Ministru kabineta noteikumi Nr. 195

Rīgā 1994. gada 14. septembrī (prot. Nr. 45 4.§)

Par starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem
Ministru kabineta 1994. gada 18. augusta noteikumiem
Nr. 179 «Par privatizācijas sertifikātiem»

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Starpniecības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (tālāk tekstā — «starpniecības uzņēmumi») darbību ar privatizācijas sertifikātiem (tālāk tekstā — «sertifikāti») Latvijas Republikā reglamentē Civillikums, likumi «Par uzņēmējdarbību», «Par biržām», «Par akciju sabiedrībām», citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

2. Darbību ar sertifikātiem veic šādi starpniecības uzņēmumi:

— tirdzniecības starpnieki;

— kopīgo ieguldījumu sabiedrības;

— ieguldījumu konsultanti.

3. Starpniecības uzņēmumi ir tiesīgi šajos noteikumos paredzēto uzņēmējdarbību uzsākt tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas un likumdošanas aktos noteiktās valsts nodevas samaksāšanas.

4. Licencēšanas komisiju izveido Ekonomikas ministrija, iekļaujot tajā kompetentus speciālistus (jautājumos, kuri ir saistīti ar darbību sertifikātu tirgū), valsts institūciju pārstāvjus un privātuzņēmēju pārstāvjus. Komisija izsniedz speciālas atļaujas (licences) starp, niecības darījumu veikšanai ar sertifikātiem un kontrolē starpniecības uzņēmumu darbības atbilstību šiem noteikumiem un licencēšanas noteikumiem.

5. Starpniecības uzņēmums var darboties biržās un ārpusbiržas tirgos. Viens starpniecības uzņēmums var saņemt visu veidu licences darbībai ar sertifikātiem.

6. Līgumi par starpniecību slēdzami rakstiski, norādot arī starpniecības uzņēmuma reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un licences numuru, kā arī līguma parakstītāja — fiziskās personas — licences numuru un sertifikātu īpašnieka personas kodu vai viņa reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, kā ari viņa sertifikātu konta numuru.

7. Līgumus par darījumiem ar sertifikātiem starpniecības uzņēmumu vārdā var slēgt tikai pilnvarotas fiziskās personas, kurām ir licence profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū (tālāk tekstā — «licencētas fiziskās personas»), noslēgti darba līgumi ar starpniecības uzņēmumu un par kurām ir paziņots licencēšanas komisijai. Ja rodas iemesls, kas kavē starpniecības uzņēmuma pilnvaroto personu personīgi izpildīt saņemto uzdevumu, turklāt uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt, tad licencētajai fiziskajai personai jāizpilda savs pienākums ar trešās personas starpniecību.

8. Līgumu starpniecības uzņēmuma vārdā var parakstīt pilnvarota persona bez minētās licences, ja tiek slēgts tipveida līgums, kura paraugu ir apstiprinājusi licencēšanas komisija.

II NODAĻA
SERTIFIKĀTU IZSOLE

9. Sertifikātu pirkšanas un pārdošanas izsoles rīko tirdzniecības starpnieks vai birža.

10. Sertifikātu izsolēs var piedalīties sertifikātu pārdevēji, pircēji un starpniecības uzņēmumi.

11. Noslēgtos darījumus izsoles dalībnieki pēc izsoles vadītāja publiska paziņojuma reģistrē speciālā darījumu reģistrācijas kartītē.

12. Pamatojoties uz darījumu reģistrācijas kartīti, dalībnieki kopā ar izsoles rīkotāja darbiniekiem paraksta izsoles līgumu, kuru izstrādā izsoles rīkotājs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

13. Pēc izsoles tiek noformēts dienas informācijas biļetens, kuru paraksta izsoles rīkotājs, un tas tiek nosūtīts Privatizācijas sertifikācijas informatīva nodrošinājuma centram (tālāk teksta — «Informācijas centrs») ne vēlāk kā nākamajā darbadienā.

14. Izsoles rīkotāja pilnvarotām personām ir tiesības pieņemt sertifikātu pārveduma uzdevumus atbilstoši līgumiem ar bankām, kurās ir atvērti izsoles dalībnieku privatizācijas sertifikātu konti.

15. Izsoles noteikumos jānosaka noslēgto darījumu izpildes garantijas.

16. Izsoles noteikumi jāapstiprina licencēšanas komisija.

III NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS STARPNIEKI

17. Tirdzniecības starpnieks ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš saskaņā ar līgumu pērk un pārdod sertifikātus citas personas (tālāk tekstā — «pilnvarotājs») uzdevumā un par tās līdzekļiem vai ari pērk un pārdod sertifikātus savā vārdā un par saviem Līdzekļiem.

18. Tirdzniecības starpnieks ir tiesīgs atvērt sertifikātu tirdzniecības kontus un ieskaitīt tajos sertifikātus, kamēr ir spēkā licence. Tirdzniecības starpnieks arī pēc licences apturēšanas un trīs mēnešu laikā pēc licences anulēšanas var pārskaitīt sertifikātus citos kontos, vispirms izpildot licences apturēšanas brīdī darījumu uzskaites grāmatā reģistrētos līgumus.

19. Tirdzniecības starpnieka noslēgtajā līgumā ir jāparedz:

19.1. līguma uzdevums un tā izpildes noteikumi.

Ja tirdzniecības starpnieks nevar izpildīt pilnvarotāja uzdevumus atbilstoši līgumā norādītajām cenām un citiem nosacījumiem, viņa pienākums ir nekavējoties informēt pilnvarotāju par noslēgtā darījuma izpildes neiespējamību;

19.2. tirdzniecības starpnieka pienākums ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc līgumā paredzētā darījuma noslēgšanas nosūtīt pilnvarotājam parakstītu paziņojumu, kas satur ziņas par darījuma priekšmetu un būtiskiem noteikumiem, un sniegt visas ziņas par līguma izpildes gaitu, ja to pieprasa pilnvarotājs;

19.3. tirdzniecības starpnieka saistības nodot pilnvarotājam visu mantu, kas iegūta, izpildot līgumu, atlīdzināt pilnvarotājam zaudējumus, ja tādi radušies tirdzniecības starpnieka vainas dēļ;

19.4. atlīdzība par starpniecību.

20. Tirdzniecības starpnieka pienākums ir kārtot^ darījumu uzskaites grāmatu un katru dienu ierakstīt (reģistrēt) tajā visus noslēgtos darījumus. Ieraksti ir jāizdara darījumu slēgšanas hronoloģiskajā secībā.

21. Tirdzniecības starpnieks ir tiesīgs pieprasīt no sertifikātu pārdevēja tās bankas sertifikātu maksājuma garantijas rakstu, kura ir atvērts sertifikātu pārdevēja privatizācijas konts, un no sertifikātu pircēja — saistību nodrošinājumu.

22. Tirdzniecības starpnieks pats var dot sertifikātu pārveduma uzdevumu, ja pilnvarotājs bankā ir iesniedzis līgumu (pilnvaru) vai to uzrādījuma kārtībā ir apliecinājis notārs, kā arī atbilstoši tirdzniecības starpnieka līgumam ar banku, kurā ir atvērts pilnvarotāja privatizācijas konts, pieņemt no pilnvarotāja sertifikātu pārveduma uzdevumu.

23. Tirdzniecības starpnieka pienākums ir savlaicīgi sniegt informāciju par veiktajiem darījumiem Informācijas centram.

IV NODAĻA
KOPĪGO IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBA

24. Kopīgo ieguldījumu sabiedrība (tālāk tekstā — «sabiedrība») rīkojas ar ieguldītāju naudu un sertifikātiem, ieguldot tos savā vārda uz ieguldītāju kopīga rēķina šajos noteikumos atļautā mantā saskaņā ar riska samazināšanas principu.

Sabiedrība ar ieguldītāju slēdz līgumu (tālāk tekstā — «ieguldījuma līgums») un izlaiž ieguldītāja tiesības apliecinošus dokumentus — ieguldījuma apliecības. Pret ieguldījuma apliecībām ieguldītā nauda, sertifikāti un darījumos ar tiem iegūtā manta veido kopīgo ieguldījumu fondu (tālāk tekstā — «fonds»).

25. Sabiedrība samazina risku, ieguldot ieguldītāju naudu un sertifikātus tikai šajos noteikumos atļautajā mantā un ievērojot ierobežojumus darījumiem ar fondu. Sabiedrība veic darījumus ar fondu, kā arī izlaiž ieguldījuma apliecības ar tās bankas starpniecību, ar kuru ir noslēgts līgums (tālāk tekstā — «turētājbanka»).

26. Veidojot kopīgo ieguldījumu fondu, sabiedrībai tajā ir jāiegulda naudā vai sertifikātos (atbilstoši nominālvērtībai) ne mazāk par 10000 (desmit tūkstoši) latu. Ja sabiedrība veido vairākus fondus, tad visos sabiedrības izveidotajos fondos nedrīkst ieguldīt vairāk par 30 procentiem no pamatkapitāla.

27. Sabiedrības apmaksātajam pamatkapitālam licences saņemšanas brīdī jābūt lielākam par 100000 (simt tūkstoši) latu. Sabiedrībai jāglabā Latvijā reģistrētas bankas kontā naudas summa, kas nav mazāka par 10 procentiem no pamatkapitāla. Sabiedrības akcijas tiek atsavinātas tikai ar sabiedrības valdes iepriekšēju piekrišanu.

28. Sabiedrība nevar pieņemt lēmumu par likvidāciju, pirms beidzas tās tiesības pārvaldīt visus sabiedrības izveidotos fondus.

29. Sabiedrības pārvaldes institūciju izveidošana un darbība: 29.1. sabiedrības valdes locekļu, kā arī izpilddirektoru, viņu vietnieku un galvenā grāmatveža (tālāk tekstā — «amatpersonas»), sabiedrības padomes un revīzijas komisijas locekļu un zvērināta revidenta vārdi, uzvārdi un personas kodi ir iesniedzami licencēšanas komisijai piecu darba dienu laikā pēc amatpersonu ievēlēšanas vai iecelšanas;

29.2. par amatpersonām un revīzijas komisijas locekļiem nedrīkst būt fiziskas personas, kuras ir sodītas par kriminālnoziegumu pret īpašumu, par citu smagu kriminālnoziegumu ar iepriekšēju nodomu izdarīšanu, par kukuļņemšanu, par naudas, vērtspapīru un citu dokumentu viltošanu, ja par to ir paredzēta kriminālatbildība amatpersonas pienākumu pildīšanas uzsākšanas brīdī un nav dzēsta sodāmība vai saņemta reabilitācija;

29.3. ne mazāk kā divām sabiedrības amatpersonām ir jābūt licencei, kura dod tiesības darboties vērtspapīru tirgū;

29.4. sabiedrības un fondu atskaites, pārskatus un citu publicējamo informāciju par mantas stāvokli un uzņēmējdarbības rezultātiem pārbauda zvērināts revidents;

29.5. sabiedrības valde katra darbības gada beigās paziņo licencēšanas komisijai sabiedrības un turētājbankas amatpersonu ieguldījumu apmēru sabiedrības un turētājbankas pamatkapitāla;

29.6. ja 29.1. apakšpunktā minētās amatpersonas un zvērināti revidenti neatbilst šo noteikumu prasībām un sabiedrība divu nedēļu laikā pēc licencēšanas komisijas paziņojuma saņemšanas nemaina lēmumu par šo personu apstiprināšanu, licencēšanas komisija atsauc licenci.

30. Kopīgo ieguldījumu fonds:

30.1. fonds ir ieguldītāju kopīpašums un ir turams šķirti no sabiedrības mantas. Fonds nav juridiska persona;

30.2. neviens ieguldītājs nevar prasīt Fonda dalīšanu. Ieguldītāja ieķīlātās mantas turētājam (ķīlas ņēmējam), kreditoram vai konkursa masā iekļautās ieguldītāja mantas pārvaldītājam ir tiesības pārdot ieguldītājam piederošo kopīpašuma daļu (tālāk tekstā — «fonda daļa»). Sabiedrība ir pilnvarota atbilstoši ieguldījuma līgumam dot Civillikuma 1068. pantā norādīto atļauju rīkoties ar kopīpašumu;

30.3. ja sabiedrība veido vairākus fondus, tiem jābūt ar atšķirīgiem nosaukumiem un tie jāglabā šķirti. 31. Fonda izveidošanas noteikumi:

31.1. sabiedrība, kurai ir piešķirta licence, izveido jaunu fondu tikai ar licencēšanas komisijas ikreizēju atļauju;

31.2. sabiedrība pēc atļaujas saņemšanas drīkst rīkoties ar fondu tikai tad, ja ieguldījuma līgumā noteiktā laikposmā (līdz 6 mēnešiem) ieguldītāji ir ieguldījuši fondā naudu un/vai privatizācijas sertifikātus, un ieguldītās naudas un sertifikātu nominālvērtības kopsumma (tālāk tekstā — «dibināšanas vērtība») pārsniedz 100000 (simts tūkstoši) latu;

31.3. sabiedrība atver katram tas izveidotajam fondam sertifikātu ieguldījumu kontu, kurā ieskaita visus fondā ieguldītos un uz tā rēķina nopirktos sertifikātus.

32. Kopīgo ieguldījumu fondu veido:

32.1. privatizācijas sertifikāti;

32.2. akcijas vai kapitāla daļas (pajas) bijušajās valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrībās;

32.3. uzņēmējsabiedrībām, kuru akcijas vai kapitāla daļas (pajas) ir fondā, piešķirtie aizdevumi pret parādzīmēm, kuras var cedēt vai indosēt vismaz divas reizes;

32.4. nauda;

32.5. nekustamā manta;

32.6. vērtspapīri.

33. Sabiedrības tiesības un pienākumi rīkojoties ar fondu:

33.1. vienīgi sabiedrība ir tiesīga savā vārdā rīkoties ar fondu.

Sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, ieguldījuma līgumā paredzētajā kārtībā likvidējot fondu, kā arī gadījumā, ja licencēšanas komisija anulē savu atļauju vai stājas spēkā tiesas spriedums par bankrotu. Fonds nevar tikt iekļauts sabiedrības konkursa masā;

33.2. pārvaldot fondu, sabiedrība rīkojas neatkarīgi no turētājbankas un vienīgi ieguldītāju interesēs. Sabiedrības pienākums ir savā vārdā izvirzīt pret turētājbanku ieguldītāju celtās prasības, ar nosacījumu, ka ieguldītājiem jāsedz sabiedrības izdevumi, ja tiesa neapmierina šādu prasību;

33.3. fondā esošajām akcijām (kapitāla daļām) atbilstošās akcionāra (dalībnieka) balsstiesības sabiedrība izmanto bez ieguldītāju rakstiskas pilnvaras;

33.4. sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina piešķirt naudas aizdevumus un uzņemties pienākumus, kas noteikti galvojuma līgumā, izņemot šajos noteikumos atļautos gadījumus;

33.5. fondu nedrīkst apgrūtināt gadījumos, kas nav tieši norādi ieguldījuma līgumā;

33.6. maksu par fonda pārvaldi, kura ietver ar fonda pārvaldi saistītās izmaksas sabiedrībai un trešajām personām, kā arī maksu par turētājbankas pakalpojumiem sabiedrība sedz no fonda atbilstoši ieguldījuma līguma noteikumiem. Šī maksa nedrīkst kopsummā pārsniegt 10 procentus no fonda vidējās vērtības finansu gada laikā un 20 procentus no fonda peļņas, kuru veido par sertifikātiem un naudu iegūtu lietu vērtības pieaugums pēc to iegūšanas un fonda ienākumi (dividendes un citi augļi). Aprēķinot maksu par fonda pārvaldi, privatizācijā neizmantotos sertifikātus ieskaita ar vienu desmitdaļu nominālvērtības;

33.7. sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina veikt tiesiskus darījumus ar sevi vai kā trešo personu pārstāve, izņemot gadījumus, kad jāizpilda ieguldījuma līgumā paredzētās saistības;

33.8. sabiedrība drīkst atpirkt tas pārvaldīta fonda daļas no ieguldītājiem uz attiecīgā fonda rēķina tikai šajos noteikumos paredzētajos gadījumos;

33.9. sabiedrība var pārdot fonda sertifikātus tikai ar turētājbankas piekrišanu un tādā apjomā, kādā šie ienākumi ir nepieciešami, lai tos ieguldītu uzņēmējsabiedrībās. Sertifikātu pārdošanas na nedrīkst būt zemāka par vidējo tirgus cenu Latvijā pēdējo 10 dienu laikā;

33.10. sabiedrībai, sākot ar otro gadu pēc dibināšanas vērtības apmaksas, jāglabā bankā fonda naudas summa, kas nav mazāka par 5 procentiem no fonda vērtības;

33.11. sabiedrība nedrīkst ieguldījuma līgumā, fonda prospektā un publiskos paziņojumos (reklāmā) garantēt noteikta dividenžu apjoma izmaksu un ieguldījuma apliecību vērtības pieaugumu vai saglabāšanu;

33.12. ieguldījuma apliecību izlaišanas pieskaitījumi nedrīkst pārsniegt 5 procentus no fondā ieguldīto sertifikātu nominālvērtības;

33.13_L fonds nevar tikt izmantots, lai izpildītu sabiedrības vārdā un uz tās rēķina radušās saistības. Darījumos ar fondu veicamie maksājumi un tā saistības ir jāizpilda uz fonda rēķina. Ja šos maksājumus nevar veikt no fonda, tos izdara uz sabiedrības rēķina;

33.14. sabiedrības amatpersonas, sabiedrības padomes un revīzijas komisijas locekļi, akcionāri vai uzņēmējsabiedrības, kurās minētās personas piedalās ar desmit un vairāk procentiem no šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla vai balsstiesīgā kapitāla, nevar pirkt sabiedrības izveidotā fondā esošās lietas;

33.15. sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina pārdot vērtspapīrus un citas lietas, ja tie darījumu noslēgšanas brīdī nepieder fondam;

33.16. ja beidzas sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu, tad tiesības rīkoties ar fondu pāriet turētājbankai. Likvidējot fondu, turētājbankai fonds jāsadala starp ieguldītājiem. Likvidācijas ieņēmumu vai mantas sadale ieguldītājiem notiek pēc ieguldījuma līgumā noteiktās mantas daļas pārdošanas. Likvidācija jāpabeidz gada laikā kopš likvidācijas sākuma. Ja tas nav izdarīts, licencēšanas komisija var uzdot veikt likvidāciju citai bankai, kura iegūst turētājbankas tiesisko statusu.

Licencēšanas komisija var nodot fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, konkursa kārtībā izvēloties sabiedrību, kura piedāvā fondu pārvaldīt par viszemāko maksu. Licencēšanas komisija var atteikt sabiedrībai līdzdalību šajā konkursā, ja tā ir atkārtoti pārkāpusi šos noteikumus.

34. Sabiedrībai jāievēro šādi ieguldījumu ierobežojumi:

34.1. sabiedrība drīkst ieguldīt vienas un tās pašas uzņēmējsabiedrības kapitāla daļās, akcijās un pajās (tālāk tekstā — «kapitāla daļas») līdz 10 procentiem no fonda vērtības (zema riska fondi) vai līdz 25 procentiem no fonda vērtības (vidēja riska fondi), ja tas

ir noteikts līgumā. Minētajās lietās saskaņā ar līguma nosacījumiem var ieguldīt līdz 50 procentiem no fonda (augsta riska fondi), ja visi fonda ieguldījumi tiek izdarīti vienas tautsaimniecības nozares specializētajos uzņēmumos. Par ieguldījumu uzskatāms arī aizdevums uzņēmējsabiedrībai, kuras kapitāla daļas iekļautas fondā (tālāk tekstā — «līdzdalības uzņēmējsabiedrība»), un galvojums par trešo personu aizdevumiem līdzdalības uzņēmējsabiedrībai, bet visām līdzdalības uzņēmējsabiedrībām kopā ne vairāk kā 10 procentu apmērā no fonda vērtības — zema riska fondiem, ne vairāk kā 15 procentu apmērā no fonda vērtības — vidēja riska fondiem, ne vairāk kā 20 procentu apmērā no fonda vērtības — augsta riska fondiem;

34.2. cita fonda daļas var iegādāties, nepārsniedzot tādu fonda vērtības daļu, kura noteikta līgumā, ja tas ir paredzēts ieguldījuma līgumā un šāda fonda ieguldījumu noteikumi tieši paredz specializāciju noteiktā tautsaimniecības nozarē. Ja fonds iegādājas pašas sabiedrības izveidota fonda daļas, izlaišanas pieskaitījumi netiek iekasēti. Sertifikātu nominālvērtība fondā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda vērtības;

34.3. sabiedrība drīkst saņemt fonda vajadzībām tikai īstermiņa kredītus (to termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus) ne vairāk kā 10 procentu apmērā no fonda mantas vērtības attiecīgajā laikā, ja tas ir paredzēts līguma nosacījumos un turētājbanka piekrīt kredīta saņemšanai, t. i., kredīta noteikumi atbilst tirgus prasībām;

34.4. šajā punktā minētie ierobežojumi drīkst tikt pārsniegti pirmajos divpadsmit mēnešos pēc fonda dibināšanas;

34.5. katru ceturksni kopīgo ieguldījumu sabiedrībai jāpaziņo licencēšanas ^komisijai par visiem ieguldījumu ierobežojumu pārkāpumiem, norādot attiecīgās fondam piederošās lietas, ierobežojumu pārkāpšanas ilgumu un iemeslus.

35. Turētājbanka var būt tikai Latvijas Republikā reģistrēta banka, kurai ir Latvijas Bankas izsniegta licence bankas operāciju veikšanai un darbībai vērtspapīru tirgū un kura atbilst šādiem nosacījumiem:

35.1. sabiedrība nedrīkst kontrolēt 25 procentus un vairāk no turētājbankas akcionāru pilnsapulces balsu kopskaita. Turētājbanka nedrīkst kontrolēt 25 procentus un vairāk no sabiedrības akcionāru pilnsapulces balsu kopskaita;

35.2. turētājbankas amatpersonas un turētājbankas padomes un revīzijas komisijas locekļi nevar būt sabiedrības amatpersonas vai sabiedrības padomes un revīzijas komisijas locekļi un otrādi;

35.3. savu uzdevumu izpildei turētājbanka rīkojas neatkarīgi no sabiedrības un vienīgi ieguldītāju interesēs, tomēr turētājbankai ir jāpilda sabiedrības rīkojumi, ciktāl tie nepārkāpj šos noteikumus un ieguldījuma līguma nosacījumus;

35.4. turētājbankas līgumu ar sabiedrību, kā ari grozījumus šajā līgumā apstiprina licencēšanas komisija.

36. Ja turētājbanka atkārtoti nepilda šajos noteikumos noteiktos pienākumus vai zaudē Latvijas Bankas izsniegto licenci, licencēšanas komisija uzdod sabiedrībai mainīt turētājbanku.

37. Turētājbankas pienākumi:

37.1. glabāt atsevišķā depozītā visus dokumentus, kas apstiprina īpašuma tiesības uz fondā esošo mantu. Turētājbanka minētos dokumentus drīkst nodot glabāšanā citai bankai. Maksa par ieguldījuma apliecību izlaišanu un ienākumi no fonda pārdošanas turētājbankai ir jāiekasē un jāiegrāmato speciāli fondam atvērtos kontos. legrāmatojuma veidā vai datoros glabājamos vērtspapīru (ieguldījuma apliecību u. c.) kontus turētājbanka ar licencēšanas komisijas atļauju var nodot citai uzņēmējsabiedrībai. Licencēšanas komisija nedod šādu atļauju, ja minētā uzņēmējsabiedrība nevar garantēt glabāšanas drošību vai atbilstību normatīvajiem aktiem;

37.2. pēc sabiedrības rīkojuma veikt maksājumus no kontiem vai depozītiem, kuri atvērti speciāli fondam, par 32. punktā norādīto lietu iegādi, sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem un ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanu (sk. 43.5. un 47.1. apakšpunktu), kā ari izmaksāt dividendes;

37.3. pārvietot turētājbankas kontos un depozītos esošās lietas uz citu sabiedrības norādītu kredītiestādi ja minēto lietu glabāšanas drošība neatbilst Latvijas Bankas prasībām;

37.4. dot sabiedrībai piekrišanu uz fonda rēķina piešķirt aizdevumus pret parādzīmēm, ja darījums atbilst šo noteikumu un ieguldījuma līguma noteikumiem;

37.5. noteikt parādzīmju, nekustamo īpašumu, nekotējamo vērtspapīru un kapitāla daļu iegādes maksimālo cenu, ievērojot tīro aktīvu novērtēšanas ieteikumus.

Pārdodot parādzīmes, pretvērtība nedrīkst pārsniegt vērtību, kuru pēdējo reizi noteikusi turētājbanka. Kotējamo vērtspapīru iegādes cena nedrīkst pārsniegt dienas kursu, bet pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par dienas kursu;

37.6. ziņot licencēšanas komisijai par akcionāru un/vai to kapitāla daļu un balsstiesīgā kapitāla, kā ar amatpersonu maiņu;

37.7. ieguldītāju vārdā celt prasības pret sabiedrību, ar noteikumu, ka ieguldītājam jāsedz attiecīgie bankas izdevumi, ja tiesa neapmierina šādu prasību;

37.8. iesniegt sabiedrībai protestu, ja tā ar fondu veic darījumus sakarā ar prasību, par kuru fonds nav atbildīgs. Par šo darbību turētājbanka var pieprasīt izdevumu samaksu uz sabiedrības rēķina.

38. Sabiedrības un ieguldītāju attiecības un fonda dibināšanas, pārvaldīšanas un likvidācijas kārtību nosaka ieguldījuma līgums. Minētais līgums tiek noslēgts rakstiski pirms ieguldījuma apliecību izdošanas, parakstot pieteikumu par ieguldījuma apliecību iegādi. Ieguldījuma līgumu un tā grozījumus apstiprina licencēšanas komisija, ja tajā atbilstoši šiem noteikumiem ietvertas nepieciešamās ziņas par fondu.

39. Ieguldījuma līguma jānorada:

39.1. sabiedrības un fonda nosaukums;

39.2. fonda dibināšanas termiņš;

39.3. fonda minimālā dibināšanas vērtība;

39.4. ieguldījuma apliecību izlaišanas pieskaitījumi un to aprēķināšanas un samaksas veids;

39.5. sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām izmaksājamās atlīdzības un kompensējamo izdevumu aprēķināšanas metodes, samaksas veidi un apmērs;

39.6. veids un termiņi, kādos sniedzams ziņojums par fonda ieguldījumu struktūru;

39.7. jaunu ieguldījumu apliecību izlaišanas noteikumi pēc dibināšanas termiņa izbeigšanās;

39.8. ieguldījuma apliecību glabāšanas veidi un papildmaksas apmērs par šo apliecību izsniegšanu;

39.9. maksimāli pieļaujamais fonda ieguldījuma īpatsvars vienā līdzdalības uzņēmējsabiedrībā;

39.10. maksimāli pieļaujamā fonda vērtības daļa, kuru drīkst ieguldīt vienā īpašuma objektā vai viena emitenta vērtspapīros;

39.11. privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu veidi vai tautsaimniecības nozares, kurās darbojas attiecīgie uzņēmumi;

39.12. sabiedrības tiesības garantēt uz fonda rēķina līdzdalības uzņēmējsabiedrības saistības attiecībā pret trešajām personām;

'39.13. fonda peļņas aprēķināšanas, izlietošanas (jāizmaksā dividendēs vai jāiegulda no jauna) un dividenžu izmaksas nosacījumi, kā arī fonda novērtēšanas noteikumi;

39.14. vai ieguldītājiem tiks izmaksāta peļņa no ieguldījuma apliecību izlaišanas, ja tās tiek pārdotas dārgāk par izlaišanas cenu;

39.15. likvidācijas uzsākšanas datums un ieguldījumu atmaksāšanas veids un kārtība, ja fonds jālikvidē pēc 1999. gada 31. decembra;

39.16. datums, pēc kura ikviens ieguldījumu īpašnieks var pieprasīt ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanu, un atpakaļpieņemšanas nosacījumi (ja fonds pēc 1999. gada 31. decembra nav jālikvidē);

39.17. nosacījumi, ar kādiem var notikt pārveidošana pirms 1999. gada 31. decembra, vai norāde, ka šāda pārveidošana nenotiks;

39.18. balsošanas noteikumi — ja ieguldītājiem paredzētas tiesības balsot par visa fonda ieguldīšanu jaundibināmā akciju sabiedrībā;

39.19. fonda likvidācijas noteikumi;

39.20. citi normatīvajos aktos paredzēti nosacījumi. 40. Ieguldījuma līgums var tikt mainīts ar licencēšanas komisijas atļauju, ja:

40.1. līguma izmaiņas nepalielina fonda pārvaldīšanas izmaksas un ieguldītajā risku;

40.2. šādas tiesības ir paredzētas līgumā;

40.3. izmaiņas līgumā nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Citos gadījumos ir nepieciešama rakstiska visu ieguldītāju piekrišana.

41. Sabiedrība izlaiž ieguldījuma apliecības ar šādiem nosacījumiem:

41.1. ieguldījuma apliecības atbilstoši ieguldījuma līgumam tiek nostiprināti ieguldītāju prasījumi pret sabiedrību. Ieguldījumu apliecības ir vārda apliecības;

41.2. ieguldījumu apliecībām nedrīkst būt atšķirīgas tiesības, un tām jāaptver viss fonds;

41.3. ieguldījuma apliecības īpašniekam piederošā fonda domājamā daļa ar ieguldījuma apliecības atsavināšanu pāriet uz jauno īpašnieku;

41.4. ieguldījuma apliecības tiek glabātas turētājbankā iegrāmatotā veidā. Turētājbankā šajā gadījumā ir ieguldījuma apliecības turētāja. Pieņemot ieguldījuma apliecības kopējā glabāšanā, turētājbankas pienākums ir piedāvāt izmaksāt dividendes un citus maksājumus vai pārskaitīt tos ieguldījuma apliecības īpašnieka kontā. Ieguldījuma apliecību glabāšana turētājbankā notiek bez papildsamaksas. Turētājbankā kārto ieguldītāju kontus, ar kuru starpniecību notiek ieguldītāju darbības ar viņu ieguldījuma apliecībām;

41.5. pēc ieguldījuma apliecības īpašnieka pieprasījuma turētājbankā par papildsamaksu var izsniegt ieguldījuma apliecības kā īpašnieka tiesības apliecinošus dokumentus. Izsniegtās ieguldījuma apliecības paraksta attiecīgi pilnvarotas sabiedrības un turētājbankas amatpersonas;

41.6. atbilstoši ieguldījuma līgumam turētājbankā izsniedz ieguldījuma apliecības tikai ar uzrakstu par izsniegšanu, nenorādot saņēmēju (blanko indosētas) un reģistrē tās īpašā reģistrā. Vārda ieguldījuma apliecības, kuras netiek glabātas turētājbankā, var tikt atsavinātas, nododot ieguvējam tikai ar indosamentu (pāradresējuma uzrakstu) atbilstoši vekseļu pāradresējuma noteikumiem;

41.7. ieguldītāji pārdod savas fonda daļas (ieguldījuma apliecības) biržā vai ar sabiedrības starpniecību, nododot ieguldījuma apliecības jaunajam fonda daļu īpašniekam;

41.8. ja ieguldījuma apliecība ir pazudusi vai iznīcināta, tad šī apliecība var tikt ar tiesas spriedumu atzīta par spēku zaudējušu atbilstoši Civillikumam un aizvietota ar jaunu tāpat kā vekselis, ja ieguldījuma līgumā nav noteikts citādi;

41.9. ja ieguldījuma apliecība sakara ar bojājumu vai nolietojumu vairs nav derīga apgrozībai, tad ieguldītājs var pieprasīt no sabiedrības jaunas apliecības izsniegšanu. Visas ar to saistītās izmaksas jāsedz ieguldītājam;

41.10. ieguldījuma apliecībā papildus jāuzrāda šādas ziņas:

41.10.1. dokumenta nosaukums «ieguldījuma apliecība»;

41.10.2. sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

41.10.3. fonda nosaukums un tā riska pakāpe;

41.10.4. apliecības numurs, katram fondam veidojot atsevišķu numerāciju;

41.10.5. apliecības izsniegšanas datums;

41.10.6. norāde par to, ka dividendes un šo apliecību vērtības saglabāšanās vai pieaugums netiek garantēti.

42. Ieguldījumu apliecības cena un tās nomaksa:

42.1. ieguldījuma apliecības izlaišanas cena ir vienas fonda daļas vērtības un līgumā noteiktā izlaišanas pieskaitījuma summa. Vienas fonda daļas vērtība līdzinās fonda vērtības dalījumam ar izlaisto ieguldījuma apliecību skaitu. Fonda vērtība jeb tīro aktīvu vērtība ir jānosaka turētājbankai kopīgi ar sabiedrību saskaņā ar Ekonomikas ministrijas ieteikumiem;

42.2. ieguldījuma apliecības tiek izlaistas tikai pēc visas izlaišanas cenas samaksas sertifikātos vai naudā. Apmaksāto fonda daļu vērtība jāiegulda fondā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Ieguldījuma apliecības pārdodot 'dārgāk par izlaišanas cenu iegūtā peļņa tiek ieskaitīta fondā un var tikt izmaksāta ieguldītājiem, ja tas noteikts ieguldījuma līgumā;

42.3. ja apgrozībā ir nokļuvušas ieguldījuma apliecības, kurām atbilstošā fonda daļas vērtība nav iemaksāta fondā, tad sabiedrībai no sava īpašuma jāiegulda fondā trūkstošā naudas summa.

43. Fonda prospekts:

43.1. pirms līguma noslēgšanas potenciālā ieguldītāja rīcībā bez maksas jānodod sabiedrības izdots fonda prospekts, kuram ir jāpievieno ieguldījuma līgums, pēdējais publicētais gada pārskats un pēdējā publicētā pusgada atskaite. Turklāt sabiedrībai ir jāizsniedz ieguldītājam ieguldījuma apliecību iegādes pieteikuma kopija ar norādi par fonda daļas vērtību un izlaišanas pieskaitījumu apmēru;

43.2. sabiedrībai jāpublicē fonda prospekts ar ieguldījuma līguma nosacījumiem. Fonda prospektā jāiekļauj visas ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījuma apliecību novērtēšanā to iegādes brīdī:

43.2.1. sabiedrības nosaukums, juridiskā adrese, dibināšanas laiks, parakstītā, reģistrētā un samaksātā pamatkapitāla apmērs, valdes un padomes locekļu vārdi, uzvārdi un personu kodi, informācija par minēto personu darbību ārpus sabiedrības, ja tam ir nozīme attiecībā uz sabiedrību;

43.2.2. turētājbankas nosaukums un juridiskā adrese;

43.2.3. fonda nosaukums un dibināšanas laiks, ieguldījumu riska pakāpe, veidi un galvenās pazīmes;

43.2.4. uzziņa par nodokļu un nodevu maksājumiem, kuriem ir nozīme attiecībā uz ieguldītāju;

43.2.5. padomdevēju firmu nosaukumi, ja to pakalpojumi tiek izmantoti saskaņā ar ieguldījuma līgumu un atlīdzināti no fonda, kā arī šo līgumu nosacījumi, kuri ir svarīgi ieguldītājam un saistīti ar atlīdzības apmēru;

43.2.6. ziņas par zvērinātu revidentu, kuram ir uzdots pārbaudīt fondu un sabiedrību;

43.2.7. citu sabiedrības izveidoto fondu nosaukumi un vērtība;

43.2.8. īss ieguldītāja tiesību skaidrojums par ieguldījuma atsaukumu un ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanu;

43.3. sabiedrībai jāiesniedz licencēšanas komisijai fonda prospekts un grozījumi tajā;

43.4. ikvienā fonda reklāmā jābūt atsaucei uz fonda prospektu un norādei, kur to var saņemt;

43.5. ja fonda prospektā un tam pievienotajos ziņojumos iekļautas nepareizas vai nepilnīgas ziņas, kurām ir būtiska nozīme fonda daļu novērtēšanā, tad ieguldītājs var pieprasīt, lai sabiedrība izmaksā viņa ieguldījumu, turklāt atlīdzinot visus ieguldītājam radušos zaudējumus. Pienākums atlīdzināt zaudējumus attiecināms arī uz personu, kura pieņēmusi ieguldījumu sabiedrības vai citas personas uzdevumā, ja minētā persona ir bijusi informēta par fonda prospektu nepareizību vai nepilnību.

44. Fonda gada pārskatu, pusgada atskaišu un ceturkšņa ziņojumu sagatavošanā jāievēro šādi nosacījumi:

44.1. fonda bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķinus pa posteņiem, pielikumu un ceturkšņa ziņojumu konkrēto saturu, kā ari atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju;

44.2. sabiedrības un fonda gada pārskats, fonda pusgada atskaite un ceturkšņa ziņojums par fondu pēc publicēšanas jāiesniedz licencēšanas komisijai, jāiepazīstina ar to ieguldītāji (pēc viņu pieprasījuma) un jāizvieto prospektā norādītajās vietās;

44.3. pusgada atskaitei jāpievieno ziņojums par katru fondu, kurā jānorāda fonda vērtspapīri, aizdevumi pret parādzīmēm, banku rēķini un citas lietas un tiesības. Saistības sakarā ar saņemtajiem kredītiem un citas saistības jāatspoguļo pēc veida, nominālās vērtības vai skaita, kā arī atbilstoša tirgus kursa. Jāuzrada arī fonda kopējā vērtība, pārskata sastādīšanas diena apgrozībā esošo ieguldījuma apliecību skaits un vienas ieguldījuma apliecības vērtība. Ziņojums par fondu jāapstiprina turētājbankai;

44.4. sabiedrībai ziņojumā par fondu jāatspoguļo katra fonda visas līdzdalības uzņēmējsabiedrības un par katru no tām jāsniedz vismaz šādas ziņas:

44.4.1. uzņēmuma nosaukums, juridiska adrese un dibināšanas gads;

44.4.2. citi uzņēmuma rekvizīti;

44.4.3. pamatkapitāla apmērs;

44.4.4. ziņas par ieguldījumiem (kapitāla daļām, galvojumiem un aizdevumiem) līdzdalības uzņēmējsabiedrībā;

44.4.5. vērtspapīru (kapitāla daļu) ieguves brīdis un cenas;

44.4.6. Fonda ienākumu apmērs no līdzdalības uzņēmējsabiedrības pēdējā darbības gadā.

45. Ieguldījuma apliecību izlaišana:

45.1. ieguldītājiem izdarot ieguldījumu, turētājbanka pieņem glabāšanā vai izsniedz ieguldījuma apliecības;

45.2. pēc fonda nodibināšanas, bet ne ātrāk par kārtējās pusgada atskaites vai gada pārskata publicēšanu sabiedrība drīkst papildus pieņemt tikai naudas ieguldījumus, ja tas noteikts ieguldījuma līgumā;

45.3. ieguldījuma apliecības nedrīkst izsniegt ieguldītājam un laist apgrozībā pirms fonda pusgada atskaites vai sabiedrības gada pārskata publicēšanas, kura veikta pēc pirmā valsts vai pašvaldību īpašuma iegādes. Fonda daļu pārdošana, iegādes tiesību piešķiršana vai pārdošanas saistību uzņemšanās, kā arī jebkuri citi darījumi, kuri ir vērsti uz fonda daļu īpašnieka maiņu, nav spēkā, ja tie ir noslēgti pirms šī termiņa;

45.4. ieguldītāji par katru ieguldīto sertifikātu saņem vienu ieguldījuma apliecību. Izsniedzot ieguldītājam vairākas viena un tā paša fonda ieguldījuma apliecības, tās var apvienot vienā dokumentā. Iegrāmatotā veidā glabājamās ieguldījuma apliecības var izlaist pa daļām;

45.5. izlaižot ieguldījuma apliecības par naudu, to cena nedrīkst būt zemāka par ieguldījuma līgumā norādīto cenu, kā arī zemāka par ieguldījuma apliecību izlaišanas cenu, kuru nosaka atbilstoši fonda vērtībai.

46. Fonda likvidācijas un ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanas kārtība ir šāda:

46.1. fondu nevar likvidēt pirms 2000. gada 1. janvāra, izņemot šajos noteikumos paredzētos gadījumus;

46.2. ja līguma nosacījumi paredz fonda likvidāciju pēc 1999. gada 31. decembra, tad, iestājoties minētajam termiņam, beidzas sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu;

46.3. licencēšanas komisija ir tiesīga pagarināt ieguldījuma līgumā noteikto likvidācijas termiņu, ja likvidējamā fonda vērtība pārsniedz 10 procentus no visu Latvijā izveidoto fondu kopvērtības;

46.4. fonda likvidācijas noteikumos var paredzēt fonda vai tā dalās sadali, norādot šīs sadales noteikumus, kuros ir nodrošinātas ieguldītāju tiesības par katru ieguldījuma apliecību iegūt mantu ar vienādu vērtību.

46.5. ieguldījuma līguma var paredzēt, ka fondu var pārveidot par zema riska fondu un pieņemt atpakaļ ieguldījuma apliecības vai visu fondu ieguldīt jaundibināmā akciju sabiedrībā līdz 1999. gada 31. decembrim, ja fondā vairs nav neviena sertifikāta.

47. Fonda darbība pēc 1999. gada 31. decembra:

47.1. pēc 1999. gada 31. decembra katrs ieguldītājs pēc ieguldījuma līgumā noteiktā pārveidošanas datuma iestāšanās var pieprasīt, lai viņam tiktu naudā izmaksāts viņa ieguldījums, ja līgumā nav noteikts cits fonda likvidācijas termiņš. Ja ieguldījuma līgumā ir paredzēta konkrēta fonda daļa, kuru izmaksā vienā gadā, tad jānorāda katram ieguldītājam vienā gadā atpakaļ izmaksājamo fonda daļu īpatsvars;

47.2. līgumā var paredzēt, ka fonda ienākumi (dividendes) var tikt izmaksāti ieguldītājiem reizi gadā vai pusgadā;

47.3. fondiem, kuri netiek likvidēti pēc 1999. gada 31. decembra, jānodrošina zema riska fonda ieguldījumu ierobežojumu ievērošana atbilstoši noteikumiem, kādus ievēro, veidojot jaunu fondu;

47.4. ja ieguldījuma līgumā ieguldītājiem ir paredzētas tiesības pēc pārveidošanas datuma balsot par visa fonda ieguldīšanu jaundibināmā akciju sabiedrībā, tad visiem ieguldītājiem ir vienādas tiesības saņemt emitētās akcijas ar vienādām balsstiesībām, turklāt šo akciju skaitam jāatbilst katram ieguldītājam piederošo fonda daļu skaitam. Ja līdz nākamajai pusgada atskaitei priekšlikums par fonda pārveidošanu akciju sabiedrībā nesaņem pietiekamu balsu skaitu, tad notiek fonda likvidācija;

47.5. fondu atbilstoši ieguldījuma līgumam var pārveidot par pensiju fondu vai visu tā mantu ieguldīt pensiju fondā, ja ieguldījuma līgumā nav paredzētas ieguldītāju tiesības balsojot izvēlēties citu fonda pārveidošanas iespēju vai likvidāciju.

V NODAĻA
IEGULDĪJUMU KONSULTANTI

48. Ieguldījumu konsultants ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts starpniecības uzņēmums, kas sniedz konsultācijas par sertifikātu izmantošanu un/vai saskaņā ar pilnvarojuma līgumu sertifikātu īpašnieka vārdā sertifikātus izmanto privatizācijā vai izdara citus ieguldījumus atbilstoši šiem noteikumiem un nodod sertifikātu īpašniekam visu mantu, ko tas ieguvis sertifikātu īpašnieka uzdevumā.

49. Slēdzot rakstisku pilnvarojuma līgumu, ieguldījumu konsultants tajā ietver šādas saistības un noteikumus:

49.1. visus darījumus reģistrēt darījumu uzskaites grāmatā (sk. 20. punktu);

49.2. visu pilnvarotajā īpašumu un ienākumus no šī īpašuma uzskaitīt atsevišķi no sava īpašuma;

49.3. nodrošināt pilnvarotājam tiesības pēc viņa pieprasījuma trīs darba dienu laikā saņemt informāciju no bankas vai ieguldījumu konsultanta par pilnvarotājam piederošo ienākumu atrašanos ieguldījumu konsultanta bankas kontā (apakškontā), šo līdzekļu ieguldīšanu citās uzņēmējsabiedrībās, saistību nodrošinājumu, pārvaldāmās mantas vērtību, kā arī citas ziņas par līguma izpildes gaitu;

49.4. izmaksāt pilnvarotājam dividendes un citus ienākumus atbilstoši līguma noteikumiem;

49.5. pilnā apmērā atlīdzināt sertifikātu īpašniekam visus zaudējumus, kas viņam radušies ieguldījumu konsultanta vainas dēj;

49.6. visi ienākumi un manta, kas par tiem iegūta no ieguldījumu konsultanta veiktajiem darījumiem ar pilnvarotāja mantu, pieder pilnvarotājam;

49.7. valsts un pašvaldību īpašuma objektu uzskaitījumu, kuri var tikt privatizēti par pilnvarotāja sertifikātiem, un/vai ieguldījumu konsultanta tiesības izvēlēties privatizējamos īpašuma objektus.

VI NODAĻA
LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA

50. Licencēšanas noteikumus apstiprina Ekonomikas ministrija.

51. Licencēšanas noteikumos jāiekļauj:

51.1. pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība;

51.2. licenču izsniegšanas, apturēšanas, atcelšanas un citu lēmumu pieņemšanas noteikumi;

51.3. licencēšanas komisijas (tālāk tekstā — «komisija») locekļu tiesības, atbildība un darba samaksas kārtība;

51.4. atskaišu un citas informācijas iesniegšanas, publicēšanas un šo noteikumu ievērošanas pārbaudes kārtība.

52. Licenci izsniedz uz pieciem gadiem, bet ik gadu notiek pārbaude, vai starpniecības uzņēmums nav pārkāpis šos noteikumus.

53. Licenci var anulēt vai apturēt tās darbību.

54. Komisija ar savu lēmumu atjauno licences darbību pēc tam, kad starpniecības uzņēmums ir novērsis apturēšanas cēloņus (iemeslus).

55. Ja tirdzniecības starpniekam vai ieguldījumu konsultantam anulē licenci, tad tam trīs mēnešu laikā jāizpilda vai jālauž visi noslēgtie līgumi un jāpaziņo par to licencēšanas komisijai.

56. Starpniecības uzņēmums var atkārtoti saņemt licenci ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc licences anulēšanas.

57. Ja mainās šie noteikumi un pieņemtie starpniecības uzņēmumi vai fizisko personu profesionālās darbības licencēšanas noteikumi, tad starpniecības uzņēmumam pusgada laikā ir jāiesniedz pierādījumi par atbilstību šiem noteikumiem, pretējā gadījumā licenci anulē.

58. Vienu reizi gadā starpniecības uzņēmumam ir jāiesniedz komisijai licencēšanas noteikumos paredzētie dokumenti, kas apliecina starpniecības uzņēmumu darbības atbilstību šiem noteikumiem.

59. Komisijas locekļi likumā noteiktajā kārtībā ar visu savu mantu ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, izpaužot starpniecības uzņēmuma vai tā klienta komercnoslēpumu (līgumu, pārskatu vai slēdzienu saturu utt.).

60. Komisijas locekļi nav tiesīgi pārbaudīt un piedalīties lēmumu pieņemšanā par:

60.1. savu pirmās un otrās pakāpes radinieku, kā ari laulāto noslēgtajiem starpniecības (pilnvarojuma) līgumiem;

60.2. to starpniecības uzņēmumu darbību, kuros komisijas locekļi strādā vai kuros tiem pieder 10 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgā kapitāla.

61. Komisija ir tiesīga iepazīties ar visiem starpniecības (pilnvarojuma) līgumiem, saimnieciskās darbības pārskatiem, grāmatvedības uzskaites dokumentiem, auditoru vai zvērinātu revidentu slēdzieniem.

62. Komisija var anulēt licences darbību, ja:

62.1. starpniecības uzņēmums vairāk nekā sešus mēnešus nav veicis nekādu darbību vērtspapīru tirgū;

62.2. starpniecību uzņēmuma vainas dēļ ir radušies ievērojami finansiāli zaudējumi klientam un ir stājies spēkā tiesas spriedums par zaudējumu atlīdzināšanu;

62.3. šajos noteikumos minētās amatpersonas un licencētās fiziskās personas ir notiesātas par saimnieciska nozieguma izdarīšanu;

62.4. starpniecības uzņēmums pusgada laikā nav paziņojis par licences apturēšanas cēloņu (iemeslu) novēršanu;

62.5. ir tiesas lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu. 63. Komisija var apturēt tirdzniecības starpniekam vai ieguldījumu konsultantam izsniegtās licences darbību, ja:

63.1. starpniecības uzņēmums nav savlaicīgi nokārtojis nodokļu maksājumus;

63.2. starpniecības uzņēmums par savu darbību nav sniedzis šajos noteikumos noteikto informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju klientam, Informācijas centram vai komisijai;

63.3. ir atbilstošs tiesas spriedums par attiecīgā veida uzņēmējdarbības apturēšanu vai pārtraukšanu;

63.4. atkārtoti ir pārkāptas šo noteikumu normas, kuras neparedz nekavējoties anulēt vai apturēt licenci;

63.5. uzņēmumā vairs nestrādā neviena persona, kurai ir licence profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū.

64. Lai saņemtu licenci kopīgo ieguldījumu sabiedrības darbības uzsākšanai, komisijai jāiesniedz līgums ar turētājbanku, ieguldījuma līgums, fonda prospekts un jāsniedz šādas ziņas par sabiedrību un turētājbanku:

64.1. nosaukums un reģistrācijas numurs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

64.2. dibināšanas dokumenti un statūti;

64.3. reģistrētais, apmaksātais, parakstītais pamatkapitāls;

64.4. akcionāru saraksts un ziņas par amatpersonām;

64.5. ziņas par turētājbanku un tās amatpersonām,

65. Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju saskaņā ar licencēšanas noteikumiem.

66. Katru jaunu fondu izveido ar komisijas atļauju. Komisija dod atļauju veidot fondu, ja ieguldījuma līguma un turētājbankas līguma nosacījumi un fonda prospekts atbilst šiem noteikumiem.

67. Komisija ir tiesīga pieņemt par kopīgo ieguldījumu sabiedrībām šādus lēmumus:

67.1. atļaut darījumu uzsākšanu ar fondu, ja ir izpildīti dibināšanas nosacījumi;

67.2. apturēt ieguldījuma apliecību izlaišanu, ja tiek pārkāpti ieguldījuma līguma nosacījumi vai šie noteikumi;

67.3. dot rīkojumu mainīt turētājbanku, ja tā zaudē Latvijas Bankas izsniegto licenci vai atkārtoti pārkāpj šos noteikumus;

67.4. atļaut turētājbankai nodot iegrāmatojuma veidā vai datoros glabājamos vērtspapīru kontus citai uzņēmējsabiedrībai vai dot rīkojumu to mainīt, ja glabājuma drošība un noteikumi atbilst normatīvajiem aktiem;

67.5. dot rīkojumu par fonda pārvaldījuma tiesību nodošanu citai sabiedrībai, ja tiek anulēta licence;

67.6. atļaut grozīt vai papildināt ieguldījuma līgumu un apvienot fondus;

67.7. atbilstoši šiem noteikumiem pagarināt ieguldījuma līgumā noteikto likvidācijas termiņu;

67.8. citus šajos noteikumos paredzētos lēmumus.

VII NODAĻA
BIRŽU DARBĪBA SERTIFIKĀTU TIRGO

68. Biržas darbības mērķis ir sertifikātu tirdzniecības veicināšana.

69. Uzsākot darbību sertifikātu tirgū, biržai atbilstoši spēkā esošajai kārtībai obligāti ir jāiesniedz biržas darījumu slēgšanas noteikumi Ekonomikas ministrijai un Finansu ministrijai.

70. Biržas funkcijas sertifikātu tirgū:

70.1. tirgus konjunktūras izpēte un darījumu veicināšana;

70.2. biržas tirdzniecības (izsoļu) rīkošana.

71. Birža nedrīkst reģistrēt darījumus ar sertifikātiem un slēgt biržas līgumus, kuros pircēju un pārdevēju pārstāv viena un tā pati persona.

72. Biržām par katru darījumu nākamajā darba diena ir jāsniedz Informācijas centram dati par biržā noslēgto līgumu apjomu un cenām.

73. Ja biržas darījumu slēgšanas noteikumi vai kārtība ir pretrunā ar šiem noteikumiem, tad biržai likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atņem tiesības organizēt sertifikātu tirdzniecību vai aptur šīs tiesības.

VIII NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR PRIVATIZĀCIJAS SERTIFIKĀTU TIRGU

74. Visu tirdzniecības starpnieku pienākums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar informāciju par sertifikātu tirdzniecību iepriekšējā darījumu dienā, nosūtot savus datus par izsolēm un citiem veiktajiem starpniecības darījumiem Informācijas centram, kurš šos datus apkopo un nodod paziņošanai pa radio un publicēšanai oficiālajā preses izdevumā. Informācijas iesniegšanas kārtību nosaka Informācijas centrs, saskaņojot ar komisiju.

75. Informācijā jāietver ziņas par pārdotajiem vai nopirktajiem sertifikātiem (daudzums, cena u. c.).

76. Par informācijas nosūtīšanu maksā nosūtītājs.

77. Informācijas centra izdevumus sedz no Valsts privatizācijas fonda līdzekļiem.

IX NODAĻA
NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

78. Ekonomikas ministrijai trīs nedēļu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā:

78.1. apstiprināt speciālo atļauju (licenču) saņemšanas un starpniecības uzņēmumu uzraudzības kārtību un nodrošināt licencēšanas komisijas darba un Informācijas centra datu apkopošanas un publicēšanas finansēšanu;

78.2. apstiprināt ieteikumus «Par ieguldījuma līgumu» un «Par fonda prospektu»;

78.3. apstiprināt ieteikumus «Par turētājbankas līgumu», tos saskaņojot ar Latvijas Banku;

78.4. apstiprināt ieteikumus «Par grāmatvedības kārtošanu un i tīro aktīvu novērtēšanu kopīgo ieguldījumu sabiedrībās», tos saskaņojot ar Finansu ministriju;

78.5. apstiprināt ieteikumus «Par ieguldījuma apliecību glabāšanu iegrāmatotā veidā un datoros», tos saskaņojot ar Finansu ministriju.

Ministru prezidents M. GAILIS

Finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A. PIEBALGS