Vakar, 15. janvārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Interešu konfliktu novēršana valsts amatpersonu darbībā”. Likumprojekts paredz, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Korupcijas novēršanas likums. Šī likumprojekta subjekti ir valsts amatpersonas, un tām likumprojektā ir noteikti ierobežojumi un aizliegumi, kā arī noteikts pienākums iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, lai novērstu valsts amatpersonu darbību interešu konfliktu situācijās. Noteikts, ka likuma izpildi kontrolēs jaunveidojamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī atsevišķos gadījumos iestādes vadītājs.

Būtiskākās jaunā likumprojekta atšķirības no Korupcijas novēršanas likuma:

1) precizēts valsts amatpersonu loks, ņemot vērā jaunizveidotas institūcijas, kā arī to, ka vairākām nevalstiskām institūcijām tiek deleģētas valsts pārvaldes funkcijas,

2) precīzāk noteikti ierobežojumi: amatpersonu darbu un amatu savienošanas ierobežojumi, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi,

3) skaidri noteikta kārtība, kādā tiek dota atļauja attiecībā uz amatu un darbu savienošanu,

4) noteikti pienākumi likuma kontrolē valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem,

5) uzlabota sistēma pārkāpumu izskatīšanai un faktu pārbaudei, lai varētu tikt atklāta valsts amatpersonas negodīga iedzīvošanās,

6) prezumpcija, kādos gadījumos valsts amatpersonu ienākumi tiek uzskatīti par nelikumīgi iegūtiem.

Saistībā ar šo likumprojektu izstrādāti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz atbildību par likumprojektā noteiktā pārkāpšanu, kā arī paredz jaunveidojamajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam piešķirt tiesības un pienākumus valsts amatpersonu deklarāciju un noteikto ierobežojumu kontrolē.

Izstrādāti arī grozījumi Krimināllikumā saistībā ar legālās prezumpcijas ieviešanu, kas paredz atbildību par tādu līdzekļu izmantošanu, kas pārsniedz personas deklarētās mantiskās iespējas. Šis pants varēs tikt piemērots saistībā ar Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojektā noteikto.

Akceptēts Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojekts un ar to saistītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.

Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojekts paredz izdarīt vienreizēju īpašuma sākumdeklarēšanu, kas izslēgtu iespēju jebkurus šodienas vai nākotnes izdevumus attaisnot ar pagātnes ieņēmumiem vai to uzkrājumiem. Tas noteiktu atskaites punktu, no kura varētu veikt ienākumu un izdevumu salīdzinošo kontroli.

Vienreizēja un obligāta sākumdeklarēšana paredzēta fiziskām personām, kurām pieder likumā noteiktais īpašums. Faktiski deklarēt būs nepieciešams tikai naudas uzkrājumus un tādas likumā paredzētas lietas, kuras pārdodot var iegūt līdzekļus kapitālieguldījumiem un kuras netiek reģistrētas Latvijas publiskajos reģistros. Latvijas publiskajos reģistros reģistrēti īpašumi (piemēram, nekustamais īpašums, transporta līdzekļi) nebūs jādeklarē, jo tas ir pārbaudāms attiecīgos reģistros un tā tiek padarīta lētāka deklarēšanas procesa ieviešana.

Likumprojekts kā īpašuma novērtēšanas kritērijus dažādām lietu kategorijām attiecīgi paredz tirgus vērtību, kadastrālo vērtību vai nominālvērtību.

Personu datu aizsardzības un personu drošības nolūkos paredzēts, ka sākumdeklarācijās norādītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kura pieejama tikai īpaši pilnvarotām amatpersonām no Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts policijas un jaunveidojamā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Sākumdeklarācijas tiks pārbaudītas tikai nepieciešamības gadījumā, tas ir, ja par konkrētās personas sniegto finansu avota skaidrojumu radīsies pamatotas šaubas un būs nepieciešams noteikt personas īpašuma atskaites punktu: nodokļu iekasēšanai, pierādījumu vākšanai izmeklējot noziedzīgus nodarījumus. Visu deklarāciju automātiska pārbaude nav paredzēta.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz atbildību par sākumdeklarāciju uzskaites, glabāšanas vai izmantošanas kārtības pārkāpšanu, kā arī par sākumdeklarācijas neiesniegšanu vai likumā noteiktā īpašuma neuzrādīšanu.

Akceptēta instrukcija “Valsts aģentūru izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kritēriji”, kura nosaka kritērijus, kādi piemērojami, izveidojot, reorganizējot vai likvidējot valsts aģentūras. Valsts aģentūras izveidošanas, reorganizācijas un likvidēšanas pamatā ir konkrētas valsts funkcijas veikšanas iestādē, kurai ir valsts aģentūras statuss, efektivitāte un lietderība. Ministrija izvērtē valsts aģentūrai nododamo funkciju, lai pārliecinātos: vai funkcija atbilst Publisko aģentūru likuma prasībām; vai privātais sektors spēj nodrošināt sabiedrībai pieejamu, sabiedrības interesēm atbilstošu, kvalitātes ziņā līdzvērtīgu un izmaksu ziņā konkurētspējīgu šīs funkcijas izpildi. Ministrija pēc ministra iniciatīvas, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē valsts aģentūras atbilstību instrukcijā noteiktajiem kritērijiem un, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosina Ministru kabinetam valsts aģentūru reorganizēt vai likvidēt.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā valsts (pašvaldību) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārveidojami par valsts (pašvaldību) aģentūrām”, kuri nosaka kārtību, kādā: valsts uzņēmumi un bezpeļņas organizācijas formā valsts nodibinātie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārveidojami par valsts aģentūrām; pašvaldību uzņēmumi un bezpeļņas organizācijas formā pašvaldību nodibinātie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārveidojami par pašvaldību aģentūrām. Ja ministrija konstatē, ka nav pamata valsts aģentūras izveidošanai un attiecīgo valsts uzņēmumu nevar reorganizēt par valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību vai privatizēt, Ministru kabinets lemj par attiecīgā valsts uzņēmuma likvidāciju un, ja atzīst par nepieciešamu, par valsts uzņēmuma funkciju nodošanu citai valsts iestādei vai pašvaldībai vai par jaunas valsts iestādes izveidošanu attiecīgā valsts uzņēmuma funkciju izpildei. Valsts uzņēmumu pārveidošanas procesa pārskatāmības nodrošināšanai ministrija sagatavo un līdz 2002.gada 15.februārim iesniedz Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātā šādu informāciju: ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu sarakstu, norādot to dibināšanas juridisko pamatu; valsts uzņēmumu plānoto statusu pēc 2002.gada 31.decembra, norādot izvēles pamatojumu; valsts uzņēmumu reorganizācijas grafiku.

Lai valsts uzņēmumu pārveidotu par valsts aģentūru, ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu priekšlikumu, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzot veidojamās valsts aģentūras darbības mērķi un galvenās funkcijas, valsts uzņēmuma reorganizācijas sākšanas un pabeigšanas dienu, kā arī, ja nepieciešams, institūciju, kurai paredzēts nodot uzņēmuma funkcijas, saistības vai mantu. Ja valsts uzņēmuma statuss ir noteikts likumā, lēmums par tā pārveidošanu par valsts aģentūru tiek pieņemts pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā. Ministrija nodrošina, lai attiecīgi priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem likumā tiktu iesniegti Ministru kabinetā līdz 2002.gada 1.aprīlim. Pašvaldība veic tās pārziņā esošā pašvaldības uzņēmuma funkciju analīzi, un pašvaldības dome (padome) lemj par pašvaldības uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju vai nodošanu privatizācijai. Pieņemot lēmumu par pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu par pašvaldības aģentūru, pašvaldība izvērtē pašvaldības aģentūrai nododamo funkciju atbilstību Publisko aģentūru likuma prasībām, kā arī konstatē, ka privātais sektors nespēj nodrošināt sabiedrībai pieejamu, kvalitātes ziņā līdzvērtīgu un izmaksu ziņā konkurētspējīgu šīs funkcijas izpildi.

Akceptēti “Noteikumi par valsts aģentūru direktoru atalgojumu”. Līdz vienotās valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmas apstiprināšanai valsts aģentūras direktora mēneša amatalgas apmēru nosaka saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā valsts aģentūras iedalījumu grupā atbilstoši valsts aģentūras direktora darbības vidi raksturojošiem rādītājiem. Valsts aģentūras direktoru reizi gadā var prēmēt par pārvaldes līguma izpildi un valsts aģentūras sekmīgu darbību. Prēmijas apmērs nevar pārsniegt 15 % no direktora mēneša amatalgu summas gadā. Noteikumu izpilde finansējama valsts aģentūras budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros. Atsevišķos gadījumos, ja valsts aģentūras direktora mēneša amatalga, kas noteikta atbilstoši šiem noteikumiem, ir mazāka nekā vadītājam valsts uzņēmumā vai valsts uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas nodibināts kā bezpeļņas organizācija, pirms attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārveidošanas par valsts aģentūru jautājumu par valsts aģentūras direktora atalgojuma konkrēto apmēru izskata Ministru kabinets.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.148 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi””, kuri izstrādāti sakarā ar to, ka laika gaitā ir radusies nepieciešamība pēc atsevišķu noteikumu normu korekcijas, kā arī lai paaugstinātu dzelzceļa satiksmes drošības un vilcienu kustības organizācijas sistēmu un precizētu atbildīgo amatpersonu kompetenci un atbildību.

Akceptēti “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”, kuri nosaka upes (upju posmu) sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus, kas izraisa ūdens līmeņa uzstādinājumu, izņemot šo noteikumu 2. un 3.punktā minētos aizsprostus. Aizsprostu izmantošana hidroelektrostaciju un citām vajadzībām nav aizliegta augšpus hidroelektrostaciju aizsprostiem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir ekspluatācijā, tajās vietās, kur uz šo noteikumu pielikumā minētajām upēm (upju posmiem) ir saglabājušies aizsprosti ar ūdens uzstādinājumu un hidroelektrostaciju darbība vai aizsprostu izmantošana neparedz mainīt dabā esošos normālos ūdens līmeņu uzstādinājumus.

Akceptēti “Noteikumi par kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai 2002.gadā un konkrēto apjomu katram elektroenerģijas ražošanas veidam, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus”, kuri nosaka, ka kopējais apjoms jaudu uzstādīšanai 2002.gadā, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus, ir 30 megavatu. Konkrētais apjoms katram elektroenerģijas ražošanas veidam ir šāds: hidroenerģija (ūdens potenciālā enerģija) — 10 megavatu; vēja enerģija — 0 megavatu; enerģija, kas iegūta no biomasas, koksnes vai kūdras, — 10 megavatu; enerģija, kas iegūta no sadzīves atkritumiem vai to pārstrādes produktiem (biogāze), — 10 megavatu; saules, jūras viļņu un ģeotermālā enerģija — 0 megavatu. Pieteikumus jaudu uzstādīšanai 2002.gadā šajos noteikumos noteiktajos apjomos iesniedz Ekonomikas ministrijā līdz 2002.gada 31.martam.

Akceptēti noteikumi “Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus”, kuri nosaka elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtību, kā arī elektroenerģijas iepirkšanas un iepirkuma cenas noteikšanas kārtību konkrētām elektrostacijām, kuras elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus. Ekonomikas ministrija katru gadu izstrādā priekšlikumus par kopējo uzstādāmo jaudu apjomu un sadalījumu pēc reģeneratīvo resursu veidiem un līdz 1.decembrim iesniedz tos Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas Saprašanās memorandu par Baltijas jūras spēku mācību centru izveidošanu, darbību, vadīšanu un finansēšanu”.

Akceptēts rīkojums “Par veikala Jēkabpilī, Palejas ielā 32, nodošanu Jēkabpils rajona pašvaldības īpašumā”, kurš paredz Aizsardzības ministrijai — valsts mantas valdītājai — nodot bez atlīdzības Jēkabpils rajona pašvaldības īpašumā veikalu — administratīvo ēku un sarga māju — Jēkabpilī, Palejas ielā 32.

Akceptēts rīkojums “Par ēku Jēkabpilī, Pils rajonā 6, 38, 39 un 40, pārņemšanu valsts īpašumā”, kurš paredz pārņemt valsts īpašumā un nodot Aizsardzības ministrijas valdījumā šādas ēkas un būves, kuras Jēkabpils rajona pašvaldība saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 35.pantu bez atlīdzības nodod valstij: katlumāju Jēkabpilī, Pils rajonā 6; administratīvo ēku Jēkabpilī, Pils rajonā 38; administratīvo ēku ar garāžu Jēkabpilī, Pils rajonā 39; noliktavu Jēkabpilī, Pils rajonā 40.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumos Nr.115 “Kārtība, kādā tiek iepirkti, realizēti un eksportēti melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi””, grozījumi sagatavoti saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” 32.panta 1.daļas pirmo punktu, lai pastiprinātu kontroli pār radioaktīvo piesārņojumu, iepērkot vai eksportējot melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, nodrošinātu vides aizsardzību un veicinātu eksportu.

Akceptēti rīkojumi “Par Ministru kabineta 1997.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.311 “Par īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” padomi” atzīšanu par spēku zaudējušu” un “Par Ministru kabineta 1997.gada 17.jūnija noteikumu Nr.219 “Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” padomes nolikums” atzīšanu par spēku zaudējušiem”, kuri atzīti par spēku zaudējušiem.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.235 “Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” nolikums””, kuri paredz noteikt, ka Abavas ieleja ietver Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pilsētas vēsturisko daļu un daļu no Kandavas un Matkules pagasta, Talsu rajona Sabiles novada Sabiles pilsētas, Abavas un Ģibuļu pagasta un Kuldīgas rajona Rendas pagasta. Abavas ielejā darbojas sabiedriska konsultatīvā institūcija — padome. Padomē ir pa vienam pārstāvim no Kandavas novada domes, Sabiles novada domes, Ģibuļu pagasta un Rendas pagasta padomes un pa vienam pārstāvim no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja direktors. Noteikts, ka padomes nolikumu un sastāvu apstiprina kultūras ministrs.

Akceptēti noteikumi “Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes nolikums”, kuri nosaka, ka Noziedzības un korupcijas novēršanas padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību noziedzības un korupcijas novēršanā un apkarošanā. Padomes sastāvā ir: Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs); tieslietu ministrs (padomes priekšsēdētāja vietnieks); iekšlietu ministrs (padomes priekšsēdētāja vietnieks); ārlietu ministrs; izglītības un zinātnes ministrs; finansu ministrs; labklājības ministrs; ģenerālprokurors; Latvijas Bankas prezidents; Satversmes aizsardzības biroja direktors; Valsts kontrolieris. Noteikts, ka padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi trijos mēnešos sasauc padomes sēdes, apstiprina to darba kārtību un vada padomes sēdes. Padomes sēdes var tikt sasauktas arī tad, ja to ierosina vismaz divi padomes locekļi vai arī viens no padomes priekšsēdētāja vietniekiem. Padomes pastāvīgo funkciju izpildi nodrošina Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretārs, kas vada Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariātu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumos Nr.406 “Ozona slāņa aizsardzības noteikumi””, grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijas sarunu pozīcijā iestāšanās ES sadaļā “Vide” noteikto apņemšanos veikt grozījumus minētajos noteikumos.

Akceptēts rīkojums “Par nekustamo īpašumu Liepājā, Brīvības ielā 21 un Krišjāņa Barona ielā 8, saglabāšanu valsts īpašumā”, kurš paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Finansu ministrijas valdījumā nekustamos īpašumus: zemesgabalu 1895 m2 platībā un būves Liepājā, Brīvības ielā 21; vienu piecpadsmito domājamo daļu no zemesgabala 1059 m2 platībā un būvēm Liepājā, Krišjāņa Barona ielā 8.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumos Nr.304 “Noteikumi par profesiju standartiem””, grozījumi nosaka Ministru kabineta pilnvarojumu Izglītības un zinātnes ministrijai pēc saskaņošanas ar Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīpusējās sadarbības apakšpadomi noteikt piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standartus, ja tie nav noteikti citos normatīvos aktos.

Akceptēts rīkojums “Par valsts kustamās mantas nodošanu Kultūras ministrijas valdījumā”, kurš atļauj Ekonomikas ministrijai nodot bez atlīdzības valsts kustamo mantu — 14 lietotus datorus un vienu printeri (kopējā bilances vērtība 12484 lati) — Kultūras ministrijas valdījumā.

Akceptēts rīkojums “Par akciju sabiedrības “Nagļi” kompensācijai paredzēto akciju turētāju”, kurš paredz iecelt Zemkopības ministriju par akciju sabiedrības “Nagļi” 40 210 kompensācijai paredzēto akciju turētāju.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 216 pilsonības pretendenti, tai skaitā 32 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.271 “Tieslietu ministrijas nolikums””, kuri papildina ministrijas galvenās funkcijas — uzraudzīt bāriņtiesu un pagasttiesu darbību adopcijas lietu kārtošanā, kā arī veikt to metodisko vadību saskaņā ar likumu.

Akceptēts rīkojums “Par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu S.Mendzikjanai un R.Kasabjanam”, saskaņā ar likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 24.pantu piešķirt Svetlanai Mendzikjanai un Rafikam Kasabjanam pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.221 “Labības tirgus intervences noteikumi 2001./2002.gadā””, kuri paredz veikt grozījumu, lai Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta nosaukumu aizstātu ar nosaukumu — Pārtikas un veterinārais dienests.

Akceptēts rīkojums “Par finansu memorandu par Latvijas valdības un Eiropas Komisijas vienošanos par pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) palīdzības piešķiršanu pasākumam “Tehniskā palīdzība paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ieviešanai ISPA pārvaldei Latvijā””. Finansu memorands nosaka Eiropas Komisijas un Latvijas valdības vienošanos par Eiropas Komisijas finansējuma piešķiršanu tehniskās palīdzības paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas (EDIS) ieviešanai ISPA pārvaldei Latvijā. Šī pasākuma vispārējais mērķis ir nodrošināt tehnisko palīdzību, lai novērtētu Latvijā izveidoto ISPA pasākumu vadības ieviešanas struktūru spēju efektīvi veikt savas pārvaldes un kontroles funkcijas, kā arī sniegtu palīdzību konstatēto trūkumu novēršanā.

Akceptēts rīkojums “Par NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksmes Rīgā 2002.gada 5.—6.jūlijā organizēšanas uzraudzības komiteju”, kurš paredz, lai nodrošinātu NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksmes Rīgā 2002.gadā 5.—6.jūlijā sagatavošanu un norisi, izveidot minētās sanāksmes organizēšanas uzraudzības komiteju, par komitejas priekšsēdētāju apstiprināts Māris Riekstiņš — Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Akceptēts rīkojums “Par Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta likvidāciju”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” pārejas noteikumu 2.punktu likvidēt Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo valsts pārvaldes iestādi — Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienestu — kā juridisko personu. Noteikt, ka Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta funkciju, tiesību un saistību pārņēmējs ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests. Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta 2000.gada 8.marta rīkojuma Nr.115 “Par A.Karsu” atzīšanu par spēku zaudējušu””.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments