Par ekonomiku pie mums un kaimiņiem

Ekonomiskais pieaugums Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs joprojām saglabājas visai augsts, un, līdzīgi kā dažos iepriekšējos gados, tautsaimniecības izaugsme kandidātvalstīs ir noritējusi straujāk nekā ES dalībvalstīs — par to liecina pagājušā gada nogalē publicētais “Eurostat” pētījums, kurā apkopoti precīzi dati par pagājušā gada pirmo pusi. Saskaņā ar tiem par pagājušā gada pirmo un otro ceturksni iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 11 ES kandidātvalstīs (izņemot Turciju un Maltu, kur šis rādītājs ir bijis negatīvs) bijis attiecīgi 3,4 un 2,7 procenti. Turpretī ES dalībvalstīs IKP pieauga par 2,3 procentiem 2001. gada pirmajā ceturksnī un 1,8 procentiem otrajā ceturksnī. Atšķirībā no citām ES kandidātvalstīm problēmas ar IKP pieaugumu pagājušā gada pirmajā pusē bija Maltā 2,1% pieaugums pirmajā ceturksnī, bet otrajā ceturksnī jau negatīvs rādītājs — 0,6%). Turcijā ekonomiskā situācija bija vēl sliktāka (2,2% IKP kritums pirmajā ceturksnī, bet otrajā ceturksnī IKP samazinājās pat par 9,3 procentiem).

Turpretim Latvija un Lietuva piedzīvojušas straujāko ekonomisko izaugsmi kandidātvalstu vidū. 2001. gada otrajā ceturksnī IKP Latvijā pieaudzis par 9,2 procentiem, Lietuvā — par 5,7 procentiem (pirmajā ceturksnī attiecīgi 8,3% un 4,4%). Ļoti pozitīvi ekonomiskā pieauguma rādītāji vērojami arī Igaunijā, Bulgārijā un Rumānijā. Kā norāda “Eurostat”, deviņās no trīspadsmit kandidātvalstīm ekonomiskais pieaugums bijis straujāks nekā ES dalībvalstīs.

Tomēr, salīdzinot reālos IKP rādītājus uz vienu iedzīvotāju, redzams, ka Latvija ekonomiskās attīstības ziņā atrodas kandidātvalstu saraksta beigu daļā, mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju ir vēl tikai Bulgārijā, Rumānijā un Turcijā, bet visai līdzīgi, tomēr reālajos skaitļos ievērojami augstāki rādītāji ir mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Latvija pēc IKP apjoma uz vienu iedzīvotāju pagaidām visai ievērojami atpaliek ne tikai no ES vidējā ekonomiskās attīstības līmeņa, bet arī no sekmīgākajām kandidātvalstīm. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2001. gada sākumā veidoja tikai 30 procentus no ES vidējiem rādītājiem. Ekonomiski spēcīgākajās kandidātvalstīs šis rādītājs ir ievērojami tuvāks ES vidējam līmenim. Šo tautsaimnieciski spēcīgāko kandidātvalstu vidū ir Slovēnija, Čehija, Malta un Ungārija ar sasniegto rādītāju attiecīgi 69%, 59%, 56% un 51% no ES dalībvalstu IKP uz vienu iedzīvotāju, savukārt Kipras IKP 86% no ES vidējiem rādītājiem jau pašlaik ievērojami pārsniedz nabadzīgākās ES valsts — Grieķijas — IKP uz vienu iedzīvotāju.

Tomēr, analizējot Latvijas ekonomisko izaugsmi pēdējo gadu laikā, jāsecina, ka ekonomiskā attīstība mūsu valstī šobrīd norit nedaudz straujāk nekā ES. Par to liecina arī fakts, ka 1996. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija līdzvērtīgs tikai 26 procentiem no tā laika ES vidējiem rādītājiem.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors