LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu

Lēmums Nr. 118 (prot. Nr. 42 5. §)

Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas nolikumu.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Tieslietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs E. LEVITS

Rīgā 1994. gada 23. augustā

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1994. gada 23. augusta lēmumu Nr. 118

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas
NOLIKUMS

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija (tālāk tekstā — «ministrija») ir valsts centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē Satversmē un likumos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

2. Ministrija atbilstoši savai kompetencei darbojas Latvijas Republikas vārdā un realizē tās politiku.

3. Ministrija darbojas patstāvīgi likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktās kompetences ietvaros.

4. Ministrija savā darbā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus, šo nolikumu un citus tiesību aktus, savas funkcijas un uzdevumus veic sadarbībā ar Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām un iestādēm.

5. Ministrija kā valsts budžeta iestāde ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

II. Ministrijas uzdevumi

6. Ministrijas uzdevumi ir:

6.1. Saeimas vai Ministru kabineta uzdevumā vai patstāvīgi sagatavot jaunu likumu un citu tiesību aktu projektus;

6.2. saskaņā ar Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem (1994. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 120, Latvijas Vēstnesis, 1994, 81) dot atzinumus par:

6.2.1. tiesību aktu projektu atbilstību spēkā esošajām tiesību normām, kā arī grozījumu nepieciešamību šajās normās sakarā ar attiecīgo tiesību aktu projektu pieņemšanu;

6.2.2. starpvalstu un starpvaldību līgumu projektiem;

6.3. Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumos noteiktajos gadījumos sniegt skaidrojumu par Ministru kabineta izdotajiem tiesību aktiem;

6.4. sistematizēt un kodificēt Latvijas Republikas tiesību aktus;

6.5. pētīt tiesību sistēmas problēmas un sagatavot priekšlikumus tās pilnveidošanai;

6.6. organizēt likumu, kā arī Ministru kabineta, ministriju un citu institūciju un iestāžu tiesību aktu publicēšanu;

6.7. plānot un koordinēt tiesību sistēmas personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas darbu;

6.8. izraudzīt kandidātus tiesneša amatam;

6.9. veikt tiesu darba uzraudzību;

6.10. rīkoties ar finansu līdzekļiem, lai nodrošinātu tiesu darbību,, un apgādāt tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

6.11. organizēt un veikt tiesu darbu statistisko uzskaiti;

6.12. organizēt tiesu izpildītāju darbu;

6.13. veikt zvērinātu notāru un zvērinātu advokātu darbības uzraudzību;

6.14. veikt juriskonsultu prakses licencēšanu un viņu darbības uzraudzību;

6.15. veikt juridisko dokumentu legalizēšanu;

6.16. koordinēt dzimtsarakstu iestāžu darbu un realizēt to arhīvu organizatorisko vadību;

6.17. vadīt ministrijas pakļautībā esošo iestāžu darbu;

6.18. pārraudzīt šī nolikuma 17. punktā minēto iestāžu un uzņēmumu darbību ministrijas kompetences ietvaros;

6.19. reģistrēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), bezpeļņas organizācijas un ārvalstu firmu pārstāvniecības;

6.20. reģistrēt sabiedriskās organizācijas un masu informācijas līdzekļus;

6.21. nodrošināt ministrijas, Valsts valodas centra, Tiesu ekspertīžu zinātniski pētnieciskās laboratorijas un tiesu budžeta plānošanu un izpildi, kā arī piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

6.22. iesniegt Ministru kabinetam ieteikumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm;

6.23. pētīt vispārējo indivīda tiesību, nacionālās, valsts valodas politikas un reliģisko organizāciju darbības problēmas un sagatavot priekšlikumus to risināšanai;

6.24. nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu un iesniegumu izskatīšanu par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

III. Ministrijas struktūra

7. Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kas ir atbildīgs. Saeimai par ministrijas darbību.

8. Ministrs ir tiesīgs:

8.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

8.2. slēgt starpvaldību sadarbības līgumus;

8.3. izdot katram ministrijas, tās pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas vai iestādes darbiniekam saistošas instrukcijas un ieteikumus par ministrijas kompetences jautājumiem;

8.4. dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās institūcijas vai iestādes darbiniekam, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas vai iestādes, vai ministrijas pārziņā esoša valsts uzņēmuma vadītājam;

8.5. apstiprināt ministrijas struktūrvienību, ministrijas pakļautībā un likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošo institūciju, iestāžu un uzņēmumu nolikumus vai statūtus, ja likumos nav noteikts citādi;

8.6. izveidot komisijas un darba grupas, kuru sastāvā iesaistīti arī citu institūciju un iestāžu pārstāvji un citas personas;

8.7. ieteikt Ministru prezidentam valsts ministra un parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī prasīt minēto amatpersonu atkāpšanos no amata;

8.8. iecelt amatā ministrijas valsts sekretāru;

8.9. deleģēt savas prombūtnes laikā šī nolikuma 8.3., 8.4. un 8.6. apakšpunktā noteiktās tiesības, ja likumos šādas tiesības nav paredzētas tikai tieslietu ministram vai citam Ministru kabineta loceklim, kas viņu aizvieto.

9. Ministrijā ir valsts ministrs cilvēktiesību jautājumos, kurš ir politiski atbildīgs Saeimai par attiecīgās nozares darbību.

10. Valsts ministra funkcijas nosaka šis nolikums. Valsts ministram tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības atbilstoši šīm funkcijām nosaka ministrs ar rīkojumu.

11. Valsts ministrs ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju un savas kompetences ietvaros dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās institūcijas vai iestādes darbiniekam.

12. Parlamentārais sekretārs:

12.1. pārstāv ministra un valsts ministra politisko viedokli;

12.2. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu projektu turpmāko virzību.

13. Valsts sekretārs:

13.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā;

13.2. saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus;

13.3. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju un dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam un likumā noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas vai iestādes vadītājam;

13.4. saskaņā ar tieslietu ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja tiesību aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai tieslietu ministram.

14. Ministrijas valsts sekretāram ir vietnieks likumdošanas jautājumos, vietnieks tiesu jautājumos un vietnieks administratīvajos jautājumos. Valsts sekretāra vietnieku funkcijas ministrijas kompetences ietvaros un attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka ar ministra rīkojumu.

15. Ministrijā ir šādas struktūrvienības:

15.1. Civiltiesību departaments;

15.2. Publisko tiesību departaments;

15.3. Starptautisko, salīdzinošo un Baltijas valstu tiesību departaments;

15.4. Apgabaltiesu departaments. Apgabaltiesu departamenta struktūrvienības ir:

15.4.1. Apgabaltiesu darba nodaļa;

15.4.2. Brīvo juridisko profesiju nodaļa;

15.4.3. Zemesgrāmatu nodaļa;

15.5. Rajonu un pilsētu tiesu departaments. Rajonu un pilsētu tiesu departamenta struktūrvienības ir:

15.5.1. Tiesu darba nodaļa;

15.5.2. Juridiskās kvalifikācijas nodaļa;

15.5.3. Statistikas nodaļa;

15.6. Tiesu izpildītāju departaments;

15.7. Dzimtsarakstu departaments;

15.8. Administratīvais departaments. Administratīvā departamenta struktūrvienības ir:

15.8.1. Kancelejas nodaļa;

15.8.2. Saimnieciskā daļa;

15.9. Uzņēmumu reģistra departaments;

15.10. Plānu un finansu nodaļa. Plānu un finansu nodaļas struktūrvienības ir:

15.10.1. Norēķinu daļa;

15.10.2. Uzskaites daļa;

15.11. Personāla nodaļa;

15.12. Kodifikācijas nodaļa;

15.13. Sabiedrisko lietu departaments. Sabiedrisko lietu departamenta struktūrvienības ir:

15.13.1. Nacionālo lietu nodaļa;

15.13.2. Reliģijas lietu nodaļa;

15.13.3. Masu informācijas līdzekļu un sabiedrisko organizāciju reģistrācijas nodaļa;

15.13.4. Ārvalstu firmu reģistrācijas nodaļa.

IV. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes un ministrijas pārziņā esošie valsts uzņēmumi

16. Ministrijas pakļautībā ir:

16.1. Valsts valodas centrs;

16.2. Tiesu ekspertīžu zinātniski pētnieciskā laboratorija.

17. Ministrijas pārraudzībā ir:

17.1. Augstākā Tiesa;

17.2. apgabaltiesas;

17.3. rajonu un pilsētu tiesas;

17.4. Patentu valde;

17.5. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija;

17.6. Valsts zemes dienests.

18. Ministrijas pārziņā ir:

18.1. valsts uzņēmums «Tiesiskās informācijas centrs»;

18.2. valsts uzņēmums «Latvijas Vēstnesis».

Tieslietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs E. LEVITS