Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas darbs ietiecas otrajā gadu desmitā. Pie šī robežstaba ir jādomā

Baiba Rivža, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, Sigizmunds Timšāns, Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LZA Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas goda biedrs, asociācijas viceprezidents, — “Latvijas Vēstnesim”

LLMZA 2001.gada 29.jūnija kopsēdē Stendes valsts selekcijas stacijā: viceprezidents Aleksandrs Jemeļjanovs (pirmais no kreisās), Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Izglītības un zinātnes nodaļas vadītāja vietniece Ilze Slokenberga un LLMZA zinātniskais sekretārs Mārtiņš Belickis Foto:Sigizmunds Timšāns		Otrā Sēlijas kongresa sēdē Neretā 2001.gada oktobrī: LZA eksprezidents Tālis Millers (no kreisās), LLMZA prezidente Baiba Rivža, LZA viceprezidents Juris Ekmanis, LZA prezidents Jānis Stradiņš, LZA Sēlijas Asociācijas rīkotājprezidents Sigizmunds Timšāns No kongresa foto albūma

Šovasar, 2002.gada 4.jūnijā, apritēs desmit gadu, kopš Latvijā sāka darbu Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA), ko dibināt ierosināja Latvijas lauksaimniecības un meža zinātnieki savā konferencē. Pārvarot grūtības jaunā ceļa gaitās, nodibinātā akadēmija apliecinājusi savu vietu un noderīgumu. Ar katru gadu ciešāk savijas tās darbs ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Pēdējos gadus visās kopsapulcēs un kopsēdēs piedalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadītāji un atbilstošo nozaru locekļi. Bieži LZA ieinteresētie pārstāvji piedalās arī LLMZA prezidija izbraukuma sēdēs, tajās ir klāt arī Latvijas augstskolu zinātnisko institūtu, ministriju un dažādu valsts dienestu, zemnieku saimniecību pārstāvji. LLMZA pirmos statūtus pieņēma 1992.gada 4.jūnijā. Akadēmija, vērīgi analizējot savu darbību, piecas reizes precizējusi statūtus.

Statūtos noteikts, ka Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir valsts zinātniska bezpeļņas organizācija, kura darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un kuras darbība virzīta uz valsts agrārās un meža zinātnes attīstību.

Akadēmijas galvenais uzdevums ir koordinēt zinātnisko darbību saistībā ar nozares faktiskā stāvokļa analīzi, perspektīvās attīstības prognozēšanu, jauno pētniecības virzienu noteikšanu, lauksaimniecības un meža kompleksa svarīgāko zinātniski tehnisko problēmu risināšanu, zinātnes sasniegumu reklamēšanu, kā arī oficiāli pārstāvēt lauksaimniecības un meža zinātņu intereses valdībā un ārzemēs, integrēt augstskolu un nozaru zinātniskās pētniecības iestāžu darbību jauno speciālistu un zinātnes darbinieku sagatavošanā un zinātnisko pētījumu organizēšanā.

Un tā — risinot visus lauksaimniecības uzdevumus, akadēmija:

— nodrošina Latvijas Republikai lauksaimniecības un meža kompleksa attīstības virzienus un problēmu noteikšanu, sniedz priekšlikumus to risināšanai Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām un citām organizācijām;

— piedalās lauksaimniecības un meža kompleksa interesēm atbilstošu likumdošanas aktu sagatavošanā, nodrošina ar lauksaimniecību un meža nozarēm saistīto Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta lēmumu projektu ekspertīzi;

— izstrādā un iesniedz Latvijas Republikas likumdevējiem un izpildinstitūcijām priekšlikumus par lauksaimniecības un meža zinātniskā darba organizēšanas pilnveidošanu;

— veicina lauksaimniecības un meža zinātnes, kā arī augstākās izglītības integrāciju, organizē zinātnisko un mācību iestāžu kopīgus pētījumus un iesaista zinātniekus speciālistu sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā;

— sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnes padomi, ministrijām, zinātniskajām un citām institūcijām;

— organizē zinātnisko sadarbību ar ārvalstu zinātniskajām un mācību iestādēm;

— rīko konferences, seminārus, izstādes un zinātniskās informācijas apmaiņu un reklamēšanu;

— izdod akadēmijas rakstus un aizstāv autortiesības.

Zinātnieki strādā nodaļās, sekcijās un virzienos. Nodaļas vada akadēmijas prezidija locekļi.

Stendes valsts selekcijas stacijā labi strādā doktorantūra; aizvadītajā gadā pieaudzis doktoru skaits. Izbraukuma sēdē ar saviem vērienīgajiem pētījumiem iepazīstina Solveiga Maļecka Foto: Sigizmunds Timšāns		LLMZA akadēmiķis Sigizmunds Timšāns (no kreisās) ekspedīcijas laikā Sēlijā ar lauksaimnieku un Leimaņu pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Vanagu Foto: Guntars Saiva (

Akadēmijas sastāvā konkursa kārtībā ievēlē līdz 70 akadēmijas locekļu, 30 goda locekļu un 20 ārzemju locekļu. Akadēmijas un ārzemju locekļus ievēlē no autoritatīvākajiem lauksaimniecības, meža, ūdenssaimniecības un citu nozaru zinātniekiem, kuri ar savu darbu sekmējuši zinātnes un ražošanas attīstību. Par goda locekļiem var ievēlēt izcilus zinātnes, kultūras, tautsaimniecības un sabiedriskos darbiniekus, kas aktīvi veicinājuši agrāro nozaru attīstību. To tiesības un pienākumi ir līdzīgi LLMZA locekļu pienākumiem un tiesībām.

Pirmos akadēmijas locekļus ievēlēja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātnieku konferencē. Jaunus locekļus uzņem akadēmijas locekļu kopsapulcēs saskaņā ar akadēmijas locekļu vēlēšanu nolikumu. Pēdējos trijos gados akadēmijas locekļu skaits ir bijis tuvu statūtos paredzētajam. Ārzemju locekļu skaits nav pārsniedzis desmit. Akadēmijā ievēlēti, piemēram, tādi ievērojami zinātnieki kā Ernests Reinbergs no Kanādas, Juris Zušēvics, Egolfs Voldemārs Bakūzis un Laimens Vilardsons (ASV), Olevs Saveli (Igaunija), Jirži Fidlers (Čehija), Jērans Hugosons un Hanss Ekelunds (Zviedrija). Krievijas pārstāvis, ārzemju loceklis Latvijā, ievērojamais zinātnieks Aleksandrs Ņikonovs miris 1995.gada 15.oktobrī. LLMZA sadarbībā ar LZA 2001.gadā palīdzēja Baltinavas pagastam vietējā muzejā atvērt nodaļu, kas vēstī par A.Ņikonova dzīvi un darbību. Baltinavas kapos apbedīti viņa tēvs, brālis un citi tuvinieki. Katru gadu Baltinavas pagastā rudenī iecerētas konferences un kopš 2002.gada — laikabiedru stāstījumi par A.Ņikonovu arī Baltinavas vidusskolā.

Vairāki LLMZA zinātnieki ir citu akadēmiju locekļi, piemēram, Mārtiņš Beķers, Arnis Kalniņš, Arnolds Alksnis, Uldis Viesturs, Nikolajs Vederņikovs, Baiba Rivža, Aleksandrs Jemeļjanovs, Īzaks Rašals — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi; Aldis Kārkliņš, Edīte Birģele, Edvīns Bērziņš, Ansis Zīverts, Imants Liepa, Pēteris Zālītis, Arnis Treimanis, Kazimirs Špoģis — LZA korespondētājlocekļi; Voldemārs Strīķis un Imants Gronskis — LZA goda doktori, Jānis Latvietis un Benjamiņš Treijs —LZA goda locekļi, Voldemārs Strīķis un Aldis Kārkliņš — Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un meža akadēmijas ārzemju locekļi; Arnis Treimanis — Zviedrijas Karaliskās inženierzinātņu akadēmijas ārzemju loceklis; Henns Tuherms — Igaunijas Lauksaimniecības universitātes goda doktors; Baiba Rivža un Voldemārs Strīķis — Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi; Uldis Viesturs — Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis; Aleksandrs Jemeļjanovs — Ņujorkas Zinātņu akadēmijas loceklis.

LLMZA ir 9 nodaļas, no kurām lielākās ir Zemkopības nodaļa — 19 locekļi, Ekonomikas un agrārinformācijas (15), Lopkopības un veterinārmedicīnas (13), kā arī Mehanizācijas un enerģētikas (11) locekļi. Skaitliski, bet ne aktivitāšu ziņā, mazākās ir Ūdenssaimniecības, Mežmateriālu, Mežkopības, Pārtikas tehnoloģijas, Akadēmiskās izglītības un zinātnes personāla nodaļas.

Pēdējos trijos gados saņemti vairāki ierosinājumi pilnveidot nodaļu struktūru. Visas nodaļas vadīja akadēmijas prezidija locekļi. Pašlaik LLMZA prezidijā strādā 1999.gada 29.janvārī ievēlētie 12 zinātnieki.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente ir LZA īstenā locekle, Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekle, prof. Dr.habil.oec. Baiba Rivža. Līdz 1999.gada 29.janvārim akadēmijas prezidenta pienākumus kopš akadēmijas dibināšanas pildīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) bijušais rektors Voldemārs Strīķis. Viceprezidents ir LZA īstenais loceklis, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas loceklis, prof., Dr.med.vet., Dr.habil.agr. Aleksandrs Jemeļjanovs. LLMZA zinātniskais sekretārs ir Dr.agr. Mārtiņš Belickis. Akadēmijas prezidija locekļi: LZA korespondētājloceklis, prof., Dr.habil.sc.ing. Edvīns Bērziņš; prof., Dr.habil.agr. Valdis Klāsēns; prof., Dr.habil.sc.ing. Juris Gunārs Pommers; prof., Dr.habil.agr. Jāzeps Sprūžs; Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas, Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, LZA Dr.h.c.agr., prof., Dr.oec. Voldemārs Strīķis; Igaunijas Lauksaimniecības universitātes Dr.h.c., prof., Dr.habil.sc.ing. Henns Tuherms; prof., Dr.habil.sc.ing. Jānis Valters; LZA īstenais loceklis, Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis, prof., Dr.habil.sc.ing. Uldis Viesturs; LZA korespondētājloceklis, prof., Dr.habil.silv. Pēteris Zālītis.

LLMZA iedibinātas divas vārdbalvas kopā ar LZA — Pauļa Lejiņa un Arvīda Kalniņa, viena vārdbalva — Jāņa Lielmaņa — kopā ar LLU Skrīveru zinātnes centru un Valsts Stendes selekcijas staciju, bet kopā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju —”Sējēja” balvas gan zinātnē atzītiem, gan arī (sākot ar 1999.gadu) jaunajiem zinātniekiem.

Tā kā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas 2002.gada 18.janvāra kopsapulcē iztirzās triju aizvadīto gadu darbu, sniedzam nelielu ieskatu tieši šajos gados paveiktajā. Kopš 1999.gada palielinājies LZA un LLMZA zinātnieku kopīgo sēžu skaits.

1999.gadā

8.martā LLMZA prezidija sēde notika Jelgavā LLU Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskajā institūtā, lai apspriestu Latvijas Zinātnes padomes pētījumu programmas “Latvijas ūdens resursi” izpildes gaitu un institūta darbību, integrējoties LLU sastāvā. Sēdē piedalījās un daudzus ierosinājumus izteica LZA viceprezidents Juris Ekmanis. Institūtā izstrādā projektu par Jēkabpils aizsargāšanu no applūšanas. Tomēr risinājuma varianti un hipotēzes pārliecināja, ka tas Latvijai būs dārgs projekts un netiks tik drīz īstenots.

12.aprīlī LLMZA prezidija locekļi iepazinās ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta darbību un problēmām (direktors Māris Vītiņš). Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka institūtā veic nozīmīgu darbību zivsaimniecības nozares zinātnisko problēmu, likumdošanas un normatīvo aktu projektu izstrādē. Tiek izstrādāta kompleksa pētniecības programma “Zivju resursi Latvijas ūdeņos, Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, to aizsardzība, mākslīgā atražošana un racionāla ilgtspējīga izmantošana”. Pozitīvi tiek novērtēts Eiropas Komisijas finansētais starptautiskais zinātnes un tehnoloģijas attīstības projekts 1999.gadam.

7.maijā — kopsēde par tematu “Veselīgs uzturs”, kurā referātus nolasīja LZA akadēmiķis, LLMZA loceklis, prof. Mārtiņš Beķers, LZA korespondētājloceklis, LLMZA viceprezidents, prof. Aleksandrs Jemeļjanovs, LLMZA locekle, asoc.prof. Daina Kārkliņa, Dr.biol. Olafs Stengrēvics (Latvijas Pārtikas centrs), Dr.med. Zigurds Zariņš (LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts). Kopsēdes dalībnieki pieņemtajos ieteikumos atzīmēja, ka:

— Latvijas lauksaimniecībai, izmantojot vietējos resursus, iespējams saražot veselīgam dzīvesveidam atbilstošus pārtikas produktus visiem valsts iedzīvotājiem;

— nepieciešams radīt vairāk veselīgu pārtikas izstrādājumu, kas būtu pieejami plašiem iedzīvotāju slāņiem;

— īpaša uzmanība veltāma augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību un minimālu holesterīna saturu;

— pārtikas drošuma kontroles institūcijām jāpastiprina prasības attiecībā uz veselībai bīstamiem ķīmiskajiem un bioloģiskajiem piesārņotājiem.

