Ministru kabineta noteikumi Nr. 129

Rīgā 1994. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 36 2. §)

Par pārtiku

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI

Akreditācija (atzīšana) — laboratorijas vai kādas citas sertifikācijas vai kontroles institūcijas darbības oficiāla atzīšana.

Apzīmēšana jeb marķēšana — pārtikas vai tās iesaiņojuma nodrošināšana ar produktu raksturojošiem datiem, kuri noteikti šajos noteikumos vai citos uz to pamata izdotajos noteikumos un sniedz patērētājam nepieciešamo informāciju.

Atbilstības sertifikācija — akreditētas trešās personas darbība, kuras mērķis ir apliecināt preces vai pakalpojuma atbilstību konkrēta normatīvi tehniskā dokumenta prasībām.

Atestācija — laboratorijas vai kādas citas sertifikācijas vai kontroles institūcijas darbības novērtēšana noteiktu pilnvaru piešķiršanai.

Iesaiņota jeb fasēta pārtika — zināms pārtikas daudzums, kas ir sagatavots atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, pārbaudīts, izmērīts vai nosvērts un iesaiņots slēgtā marķētā iesaiņojumā, un sagatavots izplatīšanai.

Kaitīgais piesārņojums — jebkura viela vai veidojums, arī bioloģisks, ķīmisks vai mehānisks, kura klātbūtne pārtikas produktā var pasliktināt tā kvalitāti un, lietojot šādu produktu, nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai.

Kvalitāte — pārtikas produkta īpašību kopums, kas nodrošina tā spēju apmierināt patērētāju vajadzības un izpaužas produkta ķīmiskajā sastāvā, fizikālajās īpašībās, izskatā, krāsā, smaržā, uzturvērtībā un nekaitīgumā cilvēka veselībai.

Obligātās kvalitātes prasības — prasību kopums, kuru ievērošana nodrošina produkta vai pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai.

Organoleptiskā (sensorā) izmeklēšana — ar cilvēka jutekļiem uztveramu pārtikas produktu sensoro īpašību (izskata, konsistences, smaržas, krāsas u. c.) novērtēšana.

Pārtika — viss, ko cilvēki lieto uzturā, tai skaitā pārtikas produkti, dzeramais ūdens, alkohols un citi dzērieni, košļājamā gumija, kā arī pārtikas piedevas un garšvielas, izņemot zāles, kuru apriti regulē likums «Par farmaceitisko darbību».

Pārtikas aprite — visas stadijas, ko iziet izplatīšanai paredzētais pārtikas produkts, — ieguve, sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iesaiņošana, uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, importēšana, eksportēšana, izplatīšana, ēdiena pagatavošana un citas stadijas līdz patērēšanai.

Pārtikas izplatīšana — pārtikas piedāvāšana, pārdošana (vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā), nodošana saskaņā ar līgumu, izdalīšana bez maksas.

Pārtikas denaturēšana — pārtikas produktu īpašību mainīšana, piejaucot pārtikas produktiem kādu grūti atdalāmu vielu un līdz ar to padarot tos nederīgus uzturam.

Pārtikas uzņēmums — fiziska un juridiska persona, kas patstāvīgi darbojas kādā no pārtikas aprites posmiem.

Patērētājs — persona, kas pārtiku izlieto personīgām vajadzībām un/vai cita pārtikas produkta izgatavošanai

Sertifikāts — valsts pilnvarotas un akreditētas institūcijas apstiprinājums, ka prece vai pakalpojums atbilst standarta vai konkrēta normatīvi tehniskā dokumenta prasībām.

Normatīvi tehniskie dokumenti — noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, Latvijas Republikas teritorijā par nacionālajiem standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) standarti, celtniecības normas un noteikumi, tehniskie noteikumi un apraksti, receptūra, kā arī cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības realizējamās produkcijas un pakalpojumu kvalitātei, drošumam un citiem rādītājiem.

Telpas pārtikai — telpas vai citas platības ēkās vai transporta līdzek|os, kuras paredzētas izmantošanai pārtikas apritē, arī palīgtelpas personiskās higiēnas normu nodrošināšanai.

Pirmā nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. Šie noteikumi regulē pārtikas aprites kārtību, pārtikas produktu kvalitātes valsts uzraudzību un kontroli, kā arī nosaka atbildību par šo noteikumu un uz to pamata izdoto tiesību aktu pārkāpumiem.

2. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas, nekaitīgas un pilnvērtīgas pārtikas apriti.

3. Šie noteikumi attiecas uz visu veidu pārtiku, kas iegūta vai pašražota, vai importēta un paredzēta izplatīšanai.

4. Ierobežojumus pārtikas produktu reklāmai, kā arī kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas pārtikas produktu reklāmai masu informācijas līdzekļos, nosaka atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.

Otrā nodaļa
Pārtikas valsts uzraudzība

5. Pārtikas valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgas, kvalitatīvas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī saskaņā ar likumiem, šiem noteikumiem un citiem noteikumiem kontrolēt un, ja nepieciešams, sodīt vai citādi ietekmēt pārtikas uzņēmumus.

6. Pārtikas aprites valsts politiku izstrādā un īsteno Ministru kabineta izveidots Latvijas Pārtikas centrs, kas atrodas Labklājības ministrijas pakļautībā.

7. Latvijas Pārtikas centru vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ieteikuma.

8. Latvijas Pārtikas centrs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Latvijas Pārtikas centra galvenie darbības virzieni ir:

1) organizēt un koordinēt šajos Noteikumos noteikto pārtikas valsts uzraudzību, kā arī Pārtikas padomes izstrādāto priekšlikumu un programmu izskatīšanu;

2) organizēt šo Noteikumu izpildei nepieciešamo tiesību aktu projektu un pārtikas valsts obligāto kvalitātes prasību standartu projektu izstrādi;

3) apkopot un publicēt informāciju par pārtikas kvalitātes jautājumiem;

4) izskaidrot ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem pārtikas apriti reglamentējošos noteikumus, kā arī šajā jomā sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem;

5) nodrošināt un realizēt starptautisko sadarbību pārtikas kvalitātes jautājumu risināšanā;

6) apstiprināt oficiālās pārtikas ekspertīzes un citu pārbaužu laboratoriskās metodes, izstrādāt vai aprobēt jaunas pārbaužu metodes;

7) novērtēt un apstiprināt Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos pārtikas produktu un to pārstrādes tehniskos noteikumus, standartus un citus pārtikas apriti regulējošos aktus piemērošanai Latvijas Republikā;

8) veikt pārtikas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ekspertīzi sertificēšanai Nacionālajā sistēmā akreditētā institūcijā;

9) veikt ar pārtikas produktu kontroli saistīto laboratoriju ekspertīzi akreditācijai Nacionālajā akreditācijas sistēmā, organizēt laboratoriju speciālistu apmācību un darbības kontroli;

10) veikt ar pārtikas izpēti un kvalitātes novērtēšanu (ekspertīzi) saistītos laboratoriskos izmeklējumus.

9. Latvijas Pārtikas centru finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

10. Lai izstrādātu pārtikas uzraudzības koncepciju un koordinētu tās realizāciju, Ministru kabinets izveido Pārtikas padomi, kurai ir Latvijas Pārtikas centra padomdevējas funkcijas.

11. Pārtikas padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu padomes nolikumu.

12. Pārtikas padomes skaitlisko sastāvu un pārstāvju skaitu no valsts un pašvaldību institūcijām, zinātnes, ražotāju, tirgotāju, patērētāju un sabiedriskajām organizācijām nosaka Pārtikas padomes nolikums. Pārtikas padomes sastāvā noteikti ietilpst Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas un Valsts veterinārā departamenta pārstāvji.

13. Pārtikas valsts kontroli un uzraudzību veic amatpersonas, kuras pārstāv šādas institūcijas:

1) Vides veselības dienesta kontroles institūciju;

2) Valsts ieņēmumu dienesta finansu inspekciju;

3) Vides aizsardzības inspekciju;

4) Valsts veterinārā dienesta institūciju;

5) Zemkopības ministrijas pārtikas produktu kvalitātes valsts inspekciju;

6) Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteju.

To tiesības un pienākumus nosaka un kompetences norobežo Ministru kabineta apstiprināti noteikumi, kas izstrādāti atbilstoši šiem noteikumiem, likumam «Par patērētāju tiesību aizsardzību», likumam «Par veterinārmedicīnu» un citiem normatīvajiem aktiem.

14. Šo noteikumu 13. punktā minēto institūciju amatpersonas, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesīgas:

1) apmeklēt pārtikas uzņēmumus, lai veiktu pārtikas valsts uzraudzību;

2) pieprasīt uzraudzības un kontroles veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) pārtikas uzraudzības nolūkā veikt izpēti pārtikas uzņēmumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un apjomā ņemt pārtikas paraugus laboratoriskai izmeklēšanai;

4) saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas uzņēmuma vai tā attiecīgās struktūrvienības darbu vai aizturēt produkciju, ja radušās aizdomas par tās bīstamību cilvēka veselībai;

5) aizliegt jebkuru pārtikas produktu, arī importēto pārtikas produktu, izplatīšanu vai denaturēt šos produktus, ja ar organoleptisko (sensoro) izmeklēšanu konstatēts, ka tie ir bojāti vai arī tie neatbilst standartiem vai tehnisko noteikumu prasībām, vai arī pierādīts, ka tie ir kaitīgi cilvēka veselībai vai bīstami dzīvībai;

6) konfiscēt pārtikas produktus, ja tie ir kaitīgi cilvēka veselībai vai bīstami dzīvībai, vai tiek nelegāli izplatīti;

7) saskaņa ar speķa esošajiem likumdošanas aktiem administratīvi sodīt par pārtikas aprites noteikumu pārkāpumiem, nepieciešamības gadījumā sagatavot prokuratūrai materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības.

15. Šo noteikumu 13. punktā minēto institūciju amatpersonas par savas rīcības un lēmumu tiesiskumu atbild likumā noteiktajā kārtībā.

Trešā nodaļa
Pārtika un tās aprite

16. Latvijas Republika atļauts ražot un/vai izplatīt vienīgi tādu pārtiku, kas atbilst obligātajām kvalitātes prasībām.

17. Pārtikas produktu obligātās kvalitātes prasības un to pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

18. Pārtikas atbilstības sertificēšanu veic Nacionālajā sistēmā akreditētas vai pilnvarotas struktūrvienības — sertifikācijas iestādes, kuru tīklu valstī veido Nacionālais pārtikas sertifikācijas centrs.

19. Nacionālais pārtikas sertifikācijas centrs tiek dibināts un darbojas, pamatojoties uz atsevišķiem Ministru kabineta tiesību aktiem.

20. Pārtikas starptautisko atbilstības sertificēšanu var veikt starptautiski atzītas institūcijas. Ārvalstīs sertificētas pārtikas izplatīšana Latvijas Republikā atļauta pēc Nacionālajā pārtikas sertifikācijas centrā saskaņota un apstiprināta sertifikātu un sertifikācijas zīmju paraugu saraksta.

21. Maksu par normatīvi tehnisko noteikumu izskatīšanu un ap stiprināšanu, kā arī pārtikas sertificēšanu sedz persona, kura vēlas iegūt sertifikātu (pieteicējs).

22. Pārtikas sertifikācijas iestādes sertifikātus izsniedz, pamatojoties uz Nacionālajā sistēmā akreditētu vai pilnvarotu testēšanas laboratoriju pārbaudes rezultātiem.

23. Nacionālajā sistēmā akreditētās vai pilnvarotās laboratorijas, veicot pārtikas produktu kvalitātes ekspertīzi, darbojas kā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), un tās var uzsākt darbību tikai pēc licences (speciālas atļaujas) saņemšanas Nacionālajā pārtikas sertifikācijas centrā.

24. Pārtikas apritē jānodrošina pārtikas produktu kvalitātes saglabāšana un jāizslēdz jebkāda iespēja tos piesārņot vai padarīt nederīgus cilvēka patēriņam.

25. Pārtikai atļauts pievienot tikai tādas piedevas un tādos daudzumos, kādus konkrētam pārtikas produktam vai produktu grupai pēc Ministru kabineta pilnvarojuma noteicis Latvijas Pārtikas centrs.

26. Kaitīgais piesārņojums pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos daudzumus, kurus pēc Ministru kabineta pilnvarojuma noteicis Latvijas Pārtikas centrs.

27. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritei vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst dzeramā ūdens valsts standartam, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kad pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī jūras ūdeni.

28. Ministru kabineta noteikumi regulē higiēniskās un nekaitīguma prasības attiecībā uz pārtikas apritē izmantojamām:

1) telpām, tehnoloģiskajām iekārtām, inventāru, arī virtuves traukiem un materiāliem, taru, iesaiņojumu;

2) pārtikas pārvadāšanas transporta līdzekļiem;

3) mazgāšanas līdzekļiem, sintētiskajiem materiāliem, dezinfekcijas un citiem līdzekļiem.

29. Pārtikas apritē aizliegts pielietot radiācijas sterilizāciju, izņemot gadījumus, ja tās pielietošanai saņemta Latvijas Pārtikas centra izsniegta atļauja.

Ceturtā nodaļa
Pārtikas apzīmēšana jeb marķēšana

30. Latvijas Republikā izplatāmajiem pārtikas produktiem jābūt marķētiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām.

31. Latvijas Republikā ražoto pārtikas produktu marķējuma informācijai jābūt valsts valodā, viegli saskatāmai, skaidri saprotamai, tai objektīvi jāatspoguļo produkta kvalitāte un citi rādītāji. Papildus informācijai valsts valodā informācija var būt arī svešvalodās.

32. Ja Latvijā tiek fasēti importētie pārtikas produkti, tad marķējumā jānorāda ražotājvalsts, firma un izgatavošanas datums.

33. Atsevišķām patērētāju grupām paredzētajiem pārtikas produktiem papildus noteiktajam marķējumam atļauts lietot no pārējās . pārtikas produkcijas atšķirīgus apzīmējumus (ekoloģiski labvēlīga pārtika, uzturs zīdaiņiem, diabētiķiem, dzīvniekiem u. c.) atbilstoši '' Ministru kabineta noteikumiem.

34. Marķējumā un reklāmā aizliegts izmantot informāciju, kura pārtikas produktam piedēvē īpašības, kuras nav zinātniski pamatotas.

35. Par marķējuma atbilstību patiesajiem pārtikas produktu rādītājiem un fasējuma saturam ir atbildīgs uzņēmums, kurš pārtikas produktus fasējis. Ievedot (importējot) fasētus pārtikas produktus, par marķējuma atbilstību saturam ir atbildīgs pārtikas eksportētājs un importētājs.

Piektā nodaļa
Pārtikas uzņēmumi

36. Pārtikas apritē var iesaistīties tikai tādi pārtikas uzņēmumi, kas atbilst šo noteikumu, likuma «Par uzņēmējdarbību», likuma «Par veterinārmedicīnu», likuma «Par patērētāju tiesību aizsardzību» un Ministru kabineta noteikumu prasībām.

37. Pārtikas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertificēšanu pēc attiecīgā uzņēmuma pieteikuma veic Nacionālajā sistēmā akreditētas institūcijas kvalitātes sistēmu sertifikācijai.

38. Pārtikas uzņēmuma kvalitātes nodrošināšanas sistēmas starptautisko sertificēšanu veic starptautiski atzītas institūcijas pēc uzņēmuma pieteikuma.

39. Izdevumus, kas saistīti ar sertificēšanu, veterināro apliecību un citu kvalitāti apliecinošo dokumentu iegūšanu, sedz pieteicējs, stājoties līgumattiecībās ar attiecīgo institūciju.

40. Pārtikas uzņēmums ir atbildīgs par izplatāmās pārtikas kvalitāti un atbilstību šiem noteikumiem un citiem Ministru kabineta noteikumiem.

41. Pārtikas uzņēmums ražošanas procesā nodrošina pārtikas produktu kvalitātes kontroli atbilstoši standartiem vai tehniskajiem noteikumiem un ir atbildīgs par saražotās pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu cilvēka veselībai neatkarīgi no tā, vai pilns ražošanas cikls noritējis uz vietas vai arī tajā bijušas iesaistītas citas fiziskās vai juridiskās personas.

42. Ar pārtikas apriti saistītu darbu var strādāt tikai tādas personas, kurām ir Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā veiktās medicīniskās pārbaudes pozitīvs atzinums. Katram pārtikas uzņēmuma darbiniekam, kas atrodas tiešā saskarē ar pārtiku dažādos tās aprites posmos, regulāri jāpārbauda veselība un jāievēro personīgās un pārtikas higiēnas prasības saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Par pārbaudes rezultātiem darbinieks saņem attiecīgu dokumentu.

Sestā nodaļa
Pārtikas imports, eksports un tranzīts

43. Latvijas Republikā atļauts ievest tikai tādus pārtikas produktus, kuri atbilst spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Ministru kabineta noteikumiem.

44. Aizliegts ievest izplatīšanai Latvijas Republikā tādus pārtikas produktus, kuriem nav likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto kvalitāti apliecinošo pavaddokumentu (ražotajā deklarācija vai atbilstības sertifikāts), vai ari kuru pavaddokumentos minētie kvalitātes rādītāji ir zemāki par Latvijas Republikā noteiktajām obligātajām kvalitātes prasībām.

45. Pārtikas produktu pavaddokumentos jābūt norādītām īpašumtiesībām uz ievedamajiem pārtikas produktiem, derīguma termiņam un citiem likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem datiem.

46. Valsts veterinārā dienesta, Vides veselības dienesta un Valsts augu aizsardzības inspekcijas inspektoriem savas kompetences ietvaros ir tiesības pilnīgi apskatīt kravu saskaņā ar muitas noteikumiem un kvalitātes pārbaudei ņemt paraugus no ievedamās pārtikas, bet aizdomu gadījumos — aizturēt pārtikas kravu līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai vai aizliegt pārtiku izmantot pārtikas apritē.

47. Importējamās (eksportējamās) pārtikas kravas īpašniekam pēc šo noteikumu 46. punktā minēto amatpersonu pieprasījuma jānodrošina apstākļi pārtikas kravas apskatei.

48. Izdevumus, kas saistīti ar pārtikas paraugu analīzēm un pārtikas uzglabāšanu uz robežas pārtikas kontroles laikā, sedz kravas īpašnieks.

49. Fasētus pārtikas produktus atļauts ievest izplatīšanai tikai oriģinālā un nebojātā iesaiņojumā.

50. Par pārtikas importu nav uzskatāma cilvēka personīga] izmantošanai domātā pārtika muitas likumdošanas aktos paredzētajā daudzumā. Ministru kabineta noteikumos var paredzēt pārtikas produktus, kurus aizliegts ievest kā personīgai lietošanai paredzēto pārtiku.

51. Pārtiku un tās komponentus atļauts eksportēt atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, starptautiskajiem līgumiem un importētājvalsts prasībām. Citos darījumos ar ārvalstīm šos noteikumus papildina Latvijas Republikas parakstītie starpvalstu nolīgumi.

52. Prasības pārtikas tranzītam cauri Latvijas Republikas teritorijai nosaka muitas darbību regulējošie likumdošanas akti.

Septītā nodaļa
Rīcība ar izplatīšanai nederīgu pārtiku

 

53. Pārtiku atzīst par izplatīšanai nederīgu, ja:

1) tai ir bojāšanās pazīmes, kas konstatētas ar organoleptisko» (sensoro) izmeklēšanu;

2) tai ir notecējis derīguma termiņš;

3) tā nav atbilstoši marķēta;

4) tai nav nepieciešamo pavaddokumentu (ražotāja deklarācija vai atbilstības sertifikāts);

5) tā neatbilst pārtikas obligātajām kvalitātes prasībām;

6) tā ir falsificēta;

7) to paredz Ministru kabineta noteikumi.

54. Izplatīšanai nederīgu pārtikas produktu turpmākās izmantošanas iespējas, ari pārstrādi citos produktos noteiktā tehnoloģiskā režīmā, kā arī iznīcināšanas kārtību, nosaka Labklājības ministrijas apstiprināta instrukcija, bet kārtību, kādā izplatīšanai nederīga pārtika tiek pārstrādāta lopbarībā, — Zemkopības ministrijas apstiprināta instrukcija. Izdevumus, kas ^saistīti ar izplatīšanai nederīgu pārtikas produktu pārstrādi vai iznīcināšanu, sedz attiecīgo pārtikas produktu īpašnieks.

Astotā nodaļa
Nobeiguma jautājums

55. Par šo noteikumu un ar to saistīto tiesību aktu pārkāpumiem iestājas disciplinārā, administratīvā un kriminālā atbildība likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas jautājums

Līdz Nacionālās akreditācijas sistēmas izveidošanai pārtikas kvalitātes ekspertīzes laboratorijas akreditē un pilnvaro Labklājības ministrijas izveidota Pārtikas ekspertīzes laboratoriju akreditācijas komisija saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātu nolikumu.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS