Cīņai pret korupciju stiprākie ieroči ir stingri likumi, gods un griba

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka par valdībā ierosināto likumdošanu

Ja vakar, 15. janvārī, valdībā akceptētais likumprojekts par fizisko personu īpašumu sākumdeklarēšanu tiks pietiekami ātri izskatīts arī Saeimā un stāsies spēkā paredzētajā laikā — šā gada 1.maijā, tad nākamo sešu mēnešu laikā visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem (arī tiem, kuri atrodas ārvalstīs) būs jāveic savu īpašumu deklarēšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā iestādē pēc dzīvesvietas.

Likumprojektā teikts, ka vienreizēja un obligāta savu īpašumu sākumdeklarēšana jāveic fiziskām personām, kurām pieder nekustamais īpašums ārvalstīs, ārzemēs reģistrēti transportlīdzekļi, kapitāla daļas citu valstu uzņēmējsabiedrībās, naudas uzkrājumi un vērtspapīri, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu, mākslas darbi un antīki priekšmeti ar kopējo vērtību virs 20 000 latu, dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, ja to vērtība pārsniedz 10 000 latu, dažādas kolekcijas, ja vienai no tām vērtība pārsniedz 10 000 latu. Tāpat ir jāveic īpašuma sākumdeklarēšana, ja personai pieder jebkura cita kustama manta, kura nav reģistrējama Latvijas publiskajos reģistros un kuras vērtība pārsniedz 5000 latu. Ja kādam pieder naudas uzkrājumi, vērtslietas un mākslas priekšmeti, kuru atsevišķā vērtība ir zem likumā paredzētās normas, bet kopējā vērtība pārsniedz 40 000 latu robežu, arī ir jāveic īpašuma deklarēšana.

Īpašuma deklarēšana attiecas tikai uz lietām, kuras nav reģistrējamas Latvijas Republikas publiskajos reģistros, piemēram, nekustamais īpašums vai transportlīdzekļi. Kā preses konferencē skaidroja tieslietu ministre Ingrīda Labucka, publisko reģistru sistēma Latvijā ir pietiekami augstu attīstīta, un tajos ietverto informāciju var pārbaudīt bez papildu deklarēšanas.

Pagaidām likumprojekts uzliek pienākumu deklarēt īpašumus tikai tad, ja to vērtība pārsniedz noteiktas robežas. Taču, lai deklarēšanas sistēmu padarītu maksimāli efektīvu un izslēgtu iespēju cilvēkiem dažādos veidos aizbildināties par attiecīgu īpašumu nedeklarēšanu, vienlaikus ar likumprojekta iesniegšanu Saeimā tā autori ir paredzējuši piedāvāt izskatīšanai priekšlikumu par to, ka personām, kurām nav likumā atrunāto īpašumu, tas ir jāapliecina rakstiski VID.

Ideālā gadījumā sešus mēnešus pēc likuma pieņemšanas valstī būtu jābūt izveidotai datu bāzei ar īpašuma sākumdeklarācijām kā atskaites punktu, uz kuru balstoties varētu sekot līdzi personas īpašuma stāvokļa izmaiņām.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka līdz šim neatrisināts bija jautājums kā cilvēkam, kas nav valsts amatpersona, noteikt dzīves līmeņa atbilstību viņa ienākumiem, tas ļāvis šodienas un nākotnes izdevumus attaisnot ar pagātnes ieguvumiem. “Līdz ar to Latvijā apgrozās “melnā nauda”.

Jauns likums, kas noteiktu atskaites punktu personas īpašuma stāvokļa izmaiņām, atvieglotu noziedzīgu nodarījumu un korupcijas gadījumu atklāšanu un padarītu efektīvāku nodokļu iekasēšanu”, teikts likumprojekta anotācijā.

Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojekts nosaka arī kritērijus dažādām īpašuma kategorijām.

Likumprojektā arī skaidri definēts, ka visa sākumdeklarācijas norādītā informācija ir pieejama tikai īpaši pilnvarotām amatpersonām no VID, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kurš pavisam drīz sāks darbu. Kā žurnālistiem skaidroja tieslietu ministre un Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta vadītāja vietas izpildītājs Rūdolfs Kalniņš, īpašuma sākumdeklarācijas tiks pārbaudītas tikai nepieciešamības gadījumā — lai kontrolētu ienākumu likumību, atklātu un novērstu korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus noziedzīgus nodarījumus. Kārtību, kādā likumā norādītais amatpersonu loks varēs iegūt, glabāt un izmantot sākumdeklarācijās norādīto informāciju, noteiks īpaši Ministru kabineta noteikumi.

Tas, ka likumprojekta iedzīvināšanai ir nepieciešama ne tikai tā apstiprināšana Saeimā, bet arī vēl Ministru kabineta papildu noteikumi, vieš šaubas, ka likuma stāšanās spēkā jau šā gada maijā ir reāli iespējama. Taču, kā skaidroja I.Labucka, nodrošināt likuma spēkāstāšanos noteiktajā termiņā ir valdošās koalīcijas apņemšanās, šāds termiņš ir ierakstīts arī rīcības plānā, kas saistīts ar valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, sadaļā, kas aptver noziedzības mazināšanas un korupcijas novēršanas pasākumus. “Ja koalīcija būs vienota un izrādīs politisko ieinteresētību konkrētās likumu paketes pieņemšanā, es domāju, visi iepriekš noteiktie termiņi ir reāli,” atzina tieslietu ministre.

Paredzēta arī sabiedrības informēšanas kampaņa. Kopumā aprēķināts, ka likuma ieviešanai būs nepieciešami aptuveni 1,5 miljoni latu. Nauda šim mērķim šī gada budžetā nav paredzēta, taču, kā skaidroja R.Kalniņš, īpašumu deklarēšana sākotnēji tiks veikta, izmantojot esošos resursus, galvenokārt VID, kas arī noteikts kā likuma administrētājs.

Vienlaikus ar likumprojektu par fizisko personu īpašumu sākumdeklarēšanu pieņemti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz atbildību par sākumdeklarāciju uzskaites, uzglabāšanas vai izmantošanas kārtības pārkāpšanu, kā arī sākumdeklarāciju neiesniegšanu vai likumā noteiktā īpašuma neuzrādīšanu. Veikti grozījumi likumā par Valsts ieņēmumu dienestu, paredzēts grozīt arī likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vakardienas valdības sēdē akceptēts arī likumprojekts par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kuram stājoties spēkā, beigs darboties Korupcijas novēršanas likums. Jaunais likumprojekts attieksies uz valsts amatpersonām, kuru loks likumā ir precizēts un paplašināts. Noteikts, ka likuma izpildi kontrolēs jaunveidojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Atšķirībā no Korupcijas novēršanas likuma jaunais likumprojekts precīzāk nosaka ierobežojumus amatu savienošanai, dāvanu un ziedojumu pieņemšanai, nosaka pienākumus likuma kontrolē valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem, tajā iestrādāta prezumpcija, kādos gadījumos valsts amatpersonu ienākumi ir uzskatāmi par nelikumīgi iegūtiem.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore