Par Baltijas valstu kopīgo likteni, kopīgo nākotni

Šodien, 15.janvārī, Rīgas pilī kopīgā sarunā tiekas Lietuvas, Igaunijas un Latvijas prezidenti

Šodien, 15. janvārī, Rīgas pilī tiksies visu trīs Baltijas valstu prezidenti, lai apmainītos viedokļiem un apspriestu aktualitātes saistībā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību ASV un Baltijas hartas ietvaros un mūsu valstu virzību uz NATO, kā arī ar gada nogalē gaidāmo NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedi. Jo nozīmīga šīsdienas tikšanās būs sakarā ar Latvijas un Lietuvas prezidentu drīzajām darba vizītēm ASV janvāra beigās un februāra sākumā. Latvijas Valsts prezidenta preses dienests tikšanās priekšvakarā uzsvēris, ka regulāras tikšanās un apmaiņa ar Baltijas valstu aktuālāko informāciju iekšpolitikā un ārpolitikā veido arvien ciešāku dialogu starp Baltijas valstīm un apliecina kopīgos Latvijas, Lietuvas, Igaunijas centienus, īstenojot ārpolitiskos mērķus — iestāties ES un NATO.

Šodien notiks arī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Lietuvas prezidenta Valda Adamkus divpusēja tikšanās. Arnolds Rītels, kam šis ir pirmais mūsu valsts apmeklējums augstajā prezidenta amatā, Latvijā viesosies arī trešdien, un Latvijas Valsts prezidente sarunā ar viņu tiksies rīt. Vienlaikus notiks abu valstu delegāciju saruna.

Foto: A.F.I. Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Valds Adamkus

dzimis 1926. gada 3. novembrī Kauņā. Otrā pasaules kara laikā piedalījies lietuviešu jaunatnes pretestības kustībā par Lietuvas neatkarību. 1944. gada jūlijā kopā ar vecākiem devies uz Vāciju, taču drīz atgriezies Lietuvā un iestājies pašaizsardzības vienībā cīņai pret padomju armiju. Piedalījies Sedas kaujā Lietuvas rietumos. Beidzis ģimnāziju Vācijā, iestājies Minhenes universitātes Dabaszinātņu fakultātē. Darbojies starptautiskajā IMCA organizācijā, kārtojot pārvietoto personu lietas, kā arī vadot IMCA Fizkultūras un sporta komiteju. 1948. gada Paverdzināto tautu olimpiskajās spēlēs ieguvis divas zelta un sudraba medaļas. 1949. gadā kopā ar vecākiem ieradies ASV un sācis strādāt kādā Čikāgas rūpnīcā. 1960. gadā beidzis Ilinoisas Tehnoloģijas institūtu. Aktīvi piedalījies trimdas politiskajā dzīvē, organizējot protesta akcijas pret Lietuvas okupāciju. No 1961. līdz 1964. gadam bijis Amerikas Lietuviešu komitejas valdes loceklis, tad vicepriekšsēdētājs. 1983. gadā piedalījies Pasaules lietuviešu sporta spēļu organizēšanā. Kopš septiņdesmito gadu sākuma strādājis ASV Dabas aizsardzības aģentūrā. Vēlāk paaugstināts par ASV Dabas aizsardzības aģentūras administratoru, strādājis šajā amatā līdz 1997. gada jūnijam. Par lielo ieguldījumu Lielo ezeru aizsardzībā saņēmis ASV prezidenta pateicības vēstuli. Aktīvi piedalījies arī ASV Republikāņu partijas darbībā. Kopš 1972. gada ik gadu vairākas reizes apmeklējis Lietuvu, piegādājot tautiešiem dzimtenē trimdinieku izdoto literatūru. Sekmējis arī Lietuvas akadēmisko aprindu pārstāvju mācību braucienus uz ASV. 1989. gadā saņēmis Viļņas universitātes goda doktora grādu. Ir arī Indiānas un Ilinoisas universitāšu goda doktors. 1993. gadā prezidenta vēlēšanu laikā Lietuvā vadījis Staša Lozoraiša priekšvēlēšanu kampaņu. Aktīvi piedalījies arī 1996. gada prezidenta vēlēšanās, vienojot labējo spēku bloku. 1997. gadā no Lietuvas Centra savienības izvirzīts Šauļu pilsētas padomei. 1998. gada 4. janvārī ievēlēts par Lietuvas Republikas prezidentu.

Arnolds Rītels

dzimis 1928. gada 10. maijā Sāremā salā. Ir diplomēts agronoms, lauksaimniecības zinātņu doktors. 1964. gadā beidzis Igaunijas Lauksaimniecības akadēmiju, vēlāk desmit gadus bijis šīs augstskolas rektors. 1977. un 1978. gadā bijis Igaunijas Komunistiskās partijas CK sekretārs lauksaimniecības nozarē. No 1978. līdz 1983. gadam Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, pēc tam līdz 1990. gadam — Igaunijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs. 1988. gadā veicis nozīmīgu darbu Igaunijas suverenitātes deklarācijas sagatavošanā un pieņemšanā. 1990. gada martā piedalījies rezolūcijas “Par Igaunijas nacionālo statusu” sagatavošanā (šī deklarācija atzina PSRS varu par nelikumīgu un noteica pārejas periodu Igaunijas Republikas atjaunošanai). No 1990. līdz 1992. gadam bijis Igaunijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs. Bijis arī 7., 8. un 9. sasaukuma Igaunijas parlamenta (Riigikogu) loceklis. No 1995. līdz 1997. gadam parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, no 1994. līdz 1999. gadam arī Igaunijas Zemnieku partijas priekšsēdētājs. 1999. gadā ievēlēts par Igaunijas Tautas apvienības frakcijas priekšsēdētāju. No 1999. līdz 2001. gadam Tautas apvienības priekšsēdētājs, parlamenta frakcijas loceklis un Vides komisijas loceklis. 1992. gadā kandidējis uz Igaunijas prezidenta amatu, taču toreiz vēlēšanās uzvarējis Lennarts Meri. Kopš 2001. gada 8. oktobra Igaunijas Republikas prezidents.

 

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors