Par tirgus intervenci labības tirgū

Zemkopības ministrija izstrādājusi jaunus tirgus intervences noteikumus labības tirgū 2000./2001.gadā. Tie paredz noteikt minimālās cenas graudu tirgū. Ja tirgus cena pazemināsies zem noteiktās minimālās robežas, valsts iejauksies ar intervenci. Šim mērķim Zemkopības ministrija gatavojas izlietot ap 4 miljoniem latu. Par labības intervences sākumu noteikts šī gada 1.augusts. Līdz 1.oktobrim maksās 64 latus par tonnu graudu; bet oktobrī un novembrī cena pieaugs līdz 67 latiem par tonnu. Savukārt ar katru nākamo mēnesi līdz 2001.gada 30.aprīlim graudu cena tiks palielināta par Ls 0,60 par tonnu. Šīs minimālās cenas būs zināms kritērijs labības pārstrādes uzņēmumiem, nosakot savu iepirkuma cenu.

Uzsākot labības iepirkšanu, cenai ir jābūt pietiekami augstai, jo aizvadītajā gadā pirmajos ražas realizācijas mēnešos nereti zemnieki izaudzēto pārdeva pārāk lēti. Šobrīd valsts ir tā, kas nosauc minimālo cenu. Dzirnavniekiem ir jādomā, kā rīkoties, jo valsts būs aktīvs tirgus dalībnieks. Šādu rīcību veicina pērnā gada pieredze, kad labības pārstrādes uzņēmumi no zemniekiem iepirka graudus par zemām cenām. Zemniekiem nebūs iemesla lauzt noslēgtos sadarbības līgumus ar uzņēmumiem, ja tiks nosaukta pamatota graudu cena, atbilstoša izmaksām un stāvoklim graudu tirgū.

— Pieaug ražošanas izmaksas gan ražotājiem, gan produkcijas pārstrādātājiem, bet patēriņa cenas paliek tajā pašā līmenī, — atzīst Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma. — Cenu kāpuma rezultātā vairāk cieš ražotāji, jo pārstrādātāji, lai kompensētu savas ražošanas izmaksas, maksā mazāk produkcijas ražotājiem.

Zemkopības ministrija, izstrādājot intervences noteikumus, ņēma vērā lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju ieteikumus. Sākotnējā graudaudzētāju prasība bija uzsākt intervenci labības kulšanas sākumā un noteikt Ls 80 par tonnu graudu. Zemkopji savu vēlmi pamatoja ar to, ka tādējādi var izvēlēties, kam un par kādu cenu pārdot labību. Gadījumā, ja graudu audzētājus neapmierina dzirnavnieku piedāvātā samaksa, pastāv iespēja produkciju realizēt par intervences cenām.

Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas atzīst, ka graudu intervences pamatideja ir ne tikai uzpirkt Latvijas tirgū liekos graudus, bet arī garantēt minimālās realizācijas cenas un veicināt graudu tirgus sakārtošanu. Tas savukārt nodrošinātu zemkopju ienākumu pieaugumu. Zemnieki pozitīvi vērtē laikus izstrādātos graudu tirgus nosacījumus. Jo ir iespējas tiem sagatavoties. Ņemot vērā, ka nākamajā gadā varbūt tiks ieviestas kompensācijas subsīdijas par graudaugu hektāru, zemnieki atbalsta šo piedāvāto variantu — saņemt hektāru subsīdijas (ne mazāk kā Ls 20 par hektāru) un tirgus intervencē paredzēto samaksu.

Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa, kas izstrādā subsīdiju saņemšanas noteikumus, pēta Eiropas Savienības pieredzi šajā jomā. Protams, nebūs iespējams veikt maksājumus tieši tā, kā to dara ES, taču daļu pieredzes varētu pārņemt uzreiz, daļu — vēlāk. ES kompensācijas par hektāru nosaka, to diferencējot atbilstoši reģionam. Arī kaimiņvalstī Igaunijā hektāra subsīdijas maksā jau trešo gadu. 1998.gadā igauņu zemniekiem maksāja Ls 16,92 par hektāru, pērn — Ls 17,05 par ha, šogad — Ls 9,88 par ha. Nosacījums — sējumu platība nedrīkst būt mazāka par pieciem hektāriem.

Ar izstrādātajiem intervences noteikumiem pilnīgi nav apmierināti ne ražotāji, ne pārstrādātāji, taču ir rasts kompromiss starp graudu audzētājiem un reālajām valsts finansiālajām iespējām, — skaidro L.Straujuma. Šī noteiktā zemākā cena augustā un septembrī — Ls 64 — norāda, ka valsts vēlas, lai zemnieki veidotu graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kooperatīvās sabiedrības un nodotu graudus tad, kad tas ir izdevīgāk. Vai šis izstrādātais mehānisms darbosies ilgi, rādīs laiks, tomēr skaidrs, ka graudu cena citgad varētu mainīties, jo mainīgi ir arī tirgus apstākļi.

Valsts intervencē paredzēts iepirkt visus zemnieku piedāvātos atbilstošas kvalitātes graudus. Viena labības pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais apjoms būs 30 tonnas, par 10 tonnām vairāk nekā pērn. Šogad labības intervences noteikumos mainīta arī apmaksas kārtība. Par tirgus intervencē līdz 31.decembrim iepirkto labību jāveic maksājumi 50 procentu apmērā 30 dienu laikā, 25 procenti jāsamaksā līdz 2000.gada 31.decembrim, atlikums — līdz 2001.gada 1.martam. Ja graudus tirgus intervencē iepirks pēc 2000.gada 31.decembra, tad visa samaksa jāveic 30 dienu laikā pēc graudu iepirkšanas.

Zemkopības ministrijas un lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju sarunu laikā izraisījās diskusija par labības kvalitātes novērtēšanas jautājumiem. Izstrādātajā dokumentā šajā jomā nav būtisku izmaiņu, salīdzinot ar aizvadītā gada intervences nosacījumiem. Intervencē iepērkamās labības kvalitāti noteiks Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta atestētās laboratorijās. Izdevumi par labības kvalitātes noteikšanu būs jāsedz labības pārdevējam. Labības audzētājiem jāievēro, ka piegādājamais graudu daudzums nevar būt mazāks par minimāli noteiktajām 30 tonnām. Saskaņā ar noteikumiem labības pārdevējs, piegādājot labību intervences noliktavā, segs ceļa izdevumus par pirmajiem 100 kilometriem. Izdevumus par turpmāko ceļu graudu piegādātājs saņems Ls 0,25 apmērā par kilometru (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Lai realizētu tirgus intervenci, tiks izveidota konsultatīvā padome, kurā darbosies pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra", kā arī tie, kas pārstāvēs graudu ražotāju un pārstrādātāju intereses. Par tirgus intervences gaitu Zemkopības ministrija mēnesi pēc intervences uzsākšanas informēs valdību Turklāt līdz 2001.gada 1.jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā pārskats par šo procesu. Paredzēts, ka izstrādātie jaunie labības tirgus intervences noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā. Jāatzīmē, ka Zemkopības ministrijā izstrādātais noteikumu projekts par tirgus intervenci labības tirgū ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Pirms tas noticis, vēl iespējamas atsevišķas korekcijas sagatavotajā materiālā. Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū Ministru kabinetā tiks iesniegti drīz. Pēc jaunās valdības darba uzsākšanas tie varētu tikt apstiprināti jau tuvākajā laikā.

Labības intervenci Latvijā pirmo reizi veica 1998.gadā. To uzsāka augusta beigās un īstenoja nepilnīgi, vairākkārt mainot nosacījumus. Zināmā mērā to veicināja toreizējā politiskā situācija, Saeimas tuvojošās vēlēšanas. Vispirms tika paziņots, ka tirgus intervences pasākumus īsteno, iepērkot labību valsts uzkrājumiem par noteiktām intervences cenām laikā no 1998.gada 1.novembra līdz 1999.gada aprīlim. Tad intervences cena tika noteikta Ls 72 par tonnu kviešu un Ls 67 par tonnu rudzu. Nākamajās izmaiņās intervence tika noteikta jau no septembra, līdz novembrim noteica zemākas intervences cenas. Šie nebija pēdējie grozījumi attiecīgajā labības ražas sezonā. Vēlreiz mainīja intervences cenas, kviešiem — Ls 68 par tonnu, bet, sākot ar 1998.gada 18.septembri, — Ls 74, rudziem — Ls 63, no 18.septembra — Ls 69. Toreiz tika atcelts minimālais iepērkamais graudu apjoms. Lauksaimniecības zinātnieki tā perioda intervences modelī saskatīja vairākus būtiskus trūkumus, piemēram, par valsts partneriem intervencē kļuva nevis labības tirdzniecības uzņēmumi, bet nepastarpināti labības audzētāji, kuri neveicināja labības tirgus attīstību.

1998.gada politiskajai labības tirgus intervencei nebija nekādu ekonomisku apsvērumu, uzskata zemkopības ministrs Aigars Kalvītis.

1998. un 1999.gadā valsts intervencē iepirka 43 843 tonnas graudu par 3,75 miljoniem latu. Aizvadītajā gadā intervenci labības tirgū uzsāka 1.novembrī un maksāja Ls 67 par tonnu graudu. Turpmāk cena ik mēnesi pieauga par vienu latu. A.Kalvītis atzīst, ka pērnā gada labības intervence noteikti ir jāpilnveido: "Mums izdevās panākt, ka dzirnavnieki pirka graudus, valsts nopirka graudu pārpalikumu. Diemžēl graudu intervences cena bija zemāka, nekā tie tajā brīdī tirgū reāli maksāja. Tas nozīmē, ka nedrīkstam pieļaut aizvadītā gada kļūdas, tāpēc šajos intervences noteikumos lielāks akcents uz to, ka būs garantēta minimālā cena."

1999. un 2000.gada periodā valsts intervencē iepirkusi 20 895 tonnas graudu par 1,65 miljoniem latu. Speciālisti prognozē, ka Latvijas graudu ražotāji spēj saražot pārtikai nepieciešamo labību, tāpēc aizliegts labības imports uz Latviju. Zemkopības ministrijas licencēšanas komisija, izvērtējot labības ražošanas un patēriņa bilanci, neizsniedz ievešanas atļaujas, izņēmums — ja atsevišķu graudaugu kultūru valstī trūkst, tos atļauj ievest. Šopavasar radās sarežģījumi lopbarības graudu tirgū, kad vairākiem lielākajiem Latvijas cūku kompleksiem pietrūka lopbarības. Ar Saeimas akceptu tika samazināta ievedmuita miežiem un auzām no 25 procentiem līdz 5 procentiem, tādējādi kompensējot lopbarības graudu deficītu. Ar pazeminātu ievedmuitu var importēt ap 30 000 tonnu lopbarības graudu.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"