Kopsēdes laikā tika prezentēts pirmais polifunkcionālais dabas diētiskais produkts — auzu biolakto pēc zinātnieku (akad. M.Beķers) izstrādātās tehnoloģijas.

14.jūnijā — LLMZA prezidija izbraukuma sēde Kuldīgas rajona Padures pagasta Upeskalnos. Šīs saimniecības īpašnieki Arvis un Elmārs Mikāli ir arī balvas “Sējējs” laureāti. Saimniecība ir labākā zālāju, graudaugu un kartupeļu sēklaudzētāja Kurzemes novadā. Zemnieku saimniecība iegādājusies mūsdienīgas lauksaimniecības mašīnas un lieto progresīvāko kultūru audzēšanas tehnoloģiju. Otra zemnieku saimniecība — Padures pagasta “Rūmnieki”, kuras īpašnieks ir Edmunds Svilpis, sadarbībā ar mežzinātnes institūtu “Silava” pētniekiem demonstrēja, kā izmantot lauksaimniecībai nederīgas zemes, tās apmežojot un veidojot skaistu nākotnes mežaudzi.

10.septembrī notika LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas un LLMZA prezidija locekļu izbraukuma sēde LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”. Kopsēdes temats: “Vecauce” — lauksaimniecības studijām un zinātnei. LZA korespondētājloceklis un LLMZA prezidija loceklis prof. Edvīns Bērziņš, LLMZA goda loceklis Ludvigs Teteris, kurš ir saimniecības direktors, un Dr.agr. Zinta Gaile iepazīstināja ar “Vecauces” darbības nodrošināšanas mērķprogrammu un tās realizāciju. Kopsēdes dalībnieki secināja, ka mācību un pētījumu saimniecība atbilst studentu un mācībspēku eksperimentālās pētījumu bāzes statusam. Tā ir pašlaik un var būt arī turpmāk progresīvās pieredzes iestāde zemniekiem un uzņēmējiem.

29.septembrī notika LLU 60 gadu jubilejas konference “Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā”, kuras darbā piedalījās LZA akadēmiķi Jānis Stradiņš, Tālis Millers, Ivars Knēts, Uldis Viesturs, Egons Lavendelis, Juris Zaķis.

5.novembrī LZA, LLMZA un LLU konference “Nodarbinātības jaunā struktūra laukos”. Dalībniekus uzrunāja LLU rektors, LZA Dr.h.c., LLMZA prezidija loceklis prof. Voldemārs Strīķis. Tika nolasīti šādi referāti: Jānis Bunkšs, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās, — “Reģionālā reforma un cilvēks tajā”; Dr. Elke Knappe, Reģionālās ģeogrāfijas institūta Leipcigā Eiropas nodaļas vadītāja, — “Lauku transformācija Baltijā un Vācijas “jaunajās zemēs” pēc sociālisma sabrukuma”; prof. Baiba Rivža, LZA korespondētājlocekle, LLMZA prezidente, Dr.habil.oec. — “Nodarbinātības jaunā struktūra laukos”; akad. Arnis Kalniņš, LLMZA loceklis, — “Saimnieciskā rosība un nodarbinātība laukos”.

12.novembrī LZA, LLMZA un LLU simpozijs “Alternatīvā enerģija laukos”. Tā darbā piedalījās LZA akadēmiķi Uldis Viesturs, Emīlija Gudriniece, Nikolajs Vederņikovs, profesori Arnolds Šķēle, Vilnis Gulbis, Ansis Grundulis, Edvīns Bērziņš, ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības vadošie speciālisti, daudzi uzņēmēji un firmu pārstāvji – kopskaitā 82 dalībnieki. Referātos un rakstu krājumā “Alternatīvā enerģija Latvijā” simpozija dalībnieki tika iepazīstināti ar oriģināliem zinātniskiem pētījumiem par iekšdedzes motoros izmantojamās biodegvielas, etanola, biodīzeļdegvielas, biogāzes, kokgāzes un to kombināciju izmantošanu, saules un vēja enerģijas izmantošanu un ieviešanu ražošanā.

2000.gadā

11.maijā LLMZA izbraukuma sēde Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājuma stacijā, kurā piedalījās arī LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas locekļi. Īpaši viesus iepriecināja ziedošo ceriņu stādījumi, apkoptās augļu koku un ogulāju platības. Veiktie zinātniskie pētījumi par augļaugu komercaudzēšanas tehnoloģijas izstrādi, augļu un ogu pārstrādes iespējām, augļaugu ģenētisko resursu saglabāšanu un izvērtēšanu, augļu koku un ogulāju selekciju ir ļoti nozīmīgi valstij un starptautiski ievēroti. Kolektīvā strādā pārsvarā gados jauni zinātņu doktori, kas izvērsuši nozīmīgu starptautisko sadarbību.

26.maijā Jelgavā, LLU Meža fakultātē, notika LLMZA 14.kopsapulce — “Meži lauku vidē” (referenti: prof. Henns Tuherms, prof. Pēteris Zālītis, prof. Māris Daugavietis, prof. Arturs Boruks). Kopsapulces dalībnieki uzsvēra, ka Latvijas zeme un meži ir mūsu nacionālā bagātība, kas apsaimniekojama tā, lai lauku iedzīvotāji gūtu iespējami lielāku ienākumu ilgā laikā (..).

12.jūnijā notika LLMZA prezidija izbraukuma sēde uz Dobeles rajona Tērvetes pagasta zemnieku saimniecību “Strazdi”, kuras īpašnieki ir Aivars, Ingrīda un Valters Brusi, Zemkopības ministrijas balvas “Sējējs-95” laureāti. Saimniecība specializējusies graudaugu un cukurbiešu audzēšanā, apgādāta ar nepieciešamo tehniku, tādēļ audzēšanā lieto progresīvu tehnoloģiju, kas ir ražīga un kvalitatīva. Katru gadu strādā ar peļņu, pārdod augstvērtīgu sēklas materiālu zemnieku saimniecībām. Otrs objekts, ar kuru iepazinās sēdes dalībnieki, bija a/s “Agrofirma Tērvete”, uzņēmums, kurš pārveidojoties ir kļuvis par lauksaimnieciskās kooperācijas paraugu Latvijā, kas spēj nodrošināt augstas kvalitātes un daudzveidīgas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Abas saimniecības ir progresīvas pieredzes objekti, kur var gūt atziņas zemnieki, konsultanti, studenti. A/s “Agrofirma Tērvete” arī tuvākajiem gadiem izvirzījusi mērķi veidot daudznozaru uzņēmumu, specializējoties graudaugu un cukurbiešu audzēšanā, piena ieguvē, šķirnes sporta zirgu audzēšanā, kā arī alus ražošanā.

27.oktobrī LLU Fundamentālās bibliotēkas jaunajā lasītavā notika LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un LLMZA Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas kopsēde “Latvijas lauku attīstības jaunā paradigma”. Sēdē piedalījās LZA, LLMZA, LLU pārstāvji, jaunie zinātnieki, studenti.

2001.gadā

12.martā prezidija izbraukuma sēde notika Agroķīmisko pētījumu centrā, kurā apkopota informācija par augšņu īpašībām, stāvokli, agroķīmisko izpēti u.c. Īpaša uzmanība tika pievērsta augšņu kaļķošanas nepieciešamībai. Pēc centra zinātnieku datiem, Latvijā kaļķojamā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 41%, augšņu paskābināšanās septiņos gados konstatēta 38% pētīto platību. Sēdes dalībnieki secināja, ka augšņu kaļķošana ir valstisks pasākums, tādēļ nav saprotama Zemkopības ministrijas (ZM) nostāja, neparedzot valsts subsīdijas 2001.gadam skābo augšņu kaļķošanai. Mūsu ieteikumu ZM ņēma vērā un 2002. gadam augšņu kultūrtehniskai uzlabošanai paredzētas subsīdijas Ls 400 000. Centra zinātnieki veic lielu darbu, izpildot pasūtījumus zemnieku saimniecībām un sniedzot konsultācijas par augšņu auglības uzlabošanu.

11.maijā LLMZA 15.kopsapulcē analizēja veterinārmedicīnas zinātnes un augstākās izglītības problēmas un iespējas. Kopsapulces dalībnieki atbalstīja vienota veterinārā un pārtikas dienesta izveidošanu, lai sasaistītu vienotā ķēdē dzīvnieku labturības, veselības, pārtikas drošības un kontroles jautājumus. Ar valdības lēmumu šāds vienots dienests sācis darbību 2002.gada 1.janvārī. LLMZA locekļi ierosināja arī atbalstīt Latvijas Universitātes priekšlikumu par izmaiņu nepieciešamību likumā “Grozījumi Augstskolu likumā”, 30.panta 3.punktu izsakot šādā redakcijā: ”Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt persona, kurai ir doktora grāds un vismaz 10 gadu darba pieredze attiecīgajā nozarē.” Tika arī noteikts, ka veterinārmedicīnas zinātnes nozarē pilna laika doktorantūras studijas ir pagarināmas līdz 4 gadiem.

9.aprīlī LLMZA prezidija sēdē LLU plaši tika izvērtēta LLU doktorantūras attīstība un problēmas. Sēdē konstatēja, ka pēdējos četros gados doktorantūrā studē vidēji 173 doktoranti gadā, tai skaitā 33 neklātienē. Laikā no 1997. līdz 1999.gadam aizstāvētas 6, 11 un 9 disertācijas, 2000.gadā — tikai 1. Tas, ka 2000.gadā aizstāvēta tikai viena disertācija, skaidrojams ar pēkšņo situācijas maiņu, ko noteica habilitācijas atcelšana un prasību paaugstināšana doktora disertācijām, palielinot publikāciju skaitu citējamos izdevumos. Doktorantūras rezultativitāte ir zema, un to nosaka vairāki apstākļi dažādos līmeņos.

Valsts līmenī — neadekvāta normatīvā bāze — nesamērība prasībās par 5 zinātniskām publikācijām citējamos izdevumos 3 gadu doktorantūras laikā. Šo prasību pārspīlētību atzīmējuši vairāki LLU doktorantūras programmu starptautiskie eksperti no Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas. Atzīmēts nepietiekamais finansējums zinātnisko pētījumu materiālās bāzes atjaunošanai un nodrošināšanai, pētniecības darbam, klātienes doktorantu stipendijām, akadēmiskā personāla darba apmaksai, kas kavē spējīgāko absolventu piesaisti doktorantūrai un tālāk akadēmiskajam darbam. Klātienes doktoranti, lai nopelnītu iztiku, ir spiesti strādāt arī algotu darbu.

Starpaugstskolu līmenī — trūkst nacionālo augstskolu sadarbības saskaņotu doktorantūras programmu, nav organizētas teorētisko priekšmetu studiju iespējas izcilāko Latvijas zinātnieku vadībā. Zema aktivitāte pētniecības darba iespēju izmantošanā ārvalstu augstskolās, kas dotu starptautisko pieredzi un atpazīstamību.

Universitātes līmenī — daudz darāms doktora studiju programmu, īpaši teorētiskās daļas, pilnveidē, programmu satura unificēšanā, nozaru vadošo zinātnieku iesaistīšanā doktorantu vadīšanā, anotētu pētījumu tematiku bankas veidošanā. Nepietiekami tiek izmantotas LLU Fundamentālās bibliotēkas zinātniskās literatūras krājumi.

Prezidijs nolēma: “Sakarā ar to, ka līdz ar MK 1999.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.134 “Nolikums par promocijas kārtību un kritērijiem” stāšanos spēkā šo noteikumu prasību līmeņa ievērošanai būtiski palielinājusies doktoranta pētniecības darba slodze, lūgt Latvijas Zinātnes padomi atkārtoti ierosināt Ministru kabinetam noteikt doktora studiju laiku četri gadi līdzšinējo trīs gadu vietā. (..)”

29.jūnijā notika izbraukuma kopsēde Valsts Stendes selekcijas stacijā kopīgi ar LZA pārstāvju piedalīšanos. Kopsēdes temats — “Graudaugu selekcija, laukaugu agrotehnika un sākotnējā sēklkopība”. Neapstrīdama patiesība: maize sākas ar graudu, ar labu sēklu. Kā to izkopt, padarīt konkurētspējīgu? Kā panākt, lai pašu zemnieks par labāku atzītu vietējo selekcionāru izkopto šķirni? Par to Stendē izvērsās lietderīga saruna.

2001.gadā Latvijas augu šķirņu katalogā ir iekļautas 10 Stendes selekcionāru graudaugu šķirnes, 3 reģistrētas Valsts augu aizsardzības dienestā. Taču jāņem vērā, ka ceļš no hibridizācijas līdz saimniecisko īpašību pārbaudei ilgst apmēram 10 — 12 gadus. Tādēļ kopsēdes dalībnieki secināja, ka selekcijā jāstrādā augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri prot izveidot augstvērtīgu izejmateriālu, radīt materiāli tehnisko bāzi, lai, izmantojot modernas metodes un laboratorijas iekārtas, spētu šķirņu veidošanas laiku saīsināt. Stacijā strādā jaunie speciālisti — topošie zinātņu doktori, tādēļ Stendes selekcijas stacijai jāveidojas kā graudaugu selekcijas centram Latvijā – tā rosināja sēdes dalībnieki.

12.novembrī kopā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem notika izbraukuma sēde Priekuļu selekcijas stacijā. Kopsēdes temats: ”Kartupeļu šķirņu veidošana: situācija, attīstība, problēmas”. Priekuļos izsenis dzīvojuši gaiši cilvēki, kas guvuši atzinību ne tikai ar jaunu kartupeļu šķirņu veidošanu, bet bijuši arī visas Latvijas modernās lauksaimniecības jaunāko atziņu ieviesēji, progresīvo darba paņēmienu atklājēji un augstražīgāko šķirņu radītāji. No Latvijā audzētām kultūraugu šķirnēm Priekuļu selekcijas stacijā izaudzētie rudzi aizņem 17%, zirņi — 56%, daudzgadīgie zālāji — 70—100%, kartupeļi — 50,4% sējplatību. Stacijā strādā 5 zinātņu doktori un 5 LLU doktoranti, kuri promocijas darbus aizstāvēs tuvākajos gados. Pēdējos 3 gados reģistrācijai pieteiktas 5 jaunas konkurētspējīgas šķirnes. Kopsēdes dalībnieki secināja, ka reorganizāciju pasākumi Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajās selekcijas stacijās izvirzīto mērķi ir sasnieguši un turpmāk galvenā uzmanība veltāma attīstībai. Tādēļ ierosināts Zemkopības ministrijai iedalīt līdzekļus Priekuļu selekcijas stacijas materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un pilnveidošanai. Izbraukuma sēdes dalībnieki iepazinās arī ar Tehnikas sertificēšanas un testēšanas centra darbību (Baltijas MIS).

Tāds ir ieskats LLMZA aktivitātēs valsts mērogā. Šo ieskatu sagatavošanā izmantoti LLMZA zinātniskā sekretāra Mārtiņa Belicka sastādītie pārskati.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas izveidotā struktūra sekmējusi daudzu Latvijas svarīgu saimniecisku, izglītības un zinātnes jautājumu izvērtēšanu valsts un starptautiskā mēroga konferencēs. Lielāko daļu konferenču sarīkoja un vadīja nodaļas. Katru gadu notikušas 15 šādas nozīmīgākās un vērienīgākās konferences. Notikušas arī konferences un semināri arī par lokāliem zinātnes tematiem.

LLMZA zinātnieki piedalījās vairākās darba grupās vai arī pētīja individuāli teritoriālās reformas īstenošanas ceļus Latvijā. Ap 30 zinātniskajos izdevumos savus pētījumus šajā jautājumā LLMZA piedāvājusi Saeimai vai Ministru kabinetam. Taču atgriezeniskās saites gandrīz nav.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš 1995.gadā ieteica sākt pētīt nosacīto Sēlijas novadu — bijušo Kurzemes, bet vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvdaļu. Arī LLMZA, jau sākot ar 1995.gadu, iesaistīja atsevišķus pārstāvjus šajā pētījumā, bet pēdējos gados līdztiesīgi LZA rosībai arī LLMZA piedalās šajā kompleksajā pētījumā. Apkopojot daudzus ierosinājumus, LZA prezidents J.Stradiņš tuvākajam laikam izvirzījis šī darba galvenos virzienus:

1) noskaidrot seno sēļu cilts areālu Latvijā un Lietuvā;

2) apkopot veiktos pētījumus par Sēliju kā etnogrāfiski lingvistisko novadu;

3) raksturot šo kultūrvēsturisko sēliskās mentalitātes novadu;

4) apzināt un popularizēt skolās, pagastos zinātnieku, rakstnieku, skolotāju, kultūras darbinieku devumu, saglabāt viņu piemiņu;

5) sekmēt Sēlijas kā potenciāla administratīvi teritoriāla veidojuma radīšanu, rosinot šī novada infrastruktūras attīstību.

Sēļi ir viena no četrām baltu pamatciltīm Latvijas teritorijā. Šīs cilts īpatnības vairākus gadsimtus netika nopietni pētītas, tās ieskicējās četrdesmito gadu beigās. Taču izpēti nepaguva atrisināt Latvijas neatkarības laikā līdz 1940.gadam. Nākamajām varām, kuras valdīja pusgadsimtu, sēļu jautājums bija nesvarīgs un par to netika runāts. Ar armijas bāzēm neskartais novads saglabājis savu dabas veidoto krāšņumu. Taču līdz šim laikam nesakārtotā ceļu infrastruktūra šajā Daugavas krasta novadā ierauj tā ļaudis arvien lielākā nabadzībā un paplašinās pamesto zemju platības.

LLMZA iesaistījusies par Sēlijas kā potenciāla administratīvi teritoriāla veidojuma radīšanu, rosinot šī novada infrastruktūras attīstību.

1997.gada 16.aprīlī LLMZA prezidents Voldemārs Strīķis un daži akadēmijas locekļi piedalījās LZA izbraukuma sēdē Jaunjelgavā. Viņi piedalījās diskusijā par administratīvi teritoriālās reformas projektu un Sēlijas reģionālo identitāti. Sēdē piedalījās daudzu šī nosacītā novada pašvaldību vadītāji. Sēdē pieņemto lēmumu LZA nodeva Saeimai, valdībai un vairākām ministrijām. Bija divi galvenie lūgumi – steidzīgi sakārtot ceļu infrastruktūru šajā novadā un sekmēt tūrismam vajadzīgo mītņu celtniecību. Šie paši jautājumi tika pārrunāti 1. Sēlijas kongresā Aknīstē, Sunākstē un Viesītē 1999.gada 21. un 22.maijā, kā arī 2. Sēlijas kongresā Ilūkstē un Neretā no 2001.gada 17.līdz 20.oktobrim.

Otrā Sēlijas kongresa dalībnieku runās un darba grupās atzīts, ka neviena Latvijas valdība nav šī novada labā centusies to saglabāt. Ar lūgumiem par ceļu infrastruktūras sakārtošanu Sēlijā ar vairākiem premjerministriem ticies LZA prezidents Jānis Stradiņš un pašreizējais Sēlijas asociācijas (LZA struktūrvienība) rīkotājprezidents Sigizmunds Timšāns.

LLMZA vadība uzskata, ka visvairāk Sēlijai izdevies paveikt izcilo novada personību – zinātnieku, rakstnieku, skolotāju, kultūras darbinieku — apzināšanā un viņu piemiņas saglabāšanā. Taču par to kādā citā rakstā. Zinātņu akadēmiju darbība Sēlijā sekmējusi skolu jaunatnes iesaistīšanu sava novada vēstures un šodienas problēmu izpētē. Eksperti Jānis Klētnieks (RTU) un Guntars Saiva (Austrālija), abi Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidenti, ļoti augstu novērtēja ap 20 novadu skolās sagatavoto skolēnu referātus, kurus viņi nolasīja kongresa darba kārtības ietvaros. Ilūkstes 1.vidusskolā un Neretas vidusskolā. LLMZA arī turpmāk iecerējusi pētīt šī novada lauksaimniecības infrastruktūru. Mēs piekrītam tam, ko rakstīja profesors Jānis Stradiņš ilūkstiešiem, kur 1995.gada 15 decembrī nodibināja Sēlijas asociāciju: ”Latvija būs stipra un kulturāla tad, ja stiprs un kultūras bagāts būs katrs tās novads, ja attīstība noritēs harmoniski. (..)”

LLMZA ir sekmējusi daudzu apjomīgu pētījumu izdošanu. Pozitīvi vērtējama LLU zinātņu prorektora Edvīna Bērziņa izveidotā zinātnisko rakstu krājumu un citu izdevumu sistēma atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Ražīgu darbu līdzīgi veicis akadēmijas viceprezidents Aleksandrs Jemeļjanovs. Nav iespējams uzskaitīt trijos gados izdotās nozīmīgākās publikācijas. Minēsim kādu unikālu izdevumu — enciklopēdija “Latvijas lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā (1862—1999)”. Vairāku šīs enciklopēdijas nodaļu autors ir LZA prezidents Jānis Stradiņš, izdevuma galvenais redaktors — profesors Edvīns Bērziņš. Šī enciklopēdija pagaidām ir vienīgais šāda veida darbs, kurā publicētas augstskolu visu mācībspēku īsbiogrāfijas no 1919.līdz 1999.gadam. Rosīga bijusi vairāku profesoru zinātniskā publicistika, piemēram, Artura Boruka, Kazimira Spoģa, Voldemāra Strīķa, Ervida Grinovska. Iederētos LLMZA un LLU anotētais bibliogrāfiskais rādītājs. Tas sekmētu bagātīgā devuma iepazīšanu un izmantošanu Latvijā un pasaulē.

Nozīmīga ir LLMZA sadarbība jau noslēgto vai sagatavoto līgumu ietvaros ar citu valstu zinātņu akadēmijām. Pilnīgāk jāizmanto ar Krieviju noslēgtais līgums, jo šo divu valstu zinātniskajai sadarbībai ir pozitīva pagātne un nākotne. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Vāciju, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Norvēģiju un citām valstīm.

Īpaši pozitīvi jāvērtē akadēmijas zinātniskā sekretāra Mārtiņa Belicka devums zinātniskās pētniecības, organizatoriskās, valstiskās un starptautiskās sadarbības jomā.

Lai rosīgā un entuziasma bagātā darbība Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā paplašinās šajā gadu simtenī! Vivat, crescat, floreat in aeternum!