Ministru kabineta noteikumi Nr. 179

Rīgā 1994. gada 23. augustā (prot. Nr. 42 1. §)

Par privatizācijas sertifikātiem

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

Šo noteikumu mērķis ir radīt tiesisku pamatu plašai Latvijas iedzīvotāju līdzdalībai valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā, par maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus.

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Privatizācijas sertifikāts (tālāk tekstā — «sertifikāts») —valsts piešķirts vērtspapīrs, kuru var vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu.

Privatizācijas konts — akciju sabiedrības «Latvijas krājbanka», akciju sabiedrības «Sakaru banka», Latvijas hipotēku un zemes bankas iestādēs vai citās Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs (turpmāk — «bankas») atvērts speciāls konts, kurā fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.

Privatizācijas sertifikātu grāmatiņa (tālāk tekstā — «sertifikātu grāmatiņa») — dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā atspoguļots privatizācijas konts un operācijas ar sertifikātiem.

Latvijas iedzīvotājs — šo noteikumu izpratnē Latvijas Republikas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta i persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgas uzturēšanās atļauju.

Kopīgo ieguldījumu fonds — ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība.

Kopīgo ieguldījumu sabiedrība — akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Personas, kurām piešķir sertifikātus

Sertifikātus piešķir:

1) Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši Latvijā nodzīvotajam laikam;

2) nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto īpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kā atlīdzību par īpašumiem, kuri netiek atdoti;

3) politiski represētajām personām, kuras par tādām atzītas saskaņā ar 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23) un kuras ir Latvijas iedzīvotāji, kuri ir represēti Latvijā vai ir Latvijā represēto Latvijas iedzīvotāju pēcnācēji, kuri ir dzimuši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā, — atbilstoši ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā pavadītajam laikam;

4) personām, kurām privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos aprēķinātās kapitāla daļas (pajas) samazinātas sakarā ar uzņēmuma mantas daļas paturēšanu valsts vajadzībām, — kā atlīdzību par kapitāla daļu (paju) samazināšanu.

Piezīme. 1. panta 4. punkts izteikts 1994. gada 12. maija likuma «Grozījumi likumā «Par privatizācijas sertifikātiem»» redakcijā (Latvijas Vēstnesis, 1994, 60).

2. pants. Sertifikāta vērtība

1. Viena sertifikāta vērtība atbilst dzīvokļa kopplatības 0,5 kvadrātmetru celtniecības vidējai izmaksai naudā sērijveidā celtajos dzīvojamos namos.

2. Sertifikāta novērtējumu naudā nosaka Ministru kabinets.

3. pants. Privatizācijas konta atvēršanas kārtība

1. Privatizācijas konta atvēršanas maksu un kārtību nosaka Ministru kabinets. Pensionāri, invalīdi, politiski represētās un valsts apgādībā vai invalīdu, pensionāru, politiski represēto personu apgādībā (aizgādnībā) esošās personas un nepilngadīgās personas, kurām ir piešķirts valsts pabalsts aizgādnieka zaudējuma dēļ, šo maksu var nokārtot sertifikātos.

2. Sertifikātu īpašniekam piešķirtie sertifikāti tiek ieskaitīti privatizācijas kontā un atspoguļoti īpašniekam izsniegtajā sertifikātu grāmatiņā. Privatizācijas kontu var papildināt ar mantotiem, pirktiem, dāvinātiem vai papildus piešķirtiem sertifikātiem.

3. Sertifikātu īpašnieks attiecībā uz saviem sertifikātiem var pievienot privatizācijas kontam testamentu.

4. Personas un institūcijas, kurām izsniedzamas ziņas par privatizācijas kontu, kā arī kārtību, kādā uzliekams arests privatizācijas kontam, nosaka 1992. gada 19. maija likums «Par bankām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23).

5. Akciju sabiedrība «Latvijas krājbanka», akciju sabiedrība «Sakaru banka», Latvijas hipotēku un zemes banka un citas Ministru kabineta noteiktās bankas un institūcijas seko, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti kā politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas konts, kā arī kontrolē izlaisto, dzēsto un apgrozībā esošo sertifikātu daudzumu.

6. Sertifikātu pretendentam ir pienākums iesniegt dokumentus, kas nepieciešami mantojuma tiesību pierādīšanai un sertifikātu saņemšanai.

To sertifikātu pretendentu intereses, kuri ir nepilngadīgi vai kuru rīcībspēja ir ierobežota, sertifikātu saņemšanas un izmantošanas procedūrās pārstāv viņu aizgādņi vai aizbildņi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Katram Latvijas iedzīvotājam, kurš ir nepilngadīgs vai kura rīcībspēja ir ierobežota, jāatver savs privatizācijas konts.

8. Sertifikātu piešķiršanu un privatizācijas kontu atvēršanu organizē un nodrošina pagasta, rajona padome un pilsētas dome.

9. Sertifikātu pretendentam ir tiesības atvērt privatizācijas kontu līdz 1994. gada 31. decembrim; šis termiņš nav attiecināms uz pretendentiem, kas saņem sertifikātus mantojumā, kurš ir atklājies līdz 1994. gada 31. decembrim, kompensācijai par īpašumu un par politiskām represijām. Ministru kabinets var šo termiņu pagarināt.

10. Ja sertifikātu pretendentam pēc viņa pieprasījuma atkārtoti piešķir sertifikātus par nodzīvoto laiku vai par vienām un tām pašām politiskajām represijām, vai kompensācijai par vienu un to pašu īpašumu, Ministru kabineta noteiktā kārtībā tiek anulēts divkāršs atkārtoti piešķirto sertifikātu skaits.

11. Ja sertifikātu pretendents pēc lēmuma pieņemšanas par sertifikātu piešķiršanu iesniedz papildu dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt papildu sertifikātus, tos ieskaita privatizācijas kontā par Ministru kabineta noteiktu papildu maksu.

II NODAĻA
SERTIFIKĀTI PAR LATVIJĀ NODZĪVOTO LAIKU

4. pants. Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums

1. Latvijas Republikas pilsonim (ari nepilngadīgam pilsonim) piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Latvijas Republikas pilsonim, kurš laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim nav dzīvojis Latvijā, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu.

2. Katram Latvijas Republikas pilsonim, kuram bija Latvijas Republikas pilsonība 1940. gada 17. jūnijā, un katram Latvijas Republikas pilsonim (ari nepilngadīgam pilsonim), no kura priekštečiem kaut vienam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada 17 jūnija neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un dzimšanas datuma piešķir 15 sertifikātus, tādējādi ņemot vērā viņa priekšteču radīto valsts un pašvaldību īpašumu, kā ari to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas Republikas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam.

3. Latvijas iedzīvotājam, ari nepilngadīgam iedzīvotājam, kurš dzimis Latvijā bet nav Latvijas Republikas pilsonis, piešķir vienu sertifikātu par katru pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā līdz 1992 gada 31. decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posma no 1945 gada 9 maija līdz 1992. gada 31. decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Ja šis Latvijas iedzīvotājs nav dzīvojis Latvijā laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim, viņam piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944. gada 31 decembrim nodzīvotu gadu. Par Latvija dzimušu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms Latvijas iedzīvotājs, kurš ir dzimis pirms viņa mātes ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvija.

4. Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotajam), kurs nav dzimis Latvijā un nav Latvijas Republikas pilsonis, piešķir par pieciem sertifikātiem mazāk, nekā viņam pienāktos atbilstoši laikam, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvija nodzīvojis līdz 1992 gada 31. decembrim, tādējādi kompensējot jau izveidoto sociālās komunālās un citu veidu infrastruktūras objektu izmantošanu Ja Latvijas iedzīvotājs ieradies Latvijā pēc vispārēja pensijas vecuma (sievietēm — 55 gadi, vīriešiem — 60 gadu) sasniegšanas un nav strādājis Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus, sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku viņam nepiešķir Par algotu darbu Latvijā nav uzskatāms 5. panta 1.un 2.punktā minētais darbs vai dienests, vai darbs ārvalstu (ari PSRS) karaspēka

5. Latvijas iedzīvotājam (ari nepilngadīgam iedzīvotajam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas Republikas pilsonis, ja viņš dokumentāri pierāda, ka viņš vai viņa priekšteci ir pastāvīgi dzīvojusi Latvijā pirms 1940. gada 17. jūnija, piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, ko viņš pēc pēdējās ierašanas uz pastāvīgu dzīvi Latvija nodzīvojis līdz 1992. gada 31. decembrim, un uz viņu nav attiecināmi šā panta ceturtās daļas noteikumi.

5 pants. Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku

Sertifikātus piešķir par:

1) dienesta laiku pēc 1945. gada 2. septembra PSRS vai Krievijas Federācijas robežapsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēkā. Šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu neatkarīgi no dienesta pakāpes un uz dienestu, kas saistīts ar ugunsdrošību Latvijā vai ieslodzījuma vietu apsardzību Latvijā, kā ari uz virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990. gada 4. maija brīvprātīgi iestājušies Aizsardzības spēkos, Zemessardzē, Drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas militārajā dienestā un turpina tajos dienēt vai strādāt, izmantojot iepriekšējā dienestā gūto pieredzi;

2) laiku, kuru persona nostrādājusi PSRS un LPSR VDK iestādēs, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzinātajās, pilsētas un augstāka līmeņa iestādēs un organizācijās. Šis noteikums neattiecas uz šo iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu;

3) ieslodzījuma pavadīto laiku, izņemot to personu ieslodzījumu politisku represiju rezultāta, kuras par politiski represētām atzītas saskaņa ar Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētas personas statusa noteikšanu»;

4) šā panta 1. un 2. punktā minēto personu dzīves laiku pēc vecuma vai izdienas pensijas vecuma sasniegšanas, ja tās nav strādājušas Latvija citu algotu darbu vismaz piecus gadus;

5) laiku, ko Latvijā nodzīvojuši to personu, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2. punktā minētie ierobežojumi, ģimenes locekli — laulātie (neatkarīgi no laulības šķiršanas, izņemot gadījumu kad tie ir stājušies jaunā laulībā), radinieki, kuriem ar šo personu ir kopīga saimniecība, un citas personas, kuras ir to aizgādnībā (aizbildnība), ja viņi nav strādājuši Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus un nav Latvijas Republikas pilsoņi.

6. pants. Privatizācijas konta atvēršana sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku

1. Privatizācijas kontu sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku tver bankā pēc sertifikātu pretendenta pastāvīgās dzīvesvietas. Privatizācijas konta atvēršanas un piešķiramo sertifikātu daudzuma noteikšanas pamats ir Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra informācija par Latvijas iedzīvotāja un viņa priekšteču pilsonību vai par Latvijas iedzīvotāja, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā laiku un tiesisko statusu ka ari pagasta padomes, pilsētas domes vai to izveidotās komisijas lēmums par sertifikātu piešķiršanu un piešķiramo sertifikātu daudzumu, ko tā pieņem, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto pasē vai dzimšanas apliecībā par dzimšanas datumu un vietu.

Lai atvērtu privatizācijas kontu, jāuzrāda pase vai dzimšanas apliecība, jāizpilda un jāparaksta deklarācija, kurā jāsniedz šo noteikumu 4. un 5. panta noteiktas ziņas. Par šo ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tiek anulēts divkāršs nepamatoti piešķirto sertifikātu skaits, bet, ja privatizācijas kontā sertifikātu nepietiek, tas tiek slēgts.

Ja pirms anulēšanas sertifikāti pārdoti, dāvināti vai izmantoti samaksai par privatizējamo īpašumu un privatizācijas kontā atlikušo sertifikātu skaits ir mazāks par anulējamo sertifikātu skaitu, darījumi ar anulējamiem sertifikātiem atzīstami par spēkā neesošiem, ja tas nav pretrunā ar Civillikumu, un mantiskā prasība trūkstošo sertifikātu nominālvērtībā piedzenama likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par sertifikātu anulēšanu pieņem pagasta padome vai pilsētas dome, bet spriedumu par minēto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem — tiesa pēc pagasta padomes vai pilsētas domes prasības. Pagasta padomei vai pilsētas domei minētā lēmuma noraksts 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas jānosūta deklarācijas iesniedzējam.

3. Šo noteikumu 4. panta piektajā daļā minētos dokumentus sertifikātu pretendents kopā ar deklarāciju iesniedz pagasta padomei, pilsētas domei vai to izveidotajai komisijai.

4. Izziņu par šo noteikumu 4. panta ceturtajā daļā un 5. panta 1., 4. un 5. punktā minēto personu darbu vai dienestu izsniedz tā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas vadītājs, kurā dien vai strādā šī persona, vai sociālās apdrošināšanas iestādes, pamatojoties uz darba grāmatiņu, vai arhīvs. Sociālās apdrošināšanas iestādes un citas valsts iestādes vai arhīvs izziņu izsniedz par Ministru kabineta noteikto maksu. Personām, kuras nestrādā un nav pensijas vecumā, jāiesniedz izraksts no darba grāmatiņas, kas apliecināms likumā noteiktajā kārtībā. Sertifikātu pretendents šo izziņu vai izrakstu kopā ar deklarāciju iesniedz pagasta padomei, pilsētas domei vai attiecīgās pašvaldības izveidotajai komisijai.

5. Par nepilnu nodzīvoto gadu piešķir sertifikāta daļu, kas atbilst nodzīvotā gada daļai, noapaļojot ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

6. To Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt sertifikātus par nodzīvoto laiku, kuri miruši laikā no 1992. gada 31. decembra līdz 1994. gada 31. decembrim, ir mantojamas.

III NODAĻA
SERTIFIKĀTI POLITISKI REPRESĒTAJĀM PERSONĀM

7. pants. Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu daudzums

Personām, kuras saskaņā ar 1992. gada 13. maija likumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu» atzītas par politiski represētām un kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi vai kuras ir represētas Latvija vai ir Latvijā represēto Latvijas iedzīvotāju pēcnācēji, kuri ir dzimuši izsūtījumā, nometinājumā vai ieslodzījumā, piešķir divus sertifikātus par katru izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu, četrus sertifikātus par katru Galējo Ziemeļu rajonos vai tiem pielīdzinātajos rajonos izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto gadu un piecus sertifikātus par katru ieslodzījumā pavadīto gadu. Šīm personām papildus piešķir vienu sertifikātu par katru ārpus Latvijas nodzīvoto gadu (ieskaitot ieslodzījuma, izsūtījuma vai nometinājuma gadus), ja par šiem gadiem tām nav piešķirti sertifikāti saskaņā ar šo noteikumu 4. pantu.

8. pants. Privatizācijas kontu atvēršana politiski represētajām personām

1. Privatizācijas kontu politiski represētajām personām atver banka pēc sertifikātu pretendenta pastāvīgās dzīvesvietas, apvienojot šo kontu ar privatizācijas kontu, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku.

2. Pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir politiski represētās personas apliecība, kas izsniegta saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 13. maija lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu» piemērošanu un spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23) un rajona padomes vai republikas pilsētas domes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu.

3. Politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu skaitu noapaļo ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

4. To politiski represēto personu tiesības saņemt sertifikātus, kuras mirušas laikā no 1992. gada 31. decembra līdz 1994. gada 31. decembrim, ir mantojamas tādā pašā kārtībā kā tiesības saņemt sertifikātus par nodzīvoto laiku.

IV NODAĻA
SERTIFIKĀTI ĪPAŠUMA KOMPENSĀCIJAI

9. pants. Privatizācijas kontu atvēršana sertifikātiem īpašuma kompensācijai

1. Sertifikātus par nacionalizētajiem un citādi nelikumīgi atņemtajiem īpašumiem piešķir to bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja īpašumu nevar atdot vai ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki atsakās no īpašuma tiesībām un vēlas īpašuma vietā saņemt kompensāciju.

2. Ja bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem naudā vai citādā veidā izmaksātā kompensācija nesedz mantas reālo vērtību vai kompensācija izmaksāta tikai par mantas daļu, sertifikāti izsniedzami par nekompensēto daļu.

3. Sertifikātus īpašuma kompensācijai ieskaita bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku privatizācijas kontā, kas atvērts sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku vai politiski represētajām personām piešķirtajiem sertifikātiem, pamatojoties uz lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, kas pieņemts šo noteikumu 10.—14.¹ pantā noteiktajā kārtībā un reģistrēts attiecīgā pagasta padomē vai pilsētas Ja privatizācijas konts sertifikātiem par Latvijā no laiku vai politiskajām represijām nav atvērts, privatizācijas kontu atver kompensācijas saņēmēja norādītajā bankā. Kompensāciju sertifikātos nosaka, kompensācijas vērtību naudā dalot ar sertifikātu nominālvērtību. Sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, ka šie sertifikāti piešķirami īpašuma kompensācijai.

4. Pagasta padome vai pilsētas dome, reģistrējot lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, seko tam, lai kompensāciju par vienu īpašumu nepiešķirtu vairākkārt.

10. pants. Kompensācija par zemi lauku apvidos

1. Lēmumu piešķirt kompensāciju par zemi lauku apvidos pieņem pagasta padome, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz pieprasītājs saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 15. maija Lēmumu «Par tiesībām saņemt kompensāciju par 22. jūlijā Latvijas Republikas lauku apvidos nacionalizēto zemi(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības 2. gada 9. jūlija likumu «Par zemes novērtējumu atkarība no zemes gabala atrašanas vietas vai atbilstoši novērtējumam zemesgrāmatās vai citos kadastra dokumentos, kuri sastādīti pirms 1940. gada 17. jūnija un kuros norādīta zemes gabala vērtība (neskaitot ēku un citu īpašuma objektu vērtību). Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam sertifikātos nosaka Ministru kabinets.

12. pants. Kompensācija par namīpašumiem

1. Lēmumu piešķirt kompensāciju par namīpašumiem, kas bez atlīdzības tika pārņemti valsts vai juridisko personu valdījumā, pieņem tiesa saskaņā ar 1991. gada 30. oktobra likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46).

2. Lēmumu piešķirt kompensāciju par nacionalizētajiem namīpašumiem pieņem rajona padome vai pilsētas dome, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar 1991. gada 30. oktobra likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46): Tādā pašā kārtībā pieņem lēmumu piešķirt kompensāciju namīpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja tiem piederējusī ēka tika nojaukta, lai būvgabalu izmantotu valsts vai sabiedriskām vajadzībām, un viņiem netika izmaksāta kompensācija par nojauktajām ēkām vai netika piešķirts īpašumā līdzvērtīgs dzīvoklis, vai ari šī ēka netika pārcelta uz citu vietu.

3. Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējami namīpašumi, nosaka tiesa vai attiecīgās pašvaldības padome (dome) atbilstoši dokumentiem (inventarizācijas aktam vai citiem dokumentiem), kuri sastādīti pēc 1945. gada 8. maija un kuros norādīts namīpašuma sastāvs un stāvoklis. Namīpašuma vērtību atbilstoši minētajos dokumentos norādītajam namīpašuma sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta namīpašuma vai tā sastāvdaļu vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, namīpašuma vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam sertifikātos atkarībā no dokumenta sastādīšanas datuma nosaka Ministru kabinets.

13. pants. Kompensācija par uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem

1. Lēmumu piešķirt kompensāciju par nacionalizētiem vai citādi nelikumīgi atņemtiem uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem 1993. gada 30. marta likumā «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14/15) noteiktajā kartībā pieņem Ekonomikas ministrija vai ministrija, kuras pārziņā ir vai pirms privatizācijas vai citādas pārveidošanas ir bijis attiecīgais valsts īpašuma objekts (uzņēmums) vai rajona padome, pilsētas dome, kuras pārziņā ir vai pirms privatizācijas vai citādas pārveidošanas ir bijis attiecīgais pašvaldības īpašuma objekts (uzņēmums), pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada. 31. marta lēmumu «Par pieteikumu pieņemšanu no nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto nekustamo īpašumu (uzņēmumu un citu īpašuma objektu) īpašniekiem — fiziskām personām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15/16).

2. Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējami uzņēmumi un citi īpašuma objekti, nosaka institūcija, kas pieņem lēmumu par kompensāciju, atbilstoši dokumentiem (inventarizācijas aktam vai citiem dokumentiem), kuri sastādīti pēc 1945. gada 8. maija un kuros norādīts īpašuma objekta pamatlīdzekļu sastāvs un stāvoklis. īpašuma objekta pamatlīdzekļu vērtību atbilstoši minētajos dokumentos norādītajam īpašuma objekta pamatlīdzekļu sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta īpašuma objekta sastāvdaļu vērtība. Ja dokumenti nav saglabājušies, īpašuma objekta (uzņēmuma) pamatlīdzekļu vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam sertifikātos atkarībā no dokumenta sastādīšanas datuma nosaka Ministru kabinets.

14. pants. Kompensācija par politiski represētajām personām atņemto mantu

1. Politiski represētās personas, kuras par tādām atzītas saskaņā ar 1992. gada 13. maija lēmumu «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu», vai to mantinieki pēc savas vēlēšanās kompensāciju par atņemto mantu var saņemt sertifikātos.

2. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem tā rajona padome vai republikas pilsētas dome, kuras teritorijā politiski represētā persona dzīvojusi pirms represēšanas.

3. Par atņemto mantu piešķiramo sertifikātu daudzumu nosaka institūcija, kura pieņem lēmumu par kompensāciju, atbilstoši pirms represēšanas sastādītajiem dokumentiem, kuros norādīts mantas sastāvs un stāvoklis.

Kompensējamās mantas vērtību, ņemot vērā agrāk kompensēto daļu, atbilstoši minētajos dokumentos norādītajam mantas sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz mantas īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta mantas vai tās sastāvdaļu vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, mantas vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam sertifikātos atkarība no dokumentu sastādīšanas datuma nosaka Ministru kabinets.

14. ^l pants. Kompensācija par valsts vajadzībām paturēto mantu privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos

1. Kompensācijas kopsummu, izteiktu sertifikātos, katram privatizējamam specializētajam valsts lauksaimniecības uzņēmumam par valsts vajadzībām paturēto kapitāla daļu šīs mantas bilances vērtībā pēc stāvokļa uz 1991. gada 1. jūliju apstiprina Ministru kabinets atbilstoši Zemkopības ministrijas aprēķinam, piemērojot attiecīgus pašreizējās mantas vērtības koeficientus.

2. Lēmumu par sertifikātu piešķiršanu īpašuma kompensācijai pieņem rajona lauksaimniecības departaments. Katrai personai piešķiramo sertifikātu skaits ir proporcionāls uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulcē apstiprinātajai šīs personas saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla daļu (paju) summai. Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.

3. Lēmumu par sertifikātu piešķiršanu rajona lauksaimniecības departaments iesniedz pagasta valdei reģistrēšanai.

Piezīme. 14.^l pants izteikts 1994. gada 12. maija likuma «Grozījumi likumā «Par privatizācijas sertifikātiem»» redakcijā (Latvijas Vēstnesis, 1994, 60).

V NODAĻA
SERTIFIKĀTU IZMANTOŠANA

15. pants. Sertifikātu izmantošanas veidi

1. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem — zemi, namīpašumiem, dzīvokļiem. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem arī samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem citiem īpašuma objektiem vai to kapitāla dalām (akcijām, pajām, daļām), ja apstiprinātajos konkrēto objektu privatizācijas noteikumos (projektā) nav noteikts citādi.

Izsolē, ja nosolītā sertifikātu summa ir vienāda, priekšrocība ir pircējam, kas sola vairāk sertifikātu, kuri viņam piešķirti īpašuma kompensācijai. Šī priekšrocība nav attiecināma uz dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas pirkšanu. Personām, kuras garantē pirkuma samaksu ar kompensācijai piešķirtajiem sertifikātiem, valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuru privatizācijas noteikumos (projekta) ir paredzēta sertifikātu izmantošana, izsolē vai konkursā pārdod ar 50 procentu atlaidi, bet cena nedrīkst būt zemāka par sākotnējo cenu.

2. Sertifikātu īpašniekiem, kuri ir statūtsabiedrības dalībnieki, ir tiesības izmantot savus sertifikātus šīs statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai tos izmantotu privatizējamo objektu pirkšanai. Katrs sertifikātu īpašnieks iegūst ieguldīto sertifikātu vērtībai atbilstošu kapitāla daļu un balsu skaitu. Ja statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai iegūtie sertifikāti nav izlietoti privatizācijā, to ieguldījumu novērtē atbilstoši vidējai tirgus cenai Latvijā. Ja pamatkapitālu palielina ar mantu, kura privatizēta, izmantojot statūtsabiedrībai nodotos sertifikātus, 1993. gada 25. jūnija likuma «Par akciju sabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24/25) 31. pantā paredzētos eksperta pienākumus izpilda privatizāciju veicošā institūcija.

3. Sertifikātu īpašnieks var uzticēt starpniecības uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) rīkoties ar saviem sertifikātiem, slēdzot ar to līgumu un saņemot no tā ienākumus atbilstoši šim līgumam. Minētajam līgumam jāatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības noteikumiem.

4. Sertifikātu īpašnieki atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem var ieguldīt savus sertifikātus kopīgo ieguldījumu fondos, kļūstot par šo fondu dalībniekiem un saņemot ienākumus saskaņā ar ieguldījuma līgumiem.

5. Līgumā ar starpniecības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, kā ari kopīgo ieguldījumu fonda ieguldījuma līgumā jāgarantē, ka starpniecības uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda likvidēšanas gadījumā sertifikātu ieguldītājiem tiks atlīdzināta par viņu ieguldītajiem sertifikātiem iegūtajai kapitāla daļai atbilstoša likvidējamā uzņēmuma (kopīgo ieguldījumu fonda) mantas vērtības daļa.

6. Sertifikātus var ieguldīt pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos, saņemot no šiem fondiem ienākumus saskaņā ar līgumu. Šo fondu darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

7. Sertifikātus var pieņemt samaksai par nekustamo īpašumu, ko pārdod uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros valsts un pašvaldību dala pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē nepārsniedz 25 procentus. Par saņemtajiem sertifikātiem šiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegādāties privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu.

16. pants. Sertifikātu izmantošanas kārtība

1. Sertifikātu īpašnieks var apvienot savus privatizācijas kontus. Apvienojot privatizācijas kontus, sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, cik sertifikātu piešķirts īpašuma kompensācijai.

2. Sertifikātu īpašnieki var dāvināt savus sertifikātus tikai tādam fiziskām personām, kurām ir atvērti savi privatizācijas konti.

3. Nerealizēto sertifikātu īpašnieka nāves gadījumā sertifikātus manto viņa mantinieki. Ja mantiniekam nav atvērts privatizācijas konts, tad mantotos sertifikātus drīkst tikai pārdot vai dāvināt.

4. Par sertifikātu pārdošanu, dāvināšanu un mantošanu, izņemot dāvinājumu vai mantojumu, ko saņēmuši laulātie vai personas, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības ar sertifikātu īpašnieku, iekasējama Ministru kabineta noteiktā valsts nodeva. Personām, kuras emigrē vai repatriējas no Latvijas, izņemot Latvijas Republikas pilsoņus, ir tiesības pārdot savus sertifikātus, nemaksājot valsts nodevu.

Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu ieguldīšanu pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos un tajos ieguldīto sertifikātu pārdošanu, par sertifikātu ieguldīšanu uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, kopīgo ieguldījumu fondos, par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā valsts un pašvaldības īpašuma vai šo noteikumu 15. panta septītajā daļā minētā īpašuma iegādei.

Ja sertifikātus manto vai saņem kā dāvinājumu laulātie vai personas, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības ar sertifikātu saņēmēju, šo personu sertifikātu grāmatiņā un privatizācijas kontā tiek atzīmēts, cik sertifikātu, kas piešķirti īpašuma kompensācijai, saņemts no mantojuma atstājēja vai dāvinātāja. Kopīgo ieguldījumu fondos un pensiju fondos ieguldītos sertifikātus, kas piešķirti īpašuma kompensācijai, ieskaita atsevišķā kontā. Pārējos gadījumos statūtsabiedrību pamatkapitālā ieguldītie, nopirktie, mantotie vai dāvinātie sertifikāti, kas piešķirti īpašuma kompensācijai, tiek pielīdzināti sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikātiem politiski represētajām personām.

5. Privatizācijas kontā un fizisko personu sertifikātu grāmatiņā jāatspoguļo visas operācijas ar sertifikātiem. Par sertifikātiem iegūtās īpašuma tiesības reģistrējamas tikai uz sertifikātu īpašnieka vārda vai uz kopīgo ieguldījumu sabiedrības, pensiju fonda, statūtsabiedrības vārda, ja šie sertifikāti tiek ieguldīti attiecīgi kopīgo ieguldījumu fondā, pensiju fondā vai statūtsabiedrības pamatkapitālā.

6. Noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijas procesā un norēķiniem ar tiem apstiprina Ministru kabinets.

7. Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu izmantojami līdz 1999. gada 31. decembrim. Samaksai par privatizējamajiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem iekasētie sertifikāti tiek dzēsti.

8. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir tādas pašas tiesības izmantot sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem — fiziskajām personām, ja vismaz puse no pamatkapitāla ir apmaksāta, izmantojot sertifikātus, un to pamatkapitāla nav valsts vai pašvaldību īpašuma.

9. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), arī starpniecības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kā arī kopīgo ieguldījumu fondi un pensiju fondi var atvērt savus sertifikātu kontus tikai akciju sabiedrības «Latvijas krājbanka», akciju sabiedrības «Sakaru banka», Latvijas hipotēku un zemes bankas iestādē vai citā Ministru kabineta noteiktajā kredītiestādē.

10. Sertifikātu ieķīlājuma līgumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noslēgti rakstiski, reģistrēti privatizācijas kontā un ierakstīti sertifikātu grāmatiņā.

11. Priekšlīgumi un cerību līgumi par mantas pirkumu, kura tiks iegūta par pārdevēja sertifikātiem, ir spēkā tikai tad, ja pēc mantas pārdevēja sertifikātu izlietošanas mantas iegādei ir samaksāta valsts nodeva par attiecīgā sertifikātu skaita pārdošanu, pretējā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs atgūt ar sertifikātiem samaksāto valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, bet pircējs zaudē tiesības prasīt zaudējumu piedziņu.

12. īpašuma tiesības uz sertifikātiem nodod citai personai, pārskaitot sertifikātus šīs personas privatizācijas kontā.

17. pants. Valsts un pašvaldību garantijas

1. Sertifikātu vērtību garantē valsts un pašvaldība ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu, kura privatizācijā par maksāšanas līdzekli izmantojami sertifikāti atbilstoši 1994. gada 3. marta likumam «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» un citiem likumiem.

2. Valsts garantē ikvienam sertifikātu īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus atbilstoši to nominālvērtībai valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā saskaņā ar 1994. gada 3. marta likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» un citiem likumiem.

VI NODAĻA
STRĪDU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA UN ATBILDĪBA PAR ŠO NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

18. pants. Strīdu izskatīšana

1. Strīdus, kas rodas sakarā ar sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku un to daudzuma noteikšanu, privatizācijas kontu atvēršanu un sertifikātu grāmatiņu izsniegšanu, izskata pagasta padome vai pilsētas dome. Pašvaldības padomes (domes) lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

2. Strīdi, kas rodas sakara ar kompensējama īpašuma novērtēšanu un sertifikātu daudzuma noteikšanu īpašuma kompensācijai, izskatāmi kārtībā, kādu nosaka likumi par attiecīgo īpašuma veidu denacionalizāciju un atdošanu bijušajiem īpašniekiem.

3. Strīdi, kas rodas par sertifikātu piešķiršanu un anulēšanu un tādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas veikti ar anulētajiem sertifikātiem, kā ari par sertifikātu kā privatizācijas maksāšanas līdzekļa izmantošanu, izskatāmi tiesā likumos noteiktajā kārtībā.

19. pants. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

Par apzināti nepatiesu ierakstu izdarīšanu privatizācijas kontos, sertifikātu grāmatiņās, dokumentos, kas iesniegti sertifikātu saņemšanai, par nepatiesas informācijas sniegšanu vai informācijas nesniegšanu par privatizējamiem īpašuma objektiem, par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa nepieņemšanu un citiem šo noteikumu pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumdošanas aktiem.

NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

1. Ekonomikas ministrijai mēneša laikā:

1) iesniegt Ministru kabinetam sertifikātu piešķiršanas, kā arī izmantošanas kontroles noteikumu projektu, kas saskaņots ar Latvijas Banku;

2) izstrādāt sertifikātu piešķiršanas un kontu atvēršanas organizatorisko pasākumu plānu, kas saskaņots ar Pilsonības un imigrācijas departamentu un bankām, kurās tiek atvērti privatizācijas konti;

3) izsniegt speciālas atļaujas (licences) juridisko personu sertifikātu kontu glabāšanai bankām, kuras garantē normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.

2. Noteikt, ka sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmumu rīkotajās izsolēs un biržā noslēgto pirkuma līgumu vidējā cena pēdējo 10 dienu laikā, kuru oficiālā laikrakstā publicē Ekonomikas ministrija.

3. Atzīt par spēku zaudējušu 1992. gada 4. novembra likumu «Par privatizācijas sertifikātiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46).

Ministru prezidenta vietā —
valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs O. KEHRIS