Ministru kabineta noteikumi Nr. 169

Rīgā 1994. gada 30. augustā (prot. Nr. 43 22. §)

Par ceļu satiksmi

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

 

NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Ceļa īpašnieks — valsts, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona, kurai attiecīgais ceļš pieder uz īpašuma tiesību pamata.

Ceļa pārvaldītājs — fiziska vai juridiska persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā).

Saskaņā ar likumu «Par autoceļiem» valsts autoceļi nodoti Valsts ceļu dienesta pārziņā.

Pašvaldībām, kā arī fiziskām un juridiskām personām piederoši ceļi atrodas īpašnieka pārvaldījumā, ja tie ar līgumu vai administratīvu aktu nav nodoti pārvaldījumā citām personām.

Ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela u. tml. visā platumā, ieskaitot braucamo daļu, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).

Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas u. c.), ceļu inženierbūves (koplietošanas transporta līdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transporta līdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojumu līnijas u. c.), ceļu aprīkojums (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie braucamās daļas apzīmējumi u. c.).

Ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transporta līdzekļiem vai bez tiem. Šīs attiecības regulē valsts ar tiesiskām normām.

Ceļu satiksmes dalībnieks — jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē.

Ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transporta līdzeklis un kura rezultātā notikusi cilvēka bojāeja vai arī viņam nodarīti miesas bojājumi, ka ari ja nodarīti materiāli zaudējumi fiziskai vai juridiskai personai vai videi.

Ceļu satiksmes noteikumi — Ministru kabineta tiesību akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijas Republikā un ir saistošs visām juridiskām un fiziskām personām.

Diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai.

Gājējs — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas.

Mehāniskais transporta līdzeklis — pašgājējs transporta līdzeklis, ari traktortehnika, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot transporta līdzekli ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³.

Mopēds — divriteņu vai trīsriteņu transporta līdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 50 km/h.

Motocikls — divriteņu (ar blakusvāģi vai bez tā) mehāniskais transporta līdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir 50 cm³ vai lielāks. Šis termins attiecas ari uz sniega motocikliem un trīsriteņu mehāniskajiem transporta līdzekļiem, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg.

Nepietiekama redzamība — tādi laikapstākļi (migla, lietus, sniegs u. tml.), kas samazina redzamību uz ceļa tuvāk par 300m, arī mijkrēslis.

Operatīvais transporta līdzeklis — mehāniskais transporta līdzeklis, kurš piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un noteiktu skaņas signālu.

Pasažieris — persona, kas atrodas transporta līdzeklī vai uz tā (izņemot transporta līdzekļa vadītāju), kā ari persona, kas iekāpj transporta līdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transporta līdzekļa vai nokāpj no tā.

Pašbūvēts transporta līdzeklis — transporta līdzeklis, kurš ir izgatavots individuāli, vienā eksemplārā un kura konstrukcija būtiski atšķiras no sērijveidā ražotu transporta līdzekļu konstrukcijas.

Pašmasa — pilnībā nokomplektēta transporta līdzekļa masa bez vadītāja, pasažieriem un kravas.

Piekabe — transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transporta līdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem.

Pilna masa — izgatavotāja noteikta transporta līdzekļa maksimāla pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Savienotiem transporta līdzekļiem, kuri virzās kā viens vesels, pilna masa ir visu to sastāvā ietilpstošo transporta līdzekļu pilnu masu summa.

Starptautiskie autotransporta pārvadājumi — jebkuri pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, šķērsojot vismaz vienas valsts robežu.

Traktortehnika — traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automašīnas bāzes.

Tramvajs — transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.

Transporta līdzeklis — ierīce, kas virzās pa ceļu ar motora palīdzību vai bez motora un ir paredzēta cilvēku un (vai) kravas pārvadāšanai.

Transporta līdzekļa īpašnieks — fiziska vai juridiska persona, kurai pieder transporta līdzeklis.

Transporta līdzekļu turētājs — fiziska vai juridiska persona, kura uz īpašuma tiesību vai cita tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u. c.) lieto transporta līdzekli neatkarīgi no tā, vai transporta līdzeklis ir minētās personas īpašums.

Jēdziens «turētājs» šo noteikumu izpratnē atbilst Civillikuma 2347. pantā lietotajam jēdzienam «valdītājs».

Transporta līdzekļa uzskaites tehniskie dati — minimālais tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transporta līdzekļa uzskaitei: reģistrācijas numurs, marka, modelis, izlaiduma gads, agregātu (šasijas, virsbūves, motora) numuri, krāsa, pilna masa, pašmasa un tips.

Transporta līdzekļa vadītājs — fiziska persona, kas vada transporta līdzekli vai apmāca vadīt transporta līdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transporta līdzekļa vadīšanas tiesību.

Šis jēdziens attiecas ari uz personu, kura ir vadījusi transporta līdzekli līdz tam brīdim, kamēr šo transporta līdzekli uzsāk vadīt cita persona.

Trolejbuss — transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu.

Velosipēds — transporta līdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks, kas atrodas uz tā (izņemot invalīdu ratiņus). Šis jēdziens attiecas arī uz velomobiļiem.

Vilcējs — mehāniskais transporta līdzeklis, kas pārvietojas savienojumā ar vienu vai vairākām piekabēm.

PIRMĀ NODAĻA
NOTEIKUMU UZDEVUMS, CEĻU SATIKSMES TIESISKAIS PAMATS UN PĀRVALDE

1. pants. Noteikumu uzdevums

Šo noteikumu uzdevums ir noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijas

Republika, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, ka arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu.

Šo noteikumu uzdevums ir arī regulēt mehānisko transporta līdzekļu īpašuma, turējuma un lietojuma tiesību iegūšanu, kā arī transporta līdzekļu īpašnieka, turētāja un lietotāja atbildību.

2. pants. Ceļu satiksmes tiesiskais pamats

Ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šie noteikumi, likumi, Ministru kabineta tiesību akti, Ceļu satiksmes noteikumi un Satiksmes ministrijas akti, Ceļu satiksmes drošības direkcijas akti, kā arī 1968. gada Konvencija par ceļu satiksmi, 1968. gada Konvencija par ceļa zīmēm un signāliem un starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika.

3. pants. Ceļu satiksmes pārvalde

Ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē Ministru kabinets un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei.

Ceļu satiksmes speciālo pārvaldi atbilstoši savai kompetencei veic Satiksmes ministrija un tās pakļautībā esošā Ceļu satiksmes drošības direkcija, kā arī Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija un tās pakļautībā esošā Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

Satiksmes ministrija veic valsts kontroli par likumu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā, kā ari izsniedz licences transporta līdzekļu vadītāju sagatavošanai un mehānisko transporta līdzekļu un to piekabju mazumtirdzniecībai. Satiksmes ministrs apstiprina ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus.

Iekšlietu ministrija saskaņā ar likumu «Par policiju» nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transporta līdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un transporta līdzekļu tehnisko stāvokli.

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Ceļu satiksmes noteikumu un ceļu satiksmes drošības pamatu mācības pirmsskolas un vispārējās izglītības mācību iestādēs pēc programmām, kuras saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transporta līdzekļus, izsniedz transporta līdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transporta līdzekļu un to vadītāju informatīvo sistēmu, nosaka transporta līdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtību, veic uzraudzību par ceļu un ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju un citu ceļa būvju uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī, par ekspluatācijā esošo transporta līdzekļu tehnisko stāvokli, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas nolikumam. Ceļu satiksmes drošības direkcija savas kompetences ietvaros izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Ceļu satiksmes drošības direkcija par veiktajām darbībām iekasē maksu Satiksmes ministrijas noteiktajā apmērā.

Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija reģistrē traktortehniku, veic traktortehnikas valsts tehniskās apskates, ekspluatācijas drošības kontroli, izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības, nodrošina un uztur traktortehnikas un to vadītāju informatīvo sistēmu. Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija par veiktajām darbībām iekasē maksu Zemkopības ministrijas noteiktajā apmērā.

OTRĀ NODAĻA
SATIKSMES DROŠĪBAS PAMATNOTEIKUMI UZ CEĻIEM

4. pants. Ceļu inženiertehnisko līdzekļu aprīkojuma prasības

Jebkuram ceļam jābūt aprīkotam ar nepieciešamajām ceļu inženierbūvēm un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu, tehnisko normatīvu un noteikumu prasībām.

5. pants. Ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) pienākumi

Ceļa pārvaldītājam (īpašniekam) ir pienākums:

1) pastāvīgi sekot ceļa stāvoklim;

2) uzturēt ceļu, tā inženierbūves un satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus lietošanas kārtībā saskaņā ar spēkā esošajām normām un noteikumiem;

3) nekavējoties novērst bojājumus, šķēršļus vai citus apstākļus, kas traucē satiksmi vai rada draudus tās drošībai;

4) veikt pasākumus satiksmes organizācijas pilnveidošanai;

5) noteikt kārtību, kādā veicami darbi uz ceļa un ar tiem saistītie pasākumi, kā arī kontrolēt šo darbu izpildi;

6) norādītajos termiņos un kārtībā izpildīt Satiksmes ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju aktu prasības, kā arī Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu priekšrakstus.

6. pants. Ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas projektēšana

Ceļu, to inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju būvniecības un rekonstrukcijas projektiem jāatbilst spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu atbilstība minētajām prasībām jāapstiprina projektētājam. Pamatotos gadījumos Ceļu satiksmes drošības direkcija var pieļaut atkāpes no šiem normatīviem.

Par ekspluatācija nododamajiem ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas objektiem ir jāsaņem Ceļu satiksmes drošības direkcijas atzinums.

7. pants. Satiksmes ierobežošana vai aizliegums

Kārtību, kādā ieviešami satiksmes ierobežojumi un aizliegumi, nosaka Satiksmes ministrija.

Ja radušies nelabvēlīgi ceļa, klimatiskie vai citi apstākļi, kas apdraud satiksmes drošību, ceļa pārvaldītājs (īpašnieks) uz noteiktu laiku var ierobežot vai aizliegt ceļu satiksmi kārtībā, kādu noteikusi Satiksmes ministrija kopīgi ar pašvaldībām.

Sevišķi neatliekamos gadījumos, pildot dienesta pienākumus, savas kompetences ietvaros satiksmi var ierobežot vai aizliegt policijas darbinieki un citas amatpersonas, kuras tam pilnvaro likumdošanas akti.

Izņēmuma stāvokļa laikā ceļu satiksmes ierobežojumus var noteikt saskaņā ar likumu «Par izņēmuma stāvokli».

TREŠĀ NODAĻA
TRANSPORTA LĪDZEKĻI UN TO REĢISTRĀCIJA

8. pants. Transporta līdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transporta līdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijas Republikā obligāto standartu un normatīvu prasībām un kuriem ir veikta valsts tehniskā apskate.

Mehāniskajiem transporta līdzekļiem, izņemot motociklus un traktortehniku, jābūt divām standartā noteiktajām valsts reģistrācijas numura zīmēm, motocikliem, traktortehnikai un piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei, kas piestiprinātas šim nolūkam paredzētajās vietās.

9. pants. Transporta līdzekļu reģistrācija

Mehāniskie transporta līdzekļi un to piekabes, kas iesaistīti ceļu satiksmē, piecu dienu laikā no to iegādes (ievešanas) brīža jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehnika un tās piekabes— Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā. Piecu dienu laikā jāveic šo transporta līdzekļu pārreģistrācija, ja izmainās kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem vai datiem par to īpašnieku.

Transporta līdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (juridiskas vai fiziskas personas) vārda. Ja transporta līdzeklim ir vairāki īpašnieki, to reģistrē uz viena no līdzīpašnieku — turētāja (juridiskas vai fiziskas personas) — vārda, ko nosaka visi līdzīpašnieki pēc savstarpējas vienošanās.

Valsts īpašuma esošos transporta līdzekļus reģistrē uz valsts uzņēmuma (iestādes) vārda, kurš likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar šo transporta līdzekli.

Transporta līdzekli reģistrē uz fiziskas personas vārda, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu vai kura saskaņā ar Civillikuma 220. pantu izsludināta par pilngadīgu, izņemot gadījumus, kad transporta līdzekli manto tikai nepilngadīgas personas. Ja transporta līdzekli reģistrē uz nepilngadīgas personas vārda, reģistrācijas apliecībā jānorāda dati par šīs personas aizbildni.

Transporta līdzekļus, kurus saskaņā ar šo noteikumu 25. pantu atļauts vadīt no 16 gadu vecuma, atļauts reģistrēt uz 16 gadus sasniegušas fiziskas personas vārda ar tās vecāku (aizbildņu) piekrišanu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas Republikas teritorijā. To uzskaitījumu un pārvietošanas nosacījumus nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

10. pants. Transporta līdzekļu reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti

Transporta līdzekļu reģistrēšanai Ceļu satiksmes drošības direkcijā iesniedzami šādi dokumenti:

1) noteikta parauga pieteikums;

Ja transporta līdzeklis pieder vairākām personām, pieteikumā jānorāda turētājs. Šajā gadījumā pieteikumam jāpievieno līdzīpašnieku parakstīta vienošanās par to, kurš būs turētājs. Vienošanās uzrādījuma kārtībā jāapliecina notāram vai citai Civillikuma 1474. pantā norādītajai personai. Ja līdzīpašnieki nevar vienoties par to, kurš būs turētājs, strīdu izšķir tiesa. Pieteikumu var iesniegt īpašnieka (īpašnieku) pilnvarota persona, kura pievieno notāra vai citas Civillikuma 1474. pantā norādītas personas apliecinātu pilnvaru;

2) dokumenti, kas apliecina transporta līdzekļa uzskaites tehniskos datus (transporta līdzekļa izgatavošanas dokuments (sertifikāts), Latvijas Republikā izdota transporta līdzekļa reģistrācijas apliecība, ārvalstīs izdoti transporta līdzekļa reģistrācijas dokumenti u. c.);

3) izziņa par transporta līdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu.

Transporta līdzekļu agregātu numuru salīdzināšanas kārtību nosaka Satiksmes ministrija kopīgi ar Iekšlietu ministriju;

4) īpašuma tiesības apliecinošs dokuments.

Ja transporta līdzeklis pieder laulātiem kopīpašumā, laulātajam, uz kura vārda transporta līdzeklis reģistrēts, tā atsavināšanas (pārdošanas, dāvināšanas, maiņas) gadījumā rakstiski jāapliecina, ka otram laulātam nav pretenziju pret transporta līdzekļa atsavināšanu.

Ja transporta līdzeklim ir tikai viens īpašnieks (fiziska persona) un šī transporta līdzekļa pārreģistrācija no īpašnieka (atsavinātāja) vārda uz citas fiziskas personas (ieguvēja) vārda notiek Ceļu satiksmes drošības direkcijā abu personu klātbūtnē, īpašuma tiesību apliecinošs dokuments ieguvējam nav jāiesniedz. Transporta līdzekļu pārreģistrāciju šajā gadījumā izdara Ceļu satiksmes drošības direkcija uz abu pušu rakstiska pieteikuma pamata pēc tam, kad direkcija ir pārliecinājusies par personu identitāti un rīcībspēju, kā arī par transporta līdzekļa piederību atsavinātājam. Šie gadījumi attiecas tikai uz transporta līdzekļiem, kuri iepriekš ir reģistrēti Latvijas Republikā un paredzēti turpmākai ekspluatācijai Latvijas Republikā.

11. pants. Īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti

Transporta līdzekļa reģistrēšanai tā īpašniekam jāiesniedz pie tiekami dokumentāli pierādījumi par transporta līdzekļa iegūšanu legālā ceļā.

Dokumenti, ar kuriem pierādāmas īpašuma tiesības, ir:

1) izraksts no notariālo darbību aktu grāmatas vai uzrādījuma kārtībā apliecināts līgums par transporta līdzekļa dāvinājumu vai atsavināšanu (pirkums, maiņa u. c.), laulības līgums, līgums par daļu noteikšanu kopīpašumā;

2) tiesas spriedums par mantošanu, mantojuma vai laulāto kopmantas sadali, īpašuma tiesību atzīšanu, iegūšanu ar ieilgumu un citiem Civillikuma 930.—1031. pantā paredzētajiem īpašuma tiesību iegūšanas pamatiem.

Pirms tiesas sprieduma par mantošanu iespējamie mantinieki var vienoties, kurš no viņiem būs transporta līdzekļa turētājs. Šī vienošanās uzrādījuma kārtībā jāapliecina notāram vai citai Civillikuma 1474. pantā norādītajai personai. Sājā gadījumā transporta līdzekli reģistrē uz turētāja vārda līdz tiesas spriedumam un norāda, ka ir aizliegta šī transporta līdzekļa atsavināšana;

3) noteikta parauga pirkuma dokuments, kuru izsniedzis transporta līdzekļu tirdzniecībai licencēts uzņēmums;

4) dokuments par transporta līdzekļa iegādi ārzemēs;

5) atsavinātāja izsniegts dokuments par juridiskai personai piederoša transporta līdzekļa atsavināšanu.

Gadījumā, ja transporta līdzeklis nav iepriekš reģistrēts uz šīs juridiskās personas vārda, papildus jāiesniedz dokuments par tā likumīgu iegādi;

6) dokuments par loterijā vai citā ceļā legāli laimētu transporta līdzekli;

7) dokuments par pabūvēta vai pārbūvēta transporta līdzekļa leģitimāciju;

8) arhīva izziņa un citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti. Visos šajos dokumentos jābūt norādītiem: īpašnieka vārdam un uzvārdam (juridiskas personas nosaukumam), adresei un transporta līdzekļa tehniskajiem uzskaites datiem apjomā, kurš dod iespēju identificēt konkrētu transporta līdzekli (reģistrācijas numuram, markai, modelim, agregātu numuriem, reģistrācijas apliecības numuram).

Ja transporta līdzeklis ievests Latvijas Republikā no ārzemēm, papildus īpašuma tiesību apliecinošam dokumentam Ceļu satiksmes drošības direkcijā jāiesniedz dokuments par to, ka transporta līdzekļa ievešana ir noformēta muitas noteiktajā kārtībā.

12. pants. Transporta līdzekļa reģistrācijas apliecība

Transporta līdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kurā ir transporta līdzekļa uzskaites tehniskie dati, kā arī dati par transporta līdzekļa īpašnieku (turētāju).

Katram transporta līdzeklim izsniedz tikai vienu reģistrācijas apliecību. Tas neizslēdz transporta līdzekļa piederību vairākiem īpašniekiem.

Ja transporta līdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, reģistrācijas apliecību izsniedz uz transporta līdzekļa turētāja vārda ar atzīmi «KOPĪPAŠUMS». Šajā gadījumā visas darbības ar transporta līdzekli, kas skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, ir izdarāmas tikai ar šo līdzīpašnieku piekrišanu, ko apliecina notārs vai cita Civillikuma 1474. pantā norādīta persona.

13. pants. Transporta līdzekļu reģistrācijas aizliegums

Aizliegts reģistrēt (pārreģistrēt) transporta līdzekli, kuram likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir uzlikts aizliegums (arests).

Aizliegts reģistrēt transporta līdzekli, kurš ir izgatavots no atsevišķiem agregātiem (mezgliem) un kuram nav izgatavotāja izdota attiecīga sertifikāta. Šis aizliegums neattiecas uz pabūvētiem transporta līdzekļiem. Nosacījumus pabūvētu transporta līdzekļu reģistrēšanai un iesaistīšanai ceļu satiksmē nosaka Satiksmes ministrija saskaņā ar Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām.

Lēmuma par reģistrāciju pieņemšanu var atlikt uz laiku ne ilgāku par 15 dienām, ja transporta līdzekļa agregātu numuri ir Iekšlietu ministrijā meklējamo datu bāzē vai ir pamatotas aizdomas, ka agregātu numuri ir viltoti. Sājos gadījumos lēmumu par transporta līdzekļa reģistrāciju pieņem attiecīgās policijas iestādes.

14. pants. Transporta līdzekļu konstrukcija un pārbūve

Par jaunbūvējamo transporta līdzekļu konstrukciju projektu normatīvtehniskās dokumentācijas atbilstību satiksmes drošības prasībām visos gadījumos jāsaņem attiecīgs Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Ceļu satiksmes drošības direkcija šim nolūkam akreditētas personas atzinums.

Šāds atzinums jāsaņem arī par transporta līdzekļu pārbūves projektiem un par pārbūvētiem transporta līdzekļiem.

Par pārbūvēto traktortehniku jāsaņem Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas atzinums.

15. pants. Transporta līdzekļu valsts tehniskā apskate

Mehānisko transporta Līdzekļu un to piekabju valsts tehniskā apskate tiek veikta ne retāk kā reizi gadā, lai noteiktu to tehniskā stāvokļa atbilstību Latvijas Republikā obligātajiem standartiem un aktiem, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošību.

Valsts tehniskajai apskatei uzrādāmo transporta līdzekļu uzskaitījumu, kā arī tehniskās apskates kārtību un termiņus nosaka Ceļu satiksmes drošības direkcija, traktortehnikai — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

Mehānisko transporta līdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehnikas) valsts tehnisko apskati veic Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona. Traktortehnikas valsts tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

16. pants. Operatīvie transporta līdzekļi

Operatīvos transporta līdzekļus ir tiesības lietot juridiskām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transporta līdzekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transporta līdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām.

17. pants. Transporta līdzekļu ekspluatācijas aizliegums

Ceļu satiksmes drošības direkcija un valsts policija ir tiesīga aizliegt transporta līdzekļu ekspluatāciju šādos gadījumos:

1) ja to tehniskais stāvoklis neatbilst Latvijas Republikā obligāto standartu un Ceļu satiksmes noteikumu prasībām jautājumā par transporta līdzekļu ekspluatāciju;

2) ja transporta līdzekļa reģistrācijas dokumentos norādītie uzskaites tehniskie dati vai dati par īpašnieku (turētāju) neatbilst faktiskajam stāvoklim;

3) ja transporta līdzeklim nav kaut vienas no paredzētajām valsts reģistrācijas numura zīmēm vai tās (tā) neatbilst ierakstiem reģistrācijas dokumentos.

Traktortehnikas ekspluatāciju minētajos gadījumos ir tiesīga aizliegt arī Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

CETURTĀ NODAĻA
CEĻU SATIKSMES DALĪBNIEKU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

18. pants. Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības

Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šo noteikumu, Ceļu satiksmes noteikumu un citu aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un citu satiksmi regulēt pilnvarotu personu norādījumi, kā arī luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ja tuvojas operatīvais transporta līdzeklis, citiem satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš, lai operatīvais transporta līdzeklis un transporta līdzekļi, kurus tas pavada, varētu braukt netraucēti.

Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām, jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

19. pants. Gājēju un pasažieru pienākumi

Gājējiem jāpārvietojas pa viņiem paredzēto ceļa daļu vai ietvi (gājēju celiņu). Ja šādas gājējiem paredzētas ceļa daļas vai ietves (gājēju celiņa) nav, gājējiem jāpārvietojas pa ceļa malu pretēji transporta līdzekļu braukšanas virzienam.

Pasažieru iekāpšana un izkāpšana atļauta tikai transporta līdzekļa pilnīgas apstāšanās gadījumā ar nosacījumu, ka netiek traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki. Braukšanas laikā pasažieris nedrīkst traucēt transporta līdzekļa vadītāju.

20. pants. Velosipēdistu, mopēdu, invalīdu ratiņu un pajūgu vadītāju, jātnieku un dzīvnieku dzinēju pienākumi

Velosipēdistiem, mopēdu, invalīdu ratiņu un pajūgu vadītājiem, jātniekiem jāvirzās pa brauktuvi tikai vienā rindā un ne tālāk par l m no brauktuves labās malas. Izbraukt tālāk uz brauktuves drīkst tikai šādos gadījumos:

- lai apbrauktu kādu citu ceļu satiksmes dalībnieku;

- lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā uz ceļiem, kur tas ir atļauts.

Velosipēdistiem un mopēdu vadītājiem aizliegts nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā uz ceļiem, kur notiek tramvaju satiksme, kā ari uz ceļiem, kur vienā virzienā ir vairāk par vienu braukšanas joslu.

Velosipēdiem, mopēdiem, invalīdu ratiņiem un pajūgiem jābūt aprīkotiem ar gaismu atstarojošiem elementiem. Aprīkošanas kārtību nosaka Satiksmes ministrija. Vadot velosipēdu vai mopēdu diennakts tumšā laikā neapgaismotos ceļa posmos, tiem priekšpusē papildus jābūt iedegtam baltam gaismas lukturim.

Mājdzīvnieki pa ceļiem jādzen gaišā diennakts laikā. Personām, kas dzen mājdzīvniekus, tie jāvirza pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai. Pajūgu vadītājiem, jātniekiem, personām, kas pavada ganāmpulkus, aizliegts atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības,

21. pants. Transporta līdzekļu īpašnieku (turētāju) pienākumi un tiesības

Transporta līdzekļa īpašniekam (turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai netiktu izmantoti tādi viņam piederoši transporta līdzekļi, uz kuriem attiecas nosacījumi, kuru dēļ tos aizliegts ekspluatēt, vai kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā vai kuriem nav izdarīta valsts tehniskā apskate.

Transporta līdzekļa īpašnieks (turētājs) nedrīkst dot atļauju vadīt transporta līdzekli personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Transporta līdzekļa īpašnieks (turētājs) nedrīkst dot atļauju vadīt transporta līdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transporta līdzekļu vadītāja apliecības, izņemot gadījumus, kad Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā kārtībā notiek transporta līdzekļa vadīšanas apmācība vai vadīšanas iemaņu pārbaude.

Mehāniskā transporta līdzekļa īpašniekam (turētājam) ir jāveic tā civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Mehāniskā transporta līdzekļa īpašniekam (turētājam), kā arī personai, kura ir pilnvarota izmantot transporta līdzekli, ir tiesības savā klātbūtnē atļaut vadīt transporta līdzekli personai, kurai ir klāt attiecīgās kategorijas transporta līdzekļu vadītāja apliecība.

22. pants. Pilnvarojumi darbībām ar transporta līdzekļiem

Transporta līdzekļa atsavināšanai vai reģistrācijai (pārreģistrācijai) izdotajai pilnvarai (speciālpilnvarai, ģenerālpilnvarai vai universālpilnvarai, kurā ir speciāla norāde par atļauju atsavināt vai reģistrēt (pārreģistrēt)) ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474. pantā norādītās personas apliecinājums.

Pilnvarojumu kārtību transporta līdzekļa lietošanai nosaka Civillikuma 1474. pants.

23. pants. Transporta līdzekļu vadītāji

Latvijas Republikas transporta līdzekļu vadītāja apliecību, ievērojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas apstiprinātos transporta līdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas noteikumus, var iegūt jebkura persona, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā, vai persona, kurai ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 3 mēnešiem un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transporta līdzekļu vadīšanai.

Transporta līdzekļu uzskaitījumu, kuru vadīšanai nepieciešamas speciālas atļaujas, kā arī vadītāju sagatavošanas programmas, tehnisko mācību līdzekļu sarakstus, vadītāju kvalifikācijas piešķiršanas un vadītāja apliecību izdošanas kārtību nosaka Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Ceļu satiksmes drošības direkcija nosaka kvalifikācijas prasības speciālistiem, kuri veic transporta līdzekļu vadītāju sagatavošanu.

Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas un kvalifikācijas piešķiršanas kārtību nosaka Zemkopības ministrija.

Medicīnisko pretindikāciju sarakstu, kuras liedz vadīt transporta līdzekļus, nosaka Labklājības ministrija kopīgi ar Satiksmes ministriju.

24. pants. Transporta līdzekļu vadītāja apliecību kategorijas, kuras dod tiesības vadīt attiecīgus mehāniskos transporta līdzekļus

Tiesības vadīt attiecīgus transporta līdzekļus dod atbilstīgas kategorijas transporta līdzekļa vadītāja apliecība.

Vadītāja apliecību kategorijām atbilstīgie transporta līdzekļi:

a₁ — motocikli bez blakusvāģa, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 cm³ un jauda nepārsniedz llkw (15 ZS);

A₂ — motocikli, kuru motora jauda nepārsniedz 25 kw (34 ZS) vai 0,16 kw/kg (0,22 ZS/kg);

A — motocikli;

b1 — trīsriteņu vai četrriteņu mehāniskie transporta līdzekļi (izņemot motociklus), kuru konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km/h vai kuru motora darba tilpums ir 50 cm³ vai lielāks, un kuru pašmasa nepārsniedz 550 kg (elektrotransporta līdzekļiem akumulatoru masa netiek ņemta vērā);

B — mehāniskie transporta līdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz 8 vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg; B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šī savienojuma pilna masa nepārsniedz 3500 kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

C1 — mehāniskie transporta līdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 7500 kg un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

C — mehāniskie transporta līdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg un kuri neietilpst D kategorijā, kā ari šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

d1 — mehāniskie transporta līdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz 8 vietas,

bet nepārsniedz 16 vietas, ka ari šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

D — mehāniskie transporta līdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz 8 vietas, kā ari šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

BE — B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šāds savienojums neietilpst B kategorijā;

C1E — C1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12000kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

CE — C kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg;

D1E — d1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12000kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

DE — D kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg;

TRAM — tramvaji;

TROL — trolejbusi.

Traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijas, kas dod tiesības vadīt noteiktas kategorijas traktortehniku, nosaka Zemkopības ministrija.

25. pants. Transporta līdzekļu vadītāju un atsevišķu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieku vecuma ierobežojumi

Personai, kas vēlas iegūt transporta līdzekļu vadītāja tiesības, ir jābūt sasniegušai šādu vecumu:

16 gadus — a1 un B1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai;

18 gadus — A₂, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai;

21 gadu — A, C, d1, D, BE, C1E kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, kā arī tramvaju un trolejbusu vadīšanai;

16 gadus — riteņu traktoru ar motora jaudu līdz 150 ZS un kāpurķēžu traktoru vadītāja apliecības iegūšanai;

17 gadus — visu veidu traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai.

Apmācīt personas vadīt transporta līdzekli drīkst ne agrāk kā 2 gadus pirms attiecīgās kategorijas transporta līdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

Vadīt mopēdu atļauts no 14 gadu vecuma.

Braukt ar velosipēdu, vadīt pajūgu, jāt vai dzīt ganāmpulku pa ceļu atļauts no 12 gadu vecuma.

26. pants. Transporta līdzekļu vadītāju pienākumi

Transporta līdzekļa vadītājam jābūt klāt un pēc pieprasījuma jāiedod pārbaudei policijas darbiniekiem, zemessargiem, robežsargiem (uz valsts robežas un pierobežas zona) un muitas darbiniekiem (muitas zonā), traktortehnikas vadītājam — ari Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbiniekiem:

1) dokuments par tiesībām vadīt atbilstošas kategorijas transporta līdzekli;

2) transporta līdzekļa reģistrācijas dokuments.

Vadītājam pirms izbraukšanas jāpārbauda, vai transporta līdzeklis ir tehniskā kārtībā un nokomplektēts, kā arī jāseko transporta līdzekļa tehniskajam stāvoklim ceļā.

Transporta līdzekļa vadītājam jāievēro šo noteikumu, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvu aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā ari pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.

27. pants. Transporta līdzekļu vadītāju tiesības

Transporta līdzekļa vadītājam ir tiesības:

1) vadīt transporta līdzekli un pārvadāt pasažierus vai kravu pa ceļiem un citām vietām, kurās transporta kustība nav aizliegta noteiktā kārtībā;

2) uzzināt viņa vadītā transporta līdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī uzzināt tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, kura viņu apstādinājusi.

Operatīvo transporta līdzekļu vadītāji, pildot neatliekamu dienesta uzdevumu, kā arī transporta līdzekļu vadītāji, kuru transporta līdzekļus pavada operatīvie transporta līdzekļi, nepieciešamības gadījumā drīkst atkāpties no noteiktām Ceļu satiksmes noteikumu prasībām ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

28. pants. Ceļu satiksmes dalībnieku rīcība ceļu satiksmes negadījumos

Jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

Transporta līdzekļa vadītājam, kas iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, nekavējoties jāapstājas un jāpaliek negadījuma vietā, jāieslēdz avārijas gaismas signāli un jāuzstāda avārijas apstāšanās zīme, bet, ja tas nav iespējams, citā veidā jābrīdina pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu. Transporta līdzekļu vadītājam jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, bet, ja tas nav iespējams, cietušais ar savu vai citu garām braucošu transporta līdzekli jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē un pašam jāatgriežas negadījuma vietā.

Transporta līdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, jāpieraksta aculiecinieku vārdi, uzvārdi un adreses.

Par ceļu satiksmes negadījumu transporta līdzekļa vadītajam jāpaziņo policijai un tālāk jārīkojas pēc tās norādījumiem.

Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki un nav nodarīts zaudējums svešai mantai, transporta līdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu un doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodalu, lai ziņotu par notikušo.

Transporta līdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokli konstatējošas pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotoksiskas vielas.

29. pants. Transporta līdzekļu, arī traktortehnikas, vadīšanas aizliegums

Transporta līdzekļa, arī traktortehnikas, vadītājam aizliegts vadīt transporta līdzekli:

1) atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā (alkohola daudzums cilvēka organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrāciju asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles vai tam atbilstošu koncentrāciju citās bioloģiskajās vidēs).

Alkohola reibuma pārbaudes kārtību nosaka iekšlietu ministrs, labklājības ministrs un tieslietu ministrs;

2) atrodoties narkotisku, psihotoksisku vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina reakcijas ātrumu un uzmanību.

30. pants. Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

Transporta līdzekļa vadītājam var atņemt tiesības vadīt transporta līdzekļus par šo noteikumu vai Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā, kā ari ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka viņam radušās medicīniskas pretindikācijas transporta līdzekļu vadīšanai.

31. pants. Transporta līdzekļu vadītāja apliecības izņemšana uz laiku

Ja transporta līdzekļa vadītājs izdarījis šo noteikumu, Ceļu satiksmes noteikumu vai citu aktu pārkāpumu, par kuru saskaņā ar likumdošanas aktiem var uzlikt administratīvo sodu vai saukt pie kriminālatbildības, valsts policijas amatpersona transporta līdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību uz laiku līdz naudas soda samaksāšanai šajā lietā un par to izdara ierakstu tiesībpārkāpumu protokolā, kā arī transporta līdzekļa vadīšanas tiesību pagaidatļaujām, ko vadītājam izsniedz vadītāja apliecības vietā.

Tiesībpārkāpumu protokolu nesastāda un vadītajā apliecību neatņem, ja saskaņā ar likumu naudas sodu uzliek un iekasē 'pārkāpuma izdarīšanas vietā un pārkāpējs neapstrīd izdarīto pārkāpumu un uzlikto sodu.

PIEKTĀ NODAĻA
C VAI D KATEGORIJAS VADĪTĀJU APLIECĪBĀM ATBILSTOŠU TRANSPORTA LĪDZEKĻU VADĪTĀJU DARBA UN ATPŪTAS LAIKS

32. pants. Prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika ievērošanu

Transporta līdzekļa vadītājam, kurš vada C vai D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transporta līdzekli, jāievēro šo noteikumu un Satiksmes ministrijas izdoto aktu noteiktās prasības attiecībā uz darba un atpūtas laiku.

33. pants. Pieļaujamais transporta līdzekļa vadīšanas ilgums

Kopējais transporta līdzekļa vadīšanas ilgums diennaktī nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet ne biežāk kā divas reizes nedēļā to var pagarināt līdz 9 stundām.

Transporta līdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 48 stundas vienas nedēļas laikā un 92 stundas divu nedēļu laikā pēc kārtas.

34. pants. Maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transporta līdzekļa vadīšanas ilgums

Nepārtrauktais transporta līdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4 stundas, izņemot gadījumus, kad transporta līdzekļa vadītājs šajā laikā nevar paspēt sasniegt piemērotu apstāšanās vietu vai galamērķi. Šādos gadījumos transporta līdzekļa vadīšanas ilgumu var pagarināt par 30 minūtēm.

Pēc 4 stundu ilgas transporta līdzekļa nepārtrauktas vadīšanas jābūt vismaz l stundu ilgam atpūtas laikam.

35. pants. Izņēmuma gadījumi

Ievērojot ceļu satiksmes drošību, transporta līdzekļa vadītājs ārkārtējā situācijā (avārija, palīdzības sniegšana cietušajiem u. c.) drīkst atkāpties no šo noteikumu 32., 33. un 34. panta prasībām, lai garantētu cilvēku, transporta līdzekļa vai kravas drošību.

36. pants. Starptautiskie autotransporta pārvadājumi

Veicot starptautiskos autotransporta pārvadājumus, transporta līdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku nosaka attiecīgi starptautiskie līgumi un konvencijas.

SESTĀ NODAĻA
CEĻU SATIKSMES ORGANIZĀCIJA

37. pants. Ceļu satiksmes organizācijas mērķis

Ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā ari maksimāli garantēt tās drošību.

38. pants. Ceļu satiksmes organizācijas pamatnoteikums

Latvijas Republikā transporta līdzekļi pārvietojas pa ceļa labo pusi.

39. pants. Ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi

Satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijas Republikā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un uzstādīšanu veic ceļa pārvaldītājs (īpašnieks) saskaņā ar projekta dokumentāciju.

Ceļa pārvaldītājs (īpašnieks) ir atbildīgs par tehnisko līdzekļu savlaicīgu uzstādīšanu un to patstāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā.

Ceļa pārvaldītājam (īpašniekam) aizliegts noņemt vai mainīt ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu dislokāciju bez Ceļu satiksmes drošības direkcijas atļaujas.

40. pants. Plānošana un projektēšana

Plānojot pilsētu, apdzīvoto vietu un pilsētu dzīvojamo rajonu apbūvi, kā arī projektējot dzīvojamās mājas, sabiedriskas celtnes un citus objektus, nepieciešams paredzēt pasākumus, lai varētu nodrošināt ērtu un drošu satiksmi, pietiekamu transporta līdzekļa stāvvietu skaitu, iespēju piebraukt pie celtnēm un citiem objektiem.

41. pants. Uz ceļa vai tā tiešā tuvumā veicamo darbību saskaņošana

Ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, uzstādīt reklāmobjektus, izvietot tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u. c.), šīs darbības jāsaskaņo Ceļu satiksmes drošības direkcijā un jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) atļauja.

Masu vai sporta pasākumu rīkošana jāsaskaņo arī attiecīgajās teritoriālajās policijas iestādēs.

42. pants. Ceļu satiksmes regulēšana un uzraudzība

Ceļu satiksmes regulēšanu un uzraudzību veic policijas darbinieki un citas likumdošanas aktos tam pilnvarotas personas.

Personām, kuras pilnvarotas aktīvi regulēt satiksmi uz ceļiem, kā arī personām, kuras veic satiksmes uzraudzību, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, kā arī tām jābūt klāt dienesta apliecībai.

43. pants. Uz ceļa strādājošo personu pienākumi

Personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā darba apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

Ceļu būves un remontdarbu veicējam jānodrošina, lai remontdarbu vietas uz ceļa tiktu apzīmētas ar ceļa zīmēm, ierobežojošām un novirzošām ierīcēm. Tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos jānodrošina šo vietu redzamība ar gaismu atstarojošu materiālu palīdzību. Gadījumus, kad papildus gaismu atstarojošiem materiāliem jālieto arī brīdinoši gaismas signāli, kā arī to pielietošanas kārtību nosaka Satiksmes ministrija.

SEPTĪTĀ NODAĻA
ATBILDĪBA

44. pants. Atbildība par ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasību pārkāpšanu

Par šo noteikumu un citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasību pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu transporta līdzekļa vadītājam iestājas atbildība, bet vadītājs nav noskaidrots, un īpašnieks (turētājs) nevar norādīt, kas bija transporta līdzekļa vadītājs pārkāpuma izdarīšanas brīdī, par izdarīto pārkāpumu atbild transporta līdzekļa īpašnieks (turētājs). Ja transporta līdzeklis ir izgājis no īpašnieka (turētāja) valdījuma ne viņa vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto pārkāpumu atbild šī persona.

45. pants. Zaudējuma atlīdzināšana

Šo noteikumu vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina.

Par transporta līdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarītu zaudējumu atbilstoši Civillikuma 2347. panta 2. daļai un citiem likumiem par zaudējuma atlīdzību atbild tā turētājs (īpašnieks).

Nododot transporta līdzekli citas personas turējuma (valdījuma), īpašniekam ar turētāju līgumā jāvienojas par turētajā atbildības apmēru par transporta līdzekļa tehnisko stāvokli un ekspluatāciju. Ja īpašnieks ar turētāju par to nav vienojušies, par transporta līdzekļa tehnisko stāvokli, kā arī par transporta līdzekļa lietošanas rezultātā nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, bet īpašniekam ir papildatbildība līdz pilnai zaudējuma atlīdzināšanai. Ja transporta līdzeklim ir vairāki īpašnieki, tad papildatbildība ir visiem kopīpašniekiem solidāra.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulē atsevišķs likums par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

46. pants. Pārkāpumu uzskaite

Transporta līdzekļu vadītāju izdarītos ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpumus uzskaita policijas iestādes.

Ja viena gada laikā transporta līdzekļa vadītājas ir izdarījis vairākus pārkāpumus, atbildība par atkārtotu pārkāpumu ir pastiprināta.

ASTOTĀ NODAĻA
PAPILDU NOTEIKUMI

47. pants. Izņēmuma gadījumi

Aizliegts izdot speciālas atļaujas, kas dod tiesības atkāpties no šo noteikumu un Ceļu satiksmes noteikumu prasībām.

Atsevišķos gadījumos pasta un inkasācijas transporta līdzekļiem ar speciālām Satiksmes ministrijā un Iekšlietu ministrijā saskaņotām caurlaidēm, pildot darba uzdevumus, ir tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju «Braukt aizliegts», «Mehāniskajiem transporta līdzekļiem braukt aizliegts» un «Kravas automobiļiem braukt aizliegts» prasības.

48.pants Noteikumu spēks attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem

Šie noteikumi, Ceļu satiksmes noteikumi un citi akti, kas regulē attiecības ceļu satiksmes drošības jomā, attiecas arī uz ārzemes reģistrētajiem transporta līdzekļiem, kā arī to īpašniekiem, vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tiem atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

49. pants. Noteikumi transporta līdzekļu vadītājiem, kas ierodas Latvijas Republikā no ārvalstīm vai ieved Latvijas Republikā transporta līdzekļus Transporta līdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijas Republikā no ārvalstīm, atļauts vadīt transporta līdzekli, ja vadītājam ir klāt vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968. gada Konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās vadītāja kategorijas.

Transporta līdzekļu vadītājam, kas ierodas Latvijas Republikā no ārvalstīm un uzturas tajā ilgāk par 3 mēnešiem, noteiktā kārtībā jāapmaina transporta līdzekļa vadītāja apliecība.

No ārvalstīm uz laiku ievestie mehāniskie transporta līdzekļi un to piekabes, kas atrodas Latvijas Republikā ilgāk par vienu mēnesi un piedalās ceļu satiksmē, noteiktā kārtībā jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

50. pants. Starptautisko līgumu spēks

Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos par ceļu satiksmi paredzēti citi noteikumi nekā tie, kas ir spēkā Latvijas Republikā, tad piemērojami starptautisko nolīgumu un starpvalstu līgumu noteikumi.

Noslēguma jautājumi

1. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1994. gada 1. novembri.

2. Noteikumu 21. pantā minētā prasība par transporta līdzekļu apdrošināšanu stājas spēkā pēc likuma par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu pieņemšanas.

3. Noteikumu 46. pants stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā.

4. Ar 1994. gada 1. novembri atzīt par spēku zaudējušām visas Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes štāba un Drošības dienesta izdotās atļaujas, kas dod tiesības atkāpties no Ceļu satiksmes noteikumu prasībām.

Ministru prezidenta vietā —
valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS