Ministru kabineta noteikumi Nr. 133

Rīgā 1994. gada 12.jūlijā (prot. Nr. 36 3. §)

Par valsts mantas atsavināšanas kārtību

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kartībā

Šie noteikumi nosaka valsts mantas atsavināšanas kārtību, ciktāl to neregulē likums «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju».

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Valsts manta — šo noteikumu izpratnē — atsevišķa nekustamā un kustamā manta, kura atrodas valsts īpašumā un ministriju, kā arī ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts iestāžu valdījumā.

Atsavināšana — valsts mantas pārdošana un bezatlīdzības nodošana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja rezultātā īpašuma tiesības pāriet no mantas atsavinātāja uz mantas ieguvēju.

Nosacītā cena — Privatizācijas aģentūras vai mantas novērtēšanas komisijas noteiktā valsts mantas sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā izsoles cena.

Pārdošana izsolē — priekšlikums fiziskai vai juridiskai personai, kas par atklāti pārdodamo valsts mantu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt pirkuma līgumu par minēto mantu.

Pārdošana par brīvu cenu — valsts mantas pārdošana par vienošanās cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu.

Konkurss — iespējamo pircēju priekšlikumu izskatīšana, izvēloties vispiemērotāko pircēju.

I daļa. Vispārīgie noteikumi

1. Šie noteikumi piemērojami, atsavinot ministriju, kā ari ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts iestāžu valdījumā esošo valsts mantu.

Šie noteikumi nav attiecināmi uz valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību valdījumā esošo nekustamo un kustamo mantu.

Kārtību, kādā piešķirams lietošanā vai privatizējams zemesgabals, uz kura atrodas atsavināšanai paredzētais valsts nekustamais īpašums, regulē citi likumdošanas akti.

2. Valsts mantu var atsavināt:

2.1. pārdodot izsolē;

2.2. pārdodot piedāvājumu konkursā;

2.3. pārdodot par brīvu cenu;

2.4. nododot bez atlīdzības šo noteikumu V daļā noteiktajā kārtībā.

3. Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt iestāde, kuras valdījumā šī manta atrodas vai kurai saskaņā ar šiem noteikumiem ir tiesības dot rīkojumu par valsts mantas atsavināšanu.

Ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošā iestāde priekšlikumu par tās valdījumā esošās mantas atsavināšanu iesniedz attiecīgajai ministrijai.

4. Rīkojumu par valsts nekustamās mantas atsavināšanu dod Ministru kabinets, kurš arī nosaka atsavināšanas veidu.

5. Rīkojumu par valsts kustamās mantas atsavināšanu dod attiecīgā ministrija, kura ari nosaka atsavināšanas veidu. Rīkojumu par kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības dod Ministru kabinets.

6. Ja rīkojumā par valsts mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids ir izrādījies nepiemērots, rīkojuma devējs var noteikt citu atsavināšanas veidu.

7. Atsavināšanai paredzētās nekustamās mantas novērtēšanu organizē Privatizācijas aģentūra.

Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē valsts iestāde, kuras valdījumā atrodas minētā kustamā manta. Mantas novērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina ministrs. Kustamās mantas novērtēšanā var pieaicināt un iesaistīt ekspertus (arī no Privatizācijas aģentūras).

Valsts mantas novērtēšana veicama saskaņā ar likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību».

II daļa. Pārdošana izsole

8. Sludinājumi par izsoli jāpublicē laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un vēl vismaz vienā Latvijas laikrakstā. Paziņojumi par izsoli jāizliek arī izsoles organizēšanas vieta, bet, ja izsole notiek lauku apvidū, — vietējās pašvaldības telpās.

Ja atsavināmās mantas nosacītā cena nepārsniedz Ls 500, sludinājumu par izsoli var publicēt tikai vienā laikrakstā.

9. Paziņojumos un sludinājumos jānorāda:

9.1. atsavināmās mantas nosaukums un tās atrašanās vieta;

9.2. kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

9.3. izsolāmās mantas apskates vieta un laiks;

9.4. izsoles vieta un laiks;

9.5. mantas nosacītā cena un nodrošinājuma apmērs.

10. Izsoli organizē un veic izsoles komisija, kuras sastāvu apstiprina attiecīgais ministrs. Nekustamās mantas izsoles komisijas darbā jāpieaicina Valsts kontroles un Privatizācijas aģentūras pārstāvji, bet kustamās mantas izsoles komisijā, ja minētās kustamās mantas nosacītā cena pārsniedz Ls 2500, — Valsts kontroles pārstāvis.

11. Izsoles termiņu nosaka ministrs. Nekustamās mantas izsolei termiņu nevar noteikt īsāku par vienu mēnesi, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par vienu nedēļu, skaitot no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.

12. Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta (mutiska un rakstiska).

13. Izsoles dalībniekiem pirms izsoles jāiesniedz nodrošinājums 10% apmērā no atsavināmās mantas nosacītās cenas.

Ja izveidojušies sevišķi apstākļi, kustamās mantas izsoli ar Valsts kontroles piekrišanu var rīkot, neprasot no dalībniekiem nodrošinājumu. Tādā gadījumā nosolītajam tūlīt pēc nosolīšanas jāiemaksā visa nosolītā summa.

14. Pirms izsoles sākšanas darījuma apstiprinātājs var noteikt slepeno cenu, zem kuras mantu nevar pārdot. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē. Slepenā cena nevar būt zemāka par nosacīto cenu.

Noteiktajā izsoles dienā un stundā klātesošie uzaicināmi ierasties izsoles telpās, un, ja, izsolei noteikta slepenā cena, par to jāziņo izsoles dalībniekiem. Slēgto aploksni ar slepeno cenu izsoles laikā novieto uz galda redzamā vietā.

Pēc visaugstākās cenas nosolījuma komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu un ar to iepazīstas: ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto, to paziņo klātesošajiem izsoles dalībniekiem, bet pretējā gadījumā slepeno cenu nepaziņo.

15. Mantu nevar pārdot zem tās nosacītās cenas vai zem slepenās cenas, ja tāda noteikta.

Kustamajai mantai un nekustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda noteikta, var pazemināt amatpersona, kas apstiprina izsoles komisijas sastāvu (10. punkts).

Nekustamajai mantai nosacīto cenu vai slepeno cenu drīkst pazemināt ne vairāk kā par 20%.

16. Rīkojot mutisku izsoli, tas dalībniekiem pirms izsoles sākšanas jāparaksta izsoles nosacījumi. Izsoles komisija, atklājot izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu.

Solīšanu vienā un tajā pašā mutiskajā izsolē var izdarīt noteiktu summu vai procentu veidā pēc izsoles vadītāja norādījumiem.

Izsolē tās dalībnieku starpā aizliegta vienošanās, kas varētu iespaidot izsoles rezultātus un gaitu.

Izsolē var piedalīties, ja izpildīti izsoles priekšnosacījumi.

Izsoles sarakstā jāieraksta dalībnieku vārdi un izsoles komisijai jāatzīmē katra dalībnieka piedāvātā cena saraksta kārtībā, turklāt cenas atzīmēšana ir jāturpina, kamēr to paaugstina. Atsakoties no tālākas solīšanas, katram dalībniekam ar parakstu izsoles sarakstā jāapstiprina sava pēdējā solītā cena.

17. Rakstiskas izsoles gadījumā piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kādai izsolei tos iesniedz. Iesniegumos jānorāda iesniedzēja nosaukums (juridiskai personai), vārds un uzvārds (fiziskai personai), adrese, piedāvājuma iesniegšanas laiks un piedāvājamā summa kā arī jāapliecina piekrišana izsoles noteikumiem. Reizē ar piedāvājumu jāiesniedz arī 13. punktā minētais nodrošinājums. Iesniegumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.

18. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:

18.1. nosūtot pa pastu vai nododot tieši iestādei, kura rīko izsoli;

18.2. nododot tieši izsoles komisijai līdz 20. punktā noteiktajam laikam.

19. Personīgi iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slepeni neatvērtā veidā līdz izsolei.

20. Norādītajā izsoles stundā jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi. Ja 15 minūšu laikā tādi neienāk, tad klātesošajiem tiek paziņots, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šī paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personīgi, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles komisija dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus, un uz tiem parakstās visi komisijas locekļi. Mutiski piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.

21. Pēc piedāvājumu aplokšņu atvēršanas izsoles komisija sastāda no iesniegtajiem piedāvājumiem piedāvāto cenu sarakstu, pārbauda nodrošinājumus, atraida nederīgus piedāvājumus un, ja nav nekādu šaubu un piedāvājums atzīstams par izdevīgu, tūlīt paziņo, ka izsole pabeigta, kas nosolījis izdevīgāko cenu un kādu; par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem izsniedz atpakaļ nodrošinājumu.

22. Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas komisija atzīst par nepieciešamu apspriesties, tad klātesošajiem paziņo, lai viņi uz laiku atstāj izsoles telpu. Pēc apspriedes izsoles dalībnieki tiek uzaicināti atgriezties izsoles telpā un tiek paziņots lēmums.

23. Noturot jaukta veida (12. punkts) izsoli, rakstiskie piedāvājumi iesniedzami pirms mutiskās izsoles sākuma.

Izsoles dienā un stundā rakstiskie piedāvājumi slēgtās aploksnēs novietojami izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.

24. Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdot, nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās.

Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas par nosolītāju izziņo fizisko vai juridisko personu, kas piedāvājusi visaugstāko cenu, ja šī cena ir atbilstoša (15. punkts). Ja augstākā rakstiski piedāvātā cena ir vienāda ar augstāko mutiski piedāvāto, tad priekšroka ir rakstiskajam piedāvājumam.

25. Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad ja viņš līdz izsoles atklāšanai no sava iepriekšējā rakstiskā piedāvājuma atsakās.

Izsoles dalībnieks, kurš no sava rakstiskā piedāvājuma nav atteicies, bet piedalās arī mutiskā izsolē, zaudē nodrošinājumu, un viņa piedāvājumi netiek ņemti vērā.

26. Jauktas izsoles gadījumā jāpiemēro šo noteikumu attiecīgie mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošie punkti.

27. Ja pirmajai izsolei noteiktajā laikā neviens solītājs nav ieradies vai ieradušies izsoles dalībnieki nepārsola mantas nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda noteikta (14. punkts), tadjārīko otra nekustamās mantas izsole. Kustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles var izvēlēties citu šajos noteikumos paredzēto mantas atsavināšanas veidu (6. punkts).

28. Piedāvātā augstākā summa ar attiecīgajām nodevām, ieskaitot naudā iemaksāto nodrošinājumu (13.punkts), jāsamaksā par nosolīto nekustamo mantu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu— vienas nedēļas laikā, skaitot no izsoles dienas, ja nav jāpiemēro 13. punkta otrā daļa vai izsoles noteikumi neparedz citādu termiņu.

Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (13. punkts), bet mantas atsavināšana jāturpina šo noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā.

29. Amatpersona, kas iecēlusi izsoles komisiju (10. punkts), izsoles rezultātus apstiprina septiņu dienu laikā pēc 28. punktā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

30. Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (15. punkts), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja izsoles rezultātu apstiprinātājs (29. punkts) atzīst, ka, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajos noteikumos vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības, vai atklājās, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (Civillikuma 2077. pants).

31. Valsts mantas nosolītajam septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas jāparaksta pirkuma līgums. Valsts vārdā šo līgumu paraksta attiecīgais ministrs vai viņa pilnvarota persona.

32. Nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā uz nosolītajā vārda pēc ministrijas paziņojuma, kuram pievienots pirkuma līgums.

III daļa. Pārdošana piedāvājumu konkursā

33. Piedāvājumu konkursu organizē konkursa komisija, kuras sastāvu apstiprina ministrs. Nekustamās mantas konkursa komisijas darbā jāpieaicina Valsts kontroles un Privatizācijas aģentūras pārstāvji, bet kustamās mantas konkursa komisijā, ja minētās kustamās mantas nosacītā cena pārsniedz Ls 2500, — Valsts kontroles pārstāvis.

34. Piedāvājumu konkursā attiecīgi piemērojami šo noteikumu 13., 15. un 28.—32. punkta nosacījumi.

35. Piedāvājumu konkursa pircēju loku nosaka amatpersona, kas izveidojusi konkursa komisiju (33. punkts).

Minētā amatpersona var noteikt arī pamatnosacījumus, ar kādiem pārdodama valsts manta, kā ari apstiprināt piedāvājumu konkursa nolikumu.

36. Piedāvājumu konkursa termiņu nosaka amatpersona, kas izveidojusi konkursa komisiju, bet šis termiņš nevar būt īsāks par divām nedēļām.

37. Ja tiek rīkots aizklātu piedāvājumu konkurss, uzaicinājumos bez šo noteikumu 9. punktā minētajām ziņām jānorāda iesniegumu izskatīšanas diena un laiks, pēc kura nekādus piedāvājumus vairs nepieņems, kā arī jāinformē par to, ka konkursa rezultātu apstiprinātājam ir tiesības izvēlēties līdzēju pēc sava ieskata neatkarīgi no piedāvātajām cenām. Šādos gadījumos lēmumā jānorāda motīvi, kādēļ izraudzīts līdzējs, kurš nav piedāvājis augstāko cenu.

Ja tiek rīkots piedāvājumu konkurss ar pretendentu atlasi, piemērojami šo noteikumu 8. un 9. punkta nosacījumi.

38. Piedāvājumi nav obligāti jāizskata vienā dienā, tomēr konkursa dienā komisijai jāparakstās uz atvērtiem cenu paziņojumiem un jāsastāda ienākušo paziņojumu saraksts.

39. Pēc uzaicinājumos un sludinājumos par piedāvājumu konkursa sarīkošanu noteiktās dienas un stundas komisijai nav tiesību pieņemt no sāncenšiem papildu paziņojumus, kā arī jaunu konkurentu iesniegumus. Komisijai ir tiesības prasīt no konkursa dalībniekiem mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par viņu iesniegumiem.

40. Ja konkursa komisija atzīst pieteiktās cenas vai piedāvājumus par nepieņemamiem (tas jāatzīmē konkursa protokolā), tad darījuma apstiprinātāji var atzīt piedāvājumu konkursu par kopumā vai daļēji nenotikušu.

IV daļa. Pārdošana par brīvu cenu

41. Pārdot valsts mantu par brīvu cenu var:

41.1. ja sarīkotā izsole vai piedāvājumu konkurss ir bijuši nesekmīgi;

41.2. ja kustamās mantas atlikusī bilances vērtība ir mazāka par Ls 500.

Valsts vārdā pirkuma līgumu paraksta ministrs vai viņa pilnvarota persona.

V daļa. Valsts mantas nodošana bez atlīdzības

42. Valsts mantu var nodot bez atlīdzības pašvaldībām, kā arī tādām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic vai sekmē valsts aizsardzības, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības vai kādu citu valstij nepieciešamu darbību.

43. Valsts mantas nodošana bez atlīdzības noformējama ar Ministru kabineta rīkojumu.

VI daļa. Citi noteikumi

44. Šo noteikumu piemērošanai Ministru kabinets var izdot instrukcijas.

45. Valsts mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc izsoles un piedāvājumu konkursa organizēšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Finansu ministrs U. OSIS