Ministru kabineta noteikumi Nr. 167

Rīgā 1994. gada 30. augustā (prot. Nr. 43 17. §)

Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

I nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1. Elektroniskie masu informācijas līdzekļi ir uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas, izmantojot dažādus elektroniskus līdzekļus, nodarbojas ar skaņas un/vai vizuālās informācijas saturisko veidošanu, tehnisko formēšanu un/vai tās publicēšanu.

2. Raidījumu vai programmu publicēšana šo noteikumu izpratne ir skaņas vai vizuālās informācijas publiska izplatīšana ēterā vai kabeļu tīklos atklātā vai kodētā veidā.

3. Elektroniskie masu informācijas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi raidījumu un programmu veidošanā un/vai publicēšanā, ciktāl tos neierobežo šie noteikumi un citi likumdošanas akti, nosakot elektronisko masu informācijas līdzekļu tiesības, pienākumus un atbildību.

4. Elektroniskie masu informācijas līdzekļi, respektējot viedokļu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts ideju, brīvas un civilizētas sabiedrības intereses un vispāratzītās cilvēka tiesības.

5. Elektroniskie masu informācijas līdzekļi darbojas, pamatojoties uz likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», izņemot tā 18. un 19. pantu, ja šajos noteikumos nav noteikta cita kārtība.

6. Elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem, kuri vēlas raidīt, izmantojot elektromagnētisko frekvenču spektru, kas ir nacionālā bagātība, tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piekļūt šim spektram un taisnīgs tā izmantošanas apjoms saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem likumdošanas aktiem.

7. Savā darbībā elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem ir jāievēro Satversme, šie noteikumi, citi likumdošanas akti, starpvalstu līgumi, konvencijas un citi normatīvie akti.

8. Elektronisko masu informācijas līdzekļu darbībai jānotiek Latvijas Republikas sabiedrības interesēs.

II nodaļa
Elektronisko masu informācijas līdzekļu reģistrācija un licencēšana

9. Lai elektroniskais masu informācijas līdzeklis varētu darboties, tam:

1) jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

2) likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» noteiktajā kārtībā jābūt reģistrētam Tieslietu ministrijā kā masu informācijas līdzeklim.

10. Ja elektroniskais masu informācijas līdzeklis pats vēlas nodarboties ar savu programmu raidīšanu, tam likumā «Par telekomunikācijām» noteiktajā kārtībā Satiksmes ministrijā jāsaņem frekvences lietošanas atļauja (licence).

Par raidīšanu nav uzskatāma programmu publicēšana slēgtām, lokālām auditorijām, ēku iekšienē, kā arī atsevišķas blakus novietotās ēkās, ja patērētāju (kabeļa pieslēgumu) skaits nav lielāks par 25, un šajā gadījuma no Satiksmes ministrijas nav jāsaņem frekvences lietošanas atļauja (licence).

11. Ja elektroniskais masu informācijas līdzeklis vēlas izmantot valsts īpašumā esošos raidītājus vai to tīklus — tehnisko līdzekļu kompleksus (vairākus radītājus, releju līnijas, kabeļus u. c.), kas nodrošina vienas vai vairāku radio vai televīzijas programmu kodētu vai atklātu noraidīšanu ēterā noteiktā teritorijā, tam jāsaņem Nacionālās radio un televīzijas padomes licence.

12. Viena elektroniskā masu informācijas līdzekļa raidīto un droši uztveramo programmu raidlaika — diennakts laika posma, kurā elektroniskais masu informācijas līdzeklis ir tiesīgs izmantot piešķirto frekvenci, — apjoms nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus procentus no kopējā raidlaika apjoma valsts teritorijā un katrā elektronisko masu informācijas Līdzekļu veidā. Programmas un raidījumi, kas vienlaicīgi tiek atkārtoti vairākās frekvencēs, aprēķinot kopējo raidlaiku, tiek uzskaitīti vienu reizi.

Šīs prasības neattiecas uz valsts uzņēmumiem «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija».

13. Ārvalstu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar elektronisko masu informācijas līdzekļu darbību, izdarāmi atbilstoši likuma «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» prasībām.

14. Satiksmes ministrija var atteikt frekvences lietošanas atļaujas (licences) izsniegšanu vai nepagarināt to, ja:

1) nav izpildītas šo noteikumu 9. punkta prasības;

2) iesniegtajos dokumentos uzrādītas nepilnīgas vai nepareizas ziņas;

3) elektroniskais masu informācijas līdzeklis neievēro likumu «Par telekomunikācijām».

15. Tiesā var celt prasību par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja:

1) elektroniskais masu informācijas līdzeklis savā darbībā neievēro likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» un «Par telekomunikācijām», šo noteikumu un citu likumdošanas aktu prasības;

2) gada laikā pēc masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības saņemšanas dienas nav uzsākta elektroniskā masu informācijas līdzekļa darbība;

3) elektroniskā masu informācijas līdzekļa darbība ir neregulāra un/vai tās apjoms ir mazāks par reģistrācijas pieteikumā norādīto, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus;

4) šo noteikumu 33. punktā noteiktā uzskaite netiek veikta, tiek veikta nepilnīgi vai nepareizi.

16. Ja elektroniska masu informācijas līdzekļa darbība izbeigta saskaņā ar šo noteikumu 14. un 15. punktu, personas, kuras dibinājušas šo elektronisko masu informācijas līdzekli, divus gadus nevar pretendēt uz frekvences lietošanas atļaujas (licences) un Nacionālās radio un televīzijas padomes licences saņemšanu.

17. Masu informācijas līdzekļa darbību Tieslietu ministrija var izbeigt pēc paša elektroniskā masu informācijas līdzekļa lūguma.

18. Pēc masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanas Tieslietu ministrijai par to jāizsludina oficiālā laikrakstā.

19. Izbeidzot masu informācijas līdzekļa darbību, automātiski izbeidzas arī frekvences lietošanas atļauja (licence) un Nacionālās radio un televīzijas padomes licence.

III nodaļa
Raidījumu un programmu veidošana un to raidīšana

20. Raidījums ir klausītājiem un/vai skatītājiem paredzēts informatīvs, analītisks vai cita veida materiāls, kurš veidots ar elektroniskiem līdzekļiem, kuram ir nosaukums, noteikts apjoms un kurā ir ziņas par tā autortiesību subjektiem. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi.

21. Programma ir viena vai vairāku raidījumu sakopojums, kas sākas un beidzas ar elektroniskā masu informācijas līdzekļa nosaukumu.

22. Raidījumu programma ir raidījumu secības izklāsts.

23. Publicēt raidījumus un programmas ir tiesīgi tikai elektroniskie masu informācijas līdzekļi.

24. Aizliegts publicēt tāda satura raidījumus, kas var traucēt bērnu un pusaudžu normālu fizisku, garīgu vai tikumisku attīstību, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izraudzīts īpašs raidlaiks (no pulksten divdesmit trijiem vakarā līdz sešiem rītā) vai tiek lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi (raidījumu kodēšana). Šiem raidījumiem jābūt speciāli atzīmētiem, gan tos publicējot, gan izplatot raidījumu programmu.

25. Elektroniskajam masu informācijas līdzeklim jānodrošina, lai Latvijā ražotu raidījumu īpatsvars, izņemot ziņu un sporta raidījumus, būtu ne mazāks par trīsdesmit procentiem no kopējā raidījumu daudzuma, rēķinot no mēneša vidējā raidlaika apjoma.

26. Valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» programmām, izņemot cittautiešiem paredzētos raidījumus, jābūt dublētām, nodrošinātām ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā.

27. Elektroniskajam masu informācijas līdzeklim jānodrošina, lai svešvalodās publicēto (valsts valodā nedublēto vai nesubtitrēto) raidījumu kopējais raidlaiks nepārsniegtu trīsdesmit procentus no kopējā šī masu informācijas līdzekļa raidlaika.

28. Filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā, vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā.

29. Savās programmās elektroniskais masu informācijas līdzeklis drīkst izmantot citas programmas, filmas, raidījumus, sižetus un citus materiālus tikai saskaņā ar likuma «Par autortiesībām un blakustiesībām» prasībām.

30. Elektroniskajam masu informācijas līdzeklim ir jānodrošina, lai fakti un notikumi visos raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtiem žurnālistikas un ētikas principiem, un tas ir atbildīgs par šo nosacījumu izpildi.

Komentāram jābūt precīzi atdalītam no ziņām, nosaucot komentētāja vārdu.

Elektroniskais masu informācijas līdzeklis un komentētājs ir atbildīgi par raidījuma saturu saskaņā ar Civillikuma 2352.a pantu.

31. Priekšvēlēšanu reklāmu elektroniskajos masu informācijas līdzekļos reglamentē īpaši likumi.

32. Valsts radio un televīzijas raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir bezmaksas.

33. Visas elektroniskā masu informācijas līdzekļa publicētās programmas ieraksts jāuzglabā ne mazākkā sešus mēnešus pēc tā raidīšanas dienas. Tā kopijām jābūt bez maksas pieejamām kompetentām institūcijām un raidījumā minētajām personām pēc šo institūciju vai personu pieprasījuma.

Katrs elektroniskais masu informācijas līdzeklis patstāvīgi veic publicēto programmu uzskaiti. Šie uzskaites materiāli izsniedzami kompetentām institūcijām pēc to pieprasījuma.

34. Elektronisko masu informācijas līdzekļu pienākums ir pēc kompetentu valsts institūciju pieprasījuma raidīt ziņojumus iedzīvotājiem par drošības pasākumiem sabiedrības interesēs.

35. Programmu veidošana un/vai publicēšana jāveic valsts tehniskajiem standartiem atbilstošā kvalitātē.

IV nodaļa
Reklāma un sponsorēšana

36 Reklāma ir informācijas publicēšana par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, organizācijām, darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai tieši vai netieši sekmētu vai mazinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Par reklāmu uzskatāmi arī sludinājumi.

37. Reklāmai ir jābūt patiesai un godīgai, tā nedrīkst maldināt, sniegt nepatiesu informāciju vai arī kā citādi apdraudēt patērētāja intereses.

Reklāma uztverami jānodala no pārējās programmas ar skaņas vai vizuālajiem līdzekļiem.

38. Aizliegts publicēt reklāmu, kas ar tehniskiem līdzekļiem var iedarboties uz cilvēku zemapziņu.

Reklāma, kura ir domāta bērniem vai kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu īpašais jūtīgums. Reklāma nedrīkst vienpusēji ietekmēt bērnus kādā noteiktā reliģijas vai ideoloģijas virzienā.

Nav pieļaujama slēptā reklāma.

Aizliegts publicēt reklāmu reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā.

39. Tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu reklāma ir atļauta no pulksten divdesmit trijiem vakarā līdz pulksten sešiem rītā, un tā nedrīkst:

1) būt adresēta nepilngadīgajiem (arī neviens no tabakas izstrādājumu vai alkoholisko dzērienu patērētājiem reklāmā nedrīkst būt nepilngadīgs);

2) saistīt alkohola lietošanu ar sportu vai transportlīdzekļu vadīšanu;

3) paust uzskatus, ka tabakas izstrādājumi vai alkohols ir ārstnieciski līdzekļi, ka tiem ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tie palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) veicināt pārmērīgu tabakas izstrādājumu vai alkohola lietošanu;

5) paust negatīvu attieksmi pret atturību un nesmēķēšanu vai mērenu alkohola lietošanu;

6) akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos.

40. Elektroniskajos masu informācijas līdzekļos ārstniecisko preparātu un pakalpojumu reklāmu drīkst publicēt tikai ar Labklājības ministrijas Veselības aizsardzības departamenta atļauju.

41. Elektroniskajā masu informācijas līdzeklī reklāmai atvēlētais laiks vienā programmā nedrīkst pārsniegt piecpadsmit procentu no diennakts raidlaika apjoma. Reklāmas laiks katrā raidīšanas stundā nedrīkst pārsniegt divpadsmit minūtes.

