LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Augu aizsardzība - augkopības nozare, kas pēta kultūraugiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, izstrādā un veic šo organismu ierobežošanas un apkarošanas pasākumus.

Augu aizsardzības mašīnas - speciāli konstruētas un izgatavotas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas mašīnas (miglotāji, aerosola ģeneratori, pesticīdu granulas iestrādes ierīces, pesticīdu darba šķidrumu sagatavošanas un sēklu kodināšanas mašīnas u.c.).

Augu aizsardzības līdzeklis - bioloģisks, ķīmisks vai fizikāli mehānisks līdzeklis augiem kaitīgo organismu un nezāļu apkarošanai vai to negatīvās ietekmes samazināšanai.

Augu aizsardzības pasākums - cilvēka iedarbība uz augiem kaitīgiem organismiem vai augu fizioloģisko funkciju traucējumu ierosinātājiem, lai aizsargātu augus, nodrošinātu to normālu augšanu un attīstību un nepieļautu iespējamos ražas zudumus.

Augu inficēšanās - slimības sākums, kas iestājas ar fitopatogēna iekļūšanu augā un turpinās līdz brīdim, kad starp fitopatogēnu un saimniekaugu izveidojas stabilas parazītiskas attiecības.

Augiem kaitīgs organisms - dzīvnieku vai augu valsts pārstāvis (augu kaitēkļi, augu slimību ierosinātāji, nezāles u.c.), kas tieši vai netieši bojā augus vai izraisa to bojāeju, tādējādi samazinot kultūraugu ražu.

Augu kaitēkļi - dzīvnieki, kas savas dzīves laikā tieši vai netieši bojā augus, tādējādi samazinot kultūraugu ražu un kvalitāti.

Augu kaitēkļu (slimību) izplatība - augu kaitēkļu (slimību ierosinātāju) īpatņu sastopamība zināmā teritorijā noteiktā laika posmā.

Augu karantīna - valsts organizētu pasākumu kopums, lai nodrošinātu augu aizsardzību, neļaujot ievest un izplatīt karantīnas objektus un citus augiem sevišķi bīstamus organismus, kurus nosaka katras valsts attiecīgās institūcijas.

Augu slimības - auga, tā orgānu vai šūnu vielmaiņas traucējumi, kurus izraisa nelabvēlīgi augšanas apstākļi vai fitopatogēni organismi (sēnes, baktērijas, vīrusi u.c.), tādējādi samazinot augu produktivitāti vai izraisot to bojāeju.

Augšanas regulators - bioloģiski aktīva viela, kas ietekmē augu augšanu vai attīstību.

Dabas vide - dabas faktoru kopums, kas tieši vai netieši ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību.

Fungicīds - ķīmiska viela sēņu ierosināto augu slimību apkarošanai.

Herbicīds - ķīmisks nezāļu apkarošanas līdzeklis.

Insekticīds - ķīmiska kukaiņu apkarošanas viela.

Kultūrsubstrāts - mākslīgi izveidots substrāts.

Mikotoksīns - mikroskopisko sēņu dzīvības procesos izveidojies augiem, cilvēkiem un dzīvniekiem indīgs vielmaiņas produkts.

Neparazitāra augu slimība - auga fizioloģisko funkciju traucējums nelabvēlīgu apstākļu ietekmē. Galvenie faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē auga attīstību, ir meteoroloģiskie un augsnes apstākļi (temperatūra mitrums, augsnes struktūra, barības vielu nodrošinājums u. c.), kā ari kultūrauga audzēšanas vietas izvēle un blakusaugi.

Pesticīds - ķīmisks līdzeklis dažādu augiem kaitīgu organismu un nezāļu apkarošanai.

Retardants - ķīmiska viela, kas palielina augu noturību pret veldrēšanos.

Substrāts - barības vide, kura dzīvo dažādi organismi.

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Augu aizsardzības uzdevumi

Augu aizsardzības uzdevumi ir:

1) nodrošināt augu, it sevišķi kultūraugu un to ražas, aizsardzību pret kaitēkļiem, slimībām un nezālēm, kā arī pasargāt augus no saslimšanas ar neparazitārām slimībām;

2) pasargāt augkopības produkciju no mikotoksīniem un citiem cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgiem piemaisījumiem bīstamos daudzumos;

3) nepieļaut augu aizsardzības pasākumu nelabvēlīgu ietekmi uz dabas vidi un lietoto pesticīdu atlikumu uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē un ūdenī virs pieļautajām normām.

2. pants. Augu aizsardzības likuma darbības sfēra

(1) Augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, slimībām, nezālēm un neparazitāru nelabvēlīgu ietekmi ir pakļautas visas zemes platības neatkarīgi no zemes lietotāja (īpašnieka) lietošanā (īpašumā) esošo platību lieluma un lietojuma veida.

(2) Par augu aizsardzības pasākumu veikšanu atbild zemes īpašnieks, bet iznomātajās platībās - zemes nomnieks, ja zemes nomas līgumā nav paredzēts citādi.

II NODAĻA
AUGU AIZSARDZĪBAS DIENESTS

3. pants. Augu aizsardzības dienesta struktūra

(1) Augu aizsardzību valstī organizē, vada un kontrolē Zemkopības ministrijai pakļauta valsts iestāde - Valsts augu aizsardzības stacija, kurai ir juridiskās personas statuss. Nolikumu par Valsts augu aizsardzības staciju apstiprina zemkopības ministrs.

(2) Valsts augu aizsardzības staciju vada direktors, kas vienlaikus ir ari Latvijas augu aizsardzības galvenais valsts inspektors. Viņu ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs.

(3) Valsts augu aizsardzības stacijas direktors:

1) atbild par augu aizsardzības pasākumiem valsti, ka arī par to, lai augu aizsardzības dienests savā darbībā ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības darba, veselības, vides aizsardzības un citās jomās;

2) nodrošina likumu un Ministru kabineta normatīvo aktu ievērošanu augu aizsardzības jomā un augu aizsardzības dienesta darbā.

4. pants. Zemkopības ministrijas kompetence augu aizsardzībā

Zemkopības ministrija augu aizsardzības jomā:

1) sagatavo likumu un Ministru kabineta dokumentu projektus augu aizsardzības jautājumos;

2) izdod instrukcijas un ieteikumus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un attiecīgu pasākumu veikšanu;

3) pārrauga augu aizsardzību Latvijā;

4) kontrolē pesticīdu rezerves valstī, neļauj pirkt un uzkrāt nepamatotos .daudzumos preparātus, kas, kļūstot par toksiskiem nelikvīdiem, apdraud dabas vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību; par valsts budžeta līdzekļiem izveido pesticīdu valsts rezervi un, saskaņojot ar Nacionālo vides veselības centru, noteic to preparātu sortimentu un daudzumu, kuri nepieciešami kaitīgo organismu apkarošanai to neparedzētas un sevišķi bīstamas savairošanās gadījumā;

5) atceļ Valsts augu aizsardzības stacijas direktora priekšrakstu, ja tas pārkāpj Valsts augu aizsardzības stacijas nolikumā un šajā likumā noteiktās pilnvaras un ja šāda priekšraksta izpilde varētu kaitēt cilvēku un dzīvnieku veselībai, dabas videi vai veicināt augu kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī augkopības produkcijas kvalitātes pasliktināšanos.

5. pants. Valsts augu aizsardzības stacijas kompetence

(1) Valsts augu aizsardzības stacijas pienākums ir laikus konstatēt augu kaitēkļu un slimību parādīšanos valstī, prognozēt to 4 attīstību un veicināt augu aizsardzības un karantīnas pasākumu veikšanu tādā apjomā, kas ierobežotu augu slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatīšanos un samazinātu to negatīvo ietekmi.

(2) Sājā nolūkā Valsts augu aizsardzības stacijai ir tiesības:

1) izveidot augu aizsardzības līdzekļu reģistru;

2) apstiprināt augu karantīnas nolikumu;

3) apstiprināt augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas noteikumus, saskaņojot tos ar Nacionālo vides veselības centru;

4) izsniegt fitosanitāros sertifikātus eksportējamai augu valsts produkcijai;

5) organizēt zemes lietotāju (īpašnieku) apmācību augu aizsardzības pasākumu veikšanā, noteikt augu aizsardzības jautājumos nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un izsniegt viņiem apliecības, kas dod tiesības iegadāties un lietot augu kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošanai nepieciešamos pesticīdus;

6) apskatīt un pārbaudīt kultūraugus un augkopības produkciju noliktavās, transportlīdzekļos, ražošanas telpās, kā arī zemes platības neatkarīgi no to apsaimniekošanas veida, īpašuma formas, gadalaika un citiem apstākļiem;

7) nemaksājot atlīdzību īpašniekam vai zemes lietotājam, ņemt augkopības produkcijas, kultūraugu, stādāmā materiāla, augsnes, kā arī citus paraugus analīzēm augu karantīnas nolikumā noteiktajā apjomā;

8) pieprasīt un saņemt no zemes lietotajiem (īpašniekiem) informāciju par augiem kaitīgo organismu parādīšanos, izplatību un to apkarošanai veiktajiem pasākumiem;

9) uzdot zemes lietotājiem (īpašniekiem) un augkopības produkcijas pārstrādātājiem nodrošināt augiem kaitīgo organismu vai to apdraudēto objektu iznīcināšanu, augsnes, substrātu un telpu dezinfekciju un dezinsekciju, noteiktu augu aizsardzības līdzekļu, ierīču un paņēmienu lietošanu;

10) aizliegt noteiktu augu audzēšanu, ar augiem kaitīgiem organismiem piesārņotu augšņu izmantošanu uz laiku vai pavisam, inficētu sēklu vai stādāmā materiāla izmantošanu, kā arī inficētu atsevišķu auga daļu izmantošanu pavairošanai, inficētu augu vai augkopības produkcijas transportēšanu un realizēšanu, kā arī nereģistrētu, aizliegtu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu un lietošanu;

11) ja nepieciešams, noteikt karantīnu atsevišķā saimniecībā, pagastā, rajonā vai visā valstī, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību vai valdību (ja karantīna tiek noteikta visā valstī).

III NODAĻA
AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, PASĀKUMI UN MAŠĪNAS

6. pants. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana

(1) Latvijas Republikā drīkst lietot tikai augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos augu aizsardzības līdzekļus. Instrukciju par augu aizsardzības līdzekļu reģistrēšanas kārtību apstiprina zemkopības ministrs, saskaņojot to ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Nacionālo vides veselības centru. Šī kārtība neattiecas uz augu aizsardzības līdzekļiem, ka paredzēti:

1) izvešanai vai tranzītam un atrodas brīvostā vai muitas uzraudzībā kā muitas prece;

2) izmantošanai par griezto dekoratīvo augu augšanas regulatoriem;

3) mikroorganismu apkarošanai rūpnīcu un uzņēmumu slēgtajās telpās, cauruļsistēmās vai izmantošanai sanitāros nolūkos.

(2) Nereģistrētos augu aizsardzības līdzekļus drīkst ievest un lietot tikai ar Valsts augu aizsardzības stacijas atļauju un saskaņojot ar Nacionālo vides veselības centru šādos gadījumos:

1) pētījumiem, izmēģinājumiem un pesticīdu noārdīšanās dinamikas pārbaudei;

2) ja ir apdraudēta konkrētu kaitīgo organismu apkarošana.

(3) Šā panta otrās daļas 1. punktā minēto pesticīdu atlikumus apstrādāto kultūraugu ražā pirms tās realizācijas patērētājiem kontrolē Nacionālais vides veselības centrs.

(4) Sēklas un substrātus, kuru sastāvā ir augu apsardzības līdzekļi vai uz :kuriem tie nokļuvuši, drīkst ievest un realizēt, ja šie līdzekļi ir reģistrēti vai arī ja darbīgā viela vai tās iedarbība atbilst kādam no reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu veidiem. Pesticīda nosaukums jānorāda uz preces iesaiņojuma.

7. pants. Informācija par augu aizsardzības līdzekļiem

(1) Valsts augu aizsardzības stacija nodrošina iespēju visām ieinteresētajām personām saņemt informāciju par augu aizsardzības līdzekļu reģistru un tajā iekļauto preparātu lietošanu.

(2) Uz tirdzniecībā esošo augu aizsardzības līdzekļu iesaiņojuma jābūt labi salasāmam augu aizsardzības līdzekļa nosaukumam, reģistrācijas numuram, darbīgās vielas nosaukumam un tās koncentrācijai preparātā, derīguma termiņam, lietošanas instrukcijai un norādījumiem par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

(3) Augu aizsardzības līdzekļus drīkst ievest, ja uz iesaiņojuma ir norādīti dati, kas minēti šā panta otrajā daļā.

(4) Augu aizsardzības līdzekļu reklāmā sniegtā informācija nedrīkst būt pretrunā ar augu aizsardzības līdzekļu reģistru.

8. pants. Kontrole pār augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību un lietošanu

(1) Realizēt pesticīdus un citus augu aizsardzības līdzekļus drīkst uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši Valsts augu aizsardzības stacijas izdotu licenci.

(2) Lietošanai nederīgos ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus likvidē saskaņā ar likumu "Par bīstamajiem atkritumiem".

(3) Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību un lietošanu kontrolē Valsts augu aizsardzības stacija.

9. pants. Augu aizsardzības mašīnas

Atļauts ekspluatēt augu aizsardzības mašīnas, kas atbilst valsts noteiktām obligātām prasībām attiecībā uz cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības nodrošināšanu un ekspluatācijas noteikumiem.

10. pants. Zemes lietotāju (īpašnieku) pienākumi augu aizsardzības jomā

Zemes lietotājam (īpašniekam) apzinīgi jāveic augu aizsardzības pasākumi, jānodrošina pesticīdu uzskaite un par augu slimību un kaitēkļu parādīšanos jāinformē Valsts augu aizsardzības stacija.

11. pants. Augu karantīnas pasākumi muitas kontrolpunktos (kontrolposteņos)

Valsts augu aizsardzības stacija kopā ar ieinteresētajām valsts institūcijām organizē ievedamās un izvedamās augu valsts produkcijas, kā arī šādas tranzītprodukcijas fitosanitāro kontroli muitas kontrolpunktos (kontrolposteņos).

12. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Par šā likuma prasību neievērošanu vainīgā persona saucama pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 5. oktobrī.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 20. oktobrī