“Latvija ir valsts ar skaidru savas nākotnes redzējumu”

Aizvadītajā nedēļā Latvijā uzturējās NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos

Rīgā 11.janvārī: NATO ģenerāl-sekretāra vietnieks politiskajos jautā-jumos Ginters Altenburgs

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 11.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Ginteru Altenburgu.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis atzinīgi novērtēja Latvijas progresu aizsardzības spēju nodrošināšanā atbilstoši NATO standartiem, īpaši akcentējot militāro struktūru sagatavotību. G.Altenburgs uzskata, ka Latvija ļoti sekmīgi pilda Rīcības plānu dalībai NATO.

Ginters Altenburgs atgādināja, ka, īstenojot aizsardzības programmas, svarīgs ir ne tikai politiskais atbalsts, bet arī atbilstoša finansējuma piešķiršana. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs akcentēja mūsu parlamenta apņemšanos nodrošināt pietiekamu aizsardzības budžetu, par ko liecina Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšana, ko atbalstīja arī opozīcijas deputāti.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos uzsvēra, ka alianse piešķir lielu nozīmi kontaktiem ar kandidātvalstu parlamentiem, tai ir svarīgs parlamenta un vēlētāju atbalsts jautājumā par pievienošanos NATO. J.Straume apliecināja, ka Latvijas parlaments apzinās un atbalsta mūsu valsts ārpolitiskos mērķus — virzību uz NATO un Eiropas Savienību. “Šis gads būs politiski sarežģīts, jo pirms Prāgas galotņu tikšanās notiks 8.Saeimas vēlēšanas, taču esmu pārliecināts, ka ievēlētie politiskie spēki turpinās Latvijas ārpolitisko centienu īstenošanu un nodrošinās to nepārtrauktību,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Abas puses NATO paplašināšanās kontekstā pārrunāja arī attiecības ar Krieviju. G.Altenburgs atzīmēja, ka pēc 11.septembra notikumiem situācija drošības jomā pasaulē un Eiropā ir mainījusies. Tā likusi arī Krievijai izvērtēt savas attiecības ar Rietumiem, un Krievijas administrācija sapratusi, ka labāk būt notiekošo procesu dalībniecei, nevis atrasties opozīcijā. “NATO paplašināšanās ir Eiropas drošības arhitektūras sastāvdaļa. Paplašināšanās process turpināsies un ļaus attīstīt jaunas attiecības ar Krieviju,” teica G.Altenburgs. Arī J.Straume atzina, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO veicinātu Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību uzlabošanos, kā to pierāda Polijas un Čehijas paraugs.

Piektdien, 11.janvārī: NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Ginters Altenburgs un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume		Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Piektdien, 11.janvārī: NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Ginters Altenburgs un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

11. janvārī Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos vēstnieku Ginteru Altenburgu.

Sarunā vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas progresu ceļā uz NATO un mudināja Latviju enerģiski turpināt gatavošanos dalībai aliansē. G.Altenburgs atzina, ka NATO paplašināšanās notiks, un īpaši atzīmēja Latvijas ekonomiskos sasniegumus.

G.Altenburgs atzīmēja, ka Latvijai, tāpat kā citām valstīm, jāturpina cīņa pret korupciju, jo šī problēma ir starptautiska. Ministru prezidents informēja, ka valstī notiek aktīvs darbs korupcijas apkarošanas jomā — izstrādāti un uzlaboti likumdošanas akti, budžetā atvēlēta nauda Korupcijas apkarošanas birojam. Korupcijas novēršanas sakarā A.Bērziņš atzīmēja nulles deklarācijas un legālās prezumpcijas ieviešanu.

Runājot par minoritāšu jautājumu, premjers norādīja, ka Latvijā tiek īstenota konsekventa sabiedrības integrācijas politika. Vairāk nekā desmit gadu laikā Latvijā neesot bijuši starpgadījumi, kuru pamatā būtu nacionālā piederība, — notiek diskusijas, kas ir demokrātijas iezīme. A.Bērziņš piebilda, ka vēsturiski Latvija bijusi un ir multikulturāla valsts un krieviski runājošie nevēlas aizbraukt no Latvijas, kaimiņvalsts militārpersonas pat lūgušas atļauju palikt šeit.

Vēstnieks un Ministru prezidents pārrunāja Latvijas un Krievijas, kā arī NATO un Krievijas attiecības. A. Bērziņš norādīja, ka attiecību sakārtošanai un uzlabošanai ar Krieviju mūsu valsts darījusi daudz un cer uz līdzīgu Krievijas attieksmi.

Vēstnieks uzsvēra, ka, pievienojoties NATO, Latvijai pavērsies plašākas iespējas stiprināt attiecības kā ar Austrumiem, tā arī ar Rietumiem.

NATO paplašināšanās kontekstā vēstnieks skaidri norādīja, ka Krievijai nav tiesību lemt par valstu uzaicināšanu iestāties Ziemeļatlantijas aliansē. Par to tiesīgi lemt tikai NATO dalībvalstu līderi. Krievija ir sapratusi, ka nepastāv vairs jautājums, vai Latvija pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, bet gan — kad tas notiks.

Runājot par NATO un Krievijas attiecībām un sadarbību, G.Altenburgs atzina, ka tās nostiprinājušās pēc 11.septembra notikumiem ASV un kopīgās vēlmes cīnīties pret terorismu. NATO pārstāvis atzīmēja, ka alianses un Krievijas tālākās attiecības un sadarbības rezultāti atkarīgi no Krievijas gribas un vēlmes tuvināties organizācijas domāšanai.

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments

Pie ārlietu ministra

11. janvārī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Ginteru Altenburgu. Pārrunāti Latvijas panākumi virzībā uz NATO. Ministrs informēja G. Altenburgu par Latvijas ārpolitikas uzdevumiem šim gadam, uzsverot nepieciešamību pabeigt iestāšanās sarunas ar ES un saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. G. Altenburgs atzinīgi novērtēja Latvijas progresu ceļā uz NATO.

Tikšanās laikā pārrunātas attiecības ar Krieviju. G. Altenburgs atzīmēja, ka pēc 11. septembra notikumiem situācija pasaulē ir mainījusies, drošības politikas attīstībai Eiropā ir labas perspektīvas. Abas puses bija vienisprātis, ka Krievijas antagonisms NATO paplašināšanās jautājumā, tai skaitā attiecībā uz Baltijas valstu uzņemšanu NATO, samazinās, Krievijas pozīcija kļūst pragmatiskāka un vērsta uz NATO un Krievijas attiecību uzlabošanu. I. Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas līdzdalība NATO nav vērsta pret trešajām valstīm, bet gan uz kopīgu sadarbību cīņā pret jaunajiem izaicinājumiem, ar kuriem jāsastopas pasaulei. Ministrs atzīmēja, ka Baltijas valstu līdzdalība NATO veicinās stabilitātes un uzplaukuma veidošanos reģionā un ka Latvijas dalība ES un NATO būs sadarbību veicinošs faktors ar Krieviju, kā to parāda Krievijas attiecības ar jaunajām NATO dalībvalstīm. I. Bērziņš apstiprināja, ka Latvija ir ieinteresēta labu kaimiņattiecību veidošanā ar Krieviju, norādot uz jau esošajiem sekmīgās sadarbības piemēriem ar kaimiņvalsti. Ārlietu ministrs arī pauda viedokli, ka NATO skaidri formulētā pozīcija alianses paplašināšanās jautājumos veicinās savstarpējās sapratnes un stabilitātes veidošanos reģionā.

Sarunas gaitā pārrunāti sabiedrības integrācijas jautājumi, ministrs apliecināja Latvijas valdības apņēmību aktīvi īstenot sabiedrības integrācijas programmu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie aizsardzības ministra

11.janvārī beidzās NATO pārstāvju ekspertu darba grupas piecu dienu darba vizīte Latvijā. No 7.līdz 11.janvārim NATO pārstāvji detalizēti izvērtēja Latvijas veikumu Rīcības plāna dalībai NATO ieviešanā, akcentējot Latvijas militāro spēju un to attīstības plānošanu, aizsardzības sistēmas budžeta attīstību, kā arī juridiskos un informācijas drošības jautājumus. Latvija tiek vērtēta pirmā no kandidātvalstīm. Sarunas notiek ļoti veiksmīgi, kas norāda uz Latvijas aizsardzības sistēmas straujo izaugsmi.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Aizsardzības ministrijas un NATO ekspertu grupas plānošanas un pārskata procesa plenārsēdē norādīja uz valdības deklarācijā noteikto uzdevumu konsekventu un sekmīgu izpildi.

Latvijas pašaizsardzības spēju attīstīšana, izmantojot NATO savietojamības prasības, partnerattiecību mērķus, Rīcības plānu dalībai NATO un plānošanas un pārskata procesu, ir novedusi pie jaunas Nacionālo bruņoto spēku efektīvas struktūras projekta, ko augstu vērtē NATO. Šī spēku struktūra jau vērtējama kā NATO prasībām atbilstoša.

Aizsardzības ministrs uzsvēra valdību veidojošo politisko spēku gatavību turpināt darbu pie jaunās spēku struktūras sasniegšanas līdz 2008.gadam, to nepārtraukti precizējot un nodrošinot resursus tās sasniegšanai.

Ģ.V.Kristovskis par galveno principu valsts pašaizsardzības spēju sasniegšanai uzskata efektivitāti, profesionāli izglītotu personālu, kā arī sabiedrības izpratni un atbalstu valsts drošības un aizsardzības spēju sasniegšanā.

NATO ģenerālsekretāra palīgs politiskajos jautājumos Ginters Altenburgs savā runā norādīja, ka šī ir trešā viņa vizīte Latvijā kopš 1992.gada. G.Altenburgs apsveica un augstu novērtēja tās pūles, kas tiek ieguldītas NATO standartiem atbilstošu aizsardzības spēju izveidē, un atzīmēja neiedomājamo progresu, kādu Latvijai izdevies panākt.

Kaiva Liepiņa, ministra preses sekretāre

Preses konferencē

“Latvija ir valsts, kurā darbojas efektīva valdība, valsts, kura stingri noteikusi savus mērķus un kurai ir skaidrs savas nākotnes redzējums,” piektdien, 11. janvārī, noslēdzot piecu dienu darba vizīti Latvijā, preses konferencē atzina NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Ginters Altenburgs.

Augstā NATO amatpersona kopā ar ekspertu grupu Latvijā apmeklējusi dažādas valsts institūcijas un tikusies ar vairākām valdības un bruņoto spēku atbildīgajām amatpersonām. NATO eksperti pētījuši Latvijas sasniegto progresu aizsardzības plānošanā, aizsardzības struktūru attīstībā, personāla plānošanā, militārā ekipējuma nodrošinājumā un citās ar valsts aizsardzību saistītajās jomās. 11. janvārī Rīgā notika arī Aizsardzības ministrijas un NATO ekspertu grupas plānošanas un pārskata procesa plenārsēde.

G. Altenburgs preses konferencē ļoti atzinīgi novērtēja līdzšinējo Latvijas progresu un norādīja, ka vairākos jautājumos sarunas par Latvijas gatavību iestājai NATO iet pa priekšu noteiktajam laika grafikam. “Uzturiet sākto reformu kursu un līdzšinējo efektivitāti, un visai iespējams, ka lēmums par Latvijas dalību NATO tiks pieņemts jau šā gada nogalē NATO dalībvalstu un valdību vadītāju tikšanās laikā Prāgā,” teica G. Altenburgs.

NATO ekspertu grupa, uzturoties vizītē Latvijā, izvērtējusi Rīcības plāna dalībai NATO ieviešanas gaitu, īpaši uzsverot Latvijas militāro spēju un to attīstību, aizsardzības budžeta attīstību, kā arī juridiskos un informācijas drošības jautājumus.

Latvija ir noteikusi pareizos mērķus virzībā uz NATO, bet mūsu valsts pati ir atbildīga par to, kad noteiktie mērķi tiks sasniegti.

Kā preses konferencē atzina aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, valsts aizsardzības sistēmu pilnībā pabeigt nav iespējams. Viņš norādīja, ka uzsāktā Nacionālo bruņoto spēku reforma tiks pabeigta 2008. gadā, bet pašlaik vislielākā uzmanība tiek pievērsta personāla attīstībai, bruņojuma iegādei un savietojamībai ar NATO spēkiem. Taču jau tagad mēs varam runāt ar NATO par kopējām drošības perspektīvām nākotnē un spējām aktīvi līdzdarboties miera uzturēšanas spēku operācijās un pierādīt sevi kā pilntiesīgu Eiropas drošības sistēmas sastāvdaļu.

Pēc NATO ekspertu vizītes Latvijā tiks sagatavots vispusīgs ziņojums par Latvijas progresu ceļā uz NATO. Ziņojumā tiks ietverta ļoti plaša informācija par kandidātvalstu sagatavotību dalībai NATO. Ziņojumā būs aptuveni 200 lapaspušu, un ar to tiks iepazīstinātas visas pašreizējās NATO dalībvalstis. Šis ziņojums veidos ļoti svarīgu daļu no galējā lēmuma par Latvijas gatavību kļūt par alianses dalībvalsti. G. Altenburgs norādīja, ka NATO ekspertu izstrādātie ziņojumi, kādi tiks veidoti par visām kandidātvalstīm, būs pamatinformācijas avots NATO dalībvalstīm, izvērtējot katras kandidātvalsts atbilstību, tomēr katras dalībvalsts lēmums būs individuāls un politiski neatkarīgs. Katra valsts pati pieņems lēmumu par jauno dalībvalstu uzņemšanu. Ekspertu komisijas ziņojums būs ļoti svarīgs, bet bez tā dalībvalstis informāciju par kandidātvalstu attīstību iegūs arī no citiem avotiem, piemēram, no dalībvalstu vēstniecībām, kas atrodas kandidātvalstīs.

Latvija ir pirmā NATO kandidātvalsts, par kuru tiek veidots šāds ziņojums, un pašreizējie rezultāti vērtējami ļoti atzinīgi, teica G. Altenburgs. Tuvākajā laikā paredzētas vizītes arī pārējās NATO kandidātvalstīs, lai jau pēc iespējas drīzāk dalībvalstis iegūtu skaidru redzējumu par kandidātu sasniegto progresu.

G. Altenburgs augstu novērtēja arī Latvijas ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, uzsverot, ka pašreizējā starptautiskajā situācijā neviena valsts nevar būt tikai drošības patērētāja, bet ir jādod arī savs ieguldījums kopējās Eiropas drošības sistēmas stiprināšanā. Latvijas un pārējo kandidātvalstu integrācija NATO šobrīd ir ļoti cieši saistīta ar visas Eiropas drošības arhitektūras veidošanu, atzina G. Altenburgs.

Salīdzinot gaidāmo paplašināšanās kārtu ar trīs jaunu dalībvalstu (Čehijas, Polijas un Ungārijas) uzņemšanu 1998. gadā, G. Altenburgs atzina, ka tagad paplašināšanās noris daudz skaidrāk un strukturētāk. 1998. gadā paplašināšanās process nav bijis pietiekami regulēts — NATO valstis nav vienojušās par skaidrām prasībām, kas jāizvirza kandidātvalstīm, savukārt kandidātvalstīs trūcis izpratnes par to, kas no tām tiek prasīts, trūka izvērtēšanas mehānismu. Tāpat 1998. gadā ļoti svarīga bija cīņa par to, lai šis process būtu politiski pieņemams, īpaši runājot par Krievijas iebildumiem pret to. Pašreizējais paplašināšanās process ir jau politiski akceptēts NATO dalībvalstīs, un tam jūtams lielāks atbalsts arī pārējā pasaulē. “Gaidāmā jaunu dalībvalstu uzņemšana NATO ir nepārprotams un neatgriezenisks Eiropas kopējās drošības politikas arhitektūras turpinājums,” teica G. Altenburgs.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors