Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

“Pašvaldība ir noskaņota nopietni piedalīties dzīvokļu tirgū”

Intervijā Latvijas Radio 14. janvāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

 

— Sāksim ar to, par ko šobrīd runā gandrīz vai visos medijos, jūsu jaunais “Audi”, kad to sāksit lietot ikdienas vajadzībām?

Gundars Bojārs: — Man ir prieks, ka par to runā, acīmredzot citu sliktu ziņu nav. Un par šo mašīnu jau ir runāts visu pavasari un vasaru, kad tad es to mainīšu. Pirmkārt, nevis Rīgas dome iegādājās automašīnu manām vajadzībām, bet iegādājās SIA” Rīgas autobāze”, kas ir Rīgas īpašumā esošs uzņēmums un nodrošina ne tikai Rīgas domes vajadzības, un acīmredzot Rīgas domes autobāzes vadība uzskatīja šo par visizdevīgāko variantu. Iepriekšējā mašīna bija divreiz diezgan smagi sista. Pēdējā mēnesī, kad es braucu, tas bija novembris, tā atradās remontā trīs reizes, tā ka faktiski vairāk tika remontēta nekā ekspluatēta, kopumā remontos ir ieguldīta apmēram auto vērtība, tuvu pie 40 000 latiem. Man kā Gundaram Bojāram ir absolūti vienalga, ar kādu mašīnu es braucu, galvenais, lai tā ripo, galvenais, lai kaut cik normāli izskatās, lai varētu piedalīties arī valstiski oficiālos pasākumos, kur Rīgas domes priekšsēdētāja automašīna kolonnā ir trešā pēc valsts protokola, un, protams, lai būtu kaut cik pieņemama. Kādēļ tieši šāda izvēle tika izdarīta, par to es pat neesmu interesējies.

— Bet kāda ir jūsu atbilde visiem, kas saskata nelikumību mašīnas iegādē?

G.Bojārs:

— Šī ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un tā ir šīs sabiedrības vadības izšķiršanās. Es saprotu, ka zināmā mērā par labu šādam izšķiršanās faktam bija tas, ka šī Rīgas kompānija, kas piedāvāja šo mašīnu, bija ar mieru atpirkt veco automašīnu par pietiekami labu cenu, faktiski vienīgā bija ar mieru atpirkt par neatkarīgas vērtēšanas komisijas noteikto cenu.

— Vai jūs varat pateikt to skaitli, visu laiku dominē 34 tūkstoši...?

G.Bojārs:

— Jā, iepriekšējā tika pirkta, ja nemaldos, par 46 tūkstošiem latu, šai automašīnai cena tika nokaulēta uz 34 tūkstošiem latu un par 11 tūkstošiem latu atdota iepriekšējā automašīna. Manuprāt, ņemot vērā to, ka tā faktiski atradās tikai remontos, šī cena ir ļoti laba. Ja tā būtu mana izšķiršanās, tad jau pēc pirmās avārijas 1998.gadā, ja nemaldos, vajadzēja no šīs automašīnas tikt vaļā pēc iespējas ātrāk.

— Kāds no masu medijiem vai cita veida informācija jums nav likusi aizdomāties, vai tomēr pārāk daudz līdzekļu netiek tērēts domes amatpersonu transporta vajadzībām?

G.Bojārs:

— Ir kaut kādas funkcijas, kas ir domes amatpersonām jāpilda, un Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks ir atbildīgs par šo funkciju nodrošināšanu. Tiek meklēti optimālākie varianti, tas arī šobrīd tiek darīts, mani neapmierina situācija, ka Rīgas domes, tā saucamās Rīgas domes automašīnas gan atrodas SIA “Rīgas autobāze” īpašumā, gan atsevišķi departamentu īpašumā, tātad šī funkcija ir sadrumstalota, sadalīta un nepārskatāma. Šobrīd strādā komisija pie Tralmaka kunga, kura izvērtē, kādā veidā šo transporta problēmu Rīgas domes amatpersonām nodrošināt. Manuprāt, tā būtu jānodod pilnībā Rīgas domes autobāzei.

— Vakar vakarā Latvijas Televīzijas sižets par sociāldemokrātu taupību Zviedrijā rada diezgan pamatotus secinājumus par izšķērdību šai ziņā mūsu valstī, īpaši jau ņemot vērā jūsu solījumus sevišķi rūpēties par līdzekļu taupīšanu. Te var piebilst, ka Ārgaļa kungs uz mūsu sarunām, piemēram, vienmēr ieradās kājām un bez miesassargiem. Vai jūs redzējāt šo sižetu, jums tas neradīja pārdomas?

G.Bojārs:

— Man tas gan nerada nekādas pārdomas, mūsu taupība izpaužas nevis taupībā kā tādā, bet racionālā līdzekļu izlietošanā, domes līdzekļu izlietošanā atbilstoši mūsu programmām, tas ir, medicīna, veselības aizsardzība, izglītība un mājokļu politika. Tās ir mūsu prioritātes un tām arī tiek izlietoti šie līdzekļi. Es arī no mājām uz darbu eju kājām un arī atpakaļ cenšos tāpat to darīt. Par taupīgumu— es domāju, ka pārmetumi nebūtu īsti vietā.

— Konkursa komisija šodienas sēdē izvērtēs kandidātus, kas pieteikušies uz Rīgas Centrālās dzīvojamo namu privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietu, viņu vidū arī kustības “Līdztiesība” līdere Tatjana Ždanoka, kuru presē min kā visiespējamāko šī konkursa uzvarētāju. Bet kā tīri juridiski tālāk notiks attiecīgā pretendenta apstiprināšana amatā?

G.Bojārs:

— Pirmā konkursa komisijas sēde jau laikam ir notikusi, es nezinu rezultātu. Katrā ziņā šī kandidatūra ir jāsaskaņo ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, un ar šo rekomendāciju šī kandidatūra tālāk tiek virzīta domē apstiprināšanai. Tā ka nekādā veidā šī kandidatūra nevar būt nejauša, šeit ir ļoti nopietna kontrole un valstisko iestāžu sadarbība. Un uz domes balsojumu ies tā kandidatūra, kas tiks saskaņota Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā.

— Mājokļu attīstības programmas pildīšana — jūs jau minējāt mūsu sarunas gaitā, ka tās būs viena no prioritātēm šai gadā. Zinu, ka pašvaldības darba grupa strādā pie pieciem virzieniem dzīvojamo telpu problēmu risināšanai.

G.Bojārs:

— Jā, ir divas mājokļu attīstības programmas, viena tiek skatīta Attīstības komitejā, kurā tiek izvērtēts labākais izvietojums jaundzīvojamo māju būvniecībai, un otras sadaļas galvenais jautājums ir — kā apmierināt tos visus, kam tiešām šis dzīvoklis, dzīvojamā platība ir nepieciešama. Šeit ir daudz variantu, budžetā pagājušajā gadā mēs ieplānojām 900 tūkstošus latu jaunu dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkšanai, un šogad budžetā ir rezervēti 8 miljoni latu šai programmai. Es domāju, ka tā tiešām ir galvenā prioritāte šogad un arī turpmākos gadus, jo visus šos desmit gadus netika uzbūvēta neviena māja, un pašvaldība ir noskaņota nopietni piedalīties dzīvokļu tirgū. Varianti ir dažādi, tie ir arī savstarpēji savietojami, gan ieskaitot dzīvokļu pirkšanu, gan jaunu dzīvojamo māju pirkšanu, esošo nepabeigto celtniecības objektu pabeigšanu, un mēs esam jau sākuši sadarbību un diskusijas ar atsevišķiem investoriem, celtniecības kompānijām, kas piedāvā, manuprāt, ļoti vērtīgus un interesantus sadarbības projektus. Piemēram, kāda celtniecības kompānija, uzbūvējot dzīvojamo māju, no pašvaldības prasa infrastruktūras un ceļu seguma sakārtošanu, kā arī varbūt pirmo ieguldījumu zemes veidā, par to pašvaldība saņems noteiktu skaitu dzīvokļu.

— Tā ir būvfirma “Velve plus” vai cita firma?

G.Bojārs:

— Arī no “Velves plus” ir saņemts piedāvājums, manuprāt, ļoti labs, taču materiāli ir konfidenciāli, es diemžēl nevaru komentēt. Manuprāt, piedāvājums ir tiešām labs.

— Klausītājiem zināšanai — šis projekts paredz pārbūvēt nepabeigtu dzīvojamo māju Spilves ielā 21, izveidojot dzīvokļus pilsētas iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem, tiek lēsts, ka viena kvadrātmetra cena tur būšot aptuveni 250 latu. Lai orientētos aptuveni tai summā — tā ir tās umma, ar kuru jārēķinās?

G.Bojārs:

— Jā, šī cena nav slikta, taču privātkompānija nāk ar šo investīciju, pašvaldība piedalās, investējot zemi un infrastruktūru. Un par to pašvaldībai pienākas konkrēts dzīvokļu skaits vai, teiksim, konkrēta kvadratūra šajā objektā. Līdz ar to pašvaldībai tas iznāk daudz lētāk un, protams, mums ir iespējas piešķirt bezmaksas dzīvokļus, tātad šī būs mūsu investīcija, mēs varam izīrēt šos dzīvokļus un no tiem gūt minimālus ieņēmumus, lai savu investīciju segtu.

— Kam kāds dzīvoklis, tur, protams, jāvadās no katras situācijas.

G.Bojārs:

— Jā, šobrīd ir apmēram 5000 ģimeņu, kam tiešām ir ārkārtīgi nepieciešams dzīvoklis.

— Diezgan bieži tiek minēts skaitlis 9000, tas noteikti var mainīties.

G.Bojārs:

— Tas, protams, mainās atkarībā no gada, atkarībā no mūsu statistikas, mums nesakrīt dati ar Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem, mēs pie šī jautājuma strādājam. Noteikt precīzu skaitli nevar, bet šī tendence, protams, ir ļoti skaidra — jauni dzīvokļi, pietiekoši kvalitatīvi un par saprātīgām cenām, ir nepieciešami.

— Vai ir kas konkrētāks zināms par jaunas starpniekstruktūras veidošanu mājokļu pircējiem vai labiekārtotājiem? Bija tāda ideja.

G.Bojārs:

— Nē, par šādu starpniekstruktūru es, atklāti sakot, neesmu dzirdējis. Šādu struktūru acīmredzot ir pietiekoši daudz, ja šīs starpniekstruktūras nāks ar kādiem vērtīgiem priekšlikumiem... kaut gan es neesmu dzirdējis...

— ...domes paspārnē ir domāts tādu veidot …

G.Bojārs:

— Nē, domes paspārnē ir domāts apkopot visus domes īpašumus, tā varētu būt īpašumu aģentūra, tātad apkopojot visus īpašumus, veidotos pietiekoši iespaidīgs spēks, kas spētu pats kreditēties, pats ņemt aizņēmumus, attīstīt īpašumus, ne tikai ekspluatēt, bet arī attīstīt īpašumus un arī, iespējams, uzstāties domes vārdā kā pasūtītājs, kaut vai šo jauno dzīvojamo māju celtniecībā. Bet tas ir liels darbs, es to vēl negribētu komentēt, jo pie tā ir jāstrādā speciālistiem.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā