Sargājot strēlnieku mūža piemiņu
Voldemārs Birznieks palicis vienīgais, kas rūpējas par Ziemsvētku kauju vietām.
Katru gadu janvāra sākumā Ložmetējkalnā iededz ugunskurus, ap kuriem pulcējas desmitiem cilvēku, pārmij pa vārdam un uzdzied pa vecai dziesmai. Tā viņi piemin par leģendu kļuvušās 1917. gada Ziemsvētku kaujas un tajās kritušos strēlniekus. Jau kopš pirmā piemiņas pasākuma 1986. gadā pie šiem ugunskuriem rokas allaž silda bijušais Klīves mežniecības mežsargs Voldemārs Birznieks. Cilvēks, kas mežsarga mājā Mangaļos izveidojis īstu Ziemsvētku kauju muzeju un gādājis, lai Tīreļpurvā ir piemiņas akmeņi astoņiem latviešu strēlnieku pulkiem un pirmajiem kritušajiem strēlniekiem.
Arī tagad 77 gadus vecais vīrs gandrīz vienmēr no rīta ceļas, lai brauktu uz Ložmetējkalnu un novāktu zarus, lapas ap piemiņas vietām, attīrītu strēlnieku ierakuma vietas. “Bet cik ilgi es vēl to spēšu?” viņš saka, taujādams, kur gan pazudusi valstsvīru, Aizsardzības ministrijas un vēsturnieku interese par Ložmetējkalnu.
“DIENA”