Ministru kabineta noteikumi Nr. 148

Rīgā 1994. gada 2. augustā (prot. Nr. 39 3. §)

Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

Izdarīt Latvijas labošanas darbu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt Latvijas labošanas darbu kodeksa nosaukumu šādā redakcijā:

«LATVIJAS SODU IZPILDES KODEKSS».

2. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

«13. pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi

Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas.

Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē. Izciešot brīvības atņemšanas sodu izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē, notiesātajiem piemēro kādu no šī panta pirmajā daļā minētajiem brīvības atņemšanas iestāžu veidiem un šī kodeksa 50.⁴ un 50.⁵ pantā paredzētos režīma noteikumus.

Pilngadīgās personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē, bet vīriešu dzimuma nepilngadīgās personas — audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas — sieviešu cietumu atsevišķās nodaļās.»

3. Svītrot 14. pantu.

4. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā: «Notiesātos soda izciešanai uz brīvības atņemšanas iestādēm nosūta ar Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācijas norīkojumu.»

5. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

«17. pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, ar viņu piekrišanu var atstāt izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, izņemot personas, kurām sods jāizcieš slēgtajos cietumos.

Personām, kas atstatas izmeklēšanas cietumos saimnieciskas apkalpes darbam, piemēro daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.»

6. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

«18. pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas vietās šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kas atrodas iepriekšējā apcietinājumā, jātur atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos, ja tam piekrīt izmeklēšanas iestāde vai tiesa, kuras rīcībā atrodas apcietinātais.

Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.»

7. Svītrot 19. pantu.

8. Svītrot 21. pantu.

9. Svītrot ceturto, piekto un sesto nodaļu.

10. Izteikt 41. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtajos cietumos — arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.»

11. 45. pantā:

11.1. aizstāt pirmajā daļā vārdu «četrām» ar vārdu «divām» un vārdus «trim diennaktīm» ar vārdiem «trīsdesmit sešām stundām»;

11.2. svītrot otro daļu;

11.3. trešo daļu uzskatīt par otro daļu.

12. Svītrot 45 pantu.

13. 47. pantā:

13.1. izteikt pirmo daļu šāda redakcija:

«Notiesātajiem, kas atrodas cietumos, atļauts saņemt līdz astoņiem sūtījumiem vai pienesumiem gadā. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus.»;

13.2. svītrot otro, trešo un ceturto daļu;

13.3. piekto daļu uzskatīt par otro daļu.

14. 49. pantā:

14.1. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

«Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem.»;

14.2. svītrot otro un trešo dalu;

14.3. ceturto daļu uzskatīt par otro dalu.

15. Papildināt septīto nodaļu ar 50.¹, 50.², 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁶, 507 un 50.⁸ pantu šādā redakcijā:

«50. pants. Soda progresīvā izpilde

Soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu, notiesātā uzvedību, izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā ari viņa optimālo iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Progresīvajai soda izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos, kuriem piespriestā soda laiks pārsniedz vienu gadu. Notiesātajiem ar soda laiku līdz vienam gadam piemērojami atbilstoša cietuma zemākās pakāpes režīma noteikumi.

50.² pants. Soda izpildes plāns

Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem jānovērtē notiesātā personība, viņa sabiedriskā bīstamība, resocializācijas iespējas un atbilstoši iegūtajai informācijai jāveido notiesātā soda izpildes plāns, paredzot pasākumus visā soda izpildes laikā.

50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos, atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem nosaka šis likums, kas paredz:

1) soda izpildes režīma pakāpenisku mīkstināšanu, lai veicinātu notiesāto resocializāciju un iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) soda izpildes režīma pastiprināšanu.

Notiesāto ar viņa rakstisku piekrišanu, ja viņš nav disciplināri sodīts un ja tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas,, pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, var pārvietot no slēgtā cietuma augstākās režīma pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma vidējo režīma pakāpi, bet pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no soda laika, — no daļēji slēgtā cietuma augstākās režīma pakāpes uz atklāto cietumu.

Uz mūžu notiesātajiem un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanas sodu, slēgtajā cietumā jāizcieš ne mazāk kā desmit gadu. Šīm personām daļēji slēgtajā cietumā jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi no ievietošanas dienas šajā iestādē.

Par atsevišķu rupju disciplīnas pārkāpumu vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem, par kuriem notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā piemēroti disciplinārie sodi, viņu ar tiesas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma zemāko režīma pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma zemāko režīma pakāpi.

50.⁴ pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

Slēgtajos cietumos soda izciešanu uzsāk personas, kurām nāves sods nomainīts ar brīvības atņemšanu, personas, kurām piespriests mūža ieslodzījums un personas, kuras izdarījušas smagus noziegumus, izņemot nepilngadīgos un sievietes.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

Notiesātie sodu izcieš trīs režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā.

Notiesātie uzsāk soda izciešanu zemākajā režīma pakāpē, un viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtā daļa no piespriestā soda, viena ceturtā daļa — vidējā režīma pakāpē, bet atlikusī soda daļa — augstākajā režīma pakāpē. No augstākās režīma pakāpes viņus ar administratīvās komisijas lēmumu var turpmākai soda izciešanai pārcelt uz daļēji slēgtajiem cietumiem vai ar tiesas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā nosacīti atbrīvot pirms termiņa.

Šī panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kas notiesātas uz mūžu, un personām, kurām nāves sods nomainīts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām zemākajā režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā astoņi gadi, vidējā režīma pakāpē — divpadsmit gadu no soda laika sākuma.

Notiesātie uz mūžu un personas, kurām nāves sods nomainīts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot savrupkamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem..

Notiesātajiem slēgtajos cietumos ir tiesības:

1) augstākajā režīma pakāpē:

a) izmantot sešas ilgstošas un sešas īslaicīgas satikšanās gadā saskaņā ar šī kodeksa 45. panta noteikumiem;

b) saņemt sešus pienesumus vai sūtījumus gadā saskaņā ar šī kodeksa 47. panta noteikumiem;

c) izlietot pilnā apmērā naudas summu, kas saskaņā ar šī kodeksa 43. pantu noteikta notiesātajiem slēgtajos cietumos;

2) vidējā režīma pakāpē:

a) izmantot četras ilgstošas un piecas īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt četrus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 75% no naudas summas, ko atļauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē; 3) zemākajā režīma pakāpē:

a) izmantot trīs ilgstošas un trīs īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt trīs pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 50% no naudas summas, ko atļauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē.

50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

Daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanu uzsāk pilngadīgie notiesātie vīrieši par tīšiem noziegumiem, kas nav smagi, kā arī notiesātās sievietes.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība.

Notiesātie sodu izcieš trīs režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam viena piektā daļa no piespriestā soda laika jāizcieš zemākajā režīma pakāpē, viena piektā dala — vidējā režīma pakāpē, atlikusī soda dala — augstākajā režīma pakāpē. Notiesātos, kuri izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē, var ar administratīvās komisijas lēmumu pārcelt uz atklāto cietumu vai ar tiesas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā nosacīti atbrīvot pirms termiņa.

Notiesātie, kuri uz daļēji slēgto cietumu pārcelti no slēgtā cietuma, izcieš sodu vidējā režīma pakāpē.

Notiesātajiem daļēji slēgtajos cietumos ir tiesības:

1) augstākajā režīma pakāpē:

a) izmantot astoņas ilgstošas un astoņas īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt astoņus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot pilnā apmērā naudas summu, kas saskaņā ar šī kodeksa 43. pantu noteikta notiesātajiem daļēji slēgtajos cietumos;

d) ar cietuma priekšnieka atļauju un prokurora sankciju notiesātajam var atļaut īslaicīgi izbraukt ārpus cietuma teritorijas līdz septiņām diennaktīm gadā. Laiku, kad notiesātais atradies ārpus cietuma teritorijas, ieskaita soda izciešanas laikā;

2) vidējā režīma pakāpē:

a) izmantot sešas ilgstošas un sešas īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt sešus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 75% no naudas summas, ko atļauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē;

3) zemākajā režīma pakāpē:

a) izmantot četras ilgstošas un četras īslaicīgas satikšanās gadā;

b) saņemt četrus pienesumus vai sūtījumus gadā;

c) izlietot 50% no naudas summas, ko atļauts izlietot notiesātajiem, kas izcieš sodu augstākajā režīma pakāpē.

50.⁶ pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajos cietumos soda izciešanu uzsāk personas, kas noziegumu izdarījušas neuzmanības dēļ, un pirmo reizi notiesātie ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam par tīšiem noziegumiem.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklāto cietumu dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātos uzrauga. Ar cietuma administrācijas atļauju notiesātie var pārvietoties bez uzraudzības ārpus cietuma teritorijas.

Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētkos — līdz piecām diennaktīm.

Notiesātajiem atklātajos cietumos režīma pakāpes nenosaka.

50.⁷ pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar tiesas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un kuri saskaņā ar šī panta trešo daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas.

Soda izpildes kārtība audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināta parastās skolas prasībām, to regulē iekšlietu ministra apstiprināts nolikums, kas saskaņots ar ģenerālprokuroru, kā arī ar izglītības, kultūras un zinātnes ministru.

50.⁸ pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas

Katrā brīvības atņemšanas iestādē un izmeklēšanas cietumā ar iekšlietu ministra pavēli izveido brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir cietuma priekšnieks, komisijas locekļi ir cietuma darbinieki, kā arī valsts, pašvaldību un sabiedrības pārstāvji. Komisijas sēdes obligāti jāpiedalās prokuroram, tajās var piedalīties arī advokāts.

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena cietuma veida ietvaros, pārcel notiesātos no slēgtajiem uz daļēji slēgtajiem cietumiem, no daļēji slēgtajiem cietumiem uz atklātajiem, iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa, kā arī notiesāto pārcelšanu no atklātajiem cietumiem uz daļēji slēgtajiem cietumiem un no daļēji slēgtajiem cietumiem uz slēgtajiem cietumiem.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumus var noprotestēt vai pārsūdzēt tiesā Latvijas kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā.»

16. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā:

«61. pants. Notiesāto padomes

Slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos izveido notiesāto padomi.

Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos notiesātie, kuri iedalīti zemākajās pakāpēs, notiesāto padomes sastāvā netiek ievēlēti un tās darbā nepiedalās.

Notiesāto padomi ievēlē notiesāto kopsapulcēs vai to pārstāvju sapulcēs. Notiesāto padomes sastāvu apstiprina cietuma priekšnieks.

Notiesāto padome par savu darbu regulāri sniedz pārskatus notiesāto sapulcēs. Notiesāto padomes pieņemtos lēmumus apstiprina cietuma priekšnieks.»

17. 68. pantā:

17.1. svītrot pirmās daļas 10. un 11. punktu un panta otro daļu;

17.2. trešo dalu uzskatīt par otro daļu.

18. Svītrot 69. pantu.

19. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā:

«70. pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus;

4) aizliegt kārtējo pienesumu vai sūtījumu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

Sievietes, kuras ir cietuma kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā.»

20. 71. pantā:

20.1. svītrot otro, sesto, septīto, astoto un desmito dalu;

20.2. trešo daļu uzskatīt par otro, ceturto daļu par trešo, piekto daļu par ceturto un devīto daļu par piekto daļu.

21. Svītrot 73. pantu.

22. Svītrot 74. panta otrajā daļā vārdus «viņiem atceļ uzlabotos apstākļus, kas paredzēti šā kodeksa 23. pantā, 25. panta piektajā daļā, 36. panta ceturtajā daļā un 32. panta trešajā daļā».

23. Aizstāt visā kodeksa tekstā:

23.1. vārdus «labošanas darbu likumdošana» ar vārdiem «sodu izpildes likumdošana»;

23.2. vārdus «labošanas darbu kolonijas», «kolonijas» un «labošanas darbu iestādes» ar vārdu «cietumi»;

23.3. vārdus «audzināšanas darbu kolonijas» ar vārdiem «audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem»;

23.4. vārdus «izmeklēšanas izolatori» ar vārdiem «izmeklēšanas cietumi»;

23.5. vārdus «labošanas darbi» ar vārdiem «brīvības atņemšana».

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1994. gada 15. septembrim izveidot Latvijas sodu izpildes kodeksa 50.⁸ pantā paredzētās brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas.

2. Notiesātie, kuri izcieš sodu vispārējā, stingrā un sevišķā režīma labošanas darbu kolonijās un cietumos, saskaņā ar Latvijas sodu izpildes kodeksa 50. pantu izvietojami slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos līdz 1996. gada 31. decembrim.

3. Noteikumi stājas spēkā ar to publicēšanas dienu.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Iekšlietu ministrs Ģ. V. KRISTOVSKIS