Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 25/12

Rīgā 2001. gada 28. decembrī

Par “Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.–8. un 17. pantu, likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” 25. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt “Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumus” (pielikumā).

2. Noteikt, ka ar šī lēmuma 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 14.07.1998. noteikumi Nr. 23 “Noteikumi par privātā pensiju fonda gada pārskatu”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

 

Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumi

“Privāto pensiju fondu gada pārskata sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā – noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma un likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” prasībām. Noteikumi ir saistoši, sagatavojot privāta pensiju fonda (tālāk tekstā – pensiju fonds) gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

 

 

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Pensiju fonds sagatavo pārskatu par katru darbības gadu atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” un šiem noteikumiem. Pensiju fonda gada pārskatam (tālāk tekstā - gada pārskats) jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par pensiju fonda finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

1.2. Gada pārskatu veido:

1.2.1. pensiju fonda bilance;

1.2.2. pensiju fonda ienākumu un izdevumu aprēķins;

1.2.3. pensiju fonda naudas plūsmas pārskats;

1.2.4. pensiju fonda pielikums;

1.2.5. pensiju fonda vadības ziņojums;

1.2.6. pensiju fonda vadības atbildības apstiprinājums;

1.2.7. pensiju plānu pārskati, katrs no kuriem sastāv no:

1.2.7.1. pensiju plāna bilances,

1.2.7.2. pensiju plāna kapitāla kustības pārskata,

1.2.7.3. pensiju plāna pielikuma,

1.2.7.4. ziņojuma par pensiju plānu.

1.3. Gada pārskatā norāda pilnu pensiju fonda nosaukumu, pensiju fonda vadības locekļu (valdes priekšsēdētāja, padomes priekšsēdētāja, valdes un padomes locekļu) vārdu un uzvārdu. Ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata perioda laikā atstājušas minētos amatus.

1.4. Pensiju plāna pārskatā norāda pilnu pensiju plāna nosaukumu, pensiju plāna vadības locekļu vārdu un uzvārdu un līdzekļu pārvaldītāju un turētāju. Ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata perioda laikā atstājušas minētos amatus.

1.5. Pensiju fonda un pensiju plāna pielikumā sniedz paskaidrojošu informāciju par posteņu saturu, kā arī citu informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt pensiju fonda un pensiju plāna vai plānu finansiālā stāvokļa novērtēšanu.

1.6. Katrā pensiju fonda bilances, ieņēmumu un izdevumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pensiju plāna bilances un pensiju plāna kapitāla kustības pārskata postenī norāda pārskata gada un iepriekšējā perioda rādītājus. Ja minētie rādītāji nav salīdzināmi, pielikumā sniedz attiecīgu paskaidrojumu.

1.7. Pirmajā gada pārskatā norāda tikai attiecīgā pārskata perioda rādītājus. Pensiju fonda bilances, ieņēmumu un izdevumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pensiju plāna bilances un kapitāla kustības pārskata posteņus, kuros nav rādītāju, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar rādītāju.

1.8. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Bilances posteņus ārvalstu valūtās novērtē Latvijas Republikas naudas vienībā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa pārskata perioda beigās.

 

 

2. Gada pārskata sagatavošana

2.1. Pārskata periods ir 12 mēneši. Jaunizveidota pensiju fonda pārskata periods var būt īsāks vai garāks, bet tas nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.

2.2. Gada pārskatu paraksta pensiju fonda valdes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētājs. Ja kāds pensiju fonda valdes vai padomes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš vēlas paziņot akcionāru pilnsapulcei, to īpaši norāda pensiju fonda vadības ziņojumā.

 

 

3. Ziņojumi

3.1. Pensiju fonda vadības ziņojumā sniedzama informācija par:

3.1.1. būtiskiem notikumiem kopš iepriekšējā pārskata perioda beigām;

3.1.2. turpmāko pensiju fonda attīstību.

3.2. Pensiju fonda vadības atbildības apstiprinājumā apliecināma pensiju fonda vadības atbildība par gada pārskata patiesumu.

3.3. Ziņojumu par pensiju plānu veido:

3.3.1. informācija par pensiju plānu:

3.3.1.1. pensiju plāna īss apraksts,

3.3.1.2. ziņas par pensiju plāna vadību,

3.3.1.3. ziņas par pensiju plāna komiteju,

3.3.1.4. ziņas par pensiju plāna revidentiem, konsultantiem, aktuāriem un juristiem,

3.3.1.5. statistikas ziņas par pensiju plāna dalībniekiem;

3.3.2. ziņojums par investīcijām, kurā norādāms:

3.3.2.1. investīciju rezultātu apskats,

3.3.2.2. ziņas par līdzekļu pārvaldītāju,

3.3.2.3. ziņas par līdzekļu turētāju.

 

 

4. Pensiju fonda bilance

4.1. Aktīvs

4.1.1. Nemateriālie aktīvi

4.1.2. Pamatlīdzekļi

4.1.3. Finansu ieguldījumi

4.1.3.1. Līdzdalība saistīto un radniecīgo uzņēmumu kapitālā

4.1.3.2. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4.1.3.3. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

4.1.3.4. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

4.1.3.5. Pārējie finansu ieguldījumi

4.1.4. Debitori

4.1.5. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

4.1.6. Pārējie aktīvi

4.1.7. Kase un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

4.1.8. Kopā aktīvi

4.1.9. Pensiju plānu aktīvi

4.1.10. Aktīvu kopsumma

4.2. Pasīvs

4.2.1. Kapitāls un rezerves

4.2.1.1. Apmaksātais pamatkapitāls

4.2.1.2. Akciju emisijas uzcenojums

4.2.1.3. Pārvērtēšanas rezerve

4.2.1.4. Iepriekšējo gadu nesadalītie izdevumi

4.2.1.5. Nesadalītie ienākumi/izdevumi pārskata perioda beigās

4.2.2. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

4.2.3. Kreditori

4.2.3.1. Aizņēmumi no kredītiestādēm

4.2.3.2. Parādi saistītiem un radniecīgajiem uzņēmumiem

4.2.3.3. Pārējie kreditori

4.2.4. Emitētie parāda vērtspapīri

4.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

4.2.6. Uzkrājumi

4.2.7. Kopā pasīvi

4.2.8. Pensiju plānu saistības

4.2.9. Pensiju plānu kapitāls

4.2.10. Pasīvu kopsumma

 

 

5. Paskaidrojumi par atsevišķiem pensiju fonda bilances posteņiem

5.1. Postenī “Pensiju plāna aktīvi” atspoguļo pensiju plāna vai plānu kopējos aktīvus. Ja pensiju fondam ir vairāki pensiju plāni, pensiju fonda pielikumā norāda katra pensiju plāna aktīvus.

5.2. Postenī “Parakstītais pamatkapitāls” atspoguļo pensiju fonda parakstītā kapitāla lielumu, kas norādīts attiecīgā pensiju fonda akcionāru reģistrā.

5.3. Postenī “Nesadalītie ienākumi/izdevumi pārskata perioda beigās” atspoguļo pensiju fonda nesadalītos ienākumus vai izdevumus pārskata perioda beigās. Postenis sakrīt ar pensiju fonda ienākumu un izdevumu aprēķina 6.17. posteni.

5.4. Postenī “Pensiju plānu kapitāls” atspoguļo pensiju plāna vai plānu dalībnieku uzkrāto papildpensijas kapitālu.

 

 

6. Pensiju fonda ienākumu un izdevumu aprēķins

6.1. Ienākumi no pamatdarbības

6.2. Klientu piesaistīšanas izdevumi

6.3. Administratīvie izdevumi

6.4. Ienākumi no ieguldījumiem vērtspapīros

6.5. Ienākumi no līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu kapitālā

6.6. Pārējie ienākumi

6.7. Finansu ieguldījumu vērtības samazināšanas zaudējumi

6.8. Pārējie izdevumi

6.9. Neto ienākumi/izdevumi pirms ārkārtas posteņiem

6.10. Ārkārtas ienākumi/izdevumi

6.11. Neto ienākumi/izdevumi pārskata periodā

6.12. Pārskaitījumi pensiju plānā vai plānos

6.13. Nesadalītie ienākumi/izdevumi pārskata perioda beigās

 

 

7. Paskaidrojumi par atsevišķu pensiju fonda

ienākumu un izdevumu aprēķina posteņiem

7.1. Postenī “Ienākumi no pamatdarbības” atspoguļo pensiju fonda ienākumus no pensiju plāna vai plānu administrēšanas.

7.2. Postenī “Klientu piesaistīšanas izdevumi” atspoguļo pensiju fonda izdevumus, kas saistīti ar reklāmu, prezentāciju u.tml. izdevumiem.

7.3. Postenī “Pārskaitījumi pensiju plānā vai plānos” atspoguļo pensiju plānā vai plānos pārskaitīto pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem. Posteņa rādītāju uzrāda arī pensiju plāna kapitāla kustības pārskata 12.3.1.1. postenī.

7.4. Postenī “Nesadalītie ienākumi (izdevumi) pārskata perioda beigās” atspoguļo pensiju fonda nesadalītos ienākumus vai izdevumus pārskata perioda beigās. Postenis sakrīt ar pensiju fonda bilances 4.2.1.5. posteni.

 

 

8. Pensiju fonda naudas plūsmas pārskats

8.1. Pensiju fonda naudas plūsmas pārskatā sniedzama informācija par naudas ienākumiem un izdevumiem pārskata perioda laikā, atspoguļojot neto naudas plūsmu no pamatdarbības, naudas plūsmu no ieguldījumu darbības un naudas plūsmu no finansēšanas darbības. Lai pilnīgāk atklātu informāciju par minētajiem naudas plūsmas pārskata posteņiem, pensiju fonds uzrāda papildu posteņus, kuros norāda būtisku informāciju detalizētā sadalījumā.

8.2. Neto naudas plūsma no pamatdarbības

8.2.1. Neto ienākumi/izdevumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem

8.2.2. Korekcijas

8.2.3. Neto naudas plūsma no pamatdarbības

8.3. Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības

8.4. Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības

8.5. Neto naudas un naudas ekvivalentu izmaiņas

8.6. Nauda un naudas ekvivalenti pārskata perioda sākumā

8.7. Nauda un naudas ekvivalenti pārskata perioda beigās.

 

 

9. Paskaidrojumi par atsevišķiem pensiju fonda

naudas plūsmas pārskata posteņiem

9.1. Postenī “Korekcijas” atspoguļo pamatlīdzekļu nolietojumu, uzkrājumu palielinājumu, kā arī citus pensiju fonda ieņēmumu un izdevumu aprēķina posteņus un bilances posteņu izmaiņas, kas neatspoguļo naudas kustību.

9.2. Postenī “Neto naudas plūsma no ieguldījumu darbības” atspoguļo maksājumus un saņemtās naudas summas par pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un realizāciju.

9.3. Postenī “Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības” atspoguļo naudas plūsmu, kas saistīta ar pamatkapitāla un ilgtermiņa finansējuma izmaiņām.

9.4. Postenī “Nauda un naudas ekvivalenti” atspoguļo naudu kasē, norēķinu kontos un ieguldījumus naudas ekvivalentos (augstas likviditātes ieguldījumi, kuru sākotnējais atmaksas termiņš ir mazāks par trīs mēnešiem un kuriem pastāv neliels risks, ka to vērtība mainīsies).

 

 

10. Pensiju plāna bilance

10.1. Aktīvs

10.1.1. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

10.1.2. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

10.1.3. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

10.1.4. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

10.1.5. Debitori

10.1.6. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

10.1.7. Nekustamais īpašums

10.1.8. Pārējie aktīvi

10.1.9. Kopā aktīvi

10.2. Pasīvs

10.2.1. Pensiju plāna saistības

10.2.2. Pensiju plāna kapitāls

10.2.3. Kopā pasīvi

 

 

11. Paskaidrojumi par atsevišķiem

pensiju plāna bilances posteņiem

11.1. Postenī “Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm” atspoguļo pensiju plāna līdzekļus norēķinu kontos un prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšējā pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena.