Televīzijas veikala — reklāmas veida, kurā tieši tiek piedāvāts pirkt, pārdot, īrēt preces vai sniegt pakalpojumus, — kopējais raidlaiks vienā programmā nedrīkst pārsniegt vienu stundu diennaktī. Elektroniskie masu informācijas līdzekļi nedrīkst būt līgumslēdzēji vai partneri piedāvāto preču vai pakalpojumu realizācijā. Televīzijas veikala raidlaiks nav ieskaitāms šī punkta pirmajā daļā norādītajā reklāmas raidlaika apjomā.

42. Personām, kuras valsts uzņēmumos «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» saskaņā ar darba līgumu regulāri lasa ziņas vai vada programmas par aktuāliem notikumiem, aizliegts piedalīties reklāmās.

43. Reklāmas devējs nedrīkst ietekmēt programmas vai raidījuma saturu. Reklāmas devējs pats ir atbildīgs par reklāmas saturu.

Par tādas reklāmas publicēšanu, kura rupji pārkāpj likumu prasības, atbild ari elektroniskais masu informācijas līdzeklis.

Par reklāmas izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šo noteikumu prasībām atbild elektroniskais masu informācijas līdzeklis.

44. Sponsors ir persona, kura sava nosaukuma, vārda, firmas un tās vizuālā tēla popularizēšanai tieši vai netieši finansē programmas vai raidījumus. Sponsors nedrīkst ietekmēt programmas un raidījuma saturu, raidīšanas laiku, ierobežot elektroniskā masu informācijas līdzekļa neatkarību.

Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, par to jābūt norādei programmas vai raidījuma sākumā vai beigās.

45. Sponsorētā programma vai raidījums nedrīkst reklamēt sponsora vai kādas trešās personas preču vai pakalpojumu tirdzniecību, ievietojot šajās programmās tiešus pamudinošus norādījumus attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

Personām, kuras ir alkohola un tabakas izstrādājumu ražotāji vai tirgotāji, aizliegts sponsorēt programmas un raidījumus, kuri tiek publicēti no pulksten sešiem rītā līdz pulksten divdesmit trijiem vakarā.

Aizliegts sponsorēt programmas un raidījumus valsts pasūtījuma ietvaros.

V nodaļa
Retranslācija, kolektīvās antenas. Kabeļtelevīzija un kabeļu radio

46. Radio un televīzijas programmu retranslācija ir pilnīga vai daļēja ārvalstīs publicēto programmu vai raidījumu izplatīšana (tūlītēja vai aizkavēta), neizdarot tajos nekādas izmaiņas. Šādu programmu daļu iekļaušana elektronisko masu informāciju līdzekļu veidoto programmu sastāvā nav retranslācija.

47. Raidītājos vai to tīklos retranslējamo programmu kopējais apjoms valstī katrā elektroniskajā masu informācijas līdzekļu veidā nedrīkst pārsniegt 30% no valsts kopējā raidlaika apjoma.

Lai veiktu retranslāciju raidītājos vai to tīklos, uzņēmējsabiedrībai vai uzņēmējam jāsaņem Nacionālās radio un televīzijas padomes retranslācijas licence, kā arī programmas izgatavotāja piekrišana.

48. Lai veiktu retranslāciju kabeļu radio vai kabeļtelevīzijas tīklos, uzņēmējsabiedrībai vai uzņēmējam jāsaņem vietējās pašvaldības institūcijas atļauja ierīkot vai izmantot attiecīgos kabeļu tīklus, kā arī programmas izgatavotāja piekrišana.

49. Kolektīvās antenas ir viena vai vairākas uztverošās antenas un kabeļu tīkls ar pastiprinātājiem vai frekvenču pārveidotājiem vai bez tiem. Tās paredzētas, lai pilnīgi un bez izmaiņām uztvertu un uzreiz novadītu līdz patērētājiem visas šajā teritorijā labā kvalitātē no Latvijas raidītājiem raidītās droši uztveramās elektronisko masu informācijas līdzekļu programmas.

Kolektīvās antenas nav uzskatāmas par kabeļtelevīziju vai kabeļu radio.

50. Lai kolektīvās antenas varētu izmantot programmu retranslācijai, uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem ir jāsaņem vietējās pašvaldības institūcijas piekrišana ierīkot vai izmantot attiecīgās kolektīvās antenas, kā ari programmas izgatavotāja piekrišana.

51. Ja kolektīvās antenas tiek izmantotas to programmu retranslācijai, kuras nav droši uztveramas šajā teritorijā, kolektīvo antenu lietotājiem jānodrošina iespēja pilnīgi un bez izmaiņām labā kvalitātē uztvert no Latvijas raidītājiem raidītās droši uztveramās elektronisko masu informācijas līdzekļu programmas.

52. Kabeļtelevīzija un kabeļu radio ir elektronisko masu informācijas līdzekļu veids, kas publicē programmu ar vadu, kabeļu vai raidītāju palīdzību vai kombinējot šos līdzekļus ar vienvirziena vai divvirzienu informācijas plūsmu, bet kas nav sakaru līdzekļi, ar kuru palīdzību var sazināties savā starpā.

53. Kabeļtelevīzijas un kabeļu radio līnijas tiek reģistrētas, ierīkotas un ekspluatētas saskaņā ar likumu «Par telekomunikācijām».

54. Visos kabeļtelevīzijas un kabeļu radio tīklos jābūt uztveramām programmām, kurās tiek realizēts nacionālais pasūtījums.

55. Publicēt savas programmas kabeļtelevīzijas un kabeļu radio tīklos vai kolektīvo antenu tīklos var vienīgi likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti masu informācijas līdzekļi.

56. Uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas veic tikai retranslāciju, nav jāreģistrējas kā elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem.

VI nodaļa
Nacionālā radio un televīzijas padome

57. Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts institūcija, kas darbojas, pārstāvot skatītāju un klausītāju intereses elektronisko masu informācijas līdzekļu sagatavoto raidījumu un programmu jomā, un rūpējas, lai elektronisko masu informācijas līdzekļu darbībā tiktu ievērota Satversme, šie noteikumi, citi likumdošanas akti, kā arī lai tiktu nodrošināta vārda un informācijas brīvība.

58. Nacionālas radio un televīzijas padomes sastāvā ir pieci locekļi.

59. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus uz sešiem gadiem ieceļ Saeima.

60. Nacionālās radio un televīzijas padomes un tās locekļu darbības neatkarības nodrošinājums ir šāds:

1) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi nedrīkst būt Saeimas deputāti vai Ministru kabineta locekli;

2) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi nedrīkst ieņemt vēlētus amatus politiskajās organizācijās un to apvienībās, kā arī vēlēšanu apvienībās;

3) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi nedrīkst ieņemt citus algotus amatus, veikt citus pienākumus, izņemot māksliniecisko, zinātnisko un pedagoģisko darbību;

4) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi tieši vai ar trešo personu starpniecību nedrīkst būt tādā saimnieciskā saistībā ar elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem, kura varētu ietekmēt darbību Nacionālajā radio un televīzijas padomē šo noteikumu ietvaros.

61. Nacionālā radio un televīzijas padome savā darbībā ievēro šādas pamatnostādnes:

1) tās darbība ir atklāta;

2) tā sekmē visu elektronisko masu informācijas līdzekļu vienlīdzīgu pastāvēšanu un harmonisku attīstību atbilstoši nacionālajām interesēm;

3) tās saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem likumdošanas aktiem seko, lai neveidotos monopoli elektronisko masu informācijas līdzekļu jomā;

4) tā veicina programmu politiku kā latviešu un Latvijas nacionālo minoritāšu savpatības izteicēju;

5) tai nav tiesību tieši iejaukties elektronisko masu informācijas līdzekļu ikdienas darbā;

6) tai nav tiesību vērtēt elektronisko masu informācijas līdzekļu programmas pirms to raidīšanas.

62. Nacionālā radio un televīzijas padome realizē šādas funkcijas:

1) nosaka raidītāju, raidītāju tīklu un/vai raidlaiku iedalījumu valstij piederošajos raidītājos un raidīšanas tīklos, izsniedzot attiecīgu licenci;

2) nosaka valsts pasūtījuma pamatnostādnes, apjomus, slēdz līgumus par tā izpildi un kontrolē to ievērošanu;

3) savas kompetences ietvaros veic kontroli par šo noteikumu un citu likumdošanas aktu ievērošanu;

4) pieņem lēmumus par ārvalstīs sagatavoto radio un televīzijas raidījumu un programmu retranslāciju raidītāju tīklos Latvijas Republikā, izsniedzot attiecīgu licenci;

5) seko, lai raidītāju tiklos retranslēto ārvalstis sagatavoto radio un televīzijas raidījumu un programmu apjoms nepārsniegtu trīsdesmit procentus no kopējā valsti raidīto programmu apjoma katrā elektronisko masu informācijas līdzekļu veidā;

6) seko, lai Latvijā reģistrēto elektronisko masu informācijas līdzekļu programmu raidlaika apjoms svešvalodās nepārsniegtu trīsdesmit procentus no kopējā raidlaika apjoma valsts teritorijā;

7) nosaka reklāmu izvietošanas apjomu un kārtību valsts pasūtījuma īstenošanas gaitā;

8) uz četriem gadiem ieceļ amatā valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» ģenerāldirektorus;

9) apstiprina valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» statūtus;

10) likumos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus par valsts pasūtījuma realizācijai^ nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem;

11) vienu reizi gadā publicē pārskatu par savu darbību.

63. Nacionālā radio un televīzijas padome no savu locekļu skaita ievēlē padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs sasauc un vada padomes sēdes.

64. Nacionālās radio un televīzijas padomes sēdes notiek vismaz vienu reizi mēnesī, kā arī gadījumos, kad vismaz trīs locekļi pieprasa sasaukt ārkārtas sēdi.

Nacionālās radio un televīzijas padomes sēdes ir atklātas.

Nacionālās radio un televīzijas padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta_ sēdes vadītājs un Nacionālās radio un televīzijas padomes sekretārs.

65. Nacionālās radio un televīzijas padomes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā trīs padomes locekļi.

Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumi tiek pieņemti padomes sēdēs ar tās locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam.

66. Saeima ir tiesīga pirms termiņa atsaukt Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus tikai šādos gadījumos:

1) pēc padomes locekļa motivēta lūguma;

2) pamatojoties uz spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par kriminālnozieguma izdarīšanu;

3) ja padomes loceklis nepilda savus pienākumus;

4) ja padomes loceklis neievēro šo noteikumu 60. punkta prasības.

Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanās gadījumā Saeima uz atlikušo pilnvaru laiku ievēlē citu padomes locekli.

Nacionālas radio un televīzijas padomes locekļus var atkārtoti ievēlēt tās sastāvā, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

67. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pienākums ir:

1) piedalīties padomes sēdēs;

2) pildīt padomes uzticētos pienākumus;

3) informēt sabiedrību par savu darbu.

68. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ir tiesības:

1) ierosināt izskatīšanai padomē jautājumus, kas ir tās kompetencē;

2) iesniegt priekšlikumus par sēdēs izskatāmajiem jautājumiem un pieņemamajiem lēmumiem.

69. Nacionālās radio un televīzijas padomes funkciju izpildes nodrošināšanai saskaņā ar likuma «Par valsts civildienestu» prasībām tiek izveidots tās sekretariāts ne vairāk kā piecu cilvēku sastāvā.

Sekretariāta darbiniekus pieņem darbā Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs.

Sekretariāta darbību vada Nacionālās radio un televīzijas padomes sekretārs.

70. Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības izmantot pieaicinātu ekspertu pakalpojumus.

71. Nacionālā radio un televīzijas padome ir juridiska persona. Tai ir zīmogs ar mazā papildinātā valsts ģerboņa attēlu.

Nacionālā radio un televīzijas padome tiek finansēta no valsts budžeta, tai ir pastāvīga bilance un konts bankā.

Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu un sekretariāta darbinieku atalgojuma apmēru nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa
Valsts pasūtījums

72. Valsts pasūtījums ir Nacionālās radio un televīzijas padomes apstiprinātais un valsts finansētais raidījumu un programmu kopums.

Valsts pasūtījuma pamatuzdevums ir nodrošināt katram sabiedrības loceklim iespēju iegūt viņam nepieciešamo sabiedrisko informāciju.

73. Nacionālā radio un televīzijas padome apstiprina valsts pasūtījumu atbilstoši tās iepriekš izstrādātajām koncepcijām, sabalansējot programmu politiku ar iespējām, ko nodrošina valsts līdzekļi un radošais piedāvājums.

74. Valsts pasūtījums tiek veidots, vispusīgi izzinot skatītāju un klausītāju vēlmes, tam pēc iespējas plaši jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošo uzskatu un politisko, filozofisko, reliģisko, zinātnes un mākslas virzienu kopums, tas nedrīkst vienpusīgi kalpot kādas partijas vai grupas individuālajām interesēm, reliģijai vai ideoloģijai. 75. Realizējot valsts pasūtījumu:

1) jāveicina latviešu valodas un kultūras attīstība un nostiprināšanās, rēķinoties ar valsts teritorijas reģionālo struktūru un kultūras atšķirībām;

2) jānodrošina Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm iespējas apmierināt vajadzības pēc raidījumiem viņu dzimtajā valodā un par viņu kultūru;

3) jānodrošina brīva un vispusīga informācijas izplatīšana par notikumiem Latvijā un ārzemēs;

4) jānodrošina sabiedrībai iespējas apmierināt vajadzības pēc izglītojošiem, izklaides, svētku, sporta, paaudžu problēmu raidījumiem un raidījumiem ar surdotulkojumu;

5) jānodrošina valsts institūciju darbības atspoguļojums un priekšvēlēšanu reklāma saskaņā ar īpašiem likumiem.

76. Valsts pasūtījuma realizācijai valsts līdzekļu ietvaros Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar valsts pasūtījuma koncepciju var izsludināt konkursu par valsts pasūtījuma vai tā daļas realizāciju, kurā var piedalīties visi elektroniskie masu informācijas līdzekļi.

77. Nacionālā radio un televīzijas padome valsts pasūtījuma līgumu slēdz pilnam konkrētā pasūtījuma īstenošanas laikam.

78. Valsts pasūtījuma līgums tiek pārtraukts, ja par to svarīgu iemeslu dēļ lēmumu pieņem Nacionālā radio un televīzijas padome. Šādu lēmumu mēneša laikā pēc tā pieņemšanas elektroniskajam masu informācijas līdzeklim ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

VIII nodaļa
Valsts uzņēmumi «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija»

79. Valsts uzņēmumi «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» ir elektroniskie masu informācijas līdzekli. Tie ir valsts uzņēmumi, un to pamatuzdevums ir nodrošināt valsts pasūtījuma izpildi.

80. Valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» dibināšanas, reģistrācijas un darbības noteikumus nosaka likums «Par valsts uzņēmumu», izņemot šī likuma 4. pantu, 6. panta pirmo daļu, 11. panta pirmo un otro dalu, 12. panta otro daļu, 13., 24. un 25. pantu, šie noteikumi un citi likumdošanas akti, kā arī statūti, kurus apstiprina Nacionālā radio un televīzijas padome.

81. Neviena valsts varas un pārvaldes institūcija, sabiedriska organizācija vai amatpersona nav tiesīga iejaukties valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» darbība un dot to darbiniekiem obligāti izpildāmus norādījumus, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

82. Valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» darbības finansēšana tiek veikta no:

1) valsts budžetā iedalītajiem līdzekļiem;

2) patstāvīgā uzņēmējdarbībā un reklāmas darbībā iegūtiem līdzekļiem;

3) dāvinājumiem un sponsoru piešķirtajiem līdzekļiem;

4) abonentmaksām.

83. Valsts uzņēmumi «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» valsts pasūtījuma ietvaros katrs:

1) savu Pirmo programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā, un tā tiek finansēta valsts pasūtījuma ietvaros;

2) ja nepieciešams, var veidot otru programmu.

84. Izmantojot šo noteikumu 82. punkta 2. un 3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā iegūtos līdzekļus, valsts uzņēmumiem «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» atļauts veidot raidījumus un programmas ārpus valsts pasūtījuma.

85. Aizliegta valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» programmu monopolizācija kādas partijas, sabiedriskās organizācijas, uzņēmuma, personu grupas vai atsevišķas personas interesēs.

86. Valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» pienākums ir nekavējoties dot iespēju Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam sniegt ārkārtas paziņojumus.

87. Valsts uzņēmumi «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» ir tiesīgi iestāties starptautiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar elektronisko masu informācijas līdzekļu jautājumu risināšanu.

88. Valsts uzņēmumus «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» vada ģenerāldirektori, kurus uz četriem gadiem ieceļ Nacionālā radio un televīzijas padome.

89. Valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» ģenerāldirektors var iecelt atkārtoti, tie nedrīkst būt Saeimas deputāt^ vai Ministru kabineta locekļi un ieņemt vēlētus amatus politiskajās organizācijās un to apvienībās, kā arī vēlēšanu apvienībās.

90. Valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» ģenerāldirektoru pirmstermiņa atcelšana iespējama tikai tajos gadījumos, ja viņi savā darbībā pārkāpj likumus, neievēro Nacionālās radio un televīzijas padomes likumīgos lēmumus vai nolaidīgi pilda savus pienākumus.

91. Valsts uzņēmumos «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» Nacionālā radio un televīzijas padome no uzņēmumu struktūrvienību direktoriem izveido valdes. Ģenerāldirektori ir attiecīgo valžu priekšsēdētāji.

92. Valsts uzņēmumu «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» ģenerāldirektori:

1) ir atbildīgi par programmu un raidījumu sagatavošanu un publicēšanu atbilstoši šo noteikumu un citu likumdošanas aktu prasībām;

2) sagatavo iesniegšanai Nacionālajā radio un televīzijas padomē valsts pasūtījuma raidījumu un programmu projektus;

3) veic citu darbību likumā «Par valsts uzņēmumu» un statūtos noteiktā kārtībā.

93. Valsts uzņēmumi «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» izveido un izmanto savus arhīvus saskaņā ar likumu «Par arhīviem».

IX nodaļa
Noslēguma jautājumi

94. Valsts uzņēmuma «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» pamatuzdevums ir nodrošināt valsts pasūtījuma realizēšanas gaitā un valsts uzņēmumos «Latvijas Radio» un «Latvijas Televīzija» publicēšanai sagatavoto programmu raidīšanu.

95. Valsts uzņēmums «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» nedrīkst tieši vai ar trešo personu starpniecību gatavot raidījumus un programmas.

96. Uzraudzību par raidīšanas tehniskās kvalitātes atbilstību valsts tehniskajiem standartiem veic Satiksmes ministrijas Valsts elektrosakaru inspekcija.

97. Valsts nodevas apmēru par licencēm, ko šajos noteikumos paredzētajā kārtībā izsniedz Nacionālā radio un televīzijas padome, nosaka Ministru kabinets, un tās tiek iemaksātas valsts budžetā.

98. Uzdot finansu ministrijai sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi izstrādāt abonentmaksas iekasēšanas mehānismus un principus.

99. Latvijas radio un televīzijas padome turpina savu darbu līdz laikam, kad tiek izveidota Nacionālā radio un televīzijas padome.

100. Atzīt par spēku zaudējušu likumu «Par radio un televīziju» (Ziņotājs, 1992, 22; Ziņotājs, 1993, 18; Ziņotājs, 1994, 13).

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Īpašo uzdevumu ministrs E. INKĒNS