Likums par ostām

PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbība

Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību, kā arī kuģošanas drošību ostā.

2. pants. Ostas jēdziens

Osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas dala, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai ar kuģošanu saistītai saimnieciskai darbībai. Ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi.

3. pants. Ostas robežu noteikšana

Ostas robežas, iekļaujot tajās arī teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvajai attīstībai, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības un ostas pārvaldes ieteikuma.

4. pants. Nekustamais īpašums ostā

(1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk — ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.

(2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei ar Satiksmes ministrijas lēmumu, bet pašvaldības zemi — ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.

(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), piestātnes, kuģuceļi, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā ir valsts vai pašvaldības īpašums. Tās ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves var būt arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums.

(5) Ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām. Ostas pārvalde tajā pašā nolūkā var izīrēt vai iznomāt arī tās labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā.

(6) Ostas zemes nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus, izņemot gadījumu, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu un ja katrs šāds līgums vai servitūts iepriekš akceptēts Latvijas Ostu padomē.

(7) Ostas pārvaldei ir tiesības citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ostas zemi valsts vai pašvaldība var ari atsavināt likumā «Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām» noteiktajā kārtībā.

OTRĀ NODAĻA
OSTAS PĀRVALDE

5. pants. Ostu darbību reglamentējošie dokumenti

Ostas darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas noteikumiem.

6. pants. Ostas noteikumi

(1) Ostas noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot ar pašvaldību. Ostas noteikumos jānorāda:

1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;

2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas sadalījumā pa ostas rajoniem (piestātnēm);

3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā — kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, noformējami dokumenti, izmantojama sakaru sistēma, noteikumi attiecībā uz loču pakalpojumiem, kustības ātrumu, manevrēšanas rajoniem;

4) kuģu stāvēšanas noteikumi — stāvvietu koordinātas reidā, pietauvošanās un attauvošanās kārtība, kuģu apsardze ostā, stāvēšanas laikā veicamo remontdarbu kārtība, kravas operāciju noteikumi;

5) vides aizsardzības noteikumi ostā;

6) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;

7) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;

8) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;

9) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;

10) ostā ņemamās nodevas;

11) citas ostas darbību reglamentējošās normas.

(2) Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.

7. pants. Ostas pārvaldes funkcijas

(1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir ari Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.

(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1) kopīgi ar ostas kapteiņa dienestu izstrādā un iesniedz Satiksmes ministrijai apstiprināšanai ostas noteikumus;

2) nosaka ostas nodevas un maksimālos tarifu robežlīmeņus 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina ostas nodevu un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

4) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

6) savas kompetences ietvaros kontrole ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

7) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā;

8) nodrošina ziemas navigāciju ostā.

(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:

(1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pilsētas ģenerālplānam vai apdzīvotās vietas zemes ierīcības projektam;

2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

3) lai nodrošinātu kuģošanu ostā un tās drošību, apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, kuģuceļus, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces, akvatoriju;

4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finansu līdzekļu izlietojuma tāmē;

5) organizē ostas izbūvi, komunikāciju izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem lietošanā vai nomā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

9) piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

8. pants. Ostas pārvalde

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

(3) Ostas valdi ieceļ attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs jāiekļauj Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, kā ari Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvji.

(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

(5) Jautājumus, kuros ostas pārvalde nevar pieņemt lēmumu vai kuros konkrētu lēmumu apstrīd vismaz trīs no šā panta trešajā daļā minētajiem valsts institūciju pārstāvjiem, izlemj Satiksmes, ministrija.

9. pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

(1) Ostas valdes loceklis, viņa laulātais, vecāki un bērni tieši vai ar trešo personu starpniecību nedrīkst saņemt nekāda veida atalgojumu vai ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),, izņemot valsts vai pašvaldības uzņēmumus, kuri darbojas attiecīgajā ostā vai kuriem ar ostas pārvaldi ir saimnieciskas vai finansiālas attiecības.

(2) Ostas valdes loceklis divas nedēļas pēc tam, kad viņš sācis pildīt ostas valdes locekļa pienākumus, kā arī divas reizes gadā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajos terminos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par sevi, laulāto un kopā ar viņu dzīvojošajiem bērniem un vecākiem. Deklarācijā jāuzrāda visi ienākumi, ko ostas valdes loceklis, viņa laulātais, vecāki un bērni ir guvuši pārskata periodā.

(3) Ar šā panta otrajā daļā paredzētajām deklarācijām drīkst iepazīties ikviens attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājs,, jebkura masu informācijas līdzekļa žurnālists, kā ari tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki.

10. pants. Latvijas Ostu padome

(1) Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome, kas izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdod ostu pārvaldēm.

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents; padomes locekļi:

satiksmes ministrs;

Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta pārstāvis;

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pārstāvis;

Rīgas domes priekšsēdētājs

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība;

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras direktors;

Finansu ministrijas Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors;

ekonomikas ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

Zemkopības ministrijas pārstāvis;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

11. pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir:

1) izstrādāt Latvijas ostu attīstības koncepciju un organizēt tās īstenošanu;

2) koordinēt ostu darbību, specializāciju un attīstību;

3) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumdošanas aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

4) izskatīt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu;

6) dot atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

TREŠĀ NODAĻA
OSTAS PĀRVALDES FINANSU LĪDZEKĻI

12. pants. Finansu līdzekļu avoti

(1) Ostas pārvaldes finansu līdzekļus veido:

1) atskaitījumi no ostas nodevām;

2) zemes nomas maksa;

3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto .nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu);

4) investīcijas;

5) maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Ostas pārvaldes finansu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes rīcībā esošos finansu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma 7. pantā noteikto funkciju izpildei.

(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrību darbībā.

(4) Ostas pārvalde kārto saimnieciskas darbības un finansu operāciju uzskaiti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» un iesniedz pārskatus saskaņā ar likumu «Par uzņēmumu gada pārskatiem».

CETURTĀ NODAĻA
OSTAS UN KUĢOŠANAS NODEVAS, TO SADALĪJUMS.
MAKSA PAR PAKALPOJUMIEM

13. pants. Nodevu veidi ostās

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas nodevas:

1) tonnāžas nodevu;

2) kanāla nodevu;

3) sanitāro nodevu;

4) mazo kuģu nodevu;

5) enkura nodevu;

6) ledus nodevu

un šādas kuģošanas nodevas:

1) bāku nodevu;

2) loču nodevu.

(2) Ostas nodevu tarifus nosaka ostas pārvalde, saskaņojot ar pašvaldību. Kuģošanas nodevu tarifus nosaka Satiksmes ministrija.

14. pants. Nodevu sadalījums

(1) Līdzekļi, kas veidojas no ostas un kuģošanas nodevām, tiek sadalīti šādā kārtībā:

1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un ledus nodevas saņem ostas pārvalde;

2) bāku un loču nodevas saņem Latvijas Jūras administrācija;

3) sanitāro nodevu saņem ostas teritorijā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkuru nodevām tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītas infrastruktūras attīstībai.

(3) Pieci procenti no visām nodevām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izmantojami maksājumiem starptautiskajām jūrniecības un zvejniecības organizācijām, kuru locekļvalsts ir Latvija.

15. pants. Maksa par pakalpojumiem

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus maksimālos tarifu robežlīmeņus pakalpojumiem, ko sniedz kuģiem ostā:

1) aģenta maksu;

2) maksu par piestātnes izmantošanu;

3) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

4) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

5) pasažieru maksu;

6) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu

7) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem;

8) maksu par jahtu stāvvietu.

(2) Pakalpojumu maksas konkrēto apmēru nosaka pakalpojumu sniedzējs un kuģa pārstāvis, savstarpēji vienojoties.

PIEKTĀ NODAĻA
KUĢOŠANAS DROŠĪBAS KONTROLE OSTĀ

16. pants. Kuģošana un tās kontrole

Kuģu kustības operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā ari kuģošanas drošības valsts kontroles un uzraudzības funkcijas ostā veic ostas kapteinis.

17. pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūras kodekss un šis likums.

(2) Ostas kapteinis ir tieši pakļauts Latvijas Jūras administrācijai.

(3) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā ari pilsoņiem.

(4) Ostas kapteinim ir tiesības aizliegt kuģim iziet no ostas šādos gadījumos:

1) ja kuģis nav derīgs kuģošanai saskaņā ar 1974. gada Konvenciju par cilvēku dzīvības drošību jūrā vai pārkāpti iekraušanas un apgādes noteikumi saskaņā ar Starptautiskās jūras organizācijas Bīstamo kravu kodeksu, vai nav ievērotas prasības attiecībā uz. apkalpes sastāvu, vai arī ir citi trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, jūras tīrību vai uz kuģa esošo cilvēku dzīvību;

2) ja kuģa dokumenti neatbilst noteiktām prasībām;

3) ja nav samaksātas ostas nodevas un maksa par pakalpojumiem, kā ari ja nav muitas, robežapsardzības un citu ostas valstu dienestu atļaujas;

4) ja ir tiesas, policijas, vai vides aizsardzības institūciju aizliegums.

(5) Izdevumi, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, jāsedz kuģa īpašniekam.

(6) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi, ja pret to tiek izvirzīta prasība sakarā ar vispārēju avāriju, kravas pārvadājuma līguma . neievērošanu, glābšanas darbiem, kuģu sadursmi vai ja ostai nodarīts kaitējums. Kuģa aizturēšana iespējama arī tad, ja osta izvirza prasības sakarā ar ostas būvju vai cita ostas īpašuma bojājumiem.

Tāda gadījuma kuģi var aizturēt tik ilgi, līdz kuģa vai kravas īpašnieks dod attiecīgas garantijas, ka zaudējumu atlīdzinās.

(7) Kuģa aizturēšana sakarā ar minētajām prasībām tiek veikta saskaņā ar 1952. gada Konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju. Par zaudējumiem, kas rodas nepamatotas kuģa aizturēšanas dēļ, atbild personas, pēc kuru pieprasījuma kuģis aizturēts.

(8) Ostas pārvaldes amatpersonām aizliegts iejaukties ostas kapteiņa rīcībā.

SESTĀ NODAĻA
UZŅĒMĒJDARBĪBA OSTĀ

18. pants. Uzņēmējdarbības noteikumi ostā

Uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu.

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi ir tikai valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

SEPTĪTĀ NODAĻA
OSTU ATTĪSTĪBAS FONDS

20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis

Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt ostu plānveidīgai attīstībai un to rekonstrukcijai paredzētos papildu līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas ostu konkurētspēju, kā arī Latvijas Republikas piedalīšanos starptautiskajās jūrniecības un zvejniecības organizācijās.

21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

Ostu attīstības fondā ieskaita finansu līdzekļus no:

1) ostas nodevu atskaitījumiem;

2) valsts asignējumiem;

3) mērķa ziedojumiem;

4) citiem ienākumiem.

22. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu izlietojums

Par ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu lemj Latvijas Ostu padome. Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa, kura nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4. pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.

3. Līdz 1996. gada 31. decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997. gada 31. decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.

4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994. gada 1. augustam.

5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994. gada 1. oktobrim nodod ostu pārvaldēm.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 12. jūlijā