Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993. gada 25. novembra likums "Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.1993., Nr. 115 https://vestnesis.lv/ta/id/57576

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Vēl šajā numurā

01.12.1993., Nr. 115

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 25.11.1993.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
1. pants. 1993. gada 19. jūlijā Rīgā parakstītā Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ar šo likumu pieņemta un apstiprināta.
2. pants. Likums stājas spēkā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma 1. pantā minētā konvencija un tās tulkojums latviešu valodā.
3. pants. Konvencija stājas spēkā tās 30. pantā paredzētajā laikā un kārtībā.
Likums Saeima pieņemts 1993. gada 25. novembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīga 1993. gada 1. decembrī
LATVIJAS REPUBLIKAS UN NORVĒĢIJAS KARALISTES KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTAS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU

Latvijas Republikas valdība un Norvēģijas Karalistes valdība, vēlēdamās noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:

1. PANTS

KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

2. PANTS

NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ KONVENCIJA

1. Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz esošajiem nodokļiem, kuri ir:

a) Latvijā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk apzīmēti kā «Latvijas nodokļi»).

b) Norvēģijā:

(i) nacionālais ienākuma nodoklis (inntektsskatt til staten);

(ii) apgabalu municipālais ienākuma nodoklis (inntektsskatt til fvlkeskommunen);

(iii) municipālais ienākuma nodoklis (intektsskatt til kommunen);

(iv) maksājumi Nodokļu Izlīdzināšanas fondā (felesskatt til Skattefordelingsfondet);

(v) nacionālais kapitāla nodoklis (formuesskatt til staten);

(vi) municipālais kapitāla nodoklis (formuesskatt til kommunen);

(vii) nacionālais nodoklis uz ienākumu un kapitālu, kas saistīts ar zemūdens naftas resursu izpēti un izmantošanu, kā arī ar darbību šajā joma, ieskaitot arī naftas cauruļvadu transportu (skatt til staten vedrorende inntekt og formue i forbindelse med undersokelse etter ogutnvttelse av undersjoiske petroleumsforekomster og dertil knvttet virksomhet or arbeid, herunder rorledningstransport av utvunnet petroleum); un

(viii) nacionālais nodoklis uz nerezidentu mākslinieku ienākumu (avgift til staten av honorarer som tilfaller kunstnere bossat i utlandet);

(turpmāk apzīmēti kā «Norvēģijas nodokļi»);

2. Ja Līgumslēdzējā Valstī tiek ieviesti jauni ienākuma vai kapitāla nodokļi pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, šī Konvencija tiks attiecināta arī attiecībā uz šiem nodokļiem. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļa ir jānosaka, kad nodoklis, kas tiek ieviests katrā no Līgumslēdzējām Valstīm, ir tāds nodoklis, kam saskaņā ar iepriekšminēto ir jāpiemēro šī Konvencija.

3. Konvencija tiks piemērota ari jebkuriem nodokļiem, kas ir identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļiem, kādi ir uzskaitīti vai minēti 1. un 2. punktos, kurus ieviesīs pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot nodokļus, uz kuriem saskaņā ar šiem punktiem tiek attiecināta šī Konvencija. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāinformē citai cita par visiem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu nodokļu likumos.

3. PANTS

VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1. Ja no konteksta neizriet cita nozīme, tad šajā Konvencijā:

a) jēdziens «Latvija» nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju unjebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošo teritoriju, kur saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem likumiem tiek izmantotas Latvijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens «Norvēģija» nozīmē Norvēģijas Karalisti, ieskaitot jebkuru apgabalu ārpus Norvēģijas Karalistes teritoriālajiem ūdeņiem, kur Norvēģijas Karaliste saskaņā ar Norvēģijas likumdošanu un starptautisko likumdošanu, var īstenot savas tiesības attiecībā uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem; šis jēdziens neietver Spicbergenu, Jana Maijena salu un aizbildniecībā esošas teritorijas («biland»);

c) jēdziens «persona» apzīmē fizisku personu, sabiedrību un jebkuru personu kopumu;

d) jēdziens «sabiedrība» apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

e) jēdzieni «Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» un «otrās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada Otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

f) jēdziens «pilsonis» nozīmē:

(i) jebkuru fizisku personu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis;

(ii) jebkuru juridisku personu, sabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošās likumdošanas;

g) jēdziens «starptautiskā satiksme» apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums^ izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi starp vietām otrās Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens «kompetentās iestādes» apzīmē:

(i) Latvijā - finansu ministru vai viņa pilnvarotupersonu;

(ii) Norvēģijā - finansu un muitas ministru vai viņa pilnvarotu personu.

2. Šīs Konvencijas pielietošanai Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu tā pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir šīs Valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4. PANTS

REZIDENCE

1. Pielietošanai šajā Konvencijā jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts rezidents» apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas - tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija. Šis jēdziens ietver arī Līgumslēdzēju Valsti kā tādu, tās politiski administratīvās vienības, pašvaldības un statūtsabiedrības. Šis jēdziens neiekļauj personas, kas tiek apliktas ar nodokļiem šajā Valstī, attiecībā tikai uz to ienākumiem no šajā Valstī esošiem avotiem vai no šajā Valstī izvietota kapitāla.

2. Ja pēc 1. panta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidente, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas, kas abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai ari ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidenti, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidente, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu savstarpēji vienojoties un jānosaka šīs Konvencijas pielietošanas veidu šādai personai. Ja šāda vienošanās nav panākta, tad šīs Konvencijas pielietošanai persona katrā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu.

5. PANTS

PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA

1. Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens «pastāvīga pārstāvniecība» ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts, vai ar to saistīta pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdziens «pastāvīga pārstāvniecība» neietver:

a) ēku izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgas darbības vietu, kas paredzēta tikai uz vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīgās darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos priekšdarbus vai palīgdarbus;

f) pastāvīgās darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a)-e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkāda to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem gadījumā, ja persona, uz kuru neattiecas 6. punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras slēgt līgumus uzņēmuma labā Līgumslēdzējā Valstī', tiks uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma labā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4. punktā minēto darbību un kura, notiekot caur pastāvīgu darbības vietu, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Valstī ar māklera, tirdzniecības aģenta vai jebkura cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība notiek pilnīgi vai gandrīz pilnīgi uzņēmuma labā, viņu nevar uzskatīt par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Tāds fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidente kontrolē vai tiek kontrolēta no sabiedrības, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6. PANTS

IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Jēdzienam «nekustamais īpašums» ir jābūt tādai nozīmei, kādam tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanā, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins tiks lietots, lai apzīmētu īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, kas vispārējā likumdošanā ir attiecināmas uz īpašumu, kurš atrodas uz zemes; celtnes, jebkādas nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas tiesības, vai līdzīgas tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu, un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustāmo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.

3. Pirmā punkta noteikumi tiks attiecināti uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

4. Ja kompānijas akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz kompānijas nekustamo īpašumu un tā izmantošanu, tad ienākums no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai pielietošanas jebkurā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. 1. un 3. punkta noteikumi ir jāpiemēro ari attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šāds uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, ko var attiecināt uz:

a) šo pastāvīgo pārstāvniecību;

b) tādu pašu vai līdzīgu preču un izstrādājumu pārdošanu šajā otrajā Valstī, kādas tiek pārdotas, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību;

c) citu otrā Valstī veikto uzņēmējdarbību, kas ir tāda pati vai līdzīga tai, ko veic, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību. Apakšpunktu b) un c) noteikumi netiks pielietoti, ja uzņēmums pamatoti pierāda to, ka šāda pārdošana vai darbība nevar tikt veikta, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu iegūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību, vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse noteikt peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgās peļņas proporcionālas sadales principa pēc struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpielieto tā, lai rezultāts atbilstu šī panta saturā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu jānosaka, pielietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami pamatota nepieciešamība rīkoties citādi.

7. Ja peļņa ir ietverti ienākumu veidi, kurus apskata atsevišķi citos šīs Konvencijas pantos, tad šī panta noteikumi neietekmēs citu pantu noteikumus.

8. PANTS

JŪRAS UN GAISA TRANSPORTS

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos karteļu savienībā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskā transporta uzņēmumā.

3. Ja dažādu valstu kompānijas ir vienojušās kopīgi veikt uzņēmējdarbību gaisa transporta konsorcija formā, tad 1. un 2. punkta noteikumi tiks pielietoti attiecībā tikai uz to konsorcija peļņas daļu, kas attiecas uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta līdzdalību šajā konsorcija.

9. PANTS

SASKARĪGIE UZŅĒMUMI

1. Gadījumos kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās un finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kuri atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbotos starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidotos starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šo uzņēmumu peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma ienākumos (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) ienākumus, par kuriem otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šie iekļautie ienākumi ir ienākumi, kurus būtu saņēmis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikts šis ienākums otrajā Valstī, ja šī otrā Valsts uzskata šīs izmaiņas par pamatotām. Nosakot šīs izmaiņas, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus, un, ja nepieciešams, kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.

10. PANTS

DIVIDENDES

1. Dividendes, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidente izmaksā otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidente ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja dividenžu saņēmējs ir to īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no dividenžu bruto lieluma, ja īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav līgumsabiedrība), kura tieši pārvalda vismaz 25% no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15% no dividenžu bruto apjoma visos pārējos gadījumos. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu. Šī punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens «dividendes» šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kas ir pakļauts tādai pat aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kuras rezidents ir kompānija, kas veic šo sadali.

4. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai ari veic otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgu bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās Valsts rezidente, un ja līdzdalība, kuras labā tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai patstāvīgo bāzi. Sāja gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā Valsts

nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātas dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas šīs otrās Valsts rezidentam, vai arī ja līdzdalība, kurai par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī; ne arī pakļaut aplikšanai ar nodokļiem sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.

11. PANTS

PROCENTI

1. Procentus, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāt otras Līgumslēdzējas valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Tomēr šos procentus var aplikt ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie veidojas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10% no procentu kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem:

a) procentus, kas rodas Latvijā, atbrīvos no Latvijas nodokļiem gadījumā, ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Norvēģijas valstij, tās politiski administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai vai statusa biedrībai;

(ii) Norvēģijas Centrālajai Bankai;

(iii) Norvēģijas Eksporta Kredītu Garantijas Institūtam, vai

(iv) A/s «Eksport-finans»; vai

(v) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga apakšpunktā

(iii) minētajai, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valsts kompetentās iestādes;

b) procentus, kas veidojas Norvēģijā, atbrīvos no Norvēģijas nodokļiem gadījumā, kad šie procenti tiks izmaksāti:

(i) Latvijas valstij, tās politiski administratīvai vienībai, pašvaldībai, statūtsabiedrībai;

(ii) Latvijas Bankai;

(iii) jebkurai Latvijas Valsts organizācijai, kas ir nodibināta pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma un kura ir līdzīga Norvēģijā izveidotajām organizācijām, kuras uzskaitītas a) apakšpunkta

(iii) apakšiedaļā (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpēji vienojoties jānosaka, kuras organizācijas ir līdzīga rakstura); vai

(iv) jebkurai institūcijai, kas ir līdzīga a) apakšpunkta

(iv) iedaļā minētajām, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;

c) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī par aizdevumu, ko garantējusi jebkura a) vai b) apakšpunktā minētā organizācija un kuri tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī; .

d) procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Valstī, ja:

(i) to saņēmējs ir šīs otrās Valsts rezidents; un

(ii) šis rezidents ir otrās Valsts uzņēmums un ir šo procentu īstenais īpašnieks; un

(iii) šie procenti tiek izmaksāti attiecībā uz parādu šādam uzņēmumam, kas izveidojies par jebkuru preču, ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu pārdošanu uz kredīta pirmās minētās Valsts uzņēmumam, izņemot gadījumus, kad pārdošana veikta starp saskarīgiem uzņēmumiem.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens «procenti» apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām, neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, konkrēti, ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu nesavlaicīgu izmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, pielietojot šī panta noteikumus.

5. 1. un 2. punktu noteikumi netiks pielietoti, ja persona - procentu īstenais īpašnieks, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrajā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Gadījumā, kad procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, kašie procenti rodas šajā valstī. Tomēr, kad persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti veidojas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

7. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešopersonu procentu summa, kas attiecas uz parada saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku gadījumā, ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecība uz pēdējo minēto (saskaņoto - tulk.) summu. Šāda gadījuma atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu pie nosacījuma, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12. PANTS

AUTORA HONORĀRS

1.Autora honorārus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek maksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2.Tomēr autora honorārus var aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu. Ja autora honorāra saņēmējs ir šī autora honorāra īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no autora honorāra kopapjoma, kas tiek maksāts par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10% no autora honorāra kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Jēdziens «autora honorārs» šī panta kontekstā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu jeb par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, filmas un ierakstus televīzijas un radio pārraidēm, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu, vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu jeb zinātnisku darbību un pieredzi.

4. 1. un 2. punktu noteikumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autora honorārs, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autora honorāra maksājumi, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Gadījumā, kad autora honorāra maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas šajā Valstī.

Tomēr, kad persona, kura izmaksa autora honorāru, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai fiksētu bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autora honorāru, un autora honorārs tiek izmaksāts no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai fiksētās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autora honorārs rodas tajā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai fiksētā bāze.

6. Ja speciālu attiecību rezultāta starp maksātāju un autora honorāra īsteno īpašnieku jeb starp viņiem abiem un kādu citu trešo personu, autora honorāra apjoms, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju pārsniedz autora honorāra apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādas speciālas attiecības, tad šī panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autora honorāra apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu, tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā citus šīs Konvencijas noteikumus.

7. Ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kuru noslēdz Latvija ar trešo valsti, kura ir Ekonomiskās Attīstības un Sadarbības Organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šī datuma piekrīt izslēgt jebkura veida tiesības vai īpašumu no šī panta 3. punktā iekļautās definīcijas, vai ari atbrīvot autora honorāru, kas rodas Latvijā no Latvijas nodokļa uz autora honorāru, vai ari samazināt nodokļa likmes, kādas norādītas 2. punktā; šī definīcija, atbrīvojums vai samazinātā nodokļa likme tiks automātiski piemērota, it kā tā būtu norādīta 2. vai 3.punktā.

13. PANTS

KAPITĀLA PIEAUGUMS

1. Ienākumu no kapitāla pieauguma, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par 6. panta 2.punktā minētā nekustamā īpašuma, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, vai tādas sabiedrības, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, vai akciju atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Ienākumus no kapitāla pieauguma, kas gūti par kustamā īpašuma, kas sastāda Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī komercīpašuma daļu, atsavināšanu, vai arī ienākumus, kas gūti par kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, ieskaitot ienākumus no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu)vai šādas pastāvīgas bāzes atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Ienākums no kapitāla pieauguma, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par starptautiskajā satiksmē izmantoto jūras un gaisa transporta līdzekļu atsavināšanu, vai par šiem jūras un gaisa transporta līdzekļiem piederīgā kustamā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Ienākumi no kapitāla pieauguma par tāda īpašuma, kas atšķiras no šī panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, atsavināšanu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

5. Attiecībā uz ienākumu no kapitāla pieauguma, ko gūst vairāku valstu izveidots gaisa transporta konsorcijs, 3. punkta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz to kaipitāla pieauguma daļu, kura attiecas uz sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes līdzdalību šajā konsorcijā.

6. Neatkarīgi no 4. punkta noteikumiem, Līgumslēdzēja Valsts var aplikt ar nodokļiem ienākumu no kapitāla pieauguma, ko saņem otrās Līgumslēdzējas Valsts fiziska persona par uzņēmuma - pirmās minētās Valsts rezidenta, akciju vai citu korporatīvu tiesību atsavināšanu, vai arī ienākumu no kapitāla pieauguma par jebkādu citu vērtspapīru, kas šajā (pirmajā minētajā - tulk.) Valstī tiek pakļauti tādai pat aplikšanai ar nodokļiem, kā iepriekšminētās akcijas vai tiesības. Tomēr šī aplikšana ar nodokļiem var notikt tikai tad, ja minēto akciju vai tiesību atsavinātājs ir bijis pirmās minētās Valsts rezidents jebkurā laikā piecu gadu ilgā periodā tieši pirms šo akciju, tiesību vai vērtspapīru atsavināšanas.

14. PANTS

NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Fiziskas personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes ienākumi, kas saņemti par profesionāliem pakalpojumiem jeb par cita veida neatkarīga rakstura pakalpojumu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem ari otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Sājā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziska persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziska persona - Līgumslēdzējas Valsts rezidente, uzturas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri pārsniedz 183 dienas kopumā jebkurā 12 mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums, kas saņemts par otrajā valstī veiktajam, iepriekš minētajām darbībām tiks attiecināts uz šo fiksēto bāzi.

2. Jēdziens «profesionālie pakalpojumi» konkrēti iekļauj neatkarīgu zinātnisku, literāri), māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu darbību ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža profesijās.

15. PANTS

ATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. panta noteikumiem darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā pieminētajā Valstī, ja:

a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;

b) atalgojumu maksā darba devējs vai viņa pilnvarota cita persona, kas nav otrās Valsts rezidents;

c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atalgojumu, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic starptautiskos pārvadājumus, var aplikt ar nodokļiem šajā Valstī.

4. Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem atalgojumu par darbu, kas veikts uz dažādu valstu sabiedrību izveidota gaisa transporta konsorcija starptautiskajā satiksmē izmantota gaisa transporta līdzekļa, un, ja šajā konsorcijā piedalās sabiedrība, kas ir šīs Valsts rezidents, minētais atalgojums tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

16. PANTS

DIREKTORU ATALGOJUMS

Direktora atalgojumu un citus līdzīgus maksājumus, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkura cita līdzīga, sabiedrības - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentes, pārvaldes orgāna loceklis, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

17. PANTS

MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem, ienākumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, kā, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai kā mūziķis, vai kā sportists par savu personīgo darbību, kas tiek veikta otrā Līgumslēdzēja Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa personisko darbību šajā jomā netiek maksāts pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šo ienākumu, neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem, var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas gūts par darbību, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīti šajā Valstī pilnīgi vai daļēji finansē otras Līgumslēdzējas Valsts, vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības sabiedriskie fondi. Šādos gadījumos ienākums ir jāapliek ar nodokļiem saskaņā ar 7., 14. vai 15. panta noteikumiem.

18. PANTS

PENSIJAS, IKGADĒJIE MAKSĀJUMI UN LĪDZĪGAS IZMAKSAS

1. Pensijas, ikgadējie maksājumi un citas līdzīga veida atlīdzības, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksātas otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī.

2. Jēdziens «ikgadējie maksājumi», lietots šajā pantā, apzīmē noteiktu summu, ko periodiski iemaksā noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā laika periodā, ar nosacījumu veikt atbilstošu un pilnīgu tās atmaksu naudā vai mantās naudas vērtībā (kas nav saņēmējam sniegtie pakalpojumi).

19. PANTS

VALSTS DIENESTS

1. a) Atlīdzības, kas nav pensijas un kuras fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai vietējā pašvaldība, vai statūtsabiedrība par šai Valstij, administratīvai vienībai, vietējai pašvaldībai, vai statūtsabiedrībai sniegtajiem atkarīgajiem personīgajiem pakalpojumiem, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī, b) Tomēr šīs atlīdzības tiks apliktas ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī fiziskā persona, ja pakalpojumi ir sniegti šajā Valstī, un šī fiziskā persona:

(i) ir šīs Valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvusi par šīs Valsts rezidentu vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. 15. un 16. panta noteikumi ir jāpiemēro atlīdzībām, kuras izmaksā attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējas pašvaldības, vai statūtsabiedrības veikto uzņēmējdarbību.

20. PANTS

STUDENTI

Maksājumi, ko saņem students vai māceklis, vai stažieris uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām, kurš tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī bija vai ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs Valsts.

21. PANTS

DARBĪBA ŠELFA ZONĀ

1. Šī panta noteikumi tiks piemēroti, neņemot vērā jebkurus citus šīs Konvencijas noteikumus.

2. Personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidentes darbība otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, kas saistīta ar otrajai Līgumslēdzējai Valstij piederošo jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, saskaņā ar šī panta 3. un 4. punkta noteikumiem tiks uzskatīta par tādu uzņēmējdarbību, kas veikta otrajā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgu bāzi.

3. 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja darbības ilgums nepārsniedz laika posmu vai posmus kopumā 30 dienas jebkurā 12 mēnešu ilgā periodā. Tomēr šī punkta vajadzībām:

a) darbība, ko veic persona, kas ir saistīta ar citu personu, tiks uzskatīta par šīs citas personas veiktu darbību, ja šī darbība pēc būtības ir tāda pati kā tā, ko veic pirmā minēta persona;

b) persona tiks uzskatīta par saskarīgu ar jebkuru citu personu, ja viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru, vai ari kāda trešā persona tieši vai netieši kontrolē abas iepriekš minētās personas.

4. Peļņa, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par piegādēm un personāla pārvadāšanu uz vai starp apgabaliem Līgumslēdzējā Valstī, kur notiek ar jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu saistītā darbība, vai arī par velkoņu un citu kuģu pakalpojumiem, kas veic šādai darbībai nepieciešamo palīgdarbību, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī.

5.a) saskaņā ar šī panta b) apakšpunkta noteikumiem darba alga un citas tai pielīdzinātās izmaksas, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas saistīts ar otras Līgumslēdzējas Valsts jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī tik lielā mērā, cik šis darbs ir ticis veikts šīs otrās Valsts šelfa zonā. Tomēr šāda samaksa tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā Valstī ja darbs šelfa zonā notiek laika periodu vai periodus, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā, un ja darbs ir veikts tāda darba devēja labā, kas nav otrās Valsts rezidents.

b) darba alga un citas tai pielīdzinātās izmaksas, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas veikts uz jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic piegādes vai personāla pārvadāšanu uz vai starp apgabaliem Līgumslēdzējā Valstī, kur notiek ar jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu saistītā darbība, vai ari par darbu uz velkoņiem vai citiem kuģiem, kas veic šādai darbībai nepieciešamo palīgdarbību, var tikt apliktas ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir darba devējs.

