Ministru kabineta noteikumi Nr. 185

(prot. Nr. 42 17. §)

Par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu

Izdoti saskaņā ar likuma «Par 1925. gada 1. aprija likuma
«Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 14. pantu

I nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi «Par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu» (tālāk tekstā — «noteikumi») attiecas uz visiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, uzņēmējiem un fiziskam personām (tālāk tekstā — «uzņēmumi»], kuri realizē preces un pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā.

2. Latvijas Republika ir speķa brīvas cenas un tarifi, kurus uzņēmumi nosaka patstāvīgi, kā arī valsts un pašvaldību institūciju regulējamās cenas un tarifi (fiksētās cenas un tarifi vai tādas cenas un tarifi, kuriem noteikts robežlīmenis tālāk teksta — «regulējamas cenas un tarifi») saskaņā ar pielikumu.

3. Latvijas Republikā ražotajām precēm un pakalpojumiem, kuriem noteiktas regulējamās cenas un tarifi, neatkarīgi no iegādāšanās veida (ar biržas starpniecību vai cita veida) Latvijas Republikas teritorijā nedrīkst piemērot citas cenas un tarifus.

Ieņēmumi, kas iegūti, neievērojot šajos noteikumos paredzētas regulējamās cenas un tarifus, tiek piedzīti trīskāršā apmēra un ieskaitīti valsts budžetā.

4. Uz precēm un pakalpojumiem, kuri paredzēti realizēšanai ārpus Latvijas Republikas, attiecas brīvo cenu veidošanas noteikumi.

II nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju tiesības cenu un tarifu jautājumos

5. Ministru kabinets:

5.1. nosaka to preču un pakalpojumu sarakstu, kuri realizējami patērētājiem (pircējiem) par regulējamām cenām un tarifiem.

Pārējās preces un pakalpojumus realizē par brīvajam cenām un brīvi noteiktiem tarifiem;

5.2. apstiprina cenas un tarifus vai nosaka to līmeni precēm un pakalpojumiem, kuriem ir īpaši svarīga nozīme;

5.3. nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci cenu un tarifu apstiprināšanas un grozīšanas jautājumos.

6. Valsts institūcijas Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros apstiprina regulējamās cenas un tarifus, kā ari nosaka to veidošanas kartību.

7. Pašvaldību institūcijas īsteno likumos noteiktās tiesības un pienākumus cenu veidošanas un to kontroles jomā, kā arī apstiprina tarifus pakalpojumiem, kuru sarakstu nosaka Ministru kabinets.

8. Regulējamās cenas un tarifus var grozīt tikai tās valsts un pašvaldību institūcijas, kuras apstiprinājušas spēkā esošās cenas un tarifus atbilstoši šo noteikumu pielikumam.

9. Precēm un pakalpojumiem noteiktās regulējamās cenas un tarifus var grozīt, ja notikušas ražošanas un realizācijas ekonomisko apstākļu objektīvas izmaiņas. Uzņēmumi iesniedz paredzamo cenu un tarifu aprēķinus institūcijai, kura apstiprinājusi cenas vai tarifus.

Cenu un tarifu aprēķini iesniedzami kopā ar cenu un tarifu paaugstināšanas nepieciešamības pamatojumu, kurā ietverts rentabilitātes līmenis pirms un pēc cenu un tarifu paaugstināšanas, jaunās cenas (tarifa) kalkulācija un tās salīdzinājums ar spēkā esošo cenu (tarifu).

10. Ja esošā cena vai tarifs tiek paaugstināts vairāk nekā par 5%, tad 6. punktā minētās institūcijas iesniedz paredzamā cenu un tarifu paaugstinājuma aprēķinus izvērtēšanai Monopoldarbības uzraudzības komitejai.

11. Valsts un pašvaldību institūciju apstiprinātās preču un pakalpojumu cenas un tarifus noformē ar lēmumu vai rīkojumu (pavēli).

III nodaļa
Noslēguma jautājumi

12. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Valdības lēmumus:

12.1. 1991. gada 12. augusta lēmumu Nr. 205 «Par spirta, degvīna un liķieru izstrādājumu mazumtirdzniecības cenām»;

12.2. 1992. gada 10. janvāra lēmumu Nr. 10 «Par produkcijas, preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10);

12.3. 1992.gada 28. Februāra lēmumu Nr. 78 «Par degvīna un liķiera izstrādājumu cenām»;

12.4. 1992. gada 10. aprīļa lēmumu Nr. 126 «Par degvīna un liķiera izstrādājumu cenām»;

12.5. 1992. gada 5. jūnija lēmumu Nr. 215 «Par tirdzniecības atlaižu un tirdzniecības piecenojumu jautājumos pieņemto Latvijas Republikas Valdības lēmumu un rīkojumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem» {Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39/40/41);

12.6. 1992. gada 30. jūnija lēmuma Nr. 253 «Par pasākumiem apkurei paredzētās malkas rezerves izveidošanai» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 35/36) 6. punktu;

12.7. 1992. gada 4. augusta lēmumu Nr. 310 «Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 10. janvāra lēmuma Nr. 10 «Par produkcijas, preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu Latvijas Republikā» pielikumā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39/40/41);

12.8. 1992. gada.5. augusta lēmuma Nr. 315 «Par valsts siltumtīklu uzņēmumu nodošanu pašvaldībām» 7. punktu;

12.9. 1992. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 417 «Par spirta, degvīna un liķiera izstrādājumu cenām»;

12.10. 1992. gada 24. decembra lēmumu Nr. 553 «Par tirdzniecības piecenojuma atcelšanu Latvijas Republikā ražotajam degvīnam, degvīna un liķiera izstrādājumiem» (Latvijas Republikas Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8/9);

12.11. 1993. gada 12. februāra lēmumu Nr. 78 «Par cenu un tarifu padomes izveidošanu»;

12.12. 1993. gada 27. maija lēmumu Nr. 265 «Par Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 10. janvāra lēmuma Nr. 10 grozīšanu» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 29);

12.13. 1993. gada 14. jūlija lēmuma Nr. 382 «Par grozījumiem un papildinājumiem atsevišķos Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos» 2. punktu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28);

12.14. 1993. gada 26. oktobra lēmuma Nr. 36 «Par 1993./1994. gada apkures sezonas nodrošināšanu» 21. punktu.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Finansu ministrs U. OSIS

Rīgā 1994. gada 23. augustā

PIELIKUMS
Ministru kabineta
1994. gada 23. augustā noteikumiem Nr. 185

I. Preces un pakalpojumi, kuriem nosaka valsts un pašvaldību institūciju regulējamās cenas un tarifus (fiksētas cenas un tarifus vai tādas cenas un tarifus, kuriem noteikts robežlīmenis)

I. Preces un pakalpojumi, kuriem cenas un tarifus nosaka Ministru kabinets

Pārtikas graudu valsts garantētās iepirkuma cenas. ^: Celmu nauda (valsts mežos).

Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenas. Elektroenerģijas pārdošanas cenas.

Vēstuļu korespondences sūtījumi, iekšzemes paku un operāciju uzdevumu sūtījumi Latvijas Republikā.

Dzīvokļu īres maksas maksimālie apmēri likumdošanas aktos

noteiktajās gadījumos.

II. Preces, kurām cenas nosaka Izglītības un zinātnes ministrija

Mācību līdzekļi, kuru izdošanai izmantoti valsts budžeta līdzekļi (saskaņojot ar Finansu ministriju).

III. Pakalpojumi, kuriem tarifus nosaka pašvaldību institūcijas

Dzīvokļu īres maksa pašvaldību namos, ievērojot Ministru kabineta noteiktos maksimālos apmērus.

Komunālie pakalpojumi: ūdensapgāde un kanalizācija.*

Siltumenerģija (apkurei un karstajam ūdenim) dzīvokļiem un budžeta iestādēm (aprēķina siltumapgādes uzņēmumi un apstiprina pašvaldības).

Pasažieru un bagāžas pārvadājumi pilsētas un rajona satiksmes līdzekļos {izņemot dzelzceļu).

Pasažieru un bagāžas pārvadājumi ar vieglo taksometru.

Kapsētu pakalpojumi.*

Sanitārā apkope.*

IV. Preces un pakalpojumi, kuriem cenas un tarifus nosaka Ekonomikas ministrija

Dabasgāze (iedzīvotājiem).

Sašķidrinātā gāze (iedzīvotājiem).

Naftas un naftas produktu tranzītpakalpojumi ar cauruļvadu transportu (saskaņojot ar Satiksmes ministriju).

Naftas un naftas produktu pārkraušana ostās (saskaņojot ar Satiksmes ministriju).

V. Pakalpojumi, kuriem tarifus nosaka Satiksmes ministrija

Pakalpojumi, kurus veic ministrijai pakļautās no budžeta nefinansējamās pārvaldes institūcijas, kuras atrodas dabīgā monopolstāvokli.

Kuģošanas nodevas: bāku nodevas un loču nodevas.

Naftas un naftas produktu tranzītpārvadājumi ar dzelzceļa transportu (saskaņojot ar Ekonomikas ministriju).

VI. Pakalpojumi, kuriem tarifus un maksimālos tarifu robežlīmeņus nosaka Ostas pārvalde

Ostas nodevas (saskaņojot ar pašvaldībām): tonnāžas nodeva, kanāla nodeva, sanitārā nodeva, mazo kuģu nodeva, enkura nodeva, ledus nodeva.

Ostu pakalpojumi kuģiem (maksimālie tarifu robežlīmeņi): aģenta maksa, maksa par piestātnes izmantošanu, maksa par tauvošanas darbu izpildi, maksa par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, pasažieru maksa, maksa par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu, maksa par ugunsdzēsēju pakalpojumiem, maksa par jahtu stāvvietu.

VII. Pakalpojumi, kuriem tarifus nosaka Aviācijas departaments

Maksa par Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, Uz civilās aviācijas lidlauka sniegtie pakalpojumi. Maksa par aeronavigācijas un citas radiotehniskās iekārtas izmantošanu.

VIII. Pakalpojumi, kuriem tarifus nosaka Transporta tarifu un tranzīta pārvadājumu padome

Pasažieru un bagāžas pārvadājumi ar tālsatiksmes un starptautiskās satiksmes autotransportu.

Starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļa transportu saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem.

Pasažieru un kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu vietējā satiksmē.

IX. Pakalpojumi, kuriem tarifus nosaka Telekomunikāciju tarifu padome

Telekomunikāciju pamatpakalpojumi.

Nenomaksāto rēķinu samaksas, kā ari soda naudas piedzīšanas kārtība.

X. Preces un pakalpojumi, kuriem cenas un tarifus nosaka Labklājības ministrija

Medicīnas pakalpojumi.**

Zāles.

Dzirdes aparātu un protēžu remonts.**

Koriģējošo un bifokālo aceņu remonts.**

Protēzes un ortopēdijas izstrādājumi.**

XI. Pakalpojumi, kuriem tarifus nosaka Tieslietu ministrija

Arhīvu pakalpojumi.

Finansu ministrs U.OSIS

**Valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādes.