Esot jāglābj, kas vēl glābjams

Uzņēmējs Normunds Lakučs:

Latvisku Latviju būs ļoti grūti piedzīvot, bet nekad nevajag zaudēt šo cerību!

Mēs esam ļoti vecu cilvēku nācija, un arī ideoloģija mums ir vecu cilvēku nācijai atbilstoša. Ja mums būtu vairāk jauniešu, idejas sabiedrībā arī būtu citas, jo jauniem cilvēkiem piemīt vēlēšanās kaut ko mainīt, bet vecie grib saglabāt esošo. Jauniešus ar 1988. gada frāzēm vairs nevar piesaistīt. 80. gados šis idejas bija kā svaigs gaiss, bet šobrīd ir vajadzīgs kaut kas jauns, neatmetot fundamentālas vērtības.

Viena trešdaļa iedzīvotāju pie izdevības ir gatava atstāt Latviju. Gandrīz vai puse jaunatnes ir gatava atstāt Latviju, tā ir ļoti bīstama tendence. Ir diezgan daudz jauniešu, kuri tagad beidz labas augstskolas. Paldies Dievam, šo tikumu – vēlēšanos mācīties – latvieši nav pazaudējuši. Es pazīstu ne tikai bagātu vecāku bērnus, kas mācās ārzemēs, bet arī tādus, kas paši izturējuši pārbaudījumus konkursos un tikuši prestižās augstskolās.

Es ceru, ka pēc desmit piecpadsmit gadiem viņi atgriezīsies Latvijā. Var cerēt uz viņu patriotiskām jūtām, bet, no otras puses, kāpēc viņiem būtu jāatgriežas, ja te viss piederēs svešzemniekiem, bet atalgojumi būs nesalīdzināmi mazāki nekā Rietumos? Varbūt pēc 15 gadiem te būsim tā integrējušies, ka runāsim vienā valodā! Starp citu, īri ir tā “integrējušies”, ka vairs nerunā savā, bet savu iekarotāju angļu valodā. Īri ārēji un mentāli maz atšķiras no angļiem. Arī dzīves līmenis tur ir ļoti augsts, taču Ziemeļīrijā jau vairākus gadu desmitus risinās mazas intensitātes partizānu karš. Kā mēs redzam, šāda tā saucamā integrācija pati par sevi neko nedod, ja nacionālās pretrunas ir savijušās ar sociālajām atšķirībām un nācija nav zaudējusi savu vēsturisko atmiņu, nav “mankurtizējusies”, tad sprādziens ir neizbēgams. Kā redzam, viena valsts, viena valoda, viena mentalitāte un augsts dzīves līmenis vēl neko negarantē. Protams, jātzīmē, ka īri ir “jauna” nācija ar diezgan lielu jaunatnes īpatsvaru. Es īrus minēju kā piemēru ar ļoti līdzīgu vēsturisko pieredzi, no viņiem mēs daudz ko varētu mācīties.

“LAUKU AVĪZE”