11.2. Postenī “Debitori” atspoguļo prasības pret pensiju plāna debitoriem, tajā skaitā pārskata perioda maksājuma grafikā paredzētās, bet vēl nesaņemtās iemaksas pensiju plānā no pensiju plāna dalībniekiem un darba devējiem.

11.3. Postenī “Pārējie aktīvi” atspoguļo aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances aktīvu posteņiem, t.sk. finansu aktīvus, kas rodas, novērtējot atvasinātos līgumus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu līgumu pozitīvo vērtību kopsumma.

11.4. Postenī “Pensiju plāna saistības” atspoguļo pensiju plāna īstermiņa un ilgtermiņa saistības, t.sk. finansu saistības, kas rodas, novērtējot atvasinātos līgumus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu līgumu negatīvo vērtību kopsumma. Atšifrējot šo posteni pensiju plāna pielikumā, atsevišķi uzrāda saistības pret pensiju fondu, Finansu un kapitāla tirgus komisiju, līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju.

11.5. Postenī “Pensiju plāna kapitāls” atspoguļo pensiju plāna dalībnieku uzkrāto papildpensijas kapitālu. Postenis sakrīt ar pensiju plāna kapitāla kustības pārskata 12.4. posteni.

 

 

12. Pensiju plāna kapitāla kustības pārskats

12.1. Pensiju plāna dalībnieku uzkrātais kapitāls pārskata perioda sākumā

12.2. Iemaksas un izmaksas pensiju plānā

12.2.1. Iemaksas no pensiju plāna dalībniekiem

12.2.2. Iemaksas no darba devējiem

12.2.3. Pārskaitījumi no citiem pensiju fondiem vai plāniem

12.2.4. Izmaksātais papildpensijas kapitāls

12.2.5. Pārskaitījumi uz citiem pensiju fondiem vai plāniem

12.2.6. Administratīvās izmaksas

12.3. Pensiju plāna darbības rezultāts

12.3.1. Pensiju plāna ienākumi

12.3.1.1. Ienākumi no pensiju fonda

12.3.1.2. Pārējie ienākumi

12.3.2. Ieguldījumu rezultāts

12.3.2.1. Ienākumi no ieguldījumiem

12.3.2.2. Pārvērtēšanas rezultāts

12.3.2.3. Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi

12.3.2.4. Pārējie izdevumi

12.4. Pensiju plāna kapitāls pārskata perioda beigās

 

 

13. Paskaidrojumi par atsevišķiem pensiju plāna

kapitāla kustības pārskata posteņiem

13.1. Postenī “Izmaksātais papildpensijas kapitāls” atspoguļo attiecīgajā pārskata periodā pensiju plāna dalībniekiem veiktos uzkrātā papildpensijas kapitāla maksājumus. Šo posteni paskaidro pensiju plāna pielikumā, norādot izmaksu veidus.

13.2. Postenī “Administratīvās izmaksas” atspoguļo atskaitījumus pensiju fondam administratīvo izmaksu veikšanai un atskaitījumus Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

13.3. Postenī “Ienākumi no pensiju fonda” atspoguļo pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem, kas ir pārskaitīts pensiju plānā.

13.4. Postenī “Ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumi” atspoguļo izdevumus līdzekļu turētājam, pārvaldītājam u.tml. pensiju plāna ieguldījumu pārvaldes izdevumus.

13.5. Postenis “Pensiju plāna kapitāls pārskata perioda beigās” sakrīt ar pensiju plāna bilances 10.2.2. posteni.

 

 

14. Novērtēšanas noteikumi

14.1. Pensiju fondam jāsagatavo gada pārskats atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

14.1.1. pieņemot, ka pensiju fonds darbosies arī turpmāk;

14.1.2. lietojot tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gadu pārskatu;

14.1.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību un ievērojot šādus nosacījumus:

14.1.3.1. gada pārskatā norāda tikai līdz bilances dienai iegūtos ienākumus, t.i., ienākumus uzrāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība,

14.1.3.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), arī tos, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp pārskata gada beigām un gada pārskata sagatavošanas dienu,

14.1.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanās un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata periods noslēgts ar ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem vai izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem;

14.1.4. gada pārskatā atspoguļo ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma;

14.1.5. gada pārskatā atspoguļo visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata periodā. Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju turpmāko lēmumu pieņemšanu;

14.1.6. novērtējot aktīva un pasīva posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi;

14.1.7. katra pārskata perioda sākuma bilancei jāsakrīt ar iepriekšējā perioda slēguma bilanci;

14.1.8. saimnieciskos darījumus grāmatojot un atspoguļojot gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

14.2. Ja, ievērojot šo noteikumu 14.1. punktā minētos nosacījumus, rodas pretrunas, atsevišķus darījumus vai notikumus novērtē, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

14.3. Sagatavojot gada pārskatu, pensiju fonda vadība drīkst neievērot šo noteikumu 14.1. punkta nosacījumus tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtību un ietekmi uz pensiju fonda un pensiju plāna finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem paskaidro pielikumā, kā arī norāda, kā tas ietekmēs pensiju fonda un pensiju plāna aktīvus un saistības, finansiālo stāvokli un darbības rezultātus.

14.4. Gada pārskatā aktīvus vai saistības norāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistības vērtību vai atskaitot no saistības vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad pensiju fondam ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai.

14.5. Ienākumu un izdevumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot šādus gadījumus:

14.5.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistības) riska ierobežošanu un ar izdevumiem (ienākumiem) no šī aktīva (saistības);

14.5.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību pensiju fonds, izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina.

14.6. Aktīvus un saistības sākotnēji atzīst to pašizmaksā vai iegādes cenā (sākotnējā vērtībā).

14.7. Pamatlīdzekļus, nemateriālos aktīvus un pensiju plāna nekustamo īpašumu pēc to sākotnējās atzīšanas novērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

14.7.1. pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu (ar ierobežotu lietošanas laiku), kā arī pensiju plāna nekustamā īpašuma sākotnējo vērtību samazina par nolietojumu (amortizāciju), kas aprēķināts, pamatojoties uz šo aktīvu izmantošanas laiku;

14.7.2. pamatlīdzekļu un pensiju plāna nekustamā īpašuma rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas attiecīgi pieskaita pamatlīdzekļu vai pensiju plāna nekustamā īpašuma bilances vērtībai (sākotnējā vērtība, no kuras atskaitīts nolietojums), ja pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas ir uzlabojušies pamatlīdzekļu un pensiju plāna nekustamā īpašuma ekonomiskie rādītāji;

14.7.3. ja pamatlīdzekļu un pensiju plāna nekustamā īpašuma reālā (tirgus) vērtība nepārejošu apstākļu dēļ kļūst mazāka par to bilances vērtību, pamatlīdzekļus vai pensiju plāna nekustamo īpašumu gada pārskatā attiecīgi norāda pēc samazinātās reālās vērtības un vērtības samazinājumu iekļauj ienākumu un izdevumu aprēķinā.

14.8. Ja nepieciešams pārvērtēt kādas pamatlīdzekļu vai pensiju plāna nekustamā īpašuma kategorijas vienību, pārvērtē visas šīs kategorijas vienības.

14.9. Ilgtermiņa ieguldījumus vērtspapīros ar fiksētu ienākumu bilancē pēc to sākotnējās atzīšanas novērtē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

14.9.1. ar prēmiju iegādāto vērtspapīru vērtību (iepirkšanas cena pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību) periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski samazina, amortizējot šo prēmiju, un amortizētās summas iekļauj ienākumu un izdevumu aprēķinā;

14.9.2. ar diskontu iegādāto vērtspapīru vērtību (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iepirkšanas cenu) periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski palielina, amortizējot diskonta summu, un šo pieaugumu iekļauj ienākumu un izdevumu aprēķinā.

14.10. Parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, akcijas un citus vērtspapīrus ar nefiksētu ienākumu, kas nav turēti kā ilgtermiņa ieguldījumi, novērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

14.10.1. ja vērtspapīru tirgus cena ir zemāka nekā to iepirkšanas cena, pensiju fonda bilancē vērtspapīru vērtību norāda pēc tirgus cenas un starpību noraksta izdevumos;

14.10.2. ja vērtspapīru iepriekš samazinātā vērtība pieaug, pieaugumu attiecina uz ienākumiem.

14.11. Ieguldījumus šo noteikumu 14.10. punktā minētajos vērtspapīros, kurus kotē biržā, ja pensiju fonda, pensiju plāna vai pensiju plānu īpašumā esošais vērtspapīru apjoms nepārsniedz šo vērtspapīru parasto biržas apgrozījumu, drīkst norādīt atbilstoši to tirgus cenā (oficiāli biržā kotētajai pirkšanas un pārdošanas vidējā cenā) pārskata perioda beigās. Ja tirgus cena ir lielāka vai mazāka par to iegādes cenu, pārvērtēšanas rezultātu iekļauj ienākumu un izdevumu aprēķinā.

14.12. Ilgtermiņa ieguldījumus citu uzņēmumu pamatkapitālā novērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

14.12.1. ieguldījumus pamatkapitālā (ja līdzdalības daļa ir mazāka par 20 procentiem no uzņēmuma pamatkapitāla vai pensiju fondam uzņēmumā nav būtiskas ietekmes) novērtē atbilstoši šo noteikumu 14.10. punkta prasībām;

14.12.2. līdzdalību saistīto un meitas uzņēmumu pamatkapitālā novērtē, lietojot pašu kapitāla metodi. Līdzdalības vērtību pārskata perioda beigās koriģē atbilstoši pensiju fonda daļai saistīto vai meitas uzņēmumu neto aktīvos.

14.13. Pensiju fonda pamatlīdzekļus vai pensiju plāna nekustamo īpašumu drīkst novērtēt, atkāpjoties no šo noteikumu 14.7. punkta prasībām, šo aktīvu pēdējā novērtēšanas dienā to reālajā (tirgus) vērtībā šādā kārtībā:

14.13.1. ja pensiju fonda pamatlīdzekļu tirgus cena kļūst lielāka par to bilances vērtību un ir pamats domāt, ka vērtības paaugstinājums būs nepārejošs, tos drīkst pārvērtēt atbilstoši to tirgus vērtībai, iekļaujot vērtības pieaugumu pensiju fonda bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerve”. Pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai netiek izmantots, vai vērtības palielināšanai nav pamata;

14.13.2. ja pensiju fonda bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerve” izdara grozījumus, pensiju fonda piezīmēs norāda:

14.13.2.1. pārvērtēšanas rezervi pārskata perioda sākumā,

14.13.2.2. pārvērtēšanas rezerves palielinājumu pārskata periodā,

14.13.2.3. no rezerves atskaitītās summas atbilstoši šo noteikumu 14.13.1. punkta nosacījumiem, norādot samazinājuma veidu,

14.13.2.4. pārvērtēšanas rezerves summu pārskata perioda beigās;

14.13.3. ja pensiju plāna nekustamā īpašuma tirgus cena kļūst lielāka par to bilances vērtību un ir pamats domāt, ka vērtības paaugstinājums būs nepārejošs, to drīkst pārvērtēt atbilstoši tirgus vērtībai, iekļaujot vērtības pieaugumu pensiju plāna dalībnieku uzkrātajā papildpensijas kapitālā;

14.13.4. pensiju fonda pamatlīdzekļu un pensiju plāna nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu drīkst atspoguļot bilancē, ja vērtības pieaugumu apstiprinājis licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs un saņemta Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja.

14.14. Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances sastādīšanas dienā. Ja radies strīds, atlikumus bilancē norāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Ja debitoru parādu saņemšanas iespējas tiek apšaubītas, apšaubāmās summas apmērā drīkst izveidot uzkrājumus šiem parādiem. Debitoru parādu atlikumus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Pensiju fonda pielikumā sniedz nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojumu. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu, bez cerībām to kādreiz atgūt), to attiecīgi noraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai iekļauj zaudējumos.