6. Ienākums, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents atsavinot:

a) pētīšanas un izmantošanas tiesības; vai

b) īpašumu, kas izvietots otrajā Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmantots šīs otrās Valsts jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanai un izmantošanai; vai

c) akcijas, kuru vērtība vai vērtības lielākā daļa tieši vai netieši rodas no šādām tiesībām vai īpašuma, tos apvienojot, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī. Sājā pantā jēdziens «pētīšanas un izmantošanas tiesības» nozīmē tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot otrās Līgumslēdzējas ; Valsts jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, ieskaitot tiesības uz līdzdalību šajā īpašumā vai peļņā, ko var gūt šis īpašums.

22. PANTS

CITI IENĀKUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta cita veida ienākumi, kas nav aplūkoti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī. Tomēr šādus ienākuma veidus, kuri veidojas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var arī aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Pirmā punkta noteikumi netiks piemēroti attiecība uz ienākumu, kas ir citādāks nekā ienākums no nekustamā īpašuma, kāds minēts 6. panta 2. punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus no tur izvietotas pastāvīgas bāzes, un, ja tiesības vai īpašums, par kurām tiek saņemts šis ienākums, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Sājā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

23. PANTS

KAPITĀLS

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāls, ko pārstāv 6. panta 2. punktā minētais nekustamais īpašums, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī vai akcijas kompānijā, kuras īpašumi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma vai kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

5. Attiecībā uz dažādu valstu izveidota gaisa transporta konsorcija kapitāla 3. un 4. punktu noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz to kapitāla daļu, kāda ir attiecināma uz sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta līdzdalību šajā konsorcijā.

24. PANTS

DUBULTAS NODOKĻU UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA

1. Latvijā dubultā nodokļu uzlikšana tiks novērsta sekojošā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Norvēģijā, ja vien Latvijas iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Norvēģijā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Norvēģijā samaksāto kapitāla nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Norvēģijā;

b) apakšpunkta a) pielietošanai, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidente, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Norvēģijas rezidente un kurā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk kā 10% no akcijām ar pilnām balsošanas tiesībām, Norvēģijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

2. Saskaņā ar Norvēģijas likumdošanu attiecībā uz nodokļu, kas samaksāti ārpus Norvēģijas teritorijas, kreditēšanu pret Norvēģijas nodokļiem (nemainot tās pamatprincipus):

a) gadījumā, kad Norvēģijas rezidents saņem ienākumu, vai viņam pieder kapitāla daļas, kas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt apliktas ar nodokļiem Latvijā, Norvēģijai ir jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā;

b) ja Norvēģijas rezidents gūst ienākumu, vai viņam pieder kapitāls, kurš saskaņā ar jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Norvēģijā, Norvēģija, aprēķinot nodokļus uz atlikušo ienākuma vai kapitāla daļu, var ņemt vērā no nodokļiem atbrīvoto ienākuma vai kapitāla daļu;

c) gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas likumdošanu Norvēģijas uzņēmuma pastāvīgai pārstāvniecībai Latvijā tiek piemērots atbrīvojums vai samazinājums attiecībā uz nodokļiem, kas maksājami saskaņā ar 7. panta noteikumiem, tad apakšpunkta a) noteikumu pielietošanai, Norvēģijas nodokli tiks atļauts samazināt par Latvijā maksājamā nodokļa lielumu, it kā šāds atbrīvojums vai samazinājums nebūtu ticis piemērots, ar nosacījumu, ka pastāvīgā pārstāvniecība veic uzņēmējdarbību (kas nav finansu (bankas) darbība), un ne vairāk kā 25% no pastāvīgās pārstāvniecības ienākuma sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas, vai sastāv no trešajās Valstīs gūtiem ienākumiem;

d) gadījumos, kad sabiedrība - Latvijas rezidente izmaksā dividendes personai (sabiedrībai), kura ir Norvēģijas rezidente un kurai tieši vai netieši pieder ne mazāk kā 25% no pirmās minētās sabiedrības akciju kapitāla, tad šīs dividendes tiks atbrīvotas no nodokļiem Norvēģijā ar nosacījumu, ka sabiedrība, .kas izmaksā dividendes, veic uzņēmējdarbību (kas nav finansu (bankas) darbība), un ne vairāk kā 25% no šīs sabiedrības ienākumiem sastāv no procentiem un ienākumiem no akciju atsavināšanas vai sastāv no trešajās Valstīs gūtiem ienākumiem;

e) apakšpunktu c) un d) noteikumi tiks pielietoti pirmos desmit gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Kompetentām iestādēm ir savstarpēji jākonsultējas, lai noteiktu, vai šis periods tiks pagarināts. Jebkurš šī perioda pagarinājums stāsies spēkā ar to datumu un attieksies uz tādām modifikācijām un noteikumiem, ieskaitot noteikumus par darbības izbeigšanu, kādi tiks norādīti un saskaņoti starp Līgumslēdzējām Valstīm notās, kuru apmaiņa jāizdara diplomātiskā ceļā vai kādā citā veidā saskaņā ar šo valstu konstitucionālajām procedūrām.

25. PANTS

DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi netiks otrajā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu vai ar tiem saistītam prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, neviena no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkuram ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu ja ar tiem saistītām prasībām, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta šajā otrā Valstī ar tādiem nodokļiem, kas ir mazāk labvēlīgi, nekā nodokļi, ar kuriem tiek aplikti otrās Valsts uzņēmumi, kas veic līdzīgu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot kā tādu, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piemērot otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem personiskas atlaides, atvieglojumus vai nodokļu samazināšanu, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības, kādus tā piemēro saviem rezidentiem.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 7.punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autora honorāri un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ar labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētas Valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās Valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem, vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus, pirmajā minētajā Valstī nevar tikt pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu nosaukumu nodokļiem.

26. PANTS

SAVSTARPĒJAS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidente ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 25. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie nodokļu uzlikšanas neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties, ja tai šķiet, ka sūdzība ir pamatota un ja tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, atrisināt šo jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ņemot vērā iespējamu mēģinājumu izvairīties no nodokļu maksāšanas, kas nesaskan ar šo Konvenciju. Gadījumā, ja kompetentās iestādes panāk šādu vienošanos, Līgumslēdzējām Valstīm ir jāatļauj nodokļa atmaksa vai kredīts saskaņā ar šo vienošanos. Katra šāda vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no laika limitiem Līgumslēdzējas Valsts iekšējā likumdošanā.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo Konvenciju. Tās var arī konsultēties savā starpā, lai novērstu dubulto nodokļu uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem. Ja šķiet lietderīgi apmainīties domam mutiski, lai panāktu vienošanos, šāda domu apmaiņa var notikt, izveidojot Komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

27. PANTS

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, kas saistīta ar nodokļiem, kas ietverti šajā Konvencija, izpildīšanu, tik lielā mērā, cik šie likumi nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas šajā Konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšana, ieturēšana, izmeklēšana vai apelāciju izskatīšana. Šīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot kā tādus, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu, vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ap sabiedrisko kārtību (ordre public).

28. PANTS

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību cita citai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kura iesniedz lūgumu sniegt palīdzību.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otra Valsts saskaņā ar likumdošanu kura tiek piemērota šīs otras Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otras Valsts nodokļi.

3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi saskaņā ar šīs Valsts likumiem.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjomu nav iespējams precīzi noteikt tāpēc, ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai kādā citādā veidā, šī Valsts drīkst, ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrai Valstij saskaņā ar otrās Valsts likumdošanu. Ja otrā Valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai Valstij būtu otrai Valstij pienākusies nodokļi.

5. Lūgums saskaņā ar šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem Līgumslēdzējai Valstij ir jāiesniedz tikai tādā gadījumā, kad tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu,

6. Līgumslēdzējai Valstij, kura tiek iekasēts nodoklis saskaņa ar šī panta noteikumiem, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summu, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7. punkta b) apakšpunktā.

7. Kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiks uzskatīts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas sniedzot palīdzību, sedz šī Valsts;

b) Ārkārtas izdevumus, kas rodas Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra Valsts, neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tās labā.

Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara to zināmu otrai Valstij un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.

8. Šajā pantā jēdziens «nodoklis» nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procentus.

29. PANTS

DIPLOMĀTI UN KONSULĀRIE DARBINIEKI

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju locekļu vai konsulāro punktu darbinieku fiskālās privilēģijas, kas. tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

30. PANTS

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai Konvencija stātos spēkā, Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās, ar attiecīgajām notām.

2. Konvencija stājas spēkā 30 dienu laikā pēc pēdējās punktā minētās notas iesniegšanas datuma un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pielietoti:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada 1. janvāri vai pēc tam kalendārā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas tā kalendārā gada l. janvārī vai pēc 1. janvāra, kas seko gadam, kurā stājas spēkā šī Konvencija.

31. PANTS

DARBĪBAS PĀRTRAUKŠANA

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts to pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var pārtraukt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par pārtraukšanu ne mazāk kā 6 mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pārtraukta:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kas sākas 1. janvārī, vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros angļu valodā, parakstīta 1993. gada 19. jūlijā, Rīgā.

Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši

Latvijas Republikas valdības vārdā Norvēģijas Karalistes valdības vārdā
G.Andrejevs, T.Aalbu,
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā
PROTOKOLS

Parakstot šodien Konvenciju dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksas novēršanai, attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk minēta kā "Konvencija") starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku, parakstījušies ir vienojušies par sekojošiem noteikumiem, kuri veidos šīs Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.

1. Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem:

Pielietojot jēdzienu "organizācija" (statutory body), tiks saprasts, ka šis jēdziens nozīmē jebkuru sabiedriska rakstura personu, kas ir izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu un kurā nepiedalās citas personas kā tikai šī valsts, tās politiskās apakšvienības vai vietējās pašvaldības.

2. Attiecībā uz 7.panta 3.punktu:

Tiks saprasts. ka izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt no ienākuma, nosakot apliekamo iemākumu Līgumslēdzējā Valstī ir tikai tādi izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu.

3. Attiecībā uz 8.pantu:

Tiks saprasts, ka jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma ienākumi no kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē" tiks interpretēts saskaņā ar OECD 1992.gada Konvencijas Modeļa 8.panta komentāru 7. līdz 14.punktiem, un šie ienākumi jebkādā gadījumā neiekļaus ienākumus, kas gūti no piestātņu, noliktavu, terminālu, vai cita, līdzīga uz zemes izvietota īpašuma izmantošanas, izņemot gadījumus, kad šie ienākumi ir tieši attiecināmi uz šī uzņēmuma kuģu darbību.

4. Attiecībā uz 11.panta 3.d) apakšpunktu:

Tiks saprasts, ka persona ir saistīta ar citu personu, gadījumā kad vienai personai atsevišķi vai kopā ar citu, vai vairākām saistītām personām pieder vairāk nekā 50% no otras personas, vai gadījumā, kad vienai, vai vairākām personām atsevišķi, vai kopā pieder vairāk nekā 50% no divām personām.

5. Attiecībā uz 12.panta 3.punktu:

Tiks saprasts, ka jēdziens "rojalti" neietver maksājumus par urbšanas platformu vai citu līdzīgu iekārtu izmantošanu, kuras tiek izmantotas ogļūdeņražu izpētē un ieguvē.

6. Attiecībā uz 12.panta 3.punktu:

Ir izlemts, ka ienākumi no ražošanas, tirdzniecības un zinātnisko iekārtu iznomāšanas tiks iekļauti jēdzienā "rojalti", kāds ir definēts 12.panta 2.punktā.

7. Attiecībā uz 15.panta 2.punktu.

15.panta 2.punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz darbinieku, kurš ir "izīrēts" (hired out). Pielietošanai pirmajā teikumā: darbinieks, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts par "izīrētu", ja viņu norīko citas personas rīcībā, persona (izīrētājs), ar nolūku veikt darbu šīs citas personas (vadītāja) veiktās uzņēmējdarbības ietvaros otrajā Līgumslēdzējā Valstī pie nosacījuma, ka šī cita persona (vadītājs) ir šīs otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietoto pastāvīgu pārstāvniecību, un, ka persona (izīrētājs) nekādā veidā nav atbildīga par veicamā darba rezultātiem.

Nosakot, kad darbinieks tiks uzskatīts par "izīrētu" jāizdara visaptverošs novērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot:

a) vai ir atbildīgs vadītājs par kopējo darba uzraudzību;

b) darbs tiek veikts darba vietā, kas atrodas vadītāja rīcībā un par kuru ir atbildīgs vadītājs;

c) personas ("izīrētāja") atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar darbinieka ("izīrētā") strādāšanas laiku, vai arī saskaņā ar jebkuru citu attiecību starp atlīdzību un algu, kuru saņem darbinieks ("izīrētais");

d) lielākā daļa darbarīku un materiālu ir vadītāja piegādāti;

e) persona ("izīrētājs") vienpusīgi neizlemj jautājumu par darbinieku skaitu un viņu kvalifikāciju.

8. Ņemot vērā 15.panta 16.punktu.

Ja darba atlīdzība ir saņemta sakarā ar nodarbinātību uz kuģa, kas reģistrēts Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā (N. I. S.) (vai līdzīgā kuģniecības reģistrā, par ko vienojas Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes), tad šāda darba atlīdzība tiek aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir atlīdzības saņēmējs. Šis punkts netiek piemērots, ja saņēmējs tiek aplikts ar nodokļiem savā rezidences valstī uz labvēlīgākiem noteikumiem kā persona, kas ir nodarbināta uz kuģa, kas nav šādi reģistrēts, tajos pašos apstākļos, īpaši tas attiecināms uz rezidenci.

Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši:

Protokols sastādīts divos eksemplāros ..............................

...................................... angļu valodā.

Norvēģijas Karalistes
Valdības vārdā
Latvijas Republikas
Valdības vārdā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!