No profesora Jura Soikana sarakstes ar PSRS komitejas "Par atgriešanos dzimtenē" pilnvaroto pārstāvi Berlīnē Žani Zakenfeldu

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 148/150, 27.04.2000.; nr.151/153, 28.04.2000.; nr. 158/160, 4.05.2000

Mākslinieks, esejists, filozofs Prof. Juris Soikans         Foto: Sigizmunds Timšāns

Saraksti publicēšanai sagatavojuši Rasa Lerha un Sigismunds Timšāns

8.

Manas atbildes LPSR kultūras "ministram" Kalpiņam teksts:

"Rīgā iznākošā nedēļas laikraksta "Literatūra un Māksla" 13. dec. numurā pašreizējais Latvijas padomju valdības kultūras ministrs V.Kalpiņš juties aicināts izteikties par manu gleznu reprodukciju mapi "Zem svešas debess", kā arī pieskarties manai personai tieši. Sakarā ar to viņam varu atbildēt sekojošo:

Kultūras ministra kungs, no Jūsu raksta "Literatūras un Mākslas" 50/725. n–rā izriet nepārprotama nepatika par manas gleznu reprodukciju mapes "Zem svešas debess" izplatīšanu rietumu polītiķu un citu redzamu un iespaidīgu personu starpā. Dabiski, kā izdevumā sakopoto darbu, tā arī ievērojamā angļu mākslas vēsturnieka Džona Brofija (John Brophy) ievads runā jums nepatīkamu patiesību par Baltijas valstu inkorporāciju un vardarbību, ar kādu Padomju Savienība pakļāva verdzībā veselu rindu brīvu Eiropas tautu.

Jūs rakstāt: "Savu gleznu reprodukciju mapi "Zem svešas debess" viņš (domāts J.Soikans) piesūtījis "daudzām nozīmīgām personām", tai skaitā arī pašam bundeskancleram Ādenaueram. Bet gaidītā zelta lietus vietā kanclers aprobežojies tikai ar atbildes vēstuli", un tāļāk: "viņš jau par velti izdalījis mapes 2500 DM vērtībā. Bet velti!"

Uz to jums varu atbildēt, ka šīs ziņas ir jau novecojušās un šobrīd no pirmā izdevuma ir palicis vairs tikai ap 200 eksemplāru, tā tiek izplatīta, un tās izplatīšanā piedalās visa latviešu trimdas sabiedrība visos kontinentos! Un, kas attiecas uz "zelta lietu", tad to laikam gan nekur tā negaida kā rietumos tik bēdīgi populārajā padomju iestādījumā Berlīnē "Komitejā par atgriešanos Dzimtenē" — jo kāpēc gan tad šī nemitīgā dažādu lapeļu piesūtīšana trimdiniekiem?! Vai tā nav veltīga gaidīšana uz zelta lietu? Ierīkojiet komitejas par atgriešanos dzimtenē Karagandā, Kolimā, Irkutskā, Noriļskā, Sachalinā un citās vietās Sibīrijā, bet negaidiet "zelta lietu" no tiem, kas paši esam to vēsturisko notikumu liecinieki, ko pastrādāja Padomju Savienība, ar savu "mieru mīlošo" sarkanarmiju, ar varu, viltu un teroru padzenot latviešu un daudzas citas tautas zem viņām būtiski svešas debess — sarkanā moku un nebrīvības karoga debess. Tāpēc man ir saprotama jūsu nostāja pret manu darbu "Zem svešas debess" un tā izplatīšanu brīvo nāciju pārstāvju starpā. Taču nedomājiet, ka šinī pusē Jūs atradīsiet dzirdīgas ausis — pēc Jūsu izteikumiem par šo izdevumu "Literatūra un Māksla"; šis padomju patiesās sejas atklājošais cikls ar attiecīgām pavadvēstulēm tiks piesūtīts Rietumu pasaules personībām un bibliotēkām arī uz priekšu, pie tam vēl lielākā skaitā.

Juris Soikans"

Redakcijas piezīme: Pirmā izdevuma vēl atlikušās mapes interesenti var pasūtināt mūsu avīzes apgādā.

Pēc diezgan asas un nepārprotamas domu izmaiņas ar komitejas "Par atgriešanos Dzimtenē" pilnvaroto Ž.Zakenfeldu, pie tam neatbildot uz viņa pēdējo vēstuli, uzskatīju mūsu saraksti par izbeigtu, tak biju bezgalīgi pārsteigts, kad 1958. gada 31. decembrī saņēmu no minētās komitejas Jaungada apsveikumu greznās grāmatas "Dons Kihots" veidā ar ierakstu: "Vēlam sekmes un panākumus darbā 1959. gadā! Vēlē Komiteja un "Dzimtenes Balss" redakcija."

Nevēlēdamies pieņemt no attiecīgās komitejas nekādas dāvanas, 2. janvārī apsveicējiem nosūtīju sekojošu vēstuli:

Komitejai un "Dzimtenes Balss" redakcijai!

Šinīs dienās saņēmu grezno Latvijas valsts izdevniecības grāmatu "Dons Kihots" kā Jaunā gada apsveikumu no Komitejas un "Dzimtenes Balss" redakcijas.

Līdz šim uzskatīju, ka apsveikumus, par līdzīga rakstura dāvanām nemaz nerunājot, parasti sūta draugiem, kolēģiem, darba biedriem, resp., personām, ku®as saista kādas kopējas intereses, uzskati, draudzība utt. Šaubos, vai Komiteja un "Dzimtenes Balss" to visu varētu attiecināt uz mani, labi zinādama manus uzskatus un nostāju iepretim pašreizējiem politiskiem strāvojumiem un mācību, ko sludina komunistiskā partija. "Literatūras un Mākslas" 13. dec. numurā kultūras ministrs Kalpiņa kungs kā par mani personīgi, tā arī par manu darbu — gleznu reprodukciju ciklu "Zem svešas debess" izteicās pietiekami nepārprotami, lai pēc tā (nemaz nerunājot par mūsu vēstuļu un domu izmaiņu ar komitejas pilnvarnieku Ž.Zakenfelda kungu) vēl domātu, ka es varētu būt spējīgs pieņemt šādas dāvanas!?

Bet, tā kā šo izdevumu jau biju redzējis pie kāda sava paziņas Londonā un personīgi to atzinu par patiešām vērtīgu un reprezentablu, biju nolēmis to iegādāties arī pats, tāpēc laipni lūdzu piesūtīt man rēķinu Vācijas markās, ko pēc saņemšanas tūlīt nokārtošu. Rēķina nesaņemšanas gadījumā piesūtīto grāmatu sūtīšu atpakaļ, jo to tad pasūtīšu caur Londonu.

J.Soikans

10

Komiteja

"Par atgriešanos Dzimtenē"

Berlin, Schadowstrasse 1 b

Vēstulēm: Berlin, NW 63, Postschliessfach 6

Nr. 55698262 1959. gada 21. janvārī

A. God. Soikāna kgs!

Jūsu vēstuli saņēmām, paldies. Neesam vienis prātis ar Jums, ka apsveikumus Jaunajā gadā jeb dažādās jubilejās parasti sūta tikai draugiem, darba biedriem vai personām, ar kurām sūtītājam ir kopēji uzskati, intereses vai draudzība. Kāpēc gan nevarētu apsveikt nepazīstamu tautieti, ja arī tam būtu citādi uzskati daudzās lietās nekā sūtītājam? Vai tas kas slikts? Tūkstošiem cilvēku pasaulē, piemēram, piesūtījuši apsveikumus ar labiem novēlējumiem padomju zinātniekiem — pirmās mākslīgās planētas konstruktoriem. Daudzi no apsveicējiem ir redzami kapitālisti, tātad ar citiem uzskatiem kā politiskā, tā ekonomiskā plāksnē. Bet vai tas būtu kas peļams? Acīmredzot nē. Šāda uzmanības parādīšana un ar vislabākajiem nodomiem adresēti apsveikumi kalpo draudzības stiprināšanai starp dažādu tautību un uzskatu cilvēkiem.

Jūs, Soikāna kungs, zināt manas domas vairākos jautājumos, es — Jūsu. Tās ir diametrāli pretējas. Taču šķiet, ka būs vesela rinda tādu jautājumu, kur mūsu domas nedalīsies. Sūtot Jums līdz ar Jaungada apsveikumiem "Donu Kihotu", gribējām jūs iepriecināt kā cilvēki cilvēku. Vēl vairāk tāpēc, ka grāmata ir no dzimtenes, kura Jūsu apziņā acīmredzot saistās ar dārgām atmiņām.

Tagad, lasot Jūsu rindas, ka grāmata Jums sagādājusi baudu, mēs patiesi priecājamies, jo, sākot Jauno gadu, varējām Jūs ar šo nelielo velti iepriecināt. Tieši ar tādu nolūku grāmatas izsūtījām daudziem tautiešiem, tai skaitā arī Jums.

Kas attiecas uz rēķinu, tad ar to Jūs mūs apvainotu. Man šķiet, ka arī jūs justos aizvainots, ja par kādu jūsu atsūtītu grāmatu vai darbu mēs Jums piesūtītu naudu un pie tam ja Jūs to būtu sūtījis kā dāvanu jeb velti Komitejai ar vislabākajiem nodomiem.

Ceru, ka mūs sapratīsit.

Ar sveicienu Komitejas pilnvarotais

11

Keiserslautern, 27. janvārī 1959. g.

Godājamais Ž.Zakenfelda kungs,

šorīt saņēmu Jūsu vēstuli, ku®ā (manis lūgtā rēķina vietā) jūs mēģināt attaisnot man grāmatas "Dons Kihots" dāvināšanu Jaunajā gadā. Jūsu argumentiem varu pievienoties tikai vispārinātā nozīmē, bet nekādā gadījumā vairs nevaru tos attiecināt uz sevi. Mūsu gadījumā piemērs par apsveikumiem padomju zinātniekiem pat no "kapitālistiem" (arī pie tiem sevi nepieskaitu!) nav vedams nekādā sakarībā ar tām attiecībām, kādās atrodamies mēs. Jūs pārstāvat varu, kas ir atņēmusi latviešu tautai tās brīvību un neatkarību — es turpretim esmu viens no terora akta upuriem. Kas mums var būt kopējs!?

Ja savā objektivitātē un atklātībā biju izteicis atzinību minētajam izdevumam "Dons Kihots", tad Jūs pārpratāt, ja šos vārdus saistījāt ar kādām dārgām dzimtenes atmiņām — tas bija tikai profesionāls konstatējums par veikto darbu, jo arī es pats esmu devis grafisko ietērpu turpat 100 grāmatām (dažām pat VAPP apgādā 1940. g.). Es esmu gan no sirds priecājies par dažiem apsveikumiem, ko biju saņēmis no Latvijas, un tie tiešām saistījās ar dārgām atmiņām no dzimtenes, kādas nekādā gadījumā līdz ar sevi nebija nesis Jūsu sūtījums. Ja es biju izteicis vēlēšanos šo izdevumu paturēt, resp., nopirkt, tad tam par iemeslu bija tas apstāklis, ka Servantesa "Dons Kihots" pieder pie ievērojamākiem pasaules literatūras darbiem, otrkārt, tas ir latviešu valodā un visubeidzot — glītā un reprezentatīvā izdevumā. Tā kā Rietumeiropā šis darbs latviešu valodā vēl nav iznācis, pie tam jūsu piesūtītais ir apgādāts ar slavenajām Dorē ilustrācijām, laipni lūdzu vēl reizi neatteikt man piesūtīt lūgto rēķinu, ko gaidīšu līdz 15. februārim.

Ar sveicienu

*

Tā kā 15. februāris iekrita svētdienā, es nogaidīju līdz pirmdienai, 16. februārim, bet, nesaņemot lūgto rēķinu, nekavējoties iepakoju un bez kādas pavadvēstules nosūtīju Ž.Zakenfeldam "Donu Kihotu" atpakaļ.

12

17. februārī saņēmu no Ž.Zakenfelda vēstuli, uz ku®u vairs neatbildēju.

Komiteja

"Par atgriešanos Dzimtenē"

Berlin, Schadowstrasse 1 b

Vēstulēm: Berlin, NW 63, Postschliessfach 6

Nr. 56776264 1959. gada 13. februārī

Soikāna kgs!

Iepriekšējā vēstulē Jums jau pateicu visu to, kas man bija sakāms sakarā ar jums nosūtīto grāmatu konkrēti un grāmatām vispār. Neko piebilst tur nevaru. Ja

Pārpelnotais mākslinieks guldīts Ludzas kapos, kur atdusas vairums tuvinieku. Atvadās mazmeita Dagmāra Legante           Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

gribat, sūtiet grāmatu atpakaļ. Tā ir jūsu goda un sirdsapziņas lieta.

Tikai brīnos, ka Jūs vēl līdz šai dienai nevarat saprast faktu, ka latviešu tauta dzimtenē neilgojas pēc dažiem desmitiem bijušo valdītāju un viņu līdzskrējēju, lai tie atkal tai sēdētu uz kakla. Tas nekad nebūs un neatkārtosies. Latviešu tauta pati ceļ dzimtenē savu dzīvi un labklājību, dzīvo no gada gadā labāk, pārticīgāk. Dzīve iet augšup. To apturēt nevienam neizdosies. Varat būt pilnīgi pārliecināts, ka šodien Latvijā 99 procenti iedzīvotāju stingri stāv par padomju varu, tikai varbūt viens procents, bet varbūt arī pat ne tik daudz — bijušie namīpašnieki u.c. rakstura ļaudis — apraud bijušo un ne visai apmierināti ar šodienu, jo nevar vairs dzīvot uz citu rēķina. To, ko izlēmis tautas lielum lielais vairākums, nevienam negrozīt! Tāpēc dīvains man liekas Jūsu spriedums par "varu", kas atņēmusi latviešu tautai tās brīvību un neatkarību. Bet gan jau pati dzīve Jūsu uzskatiem liks mainīties.

Ar sveicienu Komitejas pilnvarotais