Ministru kabineta noteikumi Nr.128

(prot. Nr. 32 4. §)

Par valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā

Izdoti saskaņā ar «Likumu par ugunsdrošību», «Likumu par Latvijas Republikas Civilo aizsardzību»
un likumu «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu»

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Noteikumi par valsts pārvaldes un pašvaldību sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā (tālāk tekstā — «noteikumi») nosaka valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, juridisko un fizisko personu operatīvo sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā, ja šos ugunsgrēkus nespēj likvidēt Valsts meža dienesta spēki.

1.2. Šie noteikumi obligāti visām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un to teritorijā esošajām organizācijām, uzņēmumiem un iestādēm, ja izcēlušies meža ugunsgrēki, ir izsludināta ārkārtējā situācija vai teritorijā noteikts īpašs režīms sakarā ar meža ugunsgrēkiem.

1.3. Ārkārtējo situāciju vai īpašu režīmu rajona (virsmežniecības) mērogā izsludina un atsauc rajona pašvaldības vadītājs pēc Meža departamenta vai attiecīgā virsmežziņa rakstiska ierosinājuma. Ārkārtējo situāciju vai īpašu režīmu reģiona vai valsts mērogā izsludina Ministru prezidents pēc ārkārtējās situācijas valsts operatīvās komisijas vai Meža ^departamenta rakstiska ierosinājuma. Informācija par ārkārtējās situācijas vai īpaša režīma ieviešanu tiek publicēta masu informācijas līdzekļos.

1.4. Jebkura meža ugunsgrēka dzēšanas vadību uzņemas Valsts meža dienesta darbinieks. Visas meža ugunsgrēka dzēšanas darbos (tālāk tekstā — «dzēšanas darbi») iesaistītās personas, mehānismu vadītāji, dzēsēju brigādes vai posmi (neatkarīgi no to pakļautības) meža ugunsgrēka dzēšanas vietā pilda dzēšanas darbu vadītāja norādījumus. Dzēšanas darbu vadītājs ir atbildīgs par drošības tehnikas noteikumu ievērošanu savā sektorā.

1.5. Kārtību, kādā iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un fiziskajām personām no valsts budžeta kompensējami izdevumi sakarā ar piedalīšanos meža ugunsgrēku dzēšanā, nosaka Ministru kabinets.

1.6. Valsts meža dienesta darbinieku pienākums ir iepazīstināt Nacionālos bruņotos spēkus, policiju un citas meža ugunsgrēku

dzēšanas darbos iesaistāmas fiziskas personas ar vienkāršotiem meža ugunsgrēku dzēšanas paņēmieniem un drošības pasākumiem.

1.7. Valsts meža dienests nodrošina meža ugunsgrēka vietas un piebraucamo ceļu apzīmēšanu ar speciālām zīmēm.

1.8. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu tiek noteikta saskaņā ar likumdošanas aktiem.

2. Valsts meža dienesta un pašvaldību sadarbība meža ugunsgrēku dzēšanā

2.1. Līdz ugunsnedrošā laika posma sākumam (katru gadu to nosaka ar Valsts meža dienesta pavēli un izsludina visā republikas teritorijā) virsmežniecības iesniedz apstiprināšanai rajonu pašvaldībām ugunsdzēsības operatīvos plānus.

Pašvaldības kontrolē, lai darbaspēka un tehnikas iesaistīšana meža ugunsgrēka dzēšanā notiktu saskaņā ar šo plānu.

2.2. Ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā rajona (pilsētas) ārkārtējās situācijas operatīvā komisija uzņemas meža ugunsgrēka dzēšanas organizēšanu un koordinēšanu. Šim nolūkam izveido meža ugunsgrēka dzēšanas vadības štābu saskaņā ar apstiprināto shēmu.

Rajona ārkārtējās situācijas operatīvā komisija meža ugunsgrēku dzēšanas darbos iesaista ātrās reaģēšanas spēkus saskaņā ar ugunsdzēsības un civilās aizsardzības operatīvajiem plāniem.

Ātrās reaģēšanas spēki ir Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta (tālāk tekstā — «Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments») struktūrvienības, brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi, Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības, Zemessardze un neatliekamā medicīniskā palīdzība.

2.3. Ja nepieciešams, pašvaldības vadītājs prasa palīdzību Civilās aizsardzības centra direktoram vai Ārkārtējās situācijas valsts operatīvās komisijas priekšsēdētājam.

2.4. Rajona ārkārtējās situācijas operatīvā komisija kopīgi ar valsts meža dienestu pieņem lēmumu par sakaru nodibināšanu ugunsgrēka vietā atbilstoši iepriekš izstrādātai vienotai sakaru sistēmai, kurā tiek iesaistīti attiecīgo ministriju, Valsts meža dienesta, Aizsardzības spēku vai Zemessardzes radiosakaru līdzekli.

3. Valsts meža dienesta un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta sadarbība meža ugunsgrēku dzēšanā

3.1. Valsts (virsmežniecību) mežos Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienības sniedz palīdzību meža ugunsgrēku dzēšanā (ugunsgrēka attīstības ierobežošanā) pēc virsmežziņa,

mežsaimniecības inženiera vai virsmežniecības atbildīga dežuranta mutiska pieprasījuma, kad izsmeltas virsmežniecības meža ugunsdzēsības dienesta iespējas. Minēto personu sarakstu ar viņu dienesta un dzīvokļa tālruņa numuriem virsmežniecība katru gadu līdz ugunsnedrošajam laika posmam iesniedz attiecīgā rajona vai pilsētas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienībā. Šo struktūrvienību tālruņa numuriem savukārt jābūt virsmežniecībā, visās valsts mežniecībās, ugunsdzēsības stacijās un ugunsnovērošanas torņos.

3.2. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienības pakļaujas dzēšanas darbu vadītājam (Valsts meža dienestam) stratēģijas un taktikas jautājumos. Minētās struktūrvienības drīkst pārtraukt meža ugunsgrēka dzēšanu un atstāt ugunsgrēka vietas tikai ar dzēšanas darbu vadītāja atļauju vai operatīvas nepieciešamības gadījumā (avārija, ugunsgrēks apdzīvotā vietā u.c.), pirms tam brīdinot dzēšanas darbu vadītāju.

3.3. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienības meža ugunsgrēkus dzēš vietās, kur ir piebraucamie celi un nodrošinātas ūdensņemšanas vietas.

Valsts meža dienesta darbiniekam jānorāda tuvākā ūdensņemšanas vieta.

3.4. Valsts meža dienestam pakļauto virsmežniecību meža ugunsdzēsības dienests un tehnikā ārpus ugunsnedrošā laika posma tiek izmantoti ugunsgrēku dzēšanai pilsētās un apdzīvotās vietās saskaņā ar pašvaldību apstiprinātiem ugunsdzēsības garnizonu izbraukuma plāniem.

3.5. Ja dzēšanas darbu ilgums valsts mežos pārsniedz trīs stundas, Valsts meža dienestam jākompensē Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienībai meža ugunsgrēka dzēšanas izdevumi (degvielas, smērvielu un remonta izmaksas). Ja dzēšanas darbu ilgums pārsniedz sešas stundas, Valsts meža dienestam jāorganizē minētā departamenta struktūrvienības personālsastāva ēdināšana.

3.6. Operatīvos sakarus starp Meža departamentu, virsmežniecībām, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu un tā struktūrvienībām un citām valsts institūcijām uztur Meža departamenta atbildīgās amatpersonas, bet ārpus darba laika un brīvdienās — dežurants. Sarakstu ar šo personu tālruņa numuriem Meža departaments katru gadu pirms ugunsnedrošā laika posma izziņošanas nosūta visām valsts institūcijām, kuras paredzēts iesaistīt meža ugunsgrēka dzēšanā.

4. Satiksmes ministrijas uzņēmumu — Valdības sakaru centrs, SIA «Lattelekom», valsts a/s «Latvijas dzelzceļš» un valsts uzņēmuma «Latvijas gaisa satiksme» Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs — pienākumi meža ugunsgrēku dzēšanā

4.1. Valsts a/s «Latvijas dzelzceļš» ugunsdzēsības apakšvienības tiek iesaistītas meža ugunsgrēka dzēšanā un likvidēšanā šo apakšvienību apkalpošanas zonās, ja meža ugunsgrēks izcēlies no dzelzceļam piederošās joslas un Valsts meža dienests to nevar ierobežot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, un ja tiek apdraudēti lieli meža masīvi.

Valsts a/s «Latvijas dzelzceļš» ugunsdzēsības apakšvienības tiek iesaistītas meža ugunsgrēka dzēšanas darbos pēc rajona ārkārtējās situācijas operatīvās komisijas vai virsmežziņa mutiska pieprasījuma un saskaņošanas ar Meža departamenta un valsts a/s «Latvijas dzelzceļš» attiecīgajiem dienestiem. Lielu meža ugunsgrēku gadījumos valsts a/s «Latvijas dzelzceļš» ugunsdzēsības apakšvienības meža ugunsgrēka dzēšanas darbos iesaista ārkārtējās situācijas valsts operatīvā komisija.

4.2. Valsts a/s «Latvijas dzelzceļš» ugunsnedrošajā laika posmā ir pienākums regulāri informēt pasažierus par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

4.3. Saskaņā ar Nolikumu par Latvijas republikāniskās pastāvīgās ārkārtējās komisijas avāriju, katastrofu un stihisku nelaimju seku likvidācijai darbības nodrošināšanu ar speciāliem sakariem (apstiprināts 1992. gada 19.oktobrī) Valdības sakaru centrs nodrošina sakarus saskaņā ar ārkārtējās situācijas valsts operatīvās komisijas priekšsēdētāja pavēli:

4.3.1. Valdības sakaru centra dežurants (tālrunis 277524) pēc šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētās pavēles saņemšanas nekavējoties ziņo par to Valdības sakaru centra vadībai un nodrošina sakarus, izmantojot viņa rīcībā esošos tehniskos līdzekļus;

4.3.2. Valdības sakaru centram ārkārtējās situācijas valsts operatīvās komisijas darbības laikā ir tiesības sakaru izveidošanā iesaistīt SIA «Lattelekom» un citu valsts iestāžu un uzņēmumu sakaru sistēmas.

4.4. SIA «Lattelekom» pienākumi ir:

4.4.1. pēc virsmežniecības rakstiska pieprasījuma, ja ir tehniskās iespējas, ārpus kārtas iedalīt dienesta tālruņu numurus valsts mežniecību kantoros, mežziņu un mežsargu dzīvesvietās un ugunsnovērošanas torņos;

4.4.2. ugunsnedrošajā laika posmā nodrošināt sakaru nepārtrauktu un drošu darbību un pēc virsmežziņa vai valsts mežziņa mutiska pieprasījuma veikt sakaru līniju savlaicīgu remontu un apkalpošanu.

4.5. Ja nepieciešams, meža ugunsgrēku izlūkošanai un darbu koordinācijai var izmantot aviācijas pakalpojumus par samaksu un pasūtīt tos valsts uzņēmuma «Latvijas gaisa satiksme» Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā (tālrunis 207428 no pīkst. 8.00—20.00, tālrunis 207470 no pīkst. 20.00—8.00).

Citu uzņēmumu pakalpojumu izmantošana meža ugunsgrēku izlūkošanai saskaņojama ar minēto koordinācijas centru.

5. Zemessardzes iesaistīšanas kārtība un pienākumi meža ugunsgrēku dzēšanā

5.1. Lielu meža ugunsgrēku dzēšanā Zemessardzes formējumi iesaistās pēc virsmežziņa vai valsts mežziņa mutiska pieprasījuma atbilstoši ar rajona zemessargu bataljona komandieri saskaņotiem un rajona pašvaldības apstiprinātiem meža ugunsdzēsības operatīvajiem plāniem.

5.2. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas Zemessardzes formējumi iesaistās Jūrmalas virsmežniecības, bet Centra un Ziemeļu rajona un Vidzemes un Latgales priekšpilsētas Zemessardzes formējumi — Inčukalna virsmežniecības teritorija esošo ugunsgrēku dzēšanā. Šie Zemessardzes formējumi meža ugunsgrēku dzēšanā iesaistās pēc Meža departamenta mutiska pieprasījuma un savstarpējas vienošanās ar Zemessardzes štābu.

53. Pēc ārkārtējās situācijas operatīvās komisijas rakstiska pieprasījuma Zemessardze kopīgi ar Valsts meža dienestu ārkārtējā situācijā rajonos organizē mobilas patruļas, lai novērstu ļaunprātīgus meža aizdedzināšanas gadījumus un ierobežotu iedzīvotāju iebraukšanu un uzturēšanos mežos, un slēdz apmeklēšanai atsevišķus meža masīvus.

5.4. Virsmežniecības iesniedz rajonu zemessargu bataljonu komandieriem Valsts meža dienesta darbinieku sakaru sistēmas shēmu un meža platību shēmas, kurās norādīti paaugstinātas ugunsbīstamības meža iecirkņi.

6. Aizsardzības spēku iesaistīšanas kartība meža ugunsgrēku dzēšanā

Aizsardzības spēki tiek iesaistīti meža ugunsgrēku dzēšanā pēc Ministru prezidenta rakstiska rīkojuma. Ja nepieciešams, atsevišķas Aizsardzības spēku apakšvienības meža ugunsgrēku dzēšana iesaistās operatīvi pēc Meža departamenta mutiska pieprasījuma un vienošanās ar Aizsardzības spēku Štābu. Meža departaments saskaņo ar Aizsardzības spēku Štābu cilvēku skaitu, viņu ierašanās vietu un laiku un norada atbildīgo Valsts meža dienesta amatpersonu, kura sagaidīs un iesaistīs viņus dzēšanas darbos. Meža ugunsgrēku dzēšanas vietu drīkst atstāt pēc saskaņošanas ar dzēšanas darbu vadītāju.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Ģ. LŪKINS

Rīgā 1994. gada 21. jūnijā

Apstiprināta ar Ministru kabineta 1994.gada 21.jūnija noteikumiem
nr.128 "Par valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā"

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Ģ. LŪKINS