Ministru kabineta noteikumi Nr. 156

Rīgā 1994. gada 2. augustā (prot. Nr. 39 1. §)

Par zvejniecību

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Zivis — visas zivju sugas, kā arī nēģi un ūdens bezmugurkaulnieki.

Ūdensaugi — ūdens bioloģisko resursu daļa, kurai ir tieša saistība ar zivju barības resursiem, zivju dabīgo nārstu un ūdens dabiskas attīrīšanas procesu. Sājos noteikumos uz ūdensaugiem attiecinātas tādas pašas normas kā uz zivīm.

Zivju resursi — visas zivis, kas sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos un uz kurām Latvijas Republikai ir īpašuma tiesības, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, uz kurām tai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot.

Zveja — jebkura darbība, lai iegūtu zivis.

Zvejnieks — fiziska persona, kas tieši veic zveju, t. i., rīkojas ar zvejas rīkiem, un juridiska persona, kuras vārdā un uzdevumā tiek veikta zveja.

Tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastiem, kas paredzēta zvejas, kuģošanas un ar tām saistītām vajadzībām.

Amatieru zveja — makšķerēšana — darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis rekreācijai vai sporta nolūkā.

Rūpnieciskā zveja — darbība, lai ar rūpnieciskiem zvejas rīkiem iegūtu zivis.

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Noteikumu darbība

Šie noteikumi regulē Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu (tālāk tekstā — «teritoriālie ūdeņi») un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu.

2. pants. Īpašuma tiesības

Zivju resursi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos ir valsts īpašums. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir ekskluzīvas tiesības iegūt, izmantot, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.

Piezīme. Šī panta pirmā daļā neattiecas uz zivīm, kas iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas rezultātā, ja to audzēšanai nav izlietoti valsts budžeta līdzekļi.

3. pants. Zivju resursu izmantošanas prasības

Zveja Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, — arī saskaņā ar starpvalstu līgumiem.

II. ZIVJU RESURSU UN ZVEJAS PĀRZINĀŠANA

4. pants. Zivju resursu pārzināšanas principi

4.1. Zivju resursu pārzināšanas principi ietver zivju resursu pārzināšanu un izmantošanu, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.

Zivju resursu uzskaiti, novērtējumu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zinātnisko ekspertīzi pēc valsts vai juridisku un fizisku personu pasūtījuma veic Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestādes vai arī citas juridiskas personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens, turklāt šo pētījumu rezultātus un slēdzienus izvērtē Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestāde.

4.2. Ministru kabineta noteiktās izpildinstitūcijas personā (tālāk teksta — «valsts augstākā zivsaimniecības institūcija») valsts pārzina Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursus.

4.3. Valsts augstākā zivsaimniecības institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībām zivju resursu pārzināšanu ūdeņos, kas atrodas šo pašvaldību teritorijās vai piekļaujas tām.

Zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, notiek saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos, ja šo ūdeņu resursu pārzināšana ir nodota pašvaldībām.

5. pants. Zvejas tiesības

5.1. Latvijas Republikas ūdeņi pēc to īpašuma veida tiek dalīti šādi:

5.1.1. valsts ūdeņi (publiskie ūdeņi — Civillikuma 1. pielikums);

5.1.2. privātie ūdeņi.

Ūdeņi, kas nav iekļauti Civillikuma 1. pielikumā, bet nav arī privātā īpašumā, pieder valstij.

5.2. Latvijas Republikas ūdeņi zvejas tiesību jomā tiek dalīti šādi:

5.2.1. publiskie ūdeņi;

5.2.2. ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij;

5.2.3. privātie ūdeņi.

Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos zvejas tiesības pieder valstij.

5.3. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un Rīgas jūras līča ūdeņos zvejas tiesības pieder katram Latvijas iedzīvotājam, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

5.4. Zvejas tiesības publiskās upēs pieder katram piekrastes īpašniekam gar viņa īpašuma robežu tajā ūdens daļā, kas viņa zemei ir tuvāk nekā cita zemei, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

5.5. Zvejas tiesības privātos ūdeņos pieder ūdeņu īpašniekam, kas tās izmanto saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

5.6. Šajā pantā minētās zvejas tiesības var tikt izmantotas, ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļās ir brīvi nozvejas limiti vai zvejas rīku limita daļa rūpnieciskajai zvejai, kā arī brīvas rūpnieciskās zvejas vietas. Amatieru zvejas — makšķerēšanas — tiesības šī panta 5.2.1.—5.2.3. apakšpunktā minētos ūdeņos tiek izmantotas saskaņā ar šo noteikumu 9. pantu.

6. pants. Zvejas tiesību nodošana

6.1. Valsts augstākā zivsaimniecības institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībai savas zvejas tiesības ūdeņos, kuru zivju resursu pārzināšana nodota pašvaldībai.

6.2. Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām ir zvejas tiesības. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās var iznomāt citām juridiskām un fiziskām personām.

Gadījumos, kad privāto ūdeņu īpašnieks neizmanto savas zvejas tiesības, viņš tās var nodot (iznomāt) citām juridiskām vai fiziskām personām.

6.3. Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka dodama vietējā pagasta zvejnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vietējām un citām uzņēmējsabiedrībām, kuru darbības virziens ir zivju zveja un zivju apstrāde, kā ari vietējā pagasta iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar individuālo zveju (individuālā darbība) un kas ir pildījuši iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un veikuši zvejas regulēšanas pasākumus.

6.4. Iznomātās zvejas tiesības nedrīkst nodot tālāk citām juridiskām un fiziskām personām.

6.5. Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina valsts augstākā zivsaimniecības institūcija.

7. pants. Iznomāto zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšana

7.1. Iznomāto zvejas tiesību izmantošana var tikt pārtraukta, ja:

7.1.1. zvejas tiesību iznomātājs nepilda līguma noteikumus;

7.1.2. zvejas tiesību iznomātājs pārkāpj spēkā esošos normatīvos aktus;

7.1.3. zvejas tiesību iznomātājs pārkāpj šo noteikumu 6.4. punkta nosacījumus;

7.1.4. valsts augstākās vides aizsardzības institūcijas slēdziens vai zinātniskās rekomendācijas paredz zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu.

7.2. Zvejas tiesību izmantošana šī panta 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā minētos gadījumos tiek pārtraukta, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

Zvejas tiesību izmantošana šī panta 7.1.3. un 7.1.4. apakšpunkta minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar valsts augstākas zivsaimniecības institūcijas vai attiecīgās pašvaldības vienpusīgu lēmumu pēc valsts augstākās vides aizsardzības institūcijas un tās struktūrvienību ierosinājuma, un šis lēmums stājas spēkā divu nedēju laikā pēc tā pieņemšanas.

8. pants. Tauvas josla

8.1. Zvejas, kuģošanas un ar tām saistītām vajadzībām gar visu ūdeņu — ka publisku, tā privātu (jūras, upju, ezeru, kanālu) ūdeņu —, ka arī to salu un atteku krastiem ir sauszemes josla — tauvas josla.

8.2. Gar jūras piekrasti, kur tauvas josla piekļaujas privātām zemēm, tā norobežojama ar robežzīmēm un attiecīgos zemes plānos apzīmējama kā atsevišķa vienība.

Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav norobežojama, bet apzīmējama uz zemes plāniem un ieskaitāma attiecīgā platībā kā nederīga zeme.

Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citam būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) pastāv saskaņā ar šo būvju plāniem un atrodas minēto īpašnieku (lietotāju) uzturēšana un apsaimniekošanā.

8.3. Piekrastes zemes īpašniekam uz īpašuma tiesību pamata ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl tas nav ierobežots ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī iegūt ūdeņu gultnē un tauvas joslā atrodamās zemes bagātības un dabiskos materiālus, ievērojot spēkā esošo likumdošanas aktu normas, ja tas nebojā ūdens ceļu un tauvas joslu vai tur esošās ietaises (būves) un krasta nostiprinājumus, kā arī netraucē pārvietošanos pa tauvas joslu. Izmantojot tauvas joslu, krasta īpašnieki nedrīkst radīt šķēršļus brīvai kustībai pa šo joslu, ierīkojot aizžogojumus vai citus traucēkļus.

8.4. Tauvas josla ir paredzēta bezmaksas lietošanai šādām vajadzībām:

8.4.1. laivu un kuģu piestāšanai;

8.4.2. laivu un kuģu kravu izkraušanai un to pagaidu glabāšanai;

8.4.3. laivu un kuģu pārziemošanai, būvei un remontam;

8.4.4. zvejnieku, laivinieku un to ekipāžas locekļu iešanai pa krastu;

8.4.5. ēdiena vārīšanai un atpūtai, arī nakts atpūtai;

8.4.6. avarējušo laivu, kuģu un to piederumu glabāšanai un sarga mītnes izvietošanai — ar nosacījumu, ka tā nedrīkst traucēt citiem pārvietoties pa tauvas joslu;

8.4.7. zvejnieku apmetņu ierīkošanai, zvejas rīku žāvēšanai un citām ar zveju saistītām vajadzībām;

8.4.8. zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai, bet uz robežupēm — arī muitas iestāžu vajadzībām tauvas joslā var novietot pagaidu būves.

Šajā punktā minētās darbības var tikt veiktas, nodrošinot vides aizsardzības reglamentējošo normu ievērošanu.

8.5. Dabiskās tauvas joslas platums ir:

8.5.1. gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;

8.5.2. gar publisko ūdeņu krastiem — 10 metru;

8.5.3. gar jūras piekrasti — 20 metru.

Valsts augstākā zivsaimniecības institūcija dabisko tauvas joslu platumu zvejas vajadzībām un valsts augstākā jūrniecības institūcija — kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai to palielināt, bet nepārsniedzot 40 metru.

Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

8.6. Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

8.6.1. gar upju un ezeru lēzeniem krastiem — no normālās ūdens līnijas;

8.6.2. gar upju un ezeru kraujiem krastiem — no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdens līmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;

8_:6.3. jūras piekrastē — no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

8.7. Piekrastes pilsētās un biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā neapdzīvotās vietās, bet ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šī panta 8.5. punktā noteikto platumu, gan ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot ar valsts augstākās zivsaimniecības institūcijas piekrišanu zvejas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

8.8. Gadījumos, kad dabiski mainās ūdens līnija, līdz ar to atbilstoši jaunajai ūdens līnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar normām par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu.

III. ZVEJA

9. pants. Amatieru zveja — makšķerēšana

Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam ir tiesības zvejot visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos amatieru zveja— makšķerēšana — nav aizliegta, izņemot ezerus, kas ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir jābūt attiecīgam norādēm.

Ja amatieru zvejā — makšķerēšanā — konkrētos ūdeņos vai to daļās īpaši vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits, zvejas tiesības var tikt izmantotas ar īpašam maksas zvejas atļaujām (licencēm) vai iegūtas izsoles kārtībā.

Amatieru zveja — makšķerēšana — notiek saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatieru zveju — makšķerēšanu — regulējošām normām.

Piezīme. Šī panta nosacījumi neattiecas uz 23. panta piezīmē minētajiem ūdeņiem.

10. pants. Rūpnieciskā zveja

10.1. Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir pieļauta) juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju un saņemot zvejas atļauju (licenci).

Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir vietējā pagasta zvejnieku kooperatīvajām sabiedrībām, vietējām un citām uzņēmējsabiedrībām, kuru darbība ir saistīta ar zivju zveju un apstrādi, kā arī vietējā pagasta iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar individuālo zveju un iepriekšējā laikposmā nav pieļāvuši zveju regulējošo normu pārkāpumus.

10.2. Zvejas atļauju (licenci) iesniedz valsts augstākās vides aizsardzības institūcijas struktūrvienības, norādot zvejas riku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, arī zvejas apjomu saskaņā ar valsts augstākās zivsaimniecības institūcijas iedalītajiem limitiem.

10.3. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek noteikts, pamatojoties arī uz starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām.

Kopējais pieļaujamais zvejas riku skaits un to veidi tiek noteikti, ņemot vērā noteikto nozvejas apjomu.

10.4. Gadījumos, kad pieļaujamais nozvejas apjoms, nozvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļās juridiskām un fiziskām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanai, var tikt organizēta zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsole.

Izsole var tikt organizēta gan juridiskām un fiziskām personām, kurām saskaņā ar šo noteikumu 6.3. punktu ir priekšrocības zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļas (slēgta izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz brīvi palikušo limitu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.

10.5. Rūpnieciskā zveja notiek saskaņā ar rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.

Piezīme. Šī panta nosacījumi neattiecas uz 23. panta piezīmē minētajiem ūdeņiem.

11. pants. Zveja sevišķos nolūkos un zinātniskās pētniecības nolūkos

Zveja sevišķos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos tiek veikta, pamatojoties uz zinātniskām programmām vai citiem materiāliem, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas valsts augstākajā vides aizsardzības institūcijā.

Šāda zveja publiskos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, notiek, pamatojoties uz darbu veikšanas grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu resursu pārzinātāju, bet privātos ūdeņos —, pamatojoties uz darbu veikšanas grafiku, kas saskaņots ar ūdeņu īpašnieku.

12. pants. Zvejas noteikumi

Amatieru zvejas — makšķerēšanas — un rūpnieciskās zvejas noteikumus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

IV. ZIVJU NOZVEJAS UZSKAITE, ZVEJAS REGULĒŠANA UN IEROBEŽOJUMI

13. pants. Pienākums sniegt ziņas par nozveju

Juridiskām un fiziskām personām, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par nozveju tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi noteikti zvejas tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos.

14. pants. Zvejas regulēšana

Zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu un zvejas rīku skaitu un veidu, kā arī nosakot citus zivju regulēšanas pasākumus, pamatojoties uz zinātniskās ekspertīzes slēdzieniem, zinātniskām rekomendācijām, starptautisko organizāciju rekomendācijām, kā arī saskaņā ar amatieru zvejas — makšķerēšanas — un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

15. pants. Zvejas ierobežojumi

Nodrošinot zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, valsts augstākā zivsaimniecības institūcija, pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām pēc saskaņošanas ar valsts augstāko vides aizsardzības institūciju var noteikt zvejas aizliegumu uz konkrētu laiku, noteikt ierobežojumus vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļās un tādu darbību tauvas joslā, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus nelabvēlīgus apstākļus zivju resursiem, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļās, kuros tiek veikta zivju zveja zivju resursu atražošanas valsts pasūtījuma izpildei.

16. pants. Aizliegtās zvejas metodes un līdzekļi

Zvejā nav atļauts izmantot metodes un zvejas rīkus, kas nav paredzēti vai ir aizliegti attiecīgos zvejas noteikumos.

Zivju resursu pārzinātājs atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestādēm un valsts augstāko vides aizsardzības institūciju ir tiesīgs atļaut pielietot zvejas metodes, līdzekļus un rīkus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, un tiem ir jābūt atrunātiem zvejas atļaujā (licencē).

V. ZIVJU RESURSU AIZSARDZĪBA UN UZRAUDZĪBA

17. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūcijas

Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic valsts augstākā vides aizsardzības institūcija ar savu specializēto dienestu starpniecību, sadarbojoties ar valsts augstāko zivsaimniecības institūciju un attiecīgajiem valsts aizsardzības institūciju un iekšlietu institūciju dienestiem.

18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūciju tiesības

18.1. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūcija un tās specializētie dienesti likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgi veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos, arī privātos ūdeņos, kā arī veikt pārbaudi tirdzniecības un transporta objektos, jebkurās noliktavās un ražošanas telpās, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis.

18.2. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības valsts institūcija un tās specializētie dienesti savas kompetences ietvaros ir tiesīgi izsniegt un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar amatieru zvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

19. pants. Pienākumi zivju resursu aizsardzībai un uzraudzībai

Zivju resursu pārzinātājam un zvejas tiesību izmantotājam ir pienākums savas kompetences ietvaros piedalīties attiecīgo ūdeņu zivju aizsardzībā un uzraudzībā.

VI. ZIVJU RESURSU SAGLABĀŠANA UN PAVAIROŠANA. ZIVJU AUDZĒŠANA

20. pants. Zivju resursu saglabāšana un pavairošana

Zivju resursu pārzinātājam un zvejas tiesību izmantotājam (ari nomniekam) jāveic pasākumi zivju resursu saglabāšanai pēc saskaņošanas ar Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestādes institūcijām.

Zivju resursu pavairošanas pasākumi, ja tādi ir nepieciešami, norādāmi zvejas tiesību nomas līgumā vai tiek teikti uz atsevišķas, vienošanās pamata.

21. pants. Zivju sugu pārvietošana un jaunu sugu ieviešana

Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai uz vietas Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama valsts augstākās vides aizsardzības institūcijas atļauja, kas saskaņota ar Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestādi un veterināro dienestu.

Informācija par dažādu zivju sugu pārvietošanu, jaunu sugu ieviešanu vai pavairošanu uz vietas jāiesniedz Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestādei.

22. pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivācijai

Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivācijai jebkuros ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama zivju resursu pārzinātāja atļauja, kas saskaņota ar Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestādi un valsts augstāko vides aizsardzības institūciju.

23. pants. Zivju audzēšana ūdenstilpēs

Par zivju audzēšanas ūdenstilpēm uzskatāmas dabiskās ūdenstilpes vai to daļas, kas pārveidotas zivju audzēšanai, kā arī zivju audzēšanai speciāli mākslīgi izveidotas ūdenstilpes.

Zivju resursu aizsardzībai un ūdens kvalitātes un daudzuma

saglabāšanai valsts augstākas zivsaimniecības institūcija pēc saskaņošanas ar augstāko valsts vides aizsardzības institūciju var noteikt sevišķu režīmu tauvas joslā ap šīm ūdenstilpēm.

Piezīme. Šo noteikumu 9., 10. un 24. panta nosacījumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai mākslīgai zivju pavairošanai un specializētai zivkopībai.

VII. MAKSA PAR ZVEJAS TIESĪBĀM UN ZAUDĒJUMU KOMPENSĀCIJA

24. pants. Maksa par zvejas tiesībām

Zvejas tiesības Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos (neatkarīgi no to īpašuma veida), teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek izmantotas par maksu, kas norādīta zvejas tiesību nomas līgumā vai zvejas atļaujā (licencē), ja zvejas tiesību nomas līgums netiek slēgts.

Maksas apmērus pēc saskaņošanas ar valsts augstāko vides aizsardzības institūciju, kā arī zvejas tiesību vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību nosaka valsts augstākā zivsaimniecības institūcija. Maksas apmēriem un zvejas tiesību vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtībai jābūt saskaņotiem ar valsts augstāko finansu institūciju.

Piezīme. Šī panta nosacījumi neattiecas uz 23. panta piezīmē minētajiem ūdeņiem.

25. pants. Atbildība par zivju resursu aizsardzības, uzraudzības un izmantošanas regulējošo normu pārkāpšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem

25.1. Juridiskas un fiziskas personas, kas pieļāvušas šo noteikumu vai amatieru zveju — makšķerēšanu — un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, atbild saskaņā ar spēkā esošo likumdošanas aktu normām.

25.2. Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Zivju resursiem nodarītos zaudējumus var kompensēt, arī veicot zivju resursu pārzinātāja noteiktos zivju resursu atražošanas pasākumus, kuri saskaņoti ar Latvijas zivsaimniecības pētniecības valsts iestādi un valsts augstāko vides aizsardzības institūciju.

25.3. Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šo darbu projektu ekoloģiskā un zivsaimnieciskā valsts ekspertīze, lai noteiktu ietekmes un iedarbības lielumu, tā pamatotību, iespējamā zaudējuma lielumu un kompensācijas lielumu un veidu.

VIII. ZIVJU FONDS

26. pants. Zivju fonda mērķis

Zivju fonda mērķis ir radīt finansu papildu līdzekļus zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu izpēti, piesārņojuma ietekmi uz zivju resursiem un dažādas saimnieciskās darbības ietekmi uz zivju resursiem, kā arī zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai.

27. pants. Zivju fonda veidošanas avoti

Zivju fondu veido no:

27.1. maksām par zvejas tiesību izmantošanu (nomas maksa, maksa par zvejas atļauju (licenci)),

27.2. kompensāciju summām par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem,

27.3. soda naudas daļas par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem saskaņā ar šo noteikumu un citu zveju regulējošo normu pārkāpumiem,

27.4. budžetu līdzekļu daļas, kas tiek novirzīta zivsaimniecības attīstības mērķprogrammām,

27.5. juridisku un fizisku personu ziedojumiem zivsaimniecības attīstībai,

27.6. citiem ieņēmumiem.

28. pants. Zivju fonda izmantošana

Zivju fonda līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar zivju fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS