Ministru kabineta noteikumi Nr. 127

Rīgā 1994. gada 10. maijā (prot. Nr. 25 2. §)

Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu

Izdoti saskaņā ar likuma «Par privatizācijas sertifikātiem» 16. pantu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Noteikumi par privatizācijas sertifikātu izmantošanu (tālāk tekstā — «noteikumi») nosaka:

1.1. uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, kuri ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā (tālāk tekstā — «juridiskās personas»), sertifikātu kontu (tālāk tekstā — «konts») atvēršanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā privatizācijas sertifikātus (tālāk tekstā — «sertifikāti») izmanto darījumos;

1.3. sertifikātu izmantošanas kārtību privatizācijas procesā.

2. Banku iestādes saskaņo ar Ekonomikas ministriju iekšējos noteikumus (instrukcijas), kuri reglamentē kontu atvēršanu, darījumus ar sertifikātiem un ar tiem saistīto pakalpojumu tarifus.

3. Starpniecības uzņēmumu, kopīgo ieguldījumu fondu un pensiju fondu uzņēmējdarbība tiek licencēta.

II. Juridisko personu sertifikātu konti

4. Juridiskās personas ir tiesīgas atvērt:

4.1. sertifikātu uzkrāšanas kontus;

4.2. sertifikātu tirdzniecības kontus;

4.3. sertifikātu speciālos kontus;

4.4. sertifikātu ieguldījumu kontus.

Katram no šiem kontiem var tikt atvērti apakškonti.

5. Sertifikātu uzkrāšanas kontu (tālāk tekstā — «uzkrāšanas konts») katram privatizējamam valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma objektam, kura privatizācijā paredzēts izmantot sertifikātus, atver privatizācijas komisija vai Privatizācijas aģentūra (tālāk tekstā — «privatizāciju veicošā institūcija»).

6. Uzkrāšanas konti jāatver pirms pirkuma (nomas ar izpirkumu) līguma parakstīšanas. Ja pirkuma (nomas ar izpirkumu) līgums ir noslēgts pirms šo noteikumu pieņemšanas, uzkrāšanas konts jāatver un tā numurs jāpaziņo pircējam (nomniekam) viena mēneša laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

7. Uzkrāšanas kontos ieskaitītos sertifikātus nevar pārskaitīt uz citiem kontiem. Ja tiek lauzts pirkuma (nomas ar izpirkumu) līgums, kontā ieskaitītie sertifikāti vai to daļa var tikt pārskaitīti atpakaļ uz kontu, no kura tie tika ieskaitīti uzkrāšanas kontā.

8. Kad visi pirkuma (nomas ar izpirkumu) līgumā paredzētie sertifikāti ir pārskaitīti uzkrāšanas kontā, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par uzkrāšanas konta vai attiecīgā apakškonta slēgšanu un tajā pārskaitīto sertifikātu dzēšanu un rakstiski paziņo par to bankai, kurā ir atvērts uzkrāšanas konts.

9. Sertifikātu tirdzniecības kontus (tālāk tekstā — «tirdzniecības konti») atver starpniecības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ja tie ir saņēmuši licenci uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū. Kontu numurus banka atzīmē uz licences otras puses. Tirdzniecības kontā ieskaitītos sertifikātus nevar pārskaitīt uzkrāšanas kontā.

Konta izmantošanu aptur vai izbeidz ar licencēšanas komisijas lēmumu un citos likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos.

10. Sertifikātu speciālo kontu (tālāk tekstā — «speciālais konts») atver nekustamā īpašuma pārdevēji (uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības), kuru pamatkapitālā nav valsts īpašuma vai pašvaldību īpašuma.

11. Banku iestādes atver speciālo kontu nekustamā īpašuma pārdevējam uz viņa vārda, ja tas bankā ir iesniedzis:

11.1. attiecīgi apliecināta pirkuma līguma norakstu;

11.2. reģistrācijas apliecības norakstu;

11.3. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu statūtu izrakstu, kurš ietver dalībnieku sarakstu, vai dalībnieku sarakstu (izrakstu no akcionāru reģistra u. c.).

12. Speciālajā kontā no nekustamā īpašuma pircēja konta var ieskaitīt tikai pirkuma līgumā noteikto sertifikātu skaitu.

13. Banka ieraksta speciālā konta dokumentos pirkuma līgumam atbilstošo sertifikātu skaitu un pircēja konta numuru. Ja juridiskā persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus, tad katram darījumam atver atsevišķu apakškontu.

14. Speciālajā konta esošos sertifikātus var pārskaitīt citos kontos tikai tad, ja nekustamais īpašums reģistrēts uz pircēja vārda,.

15. Speciālo kontu slēdz pēc tam, kad ir izlietots pirkuma cenai atbilstošais sertifikātu skaits.

16. Sertifikātu ieguldījumu kontus (tālāk tekstā — «ieguldījumu konti») atver kopīgo ieguldījumu fondiem vai pensiju fondiem, kuros tiek ieguldīti sertifikāti, vai uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitālu palielina, izmantojot sertifikātus.

17. Palielinot statūtsabiedrības pamatkapitālu, ieguldījumu konta atvēršanai bankā jāiesniedz:

17.1. statūtsabiedrības pilnvarotas amatpersonas apliecināts pilnsapulces protokola un pamatkapitāla palielināšanas noteikumu noraksts, kurš ietver lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu, izmantojot esošo dalībnieku sertifikātus, tekstu;

17.2. pilns esošo dalībnieku saraksts, norādot katra dalībnieka ieguldījumu sertifikātos pamatkapitāla palielināšanai un personas kodu vai uzņēmuma reģistrācijas apliecības numuru, kuru ir parakstījuši visi dalībnieki vai to pilnvaroti pārstāvji, kuru parakstus apliecinājusi statūtsabiedrības pilnvarota amatpersona;

17.3. reģistrācijas apliecības noraksts;

17.4. iesniegums konta atvēršanai.

18. Banka ieraksta ieguldījumu konta dokumentos ieskaitāmo sertifikātu kopējo skaitu un pamatkapitāla palielinājuma vērtību latos, bet katram dalībniekam atver savu apakškontu, kurā norāda iemaksājamo sertifikātu skaitu, personas kodu vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecības numuru.

19. Veidojot kopējo ieguldījumu fondu vai pensiju fondu, ieguldījumu kontu atver, ja bankā ir iesniegti:

19.1. iesniegums konta atvēršanai;

19.2. licences noraksts.

20. Juridisko personu sertifikātu kontu numuru piešķiršanas kārtību nosaka Ekonomikas ministrija.

21. Par katra sertifikātu konta atvēršanu bankas iestāde iekasē Ministru kabineta noteikto maksu

III. Darījumi ar sertifikātiem

22. Tiesības izlietot sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizācijā nodod citai personai, tikai pārskaitot sertifikātus uz šīs personas kontu.

23. Ja līgumus slēdz par darījumiem ar sertifikātiem, tad tie ir jānoformē rakstiski.

24. Sertifikātu ieķīlājuma līgumu banka ieraksta ķīlas devēja konta dokumentos, norādot ieķīlāto sertifikātu skaitu un ķīlas ņēmēju, un ieķīlāto sertifikātu skaitu ieraksta ķīlas devēja sertifikātu grāmatiņā.

25. Katrs sertifikātu īpašnieks var saņemt no bankas garantijas rakstu, ar kuru tiek nodrošināts prasījums pārskaitīt trešajai personai sertifikātu īpašnieka kontā esošos sertifikātus.

IV. Sertifikātu ieguldījumi uzņēmējsabiedrības

26. Sertifikātu īpašnieku tiesības apvienoties uzņēmējsabiedrībās privatizējamo objektu pirkšanai un apsaimniekošanai tiek realizētas, uzņēmējsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem, daļu un paju īpašniekiem) nomaksājot šo sabiedrību pamatkapitāla palielinājumu ar sertifikātiem vai mantu, kas ir iegādāta par sertifikātiem.

27. Individuālie uzņēmumi savā uzņēmējdarbībā izmanto individuālā uzņēmēja kontu pēc tam, kad bankā ir iesniegts uzņēmuma reģistrācijas apliecības noraksts un piešķirts attiecīgs konta numurs.

28. Ja ir pieņemts lēmums pamatkapitālu nomaksāt ar mantu, kura iegūta par esošo dalībnieku sertifikātiem, uzņēmējsabiedrības dalībnieki slēdz speciālā pilnvarojuma līgumu ar savu uzņēmējsabiedrību. Atbilstoši šim līgumam uzņēmējsabiedrība ar ieguldījumu kontā ieskaitītajiem dalībnieku sertifikātiem savā vārdā nomaksā privatizējamā īpašuma pirkumu.

29. Šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētais dalībnieku saraksts vienlaikus ir 28. punktā minētais pilnvarojums.

30. Uzņēmējsabiedrība savā vārdā ar tās kontā esošajiem sertifikātiem var nomaksāt privatizējamo īpašumu, ja:

30.1. kontā ieskaitīti visi pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamie sertifikāti;

30.2. saņemts privatizāciju veicošās institūcijas paziņojums par objekta pārdošanu šai uzņēmējsabiedrībai, kurā ir norādīta pārdošanas cena un ar sertifikātiem maksājamā daļa.

31. Ieguldījumu kontu var izmantot atkārtotai pamatkapitāla palielināšanai, ja bankā iesniegti un konta dokumentiem pievienoti statūtsabiedrības statūtu grozījumu un citu dokumentu noraksti ar Uzņēmumu reģistra atzīmi par reģistrāciju, kurā ir atspoguļota pamatkapitāla palielināšana ar mantu, kura iegādāta par sertifikātiem.

32. Pārskaitot sertifikātus ieguldījumu kontā, pārveduma uzdevumā ir jānorāda ieguldījumu konta numurs un darījuma veids (ieguldījums vai pārdošana).

Nopirktos sertifikātus ieskaita atsevišķā apakškontā.

33. Valsts nodeva par sertifikātu pārskaitīšanu ieguldījumu konta dalībnieku apakškontos nav jāmaksā.

V. Sertifikātu pārdošana, pirkšana un dāvināšana

34. Valsts nodeva par sertifikātu pārdošanu (dāvināšanu) jāsamaksā pirms sertifikātu pārveduma citā kontā, norādot maksājuma kvītī tā konta numuru, no kura sertifikāti tiek pārskaitīt. Šī nodeva nav jāmaksā, pārdodot (dāvinot) sertifikātus personām, kuras ir pirmās un otrās pakāpes radniecības vai svainības attiecībās ar sertifikātu īpašnieku, ja tās ir iesniegušas bankā radniecību (svainību) apliecinošu dokumentu apliecinātus norakstus, kā ari starpniecības uzņēmumiem, ja tiek pārskaitīti sertifikāti no tirdzniecības konta citos kontos.

35. Sertifikātu īpašnieki, kuri emigrē vai repatriējas no Latvijas, tiek atbrīvoti no valsts nodevas par sertifikātu pārdošanu (dāvināšanu), ja iesniedz bankas iestādei Pilsonības un imigrācijas departamenta izsniegto uzziņu par izbraukšanu no Latvijas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā valstī un uzrāda attiecīgu atzīmi personas dokumentā (pasē u.c.). Banka pievieno uzziņu konta dokumentiem un ieraksta tajos personas dokumenta numuru un personas izrakstīšanas laiku no pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā.

36. Sertifikātus ir tiesīgas pirkt tikai tās personas, kurām ir atvērts privatizācijas konts.

37. Lai realizētu sertifikātu pārdošanu (dāvināšanu), pārdevējam (dāvinātājam) jāiesniedz sertifikātu pārveduma uzdevums bankas iestādē, kurā atvērts pārdevēja (dāvinātāja) privatizācijas konts. Pārveduma uzdevumā jānorāda konta numurs, uz kuru jāpārskaita norādītais sertifikātu skaits, un darījuma veids (pārdošana vai dāvināšana). Ja pircējs un pārdevējs vienojas par šo noteikumu 40. punktā paredzēto bankas komisijas tirdzniecības pakalpojumu izmantošanu, tad pārveduma uzdevumā jānorāda arī nolīgtā naudas summa, kuru paredzēts iemaksāt bankā, un maksājuma termiņš.

38. Sertifikātu pārdošana notiek:

38.1. ar tās bankas iestādes starpniecību, kurā atvērts pārdevēja privatizācijas konts;

38.2. izmantojot biržas vai starpniecības uzņēmuma palīdzību.

39. Sertifikātus var dāvināt tikai tām fiziskajām personām, kurām jau ir atvērti privatizācijas konti.

40. Sertifikātu komisijas tirdzniecību veic bankas iestāde, kurā ir atvērts sertifikātu pārdevēja konts. Sertifikātu pircējs iemaksā bankas iestādes kasē nolīgto pirkuma maksu un noteikto valsts nodevu, kura atbilst pērkamo sertifikātu nominālvērtībai maksājuma dienā, vai uzrāda attiecīgu kvīti, bankas iestādes noteikto komisijas maksu un maksu par sertifikātu pārveduma operāciju. Pārdevējs saņem nolīgto pirkuma maksu no bankas kases, iesniedzot sertifikātu pārveduma uzdevumu.

41. Juridiska persona — ieguldījumu konta īpašnieks — iegūst tiesības pirkt sertifikātus un izmantot ieguldījumu kontu tāpat kā fiziskās personas, ja šāds konts ir atvērts kopīgo ieguldījumu fondam vai pensiju fondam vai bankai ir iesniegti dokumentu noraksti ar Uzņēmumu reģistra atzīmi par tāda apmaksātā pamatkapitāla reģistrāciju, kurā:

41.1. atbilstoši statūtiem vismaz puse no pamatkapitāla nomaksāta ar mantu, kura iegādāta par šīs uzņēmējsabiedrības ieguldījumu kontā ieskaitītajiem sertifikātiem;

41.2. nav valsts vai pašvaldību īpašuma.

42. Bankas iestādei, kurā atvērts fiziskās personas privatizācijas konts, aizliegts pieņemt izpildei sertifikātu īpašnieku vai tā pilnvarnieka pārveduma uzdevumu par sertifikātu pārdošanu vai dāvināšanu, izņemot sertifikātu pievienošanu, ja banka konstatē, ka šī pārveduma apmērs viens pats vai kopsummā ar iepriekšējiem pārvedumiem vairāk nekā divkārt pārsniedz kopējo piešķirto, mantoto un pirmās un otrās pakāpes radinieku vai svaiņu pievienoto sertifikātu skaitu.

VI. Sertifikātu izmantošana privatizācija

43. Norēķinus ar sertifikātiem par privatizējamo valsts īpašumu vai pašvaldību īpašumu izdara, iesniedzot pārveduma uzdevumu bankas iestādei par sertifikātu pārskaitīšanu no privatizācijas subjekta konta uz privatizāciju veicošās institūcijas atvērto uzkrāšanas kontu.

44. Privatizāciju veicošā institūcija kontrolē sertifikātu maksātāja atbilstību privatizācijas subjektam, salīdzinot pircēja privatizācijas konta vai sertifikātu konta numuru ar tā konta numuru, no kura ir pārskaitīti sertifikāti.

45. Ja uzkrāšanas kontā ir ieskaitīti sertifikāti, kuri nepieder privatizācijas subjektam, privatizāciju veicošajai institūcijai piecu darbadienu laikā ir jāpaziņo viņam un bankai par šo kļūdu un bankai tie ir jāpārskaita atpakaļ piecu darbadienu laikā pēc bankas pakalpojuma nomaksas. Par bankas pakalpojumu nav jāmaksā, ja sertifikāti ir nepareizi pārskaitīti bankas vainas dēļ.

46. Izmantojot sertifikātus kā maksāšanas līdzekli privatizācijā, pirmā maksājuma termiņu nosaka privatizāciju veicošā institūcija. Tas nedrīkst būt mazāks par vienu mēnesi un lielāks par trim mēnešiem.

47. Par pirmā maksājuma termiņa atlikšanu privatizācijas subjekta vainas dēļ tam jāsamaksā naudā 1,0% mēnesī no nenomaksātas summas.

Kavējuma procenti nav jāmaksā par laikposmu, par kuru ir nokavēta uzkrāšanas konta atvēršana.

48. Maksājumi sertifikātos par privatizējamajiem valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma objektiem notiek saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar privatizāciju veicošo institūciju.

49. Privatizācijas subjektam ir tiesības aizstāt drošības naudas (rokasnaudas) iemaksu ar šo noteikumu 25. punktā minēto bankas garantijas rakstu par sertifikātu maksājumu 10% apmērā no pirkuma maksas.

Ja drošības nauda tiek zaudēta, privatizāciju veicošā institūcija visus bankas garantijas rakstā norādītos sertifikātus pārdod.

50. Pērkot privatizējamo valsts īpašumu un pašvaldību īpašumu par sertifikātiem, objekta privatizācijas izdevumi normatīvajos aktos noteiktajā apmērā ir jānomaksā naudā. Privatizāciju veicošā institūcija šos izdevumus aprēķina no kopējās maksājumu summas. Naudas izteiksmē noteikto maksājumu summu, no kuras ir atskaitīti privatizācijas izdevumi un skaidrā naudā maksājamā surnma, pārrēķina sertifikātos atbilstoši to nominālvērtībai maksājuma brīdī.

VII. Akciju pirkšana par privatizācijas sertifikātiem

51. Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību akciju pirkšana šo akciju sabiedrību privatizācijas gadījumā, izmantojot sertifikātus, notiek, izsludinot atklātu akciju piedāvājumu (parakstīšanos) vai pārdodot akciju paketes izsolēs vai biržā, kā arī ar citu pārdošanas paņēmienu, ko nosaka privatizāciju veicošā institūcija.

52. Atklātais akciju piedāvājums (parakstīšanās) ir publiski jāizsludina, norādot tā nobeiguma termiņu, kas nevar būt mazāks par vienu mēnesi no sludinājuma publicēšanas dienas, un parakstīšanās dienu skaitu nedēja — ne mazāku par trim dienām, ieskaitot sestdienu. Paziņojumā vienlaikus ar informāciju par privatizējamo objektu (uzņēmumu) jānorāda kopējais un privatizācijai paredzētais akciju skaits, parakstīšanās apmērs izsludinātajā laikposmā un katras akcijas nominālvērtība un pārdošanas cena. Katrā nākamajā parakstīšanās posmā jānorāda iepriekšējo parakstīšanās posmu rezultāti (piedāvāto un parakstīto akciju skaits un akcijas cena).

53. Ja objekta privatizācijas noteikumos ir noteikta akciju dala, kura privatizējama tikai akciju sabiedrības darbiniekiem par sertifikātiem, tad parakstīšanās uz šīm akcijām notiek mēneša laikā, bet tās rezultātu izvērtējums notiek kopā ar pārējo šajā posmā tikai par sertifikātiem pārdodamo akciju parakstīšanās rezultātu izvērtējumu.

54. Pašvaldību akciju sabiedrību pārdošanai par sertifikātiem rezervēto akciju atklātā piedāvājuma kārtību nosaka Ekonomikas ministrija.

VIII. Pārejas noteikumi

1. Līdz Ekonomikas ministrijas rīkojumam nav atļauta sertifikātu pārskaitīšana uz citiem kontiem, izņemot privatizācijas kontu apvienošanu un sertifikātu dāvināšanu pirmās un otrās pakāpes radiniekiem un svaiņiem.

2. Līdz 1994. gada 1. novembrim tiek pagarināti notecējušie izpirkuma maksājumu termiņi līdz šo noteikumu pieņemšanai noslēgtajiem līgumiem par valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma objektu pirkšanu vai nomu ar izpirkumu, ja šie maksājumi bija jāveic ar sertifikātiem.

3. Ekonomikas ministrijai līdz 1994. gada 1. augustam apstiprināt (saskaņot):

a) banku pakalpojumu tarifus operācijām ar sertifikātiem;

b) juridisko personu un speciālo kontu numuru piešķiršanas kārtību.

4. Grozīt Ministru Padomes 1990. gada 26. marta lēmumu Nr. 77 «Par valsts nodevas likmēm» (Ziņotājs, 1990, 17) un:

a) izteikt lēmuma 9. punktu un piezīmi šādā redakcijā: «9. Noteikt, ka par privatizācijas sertifikātu pārdošanu vai dāvināšanu, izņemot dāvinājumu personām, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības vai svainības attiecības ar sertifikātu īpašnieku, iekasējama valsts nodeva 0,2% apmērā no pārdoto vai dāvināto privatizācijas sertifikātu nominālvērtības summas. Valsts un citos pensiju fondos ieguldīto privatizācijas sertifikātu pārdošana tiek atbrīvota no valsts nodevas.

Piezīme. Personas, kuras emigrē vai repatriējas no Latvijas Republikas, par pārdotajiem vai dāvinātajiem privatizācijas sertifikātiem valsts nodevu nemaksā, ja tās ir iesniegušas bankā Pilsonības un imigrācijas lietu departamenta uzziņu par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvesvietu citā valstī.»;

b) papildināt lēmumu ar 11. punktu šādā redakcijā: «11. Valsts nodeva par uzņēmējdarbību privatizācijas sertifikātu tirgū ieskaitāma Latvijas Republikas valsts budžetā.»

5. Papildināt ar Ministru Padomes 1990. gada 26. marta lēmumu Nr. 77 «Par valsts nodevas likmēm» apstiprināto Valsts nodevas likmju 5. punktu ar s) apakšpunktu šādā redakcijā:

«s) valsts nodevas likme par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu sertifikātu tirdzniecības starpniecības uzņēmumiem (tirdzniecības starpniekiem) ir 300 latu.»

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Finansu ministrs U. OSIS