumprojektus. Ja minētos likumprojektus izskata Saeimas sēdēs, sēžu darbā personīgi piedalās ministrs, bet ministra prombūtnes laikā — viņa pilnvarota amatpersona.

120. Valsts kancelejas direktors nosaka Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdoto tiesību aktu vai doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles realizācijas kārtību, kā arī Ministru prezidentam regulāri sniedz informāciju par izdotajos tiesību aktos un dotajos uzdevumos noteikto terminu ievērošanu.

Piecpadsmitā nodaļa
Iedzīvotāju iesniegumu un priekšlikumu izskatīšana

121. Valsts kanceleja izskata iedzīvotāju iesniegumus un priekšlikumus par savas kompetences jautājumiem, kā arī sūdzības par ministriju, Ministru kabinetam padoto institūciju, kā arī pašvaldību izdotajiem lēmumiem, ja tie ir pretrunā ar likumiem vai Ministru kabineta izdotajiem tiesību aktiem. Priekšlikumus par šiem jautājumiem Valsts kancelejas direktors sagatavo un iesniedz Ministru prezidentam vai attiecīgajam ministram.

122. Iedzīvotāju iesniegumus un priekšlikumus pieņem, reģistrē, izskata un dod uz tiem atbildes likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumus par jautājumiem, kuri neietilpst Ministru kabineta kompetencē, Valsts kanceleja pārsūta valsts pārvaldes institūcijām vai citām institūcijām atbilstoši to kompetencei.

123. Iedzīvotāju iesniegumos ietvertos jautājumus sistemātiski apkopo Valsts kancelejas Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas daļa. Valsts kancelejas direktors informē Ministru kabinetu par šiem apkopojumiem.

Sešpadsmitā nodaļa
Valsts kancelejā saņemto dokumentu reģistrācija

124. Valsts kancelejā saņemtie dokumenti tiek reģistrēti, virzīti un to izpilde tiek organizēta Valsts kancelejas direktora noteiktajā kārtībā.

125. Visi Ministru kabinetam vai Valsts kancelejai adresētie dokumenti iesniedzami tikai Dokumentu reģistrācijas un kontroles dala. Ministru prezidentam personīgi adresēto pastu Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļa pēc reģistrēšanas nodod Ministru prezidenta sekretariātam.

126. Ministriju valsts sekretāriem (parlamentārajiem sekretāriem), nosūtot Dokumentu reģistrācijas un kontroles daļai atbildi par uzdevuma (rezolūcijas) izpildi, jānorāda arī izpildītā dokumenta numurs un datums.

Septiņpadsmitā nodaļa
Noslēguma jautājumi

127. Ārvalstu fizisko un juridisko personu oficiālo Ministru kabinetam adresēto iesniegumu tulkošanu valsts valodā, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nosūtamo Ministru prezidenta parakstīto dokumentu tulkošanu attiecīgajā valodā un noformēšanu nodrošina Valsts kanceleja.

128. Valsts kancelejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Valsts koncelejas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets uz Valsts civildienesta likuma pamata.

129. Valsts kancelejai visi tiesību aktu projekti, kuri iesniegti, neievērojot šos Noteikumus, jānosūta atpakaļ ierosinātājam, norādot iemeslu.

130. Skaidrojumus par Ministru kabineta izdotajiem tiesību aktiem sniedz attiecīgais ministrs — tiesību aktu parakstītājs (otrais paraksts), bet par protokola izrakstu — Valsts kancelejas direktors.

131. Apstiprināt pievienoto Tiesību aktu projektu virzības shēmu Valsts kanceleja.

132. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem šādus Valdības lēmumus:

1) Ministru kabineta 1993. gada 10. augusta noteikumus Nr. l «Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi» (Vēstnesis, 1993, 62);

2) Ministru Padomes 1992. gada 4. decembra lēmumu Nr. 514 «Par Latvijas Republikas Valdības reglamentu» (Ziņotājs, 1993, 1);

3) Ministru Padomes 1991. gada 29. aprīļa lēmumu Nr. 116 «Par Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojumu izdošanas un Valdības korespondences parakstīšanas kārtību».

133. Šie Noteikumi stājas spēkā ar 1994. gada 1. septembri.